Tagi: erotiskā literatūra

  • Erotiskās literatūras spīdekļi jeb kā izšaut ķekaru ausī

    Erotiskās literatūras spīdekļi jeb kā izšaut ķekaru ausī

    Lai gan ārzemju viesi mūsu latvju bāleliņus nereti mēdz raksturot kā visai atturīgus un vēsus Ziemeļeiropas pārstāvjus, mēs paši labi zinām, ka tā nudien nav taisnība. Latviešiem piemīt īpaši attīstīts redzējums uz lietām – to skaitā arī erotiska rakstura netiklībām. Šoreiz Sekss.lv attapīgie redaktori aicina Tevi apraudzīt dažus no izcilākajiem latviešu erotiskās literatūras daiļdarbiem, kas pašmāju tautiešu vidū izpelnījušies veselu buķeti emociju, proti, gan tīksminieciskas uzslavas, gan neizpratnes pilnus sašutuma saucienus.

    Leģendārā ‘’Zīlīte’’

    Viens no leģendārākajiem pašmāju izdevumiem, kas savā saturā maksimāli ticis koncentrēts tieši uz seksuālās izglītošanas vairošanu, ir informācijas bagātā ‘’Zīlīte’’. Šis žurnāls savu spožo padomju pasaules uznācienu piedzīvoja tālajā 1989.gadā. Šokējošs ļautiņiem šķita ne tikai ‘’Zīlītes’’ literārais saturs, bet arīdzen izdevuma komiksu stilā ieturētās ilustrācijas, kas, latviešu mākslinieka Māra Putniņa pavadībā, ‘’Zīlīti’’ ieveda erotiskās literatūras slavas zālē.

    Leģendārā Zīlīte

    Vislielāko atzinību tautas vidū, bez šaubām, ieguva tieši ‘’Zīlītes’’ atkārtotais 2009.gada izdevums, kas savās lappaspusēs aicināja iedzīvotājus uz seksuāli izglītojošu sarunu savu ģimenes locekļu vidū.

    Leģendārā Zīlīte

    Arī pats Māris Putniņš atzīst, ka daži labi ‘’Zīlītes’’ cienītāji viņu vēl aizvien mēdz dēvēt par vienu no agrīnākajiem latviešu tautas seksa guru.

    Šovinistiskais ‘’Viesturs’’

    Ja ‘’Zīlīti’’, mūsuprāt, pazīst ikviens īstens latvietis, tad šovinistisko izdevumu ar īpaši skanīgo nosaukumu ‘’Viesturs’’, atpazīst vien retais. Pierādījumi par šī erotiskā žurnāla eksistenci interneta dzīlēs ir atrodami ar salīdzinoši lielām grūtībām. Pēc ilgiem un mokošiem meklējumiem, uzdūrāmies uz viena vienīga ‘’Viestura’’ vāka.

    Erotiskās literatūras spīdekļi

    Kā vēsta dažas no vēstures liecībām, šis izdevums esot bijis pieejams vien nelielā tirāžā, kas lielā mērā izskaidro faktu, kādēļ par šī žurnāla eksistenci nojauta vien daļa erotiskās literatūras cienītāju. Neskatoties uz to, ka ‘’Viesturu’’ nudien nevarētu nosaukt par vispopulārāko latviešu erotiskā satura spīdekli, tādi uz žurnāla redzamie virsraksti kā ‘’Jēkabpils mauku tops’’ un ‘’Kā izšaut ķekaru viņai ausī bez pamodināšanas’’ ir visas ievērības cienīgi.

    ‘’Viestura’’ pazinēji zina teikt, ka citos izdevuma numuros tikuši apspriesti arī šādi temati: ‘’Pežas postīšanas pozas’’, ‘’Kā iešmaukt sievas smūtijā šmeku’’ un ‘’5 veidi kā sist sievu’’.

