Spānijā Torre de Meira arheoloģiskajā vietā atklāts 15 centimetrus garš akmens dzimumlocekļa formas objekts. Pikantais viduslaiku atradums un marķējumi uz tā palīdzēja atklāt šeit dzīvojošo cilvēku paradumus un brutālos nodomus.
Dzimumlocekļa formas arheoloģiskie objekti parasti tiek atrasti romiešu, nevis viduslaiku apmetnēs, tāpēc šis atradums radīja zinātnieku neizpratni – kam tas bija paredzēts?
Pēc vēsturnieku domām, Romas impērijas laikā dzimumlocekļa formas kuloni un amuleti tika izmantoti kā dekorācija vai talismani, kas nes laimi un panākumus. Tikmēr tiek uzskatīts, ka Spānijā atrastais viduslaiku akmens dzimumloceklis tika izmantots ieroču, piemēram, dunču, zobenu vai nažu, asināšanai. Par to liecina specifiskās nodiluma pazīmes, kas konstatētas uz akmens dzimumlocekļa.
Spānijā viduslaiku pilskalna teritorijā tika atklāts akmens priekšmets dzimumlocekļa formā. Árbore Arqueológia e Restauración S. Coop. Galega foto
Pēc zinātnieku domām, dzimumlocekļa forma asināmajam nav izvēlēta nejauši – tā liecina par apņēmības garu, spēku un hiperbolizētu vīrišķību.
“Šis objekts ir vardarbības, ieroču un vīrišķības simbols. Šī asociācija, kā mēs zinām, pastāvēja viduslaikos, taču tā ir izplatīta arī mūsu sabiedrības kultūrā šodien,” izdevumam Hyperallergic pastāstīja arheologs Dario Penja.
Spānijā viduslaiku pilskalna teritorijā tika atklāts akmens priekšmets dzimumlocekļa formā. Árbore Arqueológia e Restauración S. Coop. Galega foto
Netālu no Vigo pilsētas, Torre de Meira apgabalā, Moanjas apkaimē, uz kalna stāvošais cietoksnis tika nopostīts 15. gadsimta vidū pilsoņu kara un sacelšanās laikā.
Tajā laikā zemnieki centās izcīnīt brīvību no muižniekiem. Konflikta laikā tika iznīcinātas aptuveni 130 pilis un cietokšņi, tostarp Torre de Meira, ziņo artnews.com.
Šos karus veicināja sekojošais haoss daudzās Eiropas valstīs, ko veicināja viduslaiku krīze 14. un 15. gadsimtā. Tolaik uz reliģisko konfliktu un politiskās nestabilitātes fona mēris izpostīja lielu daļu Eiropas, cilvēki bija vīlušies par pastāvošo kārtību un alka pēc revolūcijas.
Pirms vairāk nekā 500 gadiem nojaukto Torre de Meira pili sāka pētīt tikai 1976. gadā. Zinātnieki, kuri tolaik uzsāka arheoloģiskos darbus, atrada saglabājušos pils mūru kompleksu, ieroču noliktavu, aizsarggrāvi un sargtorni.
Tālajā 1894. gadā Rūta Smitersa, godājamā garīdznieka L.D. Smitersa mīļotā sieva, publicēja šīs mazās atziņas par to, kā orientēties sarežģītajā seksa pasaulē. Ja neskaita pieņēmumu, ka sekss ir šausmīgi kaitinošs un sievietēm vispār nepatīk, lietas nav mainījušās tik krasi, kā varētu domāt. Lūk, garīdznieka sievas sniegtie seksa padomi.
1. Vīriešiem arī agrāk patika sekss. ŠOKS.
“Dodiet maz, dodiet reti un, galvenais, dodiet ar nepatiku. Vairums vīriešu, ja viņiem netiktu liegts, pieprasītu seksu gandrīz katru dienu.”
2. Galvassāpes vienmēr ir bijis labs attaisnojums
“Iztēlotas slimības, miegainība un galvassāpes ir vieni no sievietes labākajiem draugiem šajā jautājumā.”
3. Izlīgšanas sekss toreiz nebija opcija
“Strīdi, ņirgāšanās un rājieni arī izrādās ļoti efektīvi, lai atturētu vīrieti no seksa, ja tos izmanto vēlā vakarā.”
