Sekss.lv

Tagi: prostitūcija

  • Intīmo pakalpojumu nozare Japānā: ģeniālākie veidi, kā apiet likumu

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā: ģeniālākie veidi, kā apiet likumu

    Intīmo pakalpojumu nozare jeb seksa darbs (angļu: Sex Work) parasti tiek saistīts ar striptīzu un prostitūciju, taču pēdējos gados tieši tiešsaistes aktivitātes, piemēram, satura veidošana platformā Only Fans, ir kļuvušas ārkārtīgi populāras. Taču pasaule ir plaša, un cilvēku vēlmes un fetiši mēdz aizvest uz visattālākajiem apziņas un fantāzijas nostūriem.

    Kāds draugs man nesen stāstīja par tiešsaistes kopienas izveidotajiem “interneta noteikumiem”, no kuriem viens ir apmēram šāds: “Ja kaut kas eksistē, par to jau ir uztaisīta pornogrāfija.” Kad sāku lasīt par Japānas seksa darba industriju, iedomājos, ka līdzīgu likumu varētu attiecināt arī uz šo valsti – “ja tev ir kāda seksuāla fantāzija, pilnīgi noteikti varēsi to piepildīt kādā no Japānas pieaugušo klubiem”.

    Daži virzieni seksa darba nozarē patiešām var šķist dīvaini un ne līdz galam saprotami. Jo tālāk skatāmies no kultūras, kurā uzaugām, jo ​​neparastākas šīs lietas šķiet. Piemēram, intīmo pakalpojumu nozare Japānā.

    Dīvaina prostitūcijas definīcija

    Seksa pakalpojumi mūsdienu Japānā tika kriminalizēti 1956. gadā, kad Prostitūcijas novēršanas likums aizliedza nodarboties ar seksu par naudu. Tomēr aizliegumam bija daudz nepilnību – par nelikumīgu kļuva tikai vaginālais dzimumakts ar svešinieku naudas dēļ. Nepilnības tika izmantotas, un valstī parādījās daudzi pakalpojumi, kas rietumnieku acīm un ausīm izklausījās dīvaini, taču, kamēr nav iekļauts vagināls sekss, tā netiek uzskatīta par prostitūciju.

    Protams, neviens nesteidzas tos saukt īstajos vārdos. Tāpat kā pārējai pasaulei, arī japāņiem patīk lietot eifēmismus, runājot par seksualitāti un seksu. Neķītro vai “slikto” vārdu vietā ētisku, morālu un kas zina, kādu vēl iemeslu dēļ, tiek izmantoti piedienīgi vārdi vai vārdu kombinācijas.

    Interesanti, ka dažādu pakalpojumu sniedzēju vietu nosaukumi parasti ir saistīti ar veselību. Piemēram, rozā saloni (angl. Pink Salons), modes veselības klubi (angl. Fashion Health Clubs), ziepju zemes (angl. Soaplands) utt. Acīmredzot veselību tādā vietā īsti nesaņemsiet.

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā – rozā saloni

    Šie saloni ir vislabāk pazīstami ar saviem orālā seksa pakalpojumiem. Tie piedāvā ēdienu, dzērienus un privātas istabiņas, tāpēc tie nekādā veidā nepārkāpj Japānas likumus. Telpas parasti izskatās pēc bāriem, un klienti viens no otra ir atdalīti ar starpsienām, tāpēc nevar gaidīt īpašu privātumu vai ilgstošas nodarbes ar tajās strādājošajām sievietēm. Gluži otrādi, internetā raksta, ka nereti viss, kas notiek aiz citām starpsienām, ir saklausāms pat pārāk labi.

    Lai gan šādas vietas ir diezgan populāras japāņu vīriešu vidū, ārzemniekiem tur nokļūt nav tik viegli. It īpaši, ja jūs nerunājat japāņu valodā. Pirmkārt, ārvalstu tūristi tiek saistīti ar lielāku seksuāli transmisīvo slimību risku. Otrkārt, ir bažas, ka ne visi zina (vai izliekas nezinām), kā Japānā darbojas šādu pakalpojumu sistēma (bez vaginālā seksa utt.).

    Neveiksmīga komunikācija palielina arī pārpratumu un tiesību pārkāpumu risku. Protams, šajās dienās tirgus ir nedaudz mainījies un ir vietas, kur tūristi pie durvīm klauvē ikdienas.

    Vannošanās

    Nosaukumu “soapland” ir diezgan grūti iztulkot latviešu valodā (tas sastāv no diviem angļu vārdiem “Soap” – ziepes un “Land” – zeme). Šādi pakalpojumi Japānā parādījās tieši ar prostitūcijas aizliegumu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Sākumā šīs vietas sauca par “turku pirtīm”, bet vēlāk ieguva nosaukumu “Soaplands”.

    Lai gan Japānā sekss par naudu ar svešinieku ir aizliegts, tas ir diezgan nemākulīgi glabāts noslēpums, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti “ziepju zemēs”. To īpašnieki savas darbības likumību pamato, paziņojot, ka viss aprobežojas tikai ar iešanu vannā.

    Klienti maksā par ieeju salonos un pirtīs, un par papildu pakalpojumiem tiek piemērota atsevišķa maksa. Salonu īpašnieki saņem naudu par regulāriem pakalpojumiem, un pārējo peļņu saņem “Soap Girls” jeb “ziepju meitenes”. Lai gan ziepju zemju galvenie klienti ir vīrieši, dažas vietas ir paredzētas arī sievietēm.

    To, kas notiek privātajās telpās, nosaka klienti un darbinieces. Pārsvarā vizīte sākas ar vannu, kur klients mazgājas ar vienu vai divām meitenēm. Viņas izmanto smērvielas, putas un masē klientu ar ķermeni, neizmantojot seksu. Taču nav noslēpums, ka ziepju zemes apmeklējumi bieži vien par papildu samaksu beidzas ar dzimumaktu.

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā

    Lomu spēles par naudu

    “Image klubi” ir vēl viena populāra vieta Japānā, kas parādījās 70. gadu beigās un kuru necentīšos pārtulkot latviešu valodā. Šie klubi tiek uzskatīti par vienu no dārgākajām pieaugušo izklaides vietām valstī, kur klienti par saviem pakalpojumiem maksā no vairākiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem dolāru.

