Netīras salvetes, atvērts lubrikants un elsojošu sieviešu balsis vāji izgaismotā portatīvā datora ekrānā. Šis stāsts sākas nekur citur kā 33 gadus jaunā Arņa (vārds mainīts)… guļamistabā. Arnis ir atkarīgs no pornogrāfijas, un, kā nebaidās teikt viņš pats, tā nav atkarība, tā ir slimība. Kā nevainīgs porņiks šur un tur noved līdz nekontrolējamai masturbācijai un problēmām ar dzimumlocekli? Tici mums – ir vērts izlasīt!
Garlaicība vai atkarības sākumpunkts?
‘’Atkarība no porno? Jā, arī man tas šķita smieklīgi. Kā tas vispār var būt? Esmu (vai vismaz biju) normāls vīrietis: darbs, attiecības, hobiji, izklaides… protams, reizi pa reizei iemetu aci arī kādā 18+ saitā, kur nu bez tā, taču negaidīju, ka tas viss varētu samilzt un pagriezt manu dzīvi par visiem 180 grādiem,’’ gremdējoties atmiņās par laiku pirms atkarības, izsakās Arnis.
Uz jautājumu, kas, viņaprāt, izraisīja šo neveselīgo tieksmi pēc stundām ilgiem filmu maratoniem, vīrietis atteic: ‘’Garlaicība. Dažādu apstākļu vai drīzāk sakritību kopums. Tika samazināts darba apjoms, izšķīros ar meiteni, līdz ar ko palēnām zuda interese par citām lietām. Vēl aizvien atceros to vakaru, kad, sirdssāpju mākts, pieslēdzos dažām viskija glāzītēm un foniņam ieslēdzu arī porņuku. Jāsaka kā ir – tas manāmi atslābināja, lika aizmirst par reālo dzīvi un ķibelēm tajā.’’
Brīdis, kad ‘’kulaks’’ gūst virsroku
Atkarība no porno Arņa gadījumā iestājās strauji. ‘’Pāris vakari un biju tam kā piesiets,’’ atminas stāsta galvenais varonis, ‘’biju apstulbis, nesapratu, kas ar mani notiek.’’ Arnis turpina iesākto sakot, ka brīdis, kad ”kulaks” guva virsroku, pienāca visai ātri: ’’Mani ieinteresēt spēja tikai porno. Jo skarbāks un pazemojošāks, jo labāk. Doma par reālu seksu vairs nešķita uzbudinoša. Es sāku nekontrolējami masturbēt… filma pēc filmas, salvete pēc salvetes… biju kā apmāts, radās sajūta, ka nevaru gūt īstu apmierinājumu pat pēc vairākiem šāvieniem.’’
Interesanti, ka psihologi atkarību no pornogrāfijas daļēji saista ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Kā vēsta pētījumi, cilvēki ar šādu diagnozi cieš no uzmācīgām domām, trauksmes un mēģina to novērst, veicot atkārtotas uzvedības moduļus. Arņa gadījumā tas izpaudās kā pārmērīgs pornogrāfijas patēriņš: ‘’Tas bija kā apburtais aplis. Brīžos, kad jutos nomākts, garlaikots, bezspēcīgs, vērsos pie porno… taču līdz ko mans maratons it kā bija noslēdzies, šīs sajūtas atgriezās, turklāt divkārtīgi.’’
Jā, man ir problēma!
‘’Skaidri atminos to reizi, kad beidzot sapratu, jā, man ir problēma,’’ skaudrā tonī turpina Arnis, ‘’vēls ceturtdienas vakars, biju izbraucis iemalkot aliņu ar kolēģiem, kuriem pārsteidzošā kārtā tomēr izdevās mani pierunāt izrauties no dzīvokļa. Mītiņa izskaņā biju ieņēmis maķenīt par daudz; nācās doties mājup ar vienu no sabiedrotajiem. Tobrīd par porno nedomāju nemaz, jutos labi, prātā ik pa brīdim pavīdēja doma par gaišāku, jēgpilnāku nākotni… taču vakars noslēdzās ar katastrofu.’’
Arņa balsī jaušams satraukums, taču viņš ir nobriedis dalīties līdz galam: ‘’Izsaucām taksi. Brauciena vidū izjutu ārprātīgu, pat slimīgu vēlmi ieslēgt vienu no saviem mīļākajiem hārdkoriem. Es sāku svīst, man trīcēja rokas! Biju šokā par sava ķermeņa reakciju, nevarēju pieļaut, ka mans kolēģis to pamana, tāpēc ierosināju piestāt tuvākajā benzīntankā… īss video, pāris dūres vilcieni un biju gatavs doties tālāk. Lieki piebilst, ka mans loceklis jau tā bija pietūcis sārts, taču vai tas mani apturēja? Nē!’’
Galvenais – nenoslēgties!
‘’Pārnākot mājās, nespēju noticēt notikušajam. Vai tiešām esmu atkarīgs? Vai tiešām nespēju kontrolēt pats savas domas, ķermeni? Vai tiešām esmu nonācis tik tālu?’’ Arnis nedaudz iepauzē, taču nepadodas, ‘’es biju izmisis, emocionāli sabrucis, iztukšots… un tieši šādos brīžos tieksme pēc pornogrāfijas manā gadījumā bija visspēcīgākā. Un tad mani skāra tāds kā apgaismības moments. Paņēmu rokās telefonu un uzzvanīju krīzes centram… man vairs nebija ko zaudēt.’’
Kā ieskicē pats Arnis – galvenais ir nenoslēgties! ‘’Jā, zinu, nav viegli par to runāt, taču tas ir jādara, ja nevēlies, lai atkarība, tā teikt, iesakņojas. Milzīgs paldies vienotā krīžu centra darbiniekiem, kas palīdzēja ar tūlītēju emocionālo atbalstu un sertificētu ekspertu kontaktiem. Šobrīd apmeklēju seksologa konsultācijas, kurās cenšamies izprast problēmas būtību un novērst tās sekas, taču, jāsaka kā ir, interese par reālu seksu pie manis diemžēl kavējas atgriezties.’’
…
Ja arī tavs porno patēriņš, līdzīgi kā Arņa situācijā, pēkšņi pieņēmies apmēros, kļūstot par reālu traucēkli vai pat draudu ikdienai, nobeigumā – reālas vietas, kur griezties pēc palīdzības:
- Atbalsta tālrunis atkarības jautājumos (sarunas ar sertificētiem psihologiem): +371 67037333;
- Seksologa konsultācijas: www.seksologs.lv;
- Forumi, atbalsta grupu pakalpojumi (angļu valodā): nofap.com.