4. Sunīšu stils tika uzskatīts par anormālu
“Lielākā daļa vīriešu pēc būtības ir diezgan perversi, un, ja viņiem tiktu dota puse iespējas, viņi piedalītos visdažādākajās visnelabvēlīgākajās darbībās. Šīs prakses cita starpā ietver: parasto darbību veikšanu neparastās pozās; sievietes ķermeņa skūpstīšana un piedāvājumi skūpstīt viņu pašu neģēlīgos ķermeņus.”
5. Porno 1894. gadā? Nu, fui…
“Kailums, runāšana par seksu, stāstu lasīšana par seksu, fotogrāfiju un zīmējumu skatīšanās, kas attēlo vai ierosina seksu, ir nepatīkami ieradumi, ko vīrietis visdrīzāk darīs, ja viņam tas tiks atļauts.”
6. Tumsa ir tavs draugs
“Ar seksu, ja to nevar novērst, vajadzētu nodarboties tikai pilnīgā tumsā. Viņai jāļauj viņam taustīties tumsā. Vienmēr ir cerība, ka viņš paklups un gūs kādu vieglu ievainojumu, ko viņa var izmantot kā attaisnojumu, lai viņam liegtu seksuālu piekļuvi.”
7. Priekš kam tādu priekšspēli?
“Ja viņš mēģina noskūpstīt viņu uz lūpām, viņai nedaudz jāpagriež galva, lai tā vietā skūpsts nekaitīgi kristu uz viņas vaiga. Ja viņš mēģina noskūpstīt viņas roku, viņai jāpaspiež dūre.”
8. Aizmigšana tūlīt pēc seksa nav nekas jauns
“Daudzi vīrieši lielāko daļu sava seksuālā apmierinājuma gūst no mierīga izsīkuma tūlīt pēc akta beigām.”
9. Ja rodas šaubas, tēlo urīnpūšļa vājumu
“Ja viņš paceļ viņas kleitu un mēģina viņu noskūpstīt jebkurā citā vietā, viņai ātri jāpavelk kleita atpakaļ vietā, jāatlec no gultas un jāpaziņo, ka daba viņu aicina uz tualeti.”
Vēlies zināt kā bija agrāk? Pateiksim priekšā – nekas daudz nav mainījies. Orālais, anālais un masturbēšana, sievietes, vīrieši un orģijas. Sekss pagājušā gadsimta sākumā bija tikpat neķītrs kā tagad. Varbūt vienīgi cilvēkiem bija lielāks mūķeņu fetišs, un dildo vietā tika izmantotas sveces. Lūk, īss ieskats seksa vēsturē.
PSRS svētīgi ticēja un mēģināja pārliecināt arī visus citus, ka tā ir vistikumiskākā „valsts” pasaulē un ka tajā nav prostitūcijas. Protams, ka tā nav patiesība, bet augstākās kvalitātes pupu mizas. PSRS laikā bija ielas meitas, tāpat kā jebkurā citā pasaules nostūrī. Tā taču ir vissenākā profesija, un arī PSRS tā eksistēja, bet it kā pagrīdē. Pēc būtības, situācija PSRS ar naktstauriņiem bija līdzīga situācijai ar „spekulantiem”, proti, šie cilvēki apmierināja tās pašas vajadzības un sniedza tos pašus pakalpojumus, kas bija brīvi pieejami „pūstošajos Rietumos”, tikai PSRS to bija izdarīt daudz sarežģītāk un mazāk droši.
Ja reiz PSRS nebija prieka meiču, tad kādā veidā vēl tālajā 1956.gadā PSRS tiesībsargājošās institūcijas bija sastādījušas vienu ļoti interesantu dokumentu, kurā ‘komuņagu operaķivņiki’ bija uzskaitījuši un savākuši ziņas par kaut kādām 600 žoga vāverītēm, kuras grauza riekstus un čiekurus tā laika Ļeņingradā (tās ir tikai tās palaistuvītes, kuras izdevās uzskaitīt operatīvo pasākumu laikā). Toreiz tika konstatēts, ka nekautrīgās dāmas savus klientus copēja dzelzceļa stacijās, pilsētas parkos, dārgos restorānos un kafejnīcās.