    Izzinošā ‘’Princese’’

    Pašmāju erotiskās literatūras arhīvos atrodams arī izdevums ar itin smalku nosaukumu – ‘’Princese’’. ‘’Princeses’’ vākus visbiežāk rotāja apetīti rosinošas latvju daiļaviņas, kas, salīdzinot šo izdevumu ar iepriekš minētajiem, bija visai svaigs un acij tīkams jauninājums vietējo seksuāla rakstura daiļdarbu vidū.

    Erotiskās literatūras pasaule

    Par spīti tam, ka uz žurnāla vāka gozējās daiļā dzimuma pārstāves, jāteic, ka ‘’Princeses’’ saturs bija lielā mērā vērsts uz tematiem, kuru apspriešana bija īpaši aktuāla tieši sieviešu vidū. Visskanīgākie no konkrētajā izdevumā atspoguļotajiem virsrakstiem bija sekojoši: ‘’Vadoši norādījumi pašapmierināšanās sakarā’’, ‘’Tests – vai tā ir mīlestība?’’ un ‘’Pieci puiši rindas kārtībā’’.

    Erotiskās literatūras spīdekļi

    Pārlapojot izzinošās ‘’Princeses’’ lapaspuses, jāsecina, ka visspilgtākā izdevuma rubrika nepārprotami bija žurnāla redaktoru ikgadējie festivāla ‘’Erots’’ apskati.

    Netiklā ‘’Žirafe’’

    Visbeidzot esam nonākuši līdz literatūrai, kas vēl aizvien atrodama gan lielveikalu, gan degvielas uzpildes staciju plauktos, proti, netiklajai ‘’Žirafei’’. Pikantās ‘’Žirafes’’ daiļradē gadu gaitā tikuši apskatīti šādi temati: ‘’Kad lietus un pauti sitas logā’’, ‘’Metamais kā papagailis’’ un ‘’Pakaļa kā māksla’’.

    Erotiskās literatūras daiļdarbi

    Raksturojot šo erotisko materiālu, ‘’Žirafes’’ fani vēl šobaltdien sajūsminās par žurnālā attēloto saturu, sakot, ka konkrētais izdevums ir patiesi labs, un kalpo kā lielisks uzskatāmais materiāls kaislīgām pašapmierināšanās sesijām.

    Ja arī Tev atmiņā palicis kāds īpaši pornogrāfisks raksts no augstāk minētajiem erotiķiem, uzraksti par to sīkāk arī mums – info@sekss.lv.

  • PSRS seksa nebija jeb mīlēšanās vienmuļība padomju gados

    PSRS seksa nebija jeb mīlēšanās vienmuļība padomju gados

    Cilvēku viedokļi un atmiņas par padomju laiku dzīvi Latvijā atšķiras. Vieni šo laika sprīdi raksturo kā skarbas bērnības atmiņas, toties citi liek noprast, ka šis velns nemaz nav tik melns kā viņu mālē. Lai arī kādas būtu iedzīvotāju asociācijas ar padomju periodu, viens ir skaidrs – seksa Padomju Savienībā nebija! Vai tomēr bija? Šoreiz ielūkosimies vienmuļajā PSRS seksa lauciņā un centīsimies saprast, kur un kā radusies šī frāze par seksa neesamību.

    PSRS seksa nav – kā radās šis teiciens?

    PSRS seksa pasaule

    ‘’PSRS seksa nav, un mēs esam kategoriski pret seksu!’’ tieši šādiem vārdiem kāda krievu tautības jauniete vārdā Ludmila Ivanova raksturoja demogrāfisko situāciju plašajā Padomju Savienības teritorijā. Meitenes teiktais ne tikai pārsteidza 1986.gada 17.jūlijā notikušā teletilta klausītājus, bet arīdzen izraisīja kaut ko līdzīgu nepārvaramai smieklu vētrai.