    Kluba koncepcija ir sekojoša – klubā parasti ir vairākas telpas, katra saistīta ar dažādām tēmām, kur var simulēt noteiktas situācijas kopā ar sievietēm, kuras tur strādā. Pēc samaksas klients var izvēlēties, uz kuru istabu viņš vēlētos doties un kuru fantāziju piepildīt. Speciāli aprīkotas ir ne tikai telpas, bet arī visas darbinieces ir ģērbtas atbilstošos seksīgos tērpos.

    Mani īsti nepārsteidza piedāvātās situācijas un tēmas, viena lieta jo īpaši – domāju, ka japāņiem ārkārtīgi populāra ir iespēja pārvērst realitātē fantāziju par sievietes taustīšanu pārpildītā metro. Pārāk bieži dzirdam patiesus stāstus par uzmākšanos sabiedriskajā transportā.

    Telpu tematika klubos ir ļoti daudzveidīga, taču diezgan paredzama un banāla – ārsta kabinets, klases telpa, policijas iecirknis, birojs, metro vagons, restorāns utt. Esmu lasījusi, ka reizēm klientiem ir iespēja izlikties par mazuļiem – tādā gadījumā viņi tiek atbilstoši saģērbti, un darbinieces viņus pabaro, spēlējas un dzied šūpuļdziesmas.

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā

    Intīmo pakalpojumu nozare Japānā – leļļu klubi

    Pārejot uz arvien dīvainākām izklaidēm Japānā, jāpiemin leļļu klubi (angļu Doll Club), kas arī radās, lai apdomīgi apietu prostitūcijas likuma aizliegumu. Šajos klubos klienti iegādājas privāto laiku ar lelli. Jā, lelli. Izrādās, seksa lelles šajā valstī ir diezgan populāras. Tās sver tikpat, cik dzīvs cilvēks, turklāt klienti var izvēlēties tās izskatu pēc individuālajām vēlmēm – mainīt matus, acis, drēbes un dažkārt pat intīmos orgānus.

    Citas dīvainības

    Uzlecošās saules zemē visas vietas un pakalpojumus, kas ir saistīti ar erotisku piesitienu, būtu grūti uzskaitīt. Jo tālāk mežā, jo vairāk koku. Piemēram, “No-Pants Shabu” ir restorāni, kur viesmīles apkalpo klientus īsos svārkos bez apakšveļas. Dažos restorānos par 100 eiro dzeramnaudu viesmīles var arī pieliekties.

    Cita veida ēdināšanas iestāde “Kaitzenzushi Kuabakura” ir ātrās ēdināšanas restorāni, kuros var ne tikai ēst suši, bet par papildus samaksu var aptaustīt viesmīles krūtis, ko sauc par “Yamame Desu”.

    Vēl viens pakalpojums, kas tiek uzskatīts gandrīz par seksa pakalpojumu “ātro uzkodu”, ir estētikas saloni. Tie piedāvā ātrus un lētus intīmos pakalpojumus, un tajos lielākoties strādā ārzemnieces. Populārākais pakalpojums ir prostatas masāža.

    Ir grūti uzskaitīt visu Japānas izklaides un pakalpojumu klāstu — to izpētīt ir gan interesanti, gan reizē nedaudz mulsinoši. Bet tādi mēs, cilvēki, esam – katrs ar savām fantāzijām un vēlmēm, tāpēc varbūt pat labi, ka ir vietas, kur pieaudzis vīrietis var kādu laiku būt zīdainis vai piepildīt savu fantāziju par seksu ar lelli.

    Tomēr ir jautājums par darbinieku drošību – īpaši ņemot vērā to, ka, lai gan prostitūcija ir aizliegta, tiek atrasti daudzi veidi, kā to apiet. Ja teorētiski vieta, kur tiek sniegts viens vai otrs pakalpojums, nepievērš policijas uzmanību tās darbības it kā caurspīdīguma dēļ, vardarbības iespēja ir daudz lielāka. Vienīgais veids, kā samazināt seksuālās izmantošanas risku, ir prostitūcijas dekriminalizācija, kas ļautu darbiniekiem, nebaidoties no soda, vērsties pēc palīdzības, ja viņi tiek aizskarti.

  • Eskorta meitenes atzīšanās: “Es neapskaužu šo vīriešu sievas”

    Eskorta meitenes atzīšanās: “Es neapskaužu šo vīriešu sievas”

    Turpinot mūsu eskorta meiteņu stāstu sēriju, šoreiz pieredzē dalījās kāda sieviete – sauksim viņu par Leilu. Intervija ar viņu liek aizdomāties par to, kāpēc vīrieši vispār pērk eskorta meitenes. Šajās attiecībās nav ne mīlestības, ne saistību. Viņš samaksā – viņa nodrošina konfidencialitāti, seksu un jauki pavadītu laiku.

    Tā kā šeit nav ne randiņu, ne mīlestības, man rodas sajūta, ka eskorta meitenes ir redzējušas to vīriešu pusi, kuru lielākā daļa sieviešu nekad neredz. Turklāt es gandrīz skaidri varu apgalvot, ka viņas vīriešus pazīst labāk kā vairums citu sieviešu. Šoreiz vairāk par to, ko seksa darbinieces domā par saviem vīriešu kārtas klientiem, randiņiem un seksu.

    Pastāsti, ko lielākā daļa vīriešu vēlas, kad viņi pasūta eskorta meitenes?

    Puiši, kuri pērk eskorta meitenes, vienkārši meklē fantāziju. Jā, daži meklē seksu, bet citi vienkārši vēlas tādas meitenes sabiedrību, kura, godīgi sakot, bez naudas viņam pat nepievērstu uzmanību.

    Vai vari izskaidrot, ko Tu domā ar vārdu “fantāzija”?

    Lielākā daļa vīriešu, kurus es apkalpoju, ir precējušies vai attiecībās. Biroja darbinieki, advokāti, vīri, kuriem mājās ir trīs bērni. Pat ja viņi ir bagāti, viņi šķiet stresa pilni un nelaimīgi. Mājās viņus gaida netīru pamperu kaudze, īgna sieva, un stresa pilns darbs… miljons lietu.

    No tā, ko esmu redzējusi, vīrieši bieži vien vēlas no tā aizbēgt. Viņi vēlas pavadīt laiku ar koptu sievieti, kura uzvedas tā, it kā viņi būtu Visuma centrs, pat ja tas ir tikai uz stundu. Viņi vēlas justies pievilcīgi.

    Vēl viena lieta, kas viņiem patīk eskorta meitenēs, ir ilūzija par kontroli. Viņiem ir iespēja kontrolēt fantāziju. Viņi izlemj, ko mēs darīsim, un viņi zina, ka es neatteikšu. Viņi zina, ka es būšu gatava darīt to, ko viņi vēlas.