Vietas, cenas un neesošie likumi
Izmeklēšanas laikā Ļeņingradas izmeklētāji noskaidroja, ka padomju prostitūtu darba process ar neko neatšķīrās no prostitūtu darba procesa citās valstīs, proti, meitieši aicināja klientus pie sevis uz mājām vai uz kādu jau laikus sagatavotu pritonu, parasti, tas notika kādas vecas babuškas dzīvoklī, arī babuļai no tā visa kaut kas atlēca. Vēl bija iespējams sarunāt kniebienu taksometrā (ar šoferi viss tika saskaņots, tāpēc tas uz attiecīgo brīdi pazuda), vai kādā klusā kāpņutelpā, uz trepēm, vai pamestā pagalmā (tādu Ļeņingradā netrūka tajā laikā).
Naktstauriņa cena piecdesmitajos gados svārstījās no 25 līdz 100 rubļiem, kas būtu tikai 2,5 līdz 10 rubļi pēc 1961.gada naudas reformas. Pudele šņabja PSRS pirms militārās intervences Afganistānā maksāja 2,87 rubļi, bet labas pusdienas – aptuveni rubli, tāpēc paši rēķiniet, vai tas bija maz vai daudz.
Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka atšķirībā no spekulantiem, kurus reāli bāza cietumos par spekulēšanu, ielas meitas PSRS de jure neeksistēja, tāpēc arī PSRS krimināllikumā nebija īpaša panta par nodarbošanos ar prostitūciju. Neskatoties uz to, ielenes tika sauktas pie administratīvās un kriminālatbildības par citiem blakus pārkāpumiem, piemēram, par pļēgurošanu, par skaļu uzvešanos, par sīko huligānismu utml. Kopumā situācija īpaši neatšķīrās no situācijas citās PSRS parasto cilvēku sadzīves sfērās. Attiecībā uz prieka meitām eksistēja viens princips – „pakaļa ir, bet vārda nav”.
Ar mērķi saukt nabaga ielas meitas pie atbildības par paveiktajiem blakus pārkāpumiem, ik pa laikam tika organizētas un veiktas šo sieviešu kampaņveida tvarstīšanas pa pilsētu ielām. Ar to nodarbojās ne tikai miliči, bet arī visādas „brīvprātīgo kārtībnieku vienības”, komjaunatnes vienības un milicijas atbalsta brigādes.
Bieži arī padomju mākslas kinofilmās var redzēt pikantas ainas ar ielenēm milicijas iecirkņos. Sanāk, ka prostitūtas milicijas papīros un Savoka mākslas filmās ir, bet komunistiskajā realitātē nekad nebija?
Elitārās ielas meitas
Savukārt 20.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sākās interesants posms padomju prieka meiču dzīvēs. Saskaņā ar kriminoloģijas izmeklēšanu rezultātiem, tajos gados parādījās tā saukto „elitāro m@uku” šķirne. Šīs dāmas pavēra kājas un darīja citas brīnumlietas tikai par valūtu. Tāpat kā gadījumā ar spekulantiem, arī šeit darbojās vesela infrastruktūra, ieskaitot viesnīcu vadību, kas nodrošināja darba vidi, restorānu vadību, kas uzņēmās atbildību par laicīgu galdiņu rezervēšanu ielas meitas un klienta vajadzībām. Par to, protams, visi iesaistītie saņēma daļu no ielas meitas ienākumiem.
Tai pašā laikā arī KGB saprata, ka no šīs situācijas var gūt savu labumu, tāpēc vairums šo „elitāro m@uku”, kas apkalpoja ārzemniekus, kļuva par KGB aģentēm. Viņas saņēma dažādus uzdevumus, piemēram, izspiest no klienta informāciju, izsekot kādu, nofotografēt kādu, uztaisīt dokumentu fotokopijas utml., vai vienkārši savākt kompromitējošu informāciju par kādu personu/klientu.
Šī sadarbības starp „elitārajām m@ukām” un KGB jo īpaši cieši strādāja dažu pasaules mēroga pasākumu laikā, kas tika rīkoti PSRS, piemēram, 1980.gada olimpiādes laikā. Olimpiādes laikā savervētās ielenes strādāja Maskavas viesnīcās Rossija, Metropoļ, Inturist un Belgrad, kā arī Kijevas viesnīcā Rusj. Cik zināms, uz olimpiādes laiku no Kijevas tika izvestas visas parastās ielas meitas, atstājot tikai „elitārās čekistu m@ukas”, tādējādi nodrošinot viņām īpašu iespēju tikt pie ārvalstu klientiem, kurus apstrādāt kā nākas.