    Sekss – lielākais padomju tabu

    PSRS seksa pasaule

    Pieminētais teletilts norisinājās diskusijas veidā, kurā savu piekrišanu piedalīties, bija izteikušas gan vairākas amerikāņu, gan Padomju Savienības jaunietes. Salīdzinot ar Ameriku, kurā tā laika mediji bija pārpildīti ar seksuāla rakstura tematiku, šai pus okeānam jeb komunistiskās varas pārvaldītajā teritorijā sekss bija pielīdzināms neaizskaramam tabu – par to uzdrošinājās runāt vien retais.

    Seksā mainīt nedrīkst neko

    Sekss Padomju Savienībā

    Papildu uzskatam, ka diskutēšana par un ap intīmattiecībām, maigi izsakoties, ir lieka, padomju gados pastāvēja uzskats, ka seksā nevajag un nedrīkst neko mainīt. Kā par pierādījumu šim faktam kalpo pašmāju seksa ekspertes Ritas Lasmanes teiktais, kādā no retajām intervijām par un ap padomju seksu. Sieviete, atsaucoties uz pašas personīgajām atmiņām par intīmdzīvi padomju gados, sacīja:

    ‘’Atceros gadījumu, kad reiz biju nonākusi slimnīcā, kur man blakus esošā miliča līgava sūkstījās par to, ka viņas mīļotais ir izvirtis, proti, pēkšņi piedāvājis dāmai seksa laikā atrasties augšpusē.’’

    Pateicoties šim gadījumam vien, varam noprast, cik vienveidīgs un vienmuļš ir bijis komunistiskā režīma sekss. Lai gan lielākā daļa cilvēku bija pārliecināti par to, ka seksa tēma ir jāatstāj dziļā miglā tīta, proti, tumsā, klusi un zem segas, atradās arī daži pārgalvji, kas bija gatavi uzdrīkstēties un izmēģināt ko vairāk. Šos tīksminiekus gan padomju sabiedrība mēdza dēvēt par ‘’slimajiem’’.

    Sievietes orgasms – kas tas tāds?

    PSRS seksa pasaule

    Arī sarunām par daiļā dzimuma baudu skarbajā padomju pasaulē vietas nebija. Nereti, raksturojot tā laika mīlas dzīvi, sievietes atsaucas uz teicienu ‘’sievietes liktenis ir mīlēt un ciest.’’ Šī frāze perfekti raksturo ne tikai daiļā dzimuma ikdienas rūpes un raizes, bet arī viņu likteni gultā. Lai gan par seksu runāts netika, visiem bija skaidrs, ka vīrietis ‘’beidz’’, bet sieviete? Par sieviešu orgasmu šajā laikā lielas izpratnes nebija – padomju sekss drīzāk līdzinājās bērnu ražošanas rūpnīcai, jo arī zināšanas par intīmattiecībām padomju laikā bija visai seklas.

    Padomju seksuālā audzināšana – apaļa un trekna nulle

    Nedaudz paturpinot par Padomju Savienības seksuālās izglītības normām, divos vārdos sakot, jāteic, ka tādām komunistiskajā pasaulē vietas nebija. Grāmatas un jebkāda cita veida izglītojošie materiāli par seksu tika slēpti visaugstākajos grāmatu plauktos un vistālākajos sekciju nostūros.

    Protams, šis ārprātīgais informācijas trūkums itin bieži noveda pie neplānotas grūtniecības jau pirmajā seksuālo sakaru reizē.

    Ar dzimumattiecībām saistītu literatūru uziet spēja vien retais,  līdz 1981.gadā bibliotēku plauktos parādījās pašmāju autora Jāņa Zālīša izdevums ar nosaukumu ‘’Mīlestības vārdā’’. Šo grāmatu Padomju Savienības kontekstā varētu dēvēt par īstu dārgakmeni – tas bija viens no pirmajiem izdevumiem, kas komunistiskās varas grožos esošajai auditorijai piedāvāja iegūt aptverošākas zināšanas par dzimumaudzināšanu, kā arī problēmām, kas saistītas ar dzimumakta norisi.