    Ko Tu valkā kā eskorta meitene?

    Ne to, ko lielākā daļa sieviešu sagaidītu. Es ģērbjos klasiskā apģērbā. Es parasti ģērbjos tā, lai izskatītos kā parasta sieviete, kas apmeklē saviesīgu pasākumu. Vīriešus ne īpaši aizrauj tīkliņzeķes vai ādas apģērbi. Viņi parasti grib skaistu, sakoptu un inteliģentu meiteni.

    Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka viņus biedē ideja par nobružātu meiteni, kura acīmredzami ir bijusi kopā ar daudziem citiem.

    Vīrieši kļūst ļoti nedroši, ja viņi ir kopā ar meiteni, kurai ir bijis vairāk seksa nekā viņiem pašiem. Ja tu ģērbies konservatīvi, puišiem vismaz rodas ilūzija, ka esi “nevainīga un tīra”.

    Tu teici, ka šie vīrieši bieži ir attiecībās. Vai Tu kādreiz esi domājusi par to, kāpēc viņi krāpj?

    Tas ir acīmredzams. Daži vīrieši, atļaušos būt tieša, ir pilnīgi kretīni. Nav cita veida, kā to pateikt. Šie vīrieši nekad nebūs lojāli, pat ja viņi būs kopā ar supermodeli. Viņi vēlas vēl, vēl un vēl. Viņi domā, ka ir pelnījuši vairāk, jo viņiem ir vairāk naudas. Viņiem nerūp savas sievas, tikai viņi paši.

    Citiem šķiet, ka viņi visu savu dzīvi ir pakārtojuši citiem, tāpēc viņam ir tiesības izpriecāties ar eskorta meiteni.

    Daži vīrieši vienkārši ir… nelaimīgi. Daudzas sievas vienkārši ignorē vai nenovērtē savus vīrus. Dažreiz viņu sievas vienkārši palaižas un zaudē savu pievilcību. Citreiz sievas pārstāj nodarboties ar seksu vai pat pieskarties viņiem. Šādos gadījumos man paliek žēl viņu.

    Viņu acīs bieži var redzēt skumjas. Ir gadījies, ka vīrieši pēc seksa manos apskāvienos vienkārši raud, jo ​​viņi vēlas, lai to pašu varētu saņemt no savām sievām.

    Tas izklausās šausmīgi!

    Jā, tā ir. Tas čakarē vīriešu prātus. Tas liek viņiem justies nepārliecinātiem par sevi!

    Parunāsim par pašpārliecinātības trūkumu. Kādas vīriešu nedrošības Tu esi pamanījusi, ko vairums sieviešu, iespējams, nepamanītu?

    Nu, pirmkārt, tu īsti nepirksi seksu, ja būsi pilnīgi pārliecināts par sevi. Lielākā daļa puišu apzinās, ka pārgulēšana ar pievilcīgu sievieti pacels viņa pašapziņu.

    Es domāju, ka vīrieši nekad nejūtas pilnībā apmierināti ar to, kas viņi ir. Protams, lielākā daļa vīriešu vēlas dzirdēt, ka viņi gultā ir lieliski. Viņi vēlas sievietes acīs redzēt iekāri, un likt viņam justies kā krutākajam puisim ciemā. Daži vienkārši vēlas justies mīļi un iekārojami.

    Citi? Viss, ko viņi vēlas dzirdēt, ir sajūsma par viņu panākumiem.

    Vientuļnieki mēdz būt daudz nedrošāki un nomāktāki nekā precēti vīrieši.

    Izklausās, ka Tev savā praksē sanāk ļoti daudz sarunāties.

    Piekrītu! 100%. Redzi, viena lieta, ko sievietes nesaprot, ir tas, cik bieži puiši vienkārši vēlas izlādēt emocijas. Problēma ir tā, ka viņi uztraucas par to, ka meitenes viņus nosodīs. Viņi baidās lūgt komplimentus un viņiem ir bail tikt uzskatītiem par “pārāk vājiem”, un tas noved pie tā, ka viņi noslēdzas sevī.

    Lielākā daļa vīriešu alkst pēc sievietēm, kuras viņus nenosoda. Katru reizi, kad viņi dzird frāzes par pārāk mazu locekli, nepietiekami glītu ķermeni vai ka viņš kaut ko dara ne tā, viņi vēl vairāk noslēdzas sevī.

    Lieta ir tāda, ka viņi nespēj to visu ilgi krāt sevī un cerēt, ka viss būs kārtībā – kaut kur tas viss ir jāizliek. Citiem vīriešiem vienkārši pietiek ar mani papļāpāt, jo viņi zina, ka es nenosodīšu.

    Parunāsim par seksu. Vai lietas, ko Tev prasa, mēdz būt trakas?

    Nē. Lielākā daļa patiešām vēlas tikai minetu un parastu maigu seksu. Tu būtu pārsteigta, cik daudz vīriešu nolīgst eskortu, jo viņiem mājās nav seksa. Lielākā daļa vīriešu patiesībā nav tik dīvaini, pat pie eskorta meitenēm. Un lielākā daļa vīriešu, kuriem patīk dīvainas lietas, parasti izvēlas profesionālās dominantās sievietes.

    Vai Tu teiktu, ka lielākajai daļai vīriešu, kurus Tu apkalpo, ir laimīgas laulības?

    To ir grūti pateikt. Daži vienkārši grib mazliet izklaidēties. Šaubos, vai sieva par to pārāk priecājas, ja uzzina. Bet šķiet, ka šie puiši kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi. Citi vienkārši nesaņem pietiekami no savām dāmām, tāpēc viņi nāk pie manis. Viņi nevēlas pamest savas sievas, jo jūtas ērti savā laulībā.

    Kuri ir patiešām nelaimīgi? Tie, kuru laulības jau ir mirušas — nav iekāres, nav seksa, nav mīlestības, nav laipnu vārdu… Es viņus nevainoju.

    Kā darbs seksa industrijā ir mainījis Tavu skatījumu uz vīriešiem?

    Es jūtos viņos vīlusies. Man žēl, ka viņi nevar iegūt apstiprinājumu citā veidā. Bet tajā pašā laikā es jūtu zināmu neuzticību pret viņiem. Tik daudz precētu vīriešu! Kā es varu sagaidīt, ka vīrietis būs lojāls pēc tam, kad to visu esmu redzējusi?