Hierarhija, kas saglabājusies līdz mūsdienām
Šajā PSRS elitāro ielas meitu biznesā pastāvēja arī sava hierarhija. Tā parādījās tieši padomju laikos un kopš PSRS sabrukuma tā nav īpaši mainījusies. Pašā augšā atrodas elitārās meitenes, kas strādāja tikai par valūtu dārgās viesnīcās. Tad nāk zemāka ranga parastās, kas turpināja atdoties par koka rubļiem, atrodot klientus bieži vien kafejnīcās, restorānos un tamlīdzīgās vietās, pēc tam sniedzot pakalpojumus kādā pritonā. Atšķirībā no elitārajām, parastās ar to nodarbojās, lai tikai piepelnītos ārpus darba rūpnīcās un kolhozos.
Pašā zemākajā pērkamo sieviešu kastā atradās tās ielas meitas, kuras tik tiešām strādāja uz ielas, dzelzceļa stacijās un uz šosejām, viņu klienti parasti bija fūru vadītāji un pārējie šoferīši. Starp zemākās kastas pārstāvēm bija visvairāk slimo seksa strādnieču ar STS, turklāt daudzas no viņām tika krimināli sodītas par klientu indēšanu ar klofelīnu un par sadarbošanos ar zagļiem, tiem nododot vērtīgu informāciju par klientiem to aptīrīšanas nolūkā.
Sākot ar perestroikas sākumu, astoņdesmito gadu beigās, ielas meitas sāka strādāt daudz drošāk un atklātāk, nereti savā ziņā liekot vienkāršajiem padomju pilsoņiem un pat miličiem kaut vai mirt nost no skaudības.
Lūk, atmiņas par tā laika notikumiem no kāda interneta foruma, „Laikā no 1983. līdz 1989. gadam viens kniebiens ar elitārās klases m@uku maksāja 50 USD, visa nakts – 200 līdz 300 USD… bet tās bija augstākās klases vāverītes. Meičas bija pa pirmo klasi, augstākā izglītība, svešvalodu zināšanas un viņas visas bija uzskaitē.”
Lūk, atmiņas par klasi zemākām parastajām ielenēm, „Klienti parasti nenāca ciemos ar tukšām rokām pie šīm sievietēm. Tad strādniekiem pietika naudas ne tikai, lai samaksātu par vienkāršu seksu, bet arī par atmosfēru. Tas tikai mūsdienās – strādniekam ir tikai vēlēšanās vienkārši nogrūsties pāris reizes un viss…”
Tai pašā laikā, sākoties perestroikai, daudzi žurnālisti atļāvās publicēt neskaitāmus rakstus par prostitūciju PSRS, no kuriem varēja uzzināt daudz ko interesantu:
Lai arī cik tas liktos smieklīgi, bet superzāles – Viagra – radās kļūdas dēļ. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, izmēģinot jaunu medikamentu pret angīnu, pētnieki vīlās neatraduši zāles pret šo slimību. Viņi lūdza eksperimenta dalībniekus atdot atpakaļ pāri palikušās tabletes. Sievietes paklausīja, bet no vīriešiem nebija ne miņas. Kad uzstājīgie zinātnieki lūdza paskaidrojumus, vīrieši sāka stāstīt savus pārdzīvojumus par tabletes lielisko iedarbību uz viņu intīmajām ķermeņa daļām.
Skumjas par neizdošanos ar zālēm pret angīnu ātri vien nomainīja sajūsma par iespējamo revolūciju citā medicīnas jomā. Amerikāņu medicīnas firmas Pfizer darbinieki devās uz Eiropu, kur bija vieglāk saņemt atļauju cilvēku iesaistīšanai eksperimentos.
Pirmie izmēģinājumi ar nu jau perspektīvajām zālēm pret impotenci sākās Londonā, kur kādā laboratorijā par piecām sterliņu mārciņām stundā noalgotie un tableti saņēmušie vīrieši tika nosēdināti pie televizora, lai skatītos pornogrāfiskas filmas. Pēc tabletes norīšanas viņu reakciju sāka reģistrēt pie ķermeņa piestiprinātie sensori. Zilā tablete iedarbojās lieliski – vīrieši, kas bija žēlojušies par impotenci, paši bija pārsteigti par patīkamajām pārvērtībām.
25000 Viagra recepšu dienā un kontrabanda
Tad sekoja neveiksme – kādu nakti no laboratorijas tika nozagtas videokasetes ar pornofilmām, taču firmai Pfizer šie starpgadījumi ātri vien aizmirsās, jo īpašniekiem tagad bija jādomā par ko citu – pasaule bija kā traka pēc jaunajām zālēm, firmas akcijas biržā auga un naudiņa ripoja.
