Zēns apprecas ar skaistu jaunkundzi.
Jauki. Pēc laika čalis raksta mammai.
– Māmiņ, manai sieviņai piedzimis jauks puisītis.
Vecāki, protams ļoti priecīgi.
Dēls pēc kāda laika raksta atkal.
– Māmiņ, mans dēliņš paliek aizvien tumšāks un tumšāks.
Manai sieviņai piena tā pamaz un mūsu bērniņu zīda nēģeriete,
kas dzīvo kaimiņos.
Vai tas varētu būt no tā?
– Ak dēliņ, kad tu piedzimi,
man arī galīgi nebija piena,
es tevi baroju ar govs pienu,
bet ragi, kā saprotu,
tev uzauguši tikai tagad.