    Es nevaru saprast, kāpēc vīrieši nevar būt atklāti pret savām sievām – pastāstīt par savām vajadzībām un jūtām. Ja viņi to darītu, tādas eskorta meitenes nemaz nepastāvētu.

    Kā ir ar vientuļajiem puišiem?

    Daudzi vientuļie puiši, ar kuriem tiekos, ir nepieredzējuši. Viņi neprot iepazīties ar meitenēm un ļoti nervozē par seksu. Viņiem bieži vien vajag tikai pacelt pašapziņu. Daudzi no viņiem pie mani nāk tikai vienreiz, kas nozīmē, ka es paņemu viņu nevainību, un pēc tam viņiem ir pietiekami daudz pārliecības, lai satiktos ar kādu meiteni. Tomēr lielākā daļa vientuļo puišu, kas satiekas ar eskorta meitenēm, ir ļoti depresīvi.

    Vai Tev ir kāds padoms vīriešiem?

    Mums ir teiciens: “Ja vīrietis pret savu sievu izturētos kā pret savu mauku, tā būtu pasaulē labākā laulība.” Nopietni! Daudzi man ir dāvinājuši dāvanas, veduši iepirkties, mēģinājuši mani bildināt, pārsvarā visi ir ļoti laipni un pieklājīgi. Tikai neliela daļiņa vīriešu ir rupji.

    Lielākā daļa klientu pret mani izturas labāk nekā pret mani izturējās mani partneri, kad biju attiecībās. No tā, ko esmu redzējusi, arī mani klienti izturas pret mani labāk nekā pret savām sievietēm. Man žēl viņu sievas. Ļoti žēl. Šī iemesla dēļ es vairs neveidoju nopietnas attiecības.

    Es patiešām vēlos, lai vairāk vīriešu patiešām mēģinātu runāt ar savām sievām. Par visu! Vai, vēl labāk, satikties ar meitenēm, kuras viņus pieņem tādus, kādi viņi patiesībā ir.

    Godīgi sakot, es domāju, ka tā ir liela problēma mūsdienu sabiedrībā. Es nevaru nosaukt, cik daudzi vīrieši ir piedāvājuši atstāt savas sievas manis dēļ.

    No tā, ko viņi man ir stāstījuši, es varu spriest, ka daudzi no maniem klientiem ir apprecējušies, jo ​​viņiem šķita, ka tā vienkārši ir jādara. Bet tad meitene viņu nosoda, apmāna un nespēj līdz galam pieņemt. Tas ir šausmīgi, un tā ir muļķīga kļūda. Es domāju, kurš gan patiešām vēlas būt precējies ar kādu, kurš viņu tik ļoti nosoda?

    Vai Tev ir kāds padoms sievietēm?

    JĀ! Un kā vēl! Pirmkārt, ja jums ir attiecības, neuzskatiet savu vīrieti par kaut ko pašsaprotamu. Ieguldiet darbu, lai ikdiena būtu aizraujoša un seksīga. Un galvenais – nepalaidieties! Pretējā gadījumā viņš vēlēsies sajust iekāri citur, vai arī viņš vienkārši piecelsies un aizies.

    Tālāk, ja es būtu jūsu vietā, es patiešām mēģinātu piespiest jūsu vīrieti atklāti un tieši runāt par savām vēlmēm, jūtām un visu pārējo. Nenosodiet viņa teikto, vienkārši pieņemiet to! Puišiem bieži vien nav neviena, kas viņus uzklausītu.

    Treškārt, jums ir jāsaprot, ka monogāmija nav piemērota visiem, bet dubultstandarti neder nevienam. Ja viņš jūs krāpj un sagaida, ka būsiet lojāla, jums ir jāiet prom! Tas nav godīgi pret jums! Ja gribiet, mēģiniet atvērta tipa attiecības, taču, neskatoties uz visu, beidziet samierināties ar šīm lietām. Esmu redzējusi, ko krāpšana nodara sievietēm, jūs to nevēlaties.

    Un vēl, es patiešām vēlos, lai jūs zinātu, cik patiesībā daudzi vīrieši ir nepārliecināti par sevi.

    Ticiet man, uzmundrinošu sarunu, komplimentu un apbrīnas pilnu skatienu vīrietim nekad nevar būt par daudz. Dariet to, un viņš kusīs jūsu rokās.

  • Eskorta meitenes atzīšanās: Studente dienā, seksa darbiniece naktī

    Eskorta meitenes atzīšanās: Studente dienā, seksa darbiniece naktī

    Simonai* ir nedaudz pāri divdesmit, un viņa izskatās kā jebkura cita augstskolas studente. Viņa ir skaista, ģērbusies plēstos džinsos un kedās – garāmgājēji nekad neiedomātos, ka viņa strādā par eskorta meiteni. Simona strādā augstas klases eskorta aģentūrā, vienā vakarā nopelnot vairāk naudas, nekā vairums studentu nopelna viena mēneša laikā. Jau pēc piecu minūšu ilgas sarunas var saprast, cik viņa ir inteliģenta – viņa zinoši runā par aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem — ne tas, ko varētu sagaidīt no stereotipiskas šīs profesijas pārstāves. (Ieskaties arī šeit: Eskorta meitenes atzīšanās: Es savus klientus iedalu kategorijās).

    “Primāri es esmu “es” un tikai tad – “eskorta meitene“, viņa saka. “Es daru savu darbu, jo man tas patīk. Darbs seksa nozarē, protams, joprojām ir ļoti stigmatizēts, tāpēc es par to nevienam nestāstu, taču daudziem ir tik greizs priekšstats par to, ko patiesībā nozīmē būt eskorta meitenei. Lielākoties mans darbs nemaz neietver nodarbošanos ar seksu.” Simona labprāt piekrita runāt ar mani par savu pieredzi šajā nedaudz neparastajā darba jomā.

    Kā tu izlēmi sākt ar to nodarboties?

    Es diezgan ilgi par to domāju. Es gribēju kaut ko tādu, kas man dotu adrenalīnu. Man likās, ka mana dzīve ir ļoti parasta, it kā es varētu tā dzīvot jebkur citur pasaulē. Es gribēju kaut ko vairāk, kaut ko interesantāku, kas manī radītu satraukumu. ‘Iegūglēju’ šo tēmu un atradu dažādus variantus. Man nav vēlēšanās kļūt par pilnas slodzes eskortu, tāpēc priekš manis darbs aģentūrā ir labākais variants, jo mani atbalsta citas meitenes un priekšnieks, kurš veic visas drošības pārbaudes.