Lai gan zilā tablete, kurai tika dots nosaukums Viagra, oficiāli bija pieejama tikai ASV un Nīderlandē, ienākumi jau pašā sākumā tai nodrošināja titulu – tirgū visstraujāk izplatījušās zāles. Pēc parādīšanās pārdošanā ASV katru dienu vidēji tika izrakstīts 25’000 recepšu.
Pfizer iesākumā cerēja nopelnīt 200 miljonus dolāru, bet rezultāts bija vēl skaistāks – kad Viagru akceptēja pārdošanai arī ārvalstis, peļņa sasniedza divus miljardus dolāru. Dienvideiropieši, kas nevarēja vien sagaidīt, kad atļauju zāļu pārdošanai dos vienotās Eiropas medicīnas administrācija, ceļoja pēc brīnumlīdzekļa uz Andoru – starp Franciju un Spāniju iespraukušos valsti, kas nepakļāvās Eiropas birokrātiem.
Savukārt Izraēlā, kur importa medikamentu apstiprināšana parasti ilga četrus mēnešus, Viagra kļuva par vienu no pieprasītākajām melnā tirgus precēm. Pēc reklāmas populārajā laikrakstā Yedioth Ahronoth, ka «vairs nevajag injekciju, 100% efektīva», nelegālo tirgoņu norādītie tālruņa numuri nepārtraukti bija aizņemti.
Cik Tu būtu gatavs maksāt?
Par trīs tabletēm tika prasīti 320 šekeļi (ap 80 eiro) – gandrīz trīs reizes vairāk, nekā šīs zāles maksāja ASV. Medikamenta mājvietā ASV vienas tabletes vidējā cena bija 10 ASV dolāri (ap 6 eiro). Katrai jaunai izpriecai bija nepieciešama nākamā tablete. Eksperti paredzēja, ka ar impotenci sirgstošie vīrieši vidēji seksam nodosies divreiz nedēļā (ar Viagras palīdzību). Tātad gadā katram būs nepieciešams ap simt tablešu un 1000 dolāri.
Tablete bija jāiedzer stundu pirms nodarbošanās ar seksu. Tā atslābina muskuļus asinsvadu sieniņās, ļaujot asinīm brīvāk plūst uz dzimumorgāniem. Eksperimenti pierādīja, ka Viagra palīdz 80% vīriešu, turklāt arī tādos nopietnas slimības gadījumos kā diabēta slimniekiem vai, piemēram, mugurkaula traumas guvušiem vīriešiem. Taču ir viens nosacījums – tablete nedarbojas pati no sevis. Mīlnieki nedrīkstot aizmirst par priekšspēli un dzimumorgānu stimulēšanu. Tad Viagra palīdzēs saglabāt erekciju.
Psihiatre Dr. Renšava no Lajolas atstāstīja kādu gadījumu. Pie viņas bija ieradies kāds pāris dienu pēc tam, kad vīrs iedzēris pirmo Viagras tableti. «Viņi bija likušies gultā un gaidījuši, kas notiks. Abi aizmiguši. Pāris bija aizmirsis par priekšspēli un gaidīja tūlītēju erekciju.» Kad ārste atgādinājusi par stimulāciju, drīz saņemta priecīga ziņa no klientiem, ka pēc trīs gadu pārtraukuma viņiem izdevies nodarboties ar seksu.
Pēc seksa noilgojušies miljoni
Deviņdesmitajos gados tika lēsts, ka ASV no impotences cieš ap 30 miljoni vīriešu, bet visā pasaulē par Viagru tajā laikā varētu interesēties pat 140 miljoni ļaužu. Tā laika statistika liecināja, ka attīstītajās valstīs impotents ir katrs divdesmitais vīrietis pēc 40 gadu vecuma un katrs ceturtais – pēc 65 gadu vecuma.
Histērija, kas radās pēc Viagras parādīšanās tirgū, pārsteidza medicīnas speciālistus. Bija zināms, ka daudzus vīriešus moka dzimumnespēja, taču neviens nebija paredzējis, ka viņu ir tik daudz. Turklāt atklājās kāds savdabīgs fenomens – daudzi vīrieši bija noklusējuši savas problēmas, bet pēc daudzsološās tabletes parādīšanās vairs nekautrējās atklāt savu nespēju, jo zināja, ka Viagra turpmāk palīdzēs.
