Dzīvoja reiz 3 vecmeitas…. krietni jau gados… un visas vēl jaunavas. Bet dikti, dikti gribējās viņām uz mūža beigām uzzināt, kas tad tai seksā tāds ir.
Tā nu bija sagadījies, ka kaimiņos viņām mita vecpuisis… tieši īstajos gados. Vecmeitas izlēma, ka viņš varētu būt īstais. Nopirka polšu un gāja runāties. Bet vecpuisis saka – nekā nebija, par vienu polšu neesmu ar mieru! No katras pa vienam! Un jāierodas nevis visām kopā, bet atsevišķi. Neko darīt, jāpiekrīt vien ir vecmeitām, citādi… paliks vēl gribot.
Pienāca lielā diena un iet pirmā vecmeita pie vecpuiša. Abas pārējās, protams, nespēj nociesties un iet aiz durvīm klausīties. Nekas nenotiek. Klusums… klusums… pēkšņi atskan briesmīgs troksnis.. it kā sistu kādu, un tas bēgtu.
Pirmā vecmeita iznāk ārā, abas pārējās viena caur otru prasa:
-Vai tad nekas nenotika?
-Notika, notika viss…
-Un kas tas par troksni drausmīgu tur bija? Vai tad tāds ir sekss?
– Ta’ nē jau! Tas jau pēc tam bij, es tur palēkāju.
– Aiz kam tad tu lēkāji?!
-Nu…. vecais iebāza iekšā ta-a-adu (milzīgu), bet ārā izvilka šitādu te (maziņu)… Gribēju izkratīt ārā to daļu, kas manī palika.