    Kāda bija tava pirmā pieredze?

    Pēc sarunas ar manu tagadējo priekšnieku man tika iedots tāds kā “izmēģinājuma brauciens”. Es satiku savu pirmo klientu vienā no Rīgas greznākajām viesnīcām. Godīgi sakot, kopš brīža, kad viņu satiku, es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Es pavadīju lielisku vakaru, un kopš tā laika esmu satikusi daudz interesantu cilvēku un guvusi patiešām interesantu pieredzi.

    Vai tavi vecāki vai kāds no taviem draugiem zina, ar ko tu nodarbojies?

    Nē, maniem vecākiem nav ne jausmas, un es no sirds ceru, ka tas tā arī paliks. Man ir bail iedomāties, ko teiktu mana māte!

    Kad es sāku, es pastāstīju trim saviem tuvākajiem draugiem, un viņi ir bijuši ļoti atbalstoši — viņi saprot un respektē manu nostāju. Esmu teikusi vēl dažiem cilvēkiem, bet pārāk to nereklamēju.

    Vai tu mēdz nervozēt, pirms satiec klientu?

    O, jā! Katru reizi, pirms eju uz satikšanos, es lūdzu Dievu. Zinu, zinu, tas izklausās smieklīgi, bet tas ir mans veids, kā atslābināties, nomierināties. Es vienmēr nervozēju, bet tādā labā nozīmē – tas vairāk ir tāds kā patīkams uztraukums un gaidas.

    Sākumā es bieži uztraucos, jo bažījos, ka ar mani kaut kas notiks drošības ziņā, taču tagad esmu sapratusi, ka šie vīrieši patiesībā riskē daudz vairāk nekā es. Visi trumpji ir meiteņu rokās: mēs sakām galīgo vārdu jebkurā lēmumā, un, ja mums šķiet, ka klients ir aizdomīgs, mēs varam viņu iekļaut melnajā sarakstā! Es sazinos ar savu priekšnieku gan pirms, gan pēc satikšanās, tāpēc viss ir ļoti droši un strukturēti. Bet jā, pirms katras jaunas tikšanās vienmēr ir jūtams satraukums!

    Kas ir tavi tipiskie klienti? Kāpēc šie vīrieši maksā par eskorta meitenes satikšanu?

    Mans vidējais klients ir aptuveni 40 gadus vecs, precējies, parasti ar bērniem, kuri, iespējams, nav nemaz tik daudz jaunāki par mani. Viņi parasti ir veiksmīgi lielu uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji, arī ārsti vai juristi — pārsvarā zinātnisku jomu pārstāvji. Dažādas izcelsmes, valstis, karjeras un reliģijas. Tik dažādus cilvēkus es savā reālajā dzīvē diez vai būtu satikusi.

    Runājot par to, kāpēc viņi maksā par seksu, lielākā daļa manu klientu ir apprecējušies savos jaunības gados, un darba dēļ viņiem visiem nākas daudz ceļot. Tā ir ļoti vientuļa dzīve, tāpēc bieži vien viņi maksā par meiteni, ar kuru viņi var vienkārši pavadīt laiku, ļauties tuvībai un draudzībai, jo viņiem tā trūkst savā personīgajā dzīvē.

    Kas tev patīk savā darbā?

    Tikšanās ar patiešām interesantiem cilvēkiem. Nopietni! Es satieku tik atšķirīgus cilvēkus. Un parasti izcili pavadu laiku. Man patīk dinamika, jo neviens nevienu nenosoda. Ne viņš, ne es neesam tādā pozīcijā, lai viens otru nosodītu.

    Vai ir kas tāds, kas tev nepatīk?

    Jā, protams, tāpat kā jebkurā citā darbā. Dažreiz man ir klienti, kas lūdz, lai nāku “seksīgi” ģērbusies, jo viņi gribēs mani izvest sabiedrībā, aizvest iepirkties vai darīt kaut ko citu. Viņi vēlas izrādīties publiski, lai gan visiem ir skaidri redzams, ka šis vīrietis ir daudz vecāks par mani. Šādās situācijās cilvēki vienkārši zina, ka esmu eskorta meitene, un man tas šķiet ļoti neērti.

    Vēl, kas dažreiz šķiet ļoti grūti – nepārtraukti uzklausīt citu cilvēku problēmas. Es viņiem esmu tāds kā uzticības burbulis. Protams, viņiem ir atļauts dalīties ar mani savās personiskajās problēmās. Man patīk mēģināt palīdzēt cilvēkiem, bet citreiz viņu problēmu uzklausīšana nopietni ietekmē manu garastāvokli.

    Kādas, tavuprāt, ir labas eskorta meitenes?

    Labas eskorta meitenes savam klientam vienmēr liks justies brīvi, relaksēti, neradīs lieku saspringumu. Lielākoties tas patiesībā nemaz nav sekss — tā ir runāšana ar cilvēkiem. Mana aģentūra īpaši koncentrējas uz to, lai eskorta meitenes būtu izglītotas un inteliģentas. Tev ir jāprot uzklausīt un tev patiesi ir jārūp šim cilvēkam. Mans darbs ir daudz vairāk saistīts ar to, nevis seksu.

    Kas ir dīvainākā lieta, ko tev kāds ir lūdzis darīt?

    Reiz mani sasēja; tas bija smieklīgi. Kopumā lielākajai daļai manu klientu nav īpašu dīvainību. Mans otrais klients lika man uzvilkt ādas kleitiņu, viņš man aizsēja acis un pieslēdza rokudzelžos pie savas gultas. Es domāju, ka mēs nodarbosimies ar seksu, bet viņš man vienkārši veica ne pārāk labu masāžu. Tas arī bija viss. Mēs pat nenodarbojāmies ar seksu.

    Ko tev ir sniegusi šī darba pieredze?

    Oj, ļoti daudz! Kopš sāku strādāt par eskorta meiteni, esmu uzzinājusi vairāk par cilvēkiem un cilvēka dabu, nekā jebkad agrāk, un tas man ir iemācījis lasīt cilvēkus. Es nezinu, kā to aprakstīt, bet tagad varu vienkārši paskatīties uz vīrieti un precīzi zināt, ko viņš vēlas.

    Esmu arī daudz uzzinājusi par sevi. Es nedomāju, ka tas mani ir kā īpaši mainījis, bet tas liek man domāt savādāk par tādām lietām kā sekss, attiecības un mīlestība.