Ārsts Džons Striplings no kādas dziednīcas Atlantā bija sarūpējis sev gumijas zīmogu, sakot, ka lētāk nomainīt, kad nolietosies. Katru dienu viņš apzīmogoja ap 300 recepšu Viagras iegādei. Pacienti bija ļoti nepacietīgi. «Bieži vizītes tiek pieteiktas kā steidzamas. Pa telefonu vīrieši sūdzas par sāpēm nierēs, asinīm urīnā. Bet, kad viņi ierodas manā kabinetā, sāk mani tincināt par Viagru. Apbrīnojami! Šie cilvēki gadiem bijuši impotenti, bet tagad nevar pagaidīt dažas dienas,» stāsta ārsts.
Arī politiķi vairs nekautrējās
Amerikā saziņas līdzekļus bija pārpludinājuši stāsti par jauno brīnumlīdzekli. «Čikāgietis Ērls Maklins, 59, diabēta dēļ cietis no impotences jau desmit gadus. Divas pirmās Viagras tabletes viņam nepalīdzēja. Pēc trešās reizes viņš jau spēja nodarboties ar seksu – tas notika pirmo reizi, kopš četrus mēnešu viņam bija bijusi jauna draudzene. «Lietoju tās katru dienu un jūtos tā, it kā man atkal būtu 30.» Maklina medicīniskās apdrošināšanas firma sāka izteikt pretenzijas par lielajiem tēriņiem. «Labi, es samierināšos ar 20 tabletēm mēnesī,» sacīja Ērls,» – tā Viagras iznākšanas gadā rakstīja žurnāls Time.
Vēl lielākas kaislības bija radījis bijušā ASV prezidenta kandidāta Boba Doula (kuram bija pāri par 80) atzīšanās, ka arī viņš izmēģinājis supertableti. Politiķis un viņa sieva Elizabete sīkumos neiedziļinājās, vien žurnālistiem kautrā priekā atzina: «Tablete palīdz!»
Kādas ir dīvainākās un sirreālākās seksa tendences vēsturē? Kā cilvēki agrāk nodarbojās ar seksu? Kā sekss ir mainījies gadsimtu garumā? Ar šāda veida fiziskās tuvības mākslu cilvēki ir nodarbojušies kopš neatminamiem laikiem, un vēsturiski sekss ir bijis un vēl joprojām ir aizraujošs, pilns ar interesantām metodēm, tendencēm un modes lietām.
Bieži vien šī tēma tika uzskatīta par pārāk intīmu, lai to apspriestu. Un pat privātās dzīves apstākļi katra paša mājās lika cilvēkiem justies neomulīgi. Tas noveda pie dažādu noteikumu uzstādīšanas, ko uzspieda sabiedrība vai dominējošās grupas, piemēram, baznīca pamācīja cilvēkus, kā pareizi veidot attiecības ar saviem tuvajiem. Katoļu baznīca uzskatīja, ka sekss ir paredzēts tikai reproduktīviem mērķiem, bet citi izvēlējās hedonistiskāku pieeju. Šie ierobežojumi radīja dažus diezgan… dīvainus veidus, kā cilvēki atbrīvoja savu uzkrāto seksuālo spriedzi.
1. Baudas sniegšanas ierīces tika izmantotas medicīniskiem mērķiem
Mūsdienās var šķist pašsaprotami, ka sievietes izjūt baudu tāpat kā vīrieši, taču patiesībā šāds domāšanas virziens tika ieviests salīdzinoši nesen. Pirms 20. gadsimta sievietes tika uzskatītas par tīrām un nevainīgām, un tāpēc bija absurdi uzskatīt, ka viņas spēj piedzīvot iekāri. Sievietes uzkrāto neapmierinātību sauca par histēriju. Izārstēt šo tā saukto histēriju nozīmēja ārsta kabineta apmeklējumu, lai viņi varētu masēt nomocīto zonu ar īpaši šim nolūkam būvētu elektrisko prieku sniedzošo ierīci, no kuras arī cēlušies mūsdienu ekvivalenti.