    Man jājautā: cik tu nopelni?

    Es nopelnu 300 eiro stundā. Vidēji es nopelnu 1300 nedēļā. Ja es gribētu, es varētu strādāt katru vakaru un nopelnīt daudz vairāk, bet tas jau vairs nebūtu normāli. Priekš cilvēka, kurš vēl nav pabeidzis augstskolu, tā ir pārāk liela summa.

    Kāds, tavuprāt, ir izplatītākais stereotips, kas saistīts ar darbu seksa industrijā?

    Ka tas tiek darīts piespiedu kārtā, ka sievietes no tā negūst nekādu prieku un ka viss ir saistīts tikai ar seksu. Es zinu, ka, ja šī intervija notiktu ar kādu, kas darbojas citā seksa industrijas sfērā, manis nosauktās lietas varētu būt patiesas, taču augstas klases eskorta meiteņu darbs noteikti vairāk ir attiecināms, ja tā var teikt, uz draudzēšanos un komunikāciju, nevis seksu, un lielākā daļa meiteņu, kas to dara, to dara pieredzes nevis naudas dēļ. Un neviens mūs nespiež to darīt, tā ir mūsu pašu izvēle.

    Joprojām pastāv daudz aizspriedumu. Vai tev ir bijusi kāda negatīva pieredze šī iemesla dēļ? Ko tu domā par aizspriedumiem pret seksa pakalpojumu sniedzējiem?

    Manuprāt, lielai daļai cilvēku šķiet pilnīgi nedabiski, ka sieviete patiešām izbauda seksu un vēlas kļūt par eskorta meiteni vai prostitūtu pēc savas gribas. Lai gan nauda ir ļoti, ļoti laba — daudz vairāk, nekā mēs jebkad varētu cerēt nopelnīt šajā vecumā jebkurā citā profesijā, daudzas no mums to dara tieši pieredzes un gandarījuma dēļ, ko saņemam. No sirds varu teikt, ka man tas ļoti patīk.

    *Vārds ir mainīts.

  • Prostitūcija padomju laikos. Lasāmgabals

    Prostitūcija padomju laikos. Lasāmgabals

    PSRS svētīgi ticēja un mēģināja pārliecināt arī visus citus, ka tā ir vistikumiskākā „valsts” pasaulē un ka tajā nav prostitūcijas. Protams, ka tā nav patiesība, bet augstākās kvalitātes pupu mizas. PSRS laikā bija ielas meitas, tāpat kā jebkurā citā pasaules nostūrī. Tā taču ir vissenākā profesija, un arī PSRS tā eksistēja, bet it kā pagrīdē. Pēc būtības, situācija PSRS ar naktstauriņiem bija līdzīga situācijai ar „spekulantiem”, proti, šie cilvēki apmierināja tās pašas vajadzības un sniedza tos pašus pakalpojumus, kas bija brīvi pieejami „pūstošajos Rietumos”, tikai PSRS to bija izdarīt daudz sarežģītāk un mazāk droši.

    Ja reiz PSRS nebija prieka meiču, tad kādā veidā vēl tālajā 1956.gadā PSRS tiesībsargājošās institūcijas bija sastādījušas vienu ļoti interesantu dokumentu, kurā ‘komuņagu operaķivņiki’ bija uzskaitījuši un savākuši ziņas par kaut kādām 600 žoga vāverītēm, kuras grauza riekstus un čiekurus tā laika Ļeņingradā (tās ir tikai tās palaistuvītes, kuras izdevās uzskaitīt operatīvo pasākumu laikā). Toreiz tika konstatēts, ka nekautrīgās dāmas savus klientus copēja dzelzceļa stacijās, pilsētas parkos, dārgos restorānos un kafejnīcās.

    Vietas, cenas un neesošie likumi

    Izmeklēšanas laikā Ļeņingradas izmeklētāji noskaidroja, ka padomju prostitūtu darba process ar neko neatšķīrās no prostitūtu darba procesa citās valstīs, proti, meitieši aicināja klientus pie sevis uz mājām vai uz kādu jau laikus sagatavotu pritonu, parasti, tas notika kādas vecas babuškas dzīvoklī, arī babuļai no tā visa kaut kas atlēca. Vēl bija iespējams sarunāt kniebienu taksometrā (ar šoferi viss tika saskaņots, tāpēc tas uz attiecīgo brīdi pazuda), vai kādā klusā kāpņutelpā, uz trepēm, vai pamestā pagalmā (tādu Ļeņingradā netrūka tajā laikā).

    Naktstauriņa cena piecdesmitajos gados svārstījās no 25 līdz 100 rubļiem, kas būtu tikai 2,5 līdz 10 rubļi pēc 1961.gada naudas reformas. Pudele šņabja PSRS pirms militārās intervences Afganistānā maksāja 2,87 rubļi, bet labas pusdienas – aptuveni rubli, tāpēc paši rēķiniet, vai tas bija maz vai daudz.

    Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka atšķirībā no spekulantiem, kurus reāli bāza cietumos par spekulēšanu, ielas meitas PSRS de jure neeksistēja, tāpēc arī PSRS krimināllikumā nebija īpaša panta par nodarbošanos ar prostitūciju. Neskatoties uz to, ielenes tika sauktas pie administratīvās un kriminālatbildības par citiem blakus pārkāpumiem, piemēram, par pļēgurošanu, par skaļu uzvešanos, par sīko huligānismu utml. Kopumā situācija īpaši neatšķīrās no situācijas citās PSRS parasto cilvēku sadzīves sfērās. Attiecībā uz prieka meitām eksistēja viens princips – „pakaļa ir, bet vārda nav”.

    Ar mērķi saukt nabaga ielas meitas pie atbildības par paveiktajiem blakus pārkāpumiem, ik pa laikam tika organizētas un veiktas šo sieviešu kampaņveida tvarstīšanas pa pilsētu ielām. Ar to nodarbojās ne tikai miliči, bet arī visādas „brīvprātīgo kārtībnieku vienības”, komjaunatnes vienības un milicijas atbalsta brigādes.

    Bieži arī padomju mākslas kinofilmās var redzēt pikantas ainas ar ielenēm milicijas iecirkņos. Sanāk, ka prostitūtas milicijas papīros un Savoka mākslas filmās ir, bet komunistiskajā realitātē nekad nebija?