2. Senajā Ēģiptē tika piekopts diezgan rupjš sekss
Cilvēki praktizēja dažādas rupjas seksa spēles jau ilgi pirms ‘Piecdesmit pelēkās nokrāsas’ to ieveda mūsdienu cilvēku ikdienā. Senajā Ēģiptē tuvība tika atklāti un bieži pat publiski izteikta daudzos veidos, kas, ņemot vērā laika periodu, mums varētu šķist šokējoši.
3. Lūpu krāsa tika izmantota, lai norādītu uz orālā seksa “prasmēm”
Kad runa ir par lūpu krāsas pievilcību, paldies Heizelam Bišopam, Pirmā pasaules kara ķīmiķim, kurš izgudroja lūpu krāsu, kas neizsmērējas. Pati lūpu krāsa ir pastāvējusi jau kopš senatnes. Senajā Ēģiptē šo kosmētiku lietoja gan sievietes, gan vīrieši. Seksa darbiniekiem spilgti nokrāsotas lūpas nozīmēja, ka šis cilvēks ir apveltīts ar īpaši labām orālā seksa sniegšanas prasmēm.
Protams, likums netraucēja cilvēkiem to darīt. Kādam bēdīgi slavenam sodomijas praktizētājam Tomasam Greindžeram (Thomas Granger) šī iemesla dēļ tika izpildīts nāvessods.
5. Pasta serviss konfiscēja seksa rotaļlietas
Ideja par pasta sūtījumu atņemšanu, jo tie neatbilst kādam standartam, šķiet dīvaina? Ticiet vai nē, bet 19. gadsimta Amerikā pasta servisā pastāvēja oficiāli cenzori, kuru pienākums bija konfiscēt jebkuru neķītro pasta sūtījumu, un viens no šādiem cilvēkiem bija Entonijs Komstoks (Anthony Comstock).
Viņš ticēja Viktorijas laika morāles ideālam un dzīves laikā konfiscēja tūkstošiem prieku sagādājošu rotaļlietu, kuras viņš novērtēja kā neatbilstošas.
6. Spici kurpju purngali
Viena no populārākajām Ziemeļeiropas modes tendencēm Viduslaikos bija nēsāt kurpes ar smailiem purngaliem. Tika uzskatīts, jo spicāki ir vīrieša kurpju purngali, jo lielāks ir viņa… izmērs.
7. Maize kā seksa rotaļlieta
Grieķi bija traki pēc seksa, par ko liecina interesantie veidi, kā viņi atbrīvoja savu seksuālo spriedzi. Viņi tam izmantoja gandrīz visu, ieskaitot sacietējušu maizi. Tos sauca par Olisbo-Kollix, un, lai panāktu maksimālu slīdēšanu, to iemērca olīveļļā.
8. Pēdu fetišs kā tuvības metode
Viena no vispievilcīgākajām un noslēpumainākajām ķermeņa daļām ir sievietes kājas. Kāju un pēdu fetišs ir tik plaši izplatīts, ka šī intīmā tendence bija sastopama jau 17. gadsimta Eiropā. Tajā laikā šeit plosījās dažādas slimības, tāpēc tuvība nebija pati labākā ideja. Tas netraucēja cilvēkiem būt radošiem un sākt pievērsties pēdu fetišam.
9. Grieķi uzskatīja, ka salāti ir anti-afrodīziaks
Veselīga seksuālā dzīve bija neatņemama grieķu dzīvesveida sastāvdaļa, tādēļ viņiem bija jāievēro rūpīga diēta, lai saglabātu savu seksuālo apetīti. Pārtikas produktu sarakstā, kurus nedrīkst ēst, bija salāti, jo tika uzskatīts, ka tas izraisīs erekcijas problēmas.
10. Ziede no peles izkārnījumiem
Romieši iekāres ziņā bija tikpat traki kā grieķi. Lai gan viņi aktīvi nodevās dažādām intīmajām darbībām, dažreiz tas bija vienkārši nevietā. Tādēļ viņi nāca klajā ar ziedi, kas bija paredzēta, lai samazinātu vīriešu vēlmi pēc seksa. No kā tā tika izgatavota? Protams, no peles izkārnījumiem.
11. Dzīvnieku izcelsmes prezervatīvi
Ir daudzas lietas, par kurām cilvēkiem jāpateicas mūsdienu medicīnai un zinātnei. Viena no tām ir lateksa izgudrošana, kas ir materiāls, no kura tiek izgatavota lielākā daļa mūsdienu prezervatīvu. Romiešiem šāda privilēģija nebija. Viņu prezervatīvi tika izgatavoti no dzīvnieku daļām.