    Elitārās ielas meitas

    Savukārt 20.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sākās interesants posms padomju prieka meiču dzīvēs. Saskaņā ar kriminoloģijas izmeklēšanu rezultātiem, tajos gados parādījās tā saukto „elitāro m@uku” šķirne. Šīs dāmas pavēra kājas un darīja citas brīnumlietas tikai par valūtu. Tāpat kā gadījumā ar spekulantiem, arī šeit darbojās vesela infrastruktūra, ieskaitot viesnīcu vadību, kas nodrošināja darba vidi, restorānu vadību, kas uzņēmās atbildību par laicīgu galdiņu rezervēšanu ielas meitas un klienta vajadzībām. Par to, protams, visi iesaistītie saņēma daļu no ielas meitas ienākumiem.

    Tai pašā laikā arī KGB saprata, ka no šīs situācijas var gūt savu labumu, tāpēc vairums šo „elitāro m@uku”, kas apkalpoja ārzemniekus, kļuva par KGB aģentēm. Viņas saņēma dažādus uzdevumus, piemēram, izspiest no klienta informāciju, izsekot kādu, nofotografēt kādu, uztaisīt dokumentu fotokopijas utml., vai vienkārši savākt kompromitējošu informāciju par kādu personu/klientu.

    Šī sadarbības starp „elitārajām m@ukām” un KGB jo īpaši cieši strādāja dažu pasaules mēroga pasākumu laikā, kas tika rīkoti PSRS, piemēram, 1980.gada olimpiādes laikā. Olimpiādes laikā savervētās ielenes strādāja Maskavas viesnīcās Rossija, Metropoļ, Inturist un Belgrad, kā arī Kijevas viesnīcā Rusj. Cik zināms, uz olimpiādes laiku no Kijevas tika izvestas visas parastās ielas meitas, atstājot tikai „elitārās čekistu m@ukas”, tādējādi nodrošinot viņām īpašu iespēju tikt pie ārvalstu klientiem, kurus apstrādāt kā nākas.

    Hierarhija, kas saglabājusies līdz mūsdienām

    Šajā PSRS elitāro ielas meitu biznesā pastāvēja arī sava hierarhija. Tā parādījās tieši padomju laikos un kopš PSRS sabrukuma tā nav īpaši mainījusies. Pašā augšā atrodas elitārās meitenes, kas strādāja tikai par valūtu dārgās viesnīcās. Tad nāk zemāka ranga parastās, kas turpināja atdoties par koka rubļiem, atrodot klientus bieži vien kafejnīcās, restorānos un tamlīdzīgās vietās, pēc tam sniedzot pakalpojumus kādā pritonā. Atšķirībā no elitārajām, parastās ar to nodarbojās, lai tikai piepelnītos ārpus darba rūpnīcās un kolhozos.

    Pašā zemākajā pērkamo sieviešu kastā atradās tās ielas meitas, kuras tik tiešām strādāja uz ielas, dzelzceļa stacijās un uz šosejām, viņu klienti parasti bija fūru vadītāji un pārējie šoferīši. Starp zemākās kastas pārstāvēm bija visvairāk slimo seksa strādnieču ar STS, turklāt daudzas no viņām tika krimināli sodītas par klientu indēšanu ar klofelīnu un par sadarbošanos ar zagļiem, tiem nododot vērtīgu informāciju par klientiem to aptīrīšanas nolūkā.

    Sākot ar perestroikas sākumu, astoņdesmito gadu beigās, ielas meitas sāka strādāt daudz drošāk un atklātāk, nereti savā ziņā liekot vienkāršajiem padomju pilsoņiem un pat miličiem kaut vai mirt nost no skaudības.

    Lūk, atmiņas par tā laika notikumiem no kāda interneta foruma, „Laikā no 1983. līdz 1989. gadam viens kniebiens ar elitārās klases m@uku maksāja 50 USD, visa nakts – 200 līdz 300 USD… bet tās bija augstākās klases vāverītes. Meičas bija pa pirmo klasi, augstākā izglītība, svešvalodu zināšanas un viņas visas bija uzskaitē.”

    Lūk, atmiņas par klasi zemākām parastajām ielenēm, „Klienti parasti nenāca ciemos ar tukšām rokām pie šīm sievietēm. Tad strādniekiem pietika naudas ne tikai, lai samaksātu par vienkāršu seksu, bet arī par atmosfēru. Tas tikai mūsdienās – strādniekam ir tikai vēlēšanās vienkārši nogrūsties pāris reizes un viss…”

    Tai pašā laikā, sākoties perestroikai, daudzi žurnālisti atļāvās publicēt neskaitāmus rakstus par prostitūciju PSRS, no kuriem varēja uzzināt daudz ko interesantu:

    Raksts oriģināli ir publicēts vatastan.com

  • Slavenības, kuras ir strādājušas seksa nozarē

    Slavenības, kuras ir strādājušas seksa nozarē

    Čenings Tatums nav vienīgā slavenība, kas ir piepelnījies, strādājot seksa nozarē – un mēs nerunājam par filmu Magic Mike. Kā izrādās, ir daudz citu aktieru un mūziķu, kas agrāk pelnīja naudu izģērbjoties. Sākot ar Bredu Pitu, beidzot ar Lady Gaga un Marku Konsuelos no Riverdale, tu būsi pārsteigts, ieraugot dažus pavisam negaidītus vārdus šajā sarakstā.

    Neatkarīgi no tā, vai tas bija vienas reizes darbiņš vai karjera, kas ilga vairākus gadus, dažas no mūsu iecienītākajām Holivudas zvaigznēm pirms lielā iznāciena dejoja striptīzu, eksotiskās dejas vai pat nodarbojās ar prostitūciju, un nebūt nekaunas par savu pagātni. Patiesībā Cardi B ieguva slavu, tieši runājot par savu striptīzdejotājas karjeru Vine videoklipā.

    Slavenības, kuras ir strādājušas seksa nozarē

    Cardi B

    Cardi B pakāpās pa karjeras kāpnēm no dejošanas par dolāru banknotēm līdz miljonu pelnīšanai. Hita “Bodak Yellow” izpildītāja 18 gadu vecumā uzsāka eksotiskās dejotājas karjeru. Šis darbs viņai palīdzēja apmaksāt rēķinus, taču repere paziņoja, ka 2015. gadā pārtrauca dejot striptīzu pēc tam, kad redzēja, ka viņas karjera iet citu ceļu.

    Kriss Prats

    Kriss Prats mūsu acu priekšā no nūģa seriālā Parks and Recreation pārvērtās par seksīgu supervaroni, bet vai tu zināji, ka viņš pirms slavas iegūšanas strādāja par striptīzdejotāju? 2015. gada Buzzfeed intervijas laikā aktieris atklāja, ka viņš mēdza izģērbties par naudu, dzīvojot furgonā Havaju salās. “Man vienmēr patika izģērbties. Es biju brīvdomātājs, tāpēc domāju – es arī varu saņemt naudu par to”. Tomēr viņš atzina, ka nebija tas labākais dejotājs, tāpēc bija grūti saņemt uzaicinājumu dejot īstā klubā.

    Lady Gaga

    Pirms Lady Gaga kļuva par godalgoto dziedātāju, kuru mēs pazīstam un mīlam, viņa bija burleskas dejotāja Manhetenā. Lai gan gadu gaitā popzvaigzne ir bijusi ļoti vaļsirdīga, stāstot par savu pagātni, viņa tikai nesen apstiprināja, ka senāk ir pelnījusi naudu ar striptīza dejošanu. “Es nopelnīju vairāk naudas, nekā esot viesmīle,” viņa intervijā vietnē Watch What Happens Live paskaidroja Endijam Koenam.

    Marks Konsuelos

    Marks Konsuelos, iespējams, ir viens no seksīgākajiem Riverdeilas tēviem, taču patiesībā arī viņš r pelnījis naudu ar striptīza dejošanu. Viņa sieva Kellija Ripa 2012. gada intervijā Vanity Fair atklāja par aktiera striptīzdejotāja pagātni, sacīdama: “Daudzi Holivudas karstie puiši to ir darījuši.” Iesākumā viņš bija kādas puišu grupas līdzbraucējs, un ar laiku arī viņu pašu pierunāja izģērbties, lai nopelnītu.

    Blac Chyna

    Pirms kļūšanas par realitātes zvaigzni un uzņēmēju, Blac Chyna strādāja par striptīzdejotāju Maiami slavenajā King of Diamonds klubā. Strādājot tur, viņa arī satika sava dēla tēvu un bijušo līgavaini Tyga. 2016. gada Facebook Live videoklipa laikā Chyna teica, ka viņa, iespējams, joprojām būtu striptīzdejotāja, ja nebūtu tikusi līdz Holivudai.

    Breds Pits

    Šis varētu būt pārsteigums daudziem, bet izrādās, ka Breds Pits koledžas laikā Misūri universitātē mēdza atkailināties. Aktieris bija daļa no kluba ar nosaukumu Dancing Bares, kuri uzstājās studenšu dzimšanas dienās. Viens no Pita draugiem pat atklāja, ka kādas meitenes 21 gada svinībās, viņi dejoja pilnīgi kaili – ar galvā uzmauktām spilvendrānām.

    Čenings Tatums

    Čenings Tatums ir Maģiskais Maiks arī reālajā dzīvē. Lai gan aktieris ir atzinis, ka viņš nav īpaši izbaudījis savas dienas kā striptīzdejotājs, viņa stāsts rezultējās ar milzīgu Holivudas hītu. “Labā naktī es nopelnīju 150 dolārus. Sliktā naktī 70 dolārus – reizēm pat 50,” viņš 2014. gadā sacīja The Hollywood Reporter.

    Karmena Elektra

    Pirms savas Baywatch slavas Karmena Electra 90. gadu sākumā bija striptīzdejotāja. Bet viņa nekad nav aizmirsusi savas saknes. Vēlāk aktrise izlaida savu striptīza stieņu zīmolu un striptīza fitnesa video kolekciju.

    Ambera Rouza

    Modele Ambera Rouza stāsta, ka viņas striptīzdejošanas dienas bija vienas no labākajām viņas dzīvē. 2015. gadā viņa pastāstīja Cosmopolitan, ka pirmo reizi sāka izģērbties, kad viņai bija tikai 15 gadi, bet drīz vien saprata, ka to neturpinās. Viņa mēģināja vēlreiz, kad viņai bija 18 gadu, un turpināja ar to pelnīt līdz 25 gadu vecumam. “Ak, dievs, man bija tik jautri. Man tiešām bija,” viņa teica žurnālam. “Es biju jauna, skaista, es biju uz skatuves, man patiesībā nebija kauna par savu ķermeni. “

    Maiks ‘The Situation’ Sorentīno

    Jersey Shore zvaigzne Maiks “The Situation” Sorentīno koledžas laikā bija striptīzdejotājs. Realitātes šova zvaigzne, kurš parādīja savas kustības MTV šova laikā, savas karjeras gados tika dēvēts par Vito Durado.

    Eve

    Tikai divus gadus pirms slavas iegūšanas, Eve dejoja Bronx striptīza klubā. Tieši tur viņa satika Mase, kurš viņai palīdzēja sākt mūzikas karjeru. Viņa teica Rolling Stone 1999. gadā: “Es to nenožēloju – man bija astoņpadsmit un biju apjukusi, pārdzīvojot personiskas problēmas. Es to darīju apmēram mēnesi, un es biju priecīga, ka to izdarīju. Tas man palīdzēja atrast Eve, palīdzēja man kļūt nopietnai.”

    Dee Dee Ramone

    Saskaņā ar 2013. gada Vice profilu, Ramones dziedātājs Dee Dee Ramone bija atkarīgs no heroīna un galu galā pievērsās prostitūcijai, lai samaksātu par narkotikām.

    Azealia Banks

    Tieši pirms debijas singla “212” iekļūšanas topos, Azealia Banks izmēģināja spēkus striptīzā. Tomēr viņa 2014. gada intervijā laikrakstam The Daily Beast atzina, ka dejošana kailai nav gluži viņas lieta. “Es strādāju šajā mazajā striptīza klubā, un tas bija zems punkts manā dzīvē, bet es gribēju nedaudz ātras naudas,” viņa pastāstīja vietnei. “Es biju tik nepieredzējusi. Tā nemaz nebija mana lieta. Es biju tur tikai divas nedēļas nogales, un tad es aizgāju, jo “212” kļuva populāra.”

    Rozanna Barra

    Rozanna Barra atklāja, ka viņa agrāk strādājusi par prostitūtu, lai nopelnītu naudu. Viņa teica Vanity Fair, ka viņai nav kauna par seksa darbinieces amatu, un viņa uzskata, ka prostitūcijai jābūt likumīgai. “Prostitūcija ir bizness,” viņa teica. “Runa nav par viduslaiku prieka meitām. Tas ir lielisks veids, kā nopelnīt naudu.”