12. Krekeri iekāres samazināšanai
Mūsdienu ‘Graham’ krekeri pirmo reizi tika izgatavoti 19. gadsimtā. Pats izgudrotājs Grahams uzskatīja, ka pie iekāres vainojama slikta neveselīga diēta, tādēļ izveidoja metodiku, kā dzīvot labāku dzīvi negrēkojot, un savus piekritējus nosauca par “grahamiešiem”.
Viņš uzskatīja, ka baltie milti ir neveselīgi, tāpēc izdomāja veidu, kā pagatavot maizi ar pilngraudu miltiem. Viņš arī uzskatīja, ka pietiek ar diētu, kas sastāv no viņa izgatavotās maizes un ūdens, lai novērstu kārdinājumu pēc seksa.
13. Ēģiptes faraoni un Nīlas upe
Dzīvības radītājs Ēģiptes mitoloģijā ir Atums. Vēlies zināt, kā viņš radīja dzīvību? Daloties ar saviem “šķidrumiem”. Mīts vēsta, ka viņa pārmērīgā dalīšanās radīja Nīlas upi. Tāpēc, lai viņu godinātu, Ēģiptes faraoni uzticīgi atjaunotu šo ainu, šļācot savu “dzīvības sulu” Nīlas upē.
14. Astoņkāju iedvesmotie attēli no 19. gadsimta
Varam tikai mēģināt izprast japāņu sirreālistisko intīmo aizraušanos ar taustekļiem un dažādiem animētiem tēliem. Bet tā nav tikai mūsdienu tendence; tas izriet no populārām nodarbēm tālajā 1800. gadā.
Pirmais mākslinieks, kurš attēloja astoņkāja – cilvēka dzimumaktu, bija neviens cits kā slavenais Hokusai, kurš uzgleznoja Lielo Kanagavas vilni. Viņš 1814. gadā gleznoja Zvejnieka sievas sapni, kurā redzamas astoņkāja un sievietes intīmās nodarbes.
15. Ekstrēmas ārstēšanas metodes
Cilvēkiem, kas dzima pēc 19. gadsimta, bija paveicies ar mūsdienu medicīnas privilēģijām izārstēt daudzas kaites, piemēram, erektilo disfunkciju. Vienīgais līdzeklis disfunkcijas novēršanai 17. gadsimtā bija skābekļa “piegriešana” līdz kulminācijas brīdim. Tas tika uzskatīts par likumīgu līdzekli, lai izārstētu cilvēku no viņa problēmām, lai gan acīmredzamu iemeslu dēļ tas parasti neizdevās.
16. Pēdu kutinātāji Krievijas Impērijā
18. gadsimta Krievijas Impērija sastāvēja no cara un/vai carienes, kuru vara pār savu valsti viņiem piešķīra daudz privilēģiju, tostarp tika apmierināti viņu dīvainie fetiši. Cariene bieži izmantoja oficiālu pēdu kutinātāju pakalpojumus. Viņu pienākumos ietilpa arī pēršana un neķītras mūzikas dziedāšana, bet ne tikai.
17. Katoļu baznīca ievieš pozu, kādā nodarboties ar seksu
Katoļu baznīcas mērķis bija nodrošināt, lai pēcnācēju ieņemšana būtu pēc iespējas “tīrāka”. Tas nozīmēja, ka nevarēja būt ne runas par jebkādu novirzi no normas. Lai to regulētu, viņi nāca klajā ar misionāru pozu kā vispareizāko veidu, kā ieņemt bērnu, no kurienes arī cēlies nosaukums.
18. Daoisms iedrošina vīrieti “nebeigt” sievietē
Daoisms ir ķīniešu filozofijas mācība, kas uzskata, ka jebkam piemīt enerģija, ko sauc par Qi. Viņi uzskatīja, ka pareiza Qi plūsma ir vitāli nepieciešama veselīgai un apgaismotai dzīvei. Tāpēc tika uzskatīts, ka vīriešu ķermeņa šķidrumi ir vitāli svarīgs dzīvības spēks un ka, iztukšojot to pārāk daudz, iztukšosies arī Qi. Lai tā nenotiktu, vīrieši tika mudināti pēc intīmām nodarbēm izvairīties no ejakulācijas un praktizēt paškontroli.
19. Ķeltu inaugurācijā tika iesaistīts sekss ar dzīvniekiem
