Tagi: geji

  • Pētījums apstiprina, ka vīrieši, kuriem ir vecāki brāļi, visticamāk, ir geji

    Pētījums apstiprina, ka vīrieši, kuriem ir vecāki brāļi, visticamāk, ir geji

    Jauni pētījumi apstiprina, ka lielāks vecāko brāļu skaits palielina iespējamību, ka cilvēks kādā dzīves posmā iesaistīsies viendzimuma attiecībās. FBO efekts (angļu: fraternal birth order effect) ir viens no visprecīzāk dokumentētajiem modeļiem, kas nosaka cilvēka seksuālās orientācijas bioloģisko izcelsmi. Pētījumi, kuros tiek analizēts FBO, liek domāt, ka vīrieša tieksme uz homoseksualitāti ir lielāka, ja viņam ir vecāki bioloģiskie brāļi.

    FBO efekts ir saistīts ar grūtnieces imūnreakciju pret olbaltumvielām, ko ražo vīriešu dzimuma auglis. Olbaltumvielas nonāk mātes asinsritē un izraisa antivielu veidošanos, kas ietekmē nākamo bērnu seksuālo attīstību.

    Šīs mātes antivielas vairāku grūtniecību laikā, kurā ir dzimuši tikai vīriešu kārtas pēcnācēji, uzkrājas, kas nozīmē, ka vīriešiem, kuriem ir vairāk vecāku brāļu, ir lielāka iespēja piedzīvot homoseksualitāti.

    Lai pārbaudītu teorijas patiesību, pavisam nesen tika veikts pētījums, kurā tika izmantoti dati no Nīderlandes iedzīvotāju reģistriem. Šie dati ļāva analizēt vairāk nekā deviņus miljonus cilvēku, kas dzimuši no 1940. līdz 1990. gadam.

    Lai gan dati neietvēra tiešus personu seksuālās orientācijas rādītājus, tie norādīja, vai šie cilvēki kādreiz ir noslēguši viendzimuma laulības vai reģistrētas partnerattiecības.

    Rezultāti parāda skaidrus pierādījumus par FBO ietekmi uz homoseksualitāti. Konkrētāk, vīriešiem ar vienu vecāko brāli ir par 12% lielāka iespēja nonākt viendzimuma savienībā nekā vīriešiem ar vienu vecāku māsu.

    Svarīga ir arī dzimšanas secība un kopējais brāļu un māsu skaits. Vīriešiem, kuri ģimenē ir jaunākie bērni, ir lielāka iespēja būt homoseksuāliem nekā vīriešiem, kuri ir vecākie bērni ģimenē, un atšķirība palielinās, palielinoties kopējam brāļu un māsu skaitam.

    Piemēram, varbūtība, ka vīrietis stāsies viendzimuma attiecībās, ir par 41% lielāka, ja viņam ir trīs vecāki brāļi, pretstatā trim vecākajām māsām. Savukārt jaunāko brāļu un māsu skaits šo faktoru praktiski neietekmē.

    Tajā pašā laikā tika analizētas arī sievietes. Pētnieki atklāja, ka arī sievietes, visticamāk, iestāsies viendzimuma attiecībās, ja viņām būs vecāki brāļi. Šis atklājums sniedz provizorisku atbalstu argumentiem, ka mātes antivielas un augļa proteīni mijiedarbojas arī, lai ietekmētu sieviešu seksuālo attīstību.

    Ko no tā visa var secināt?

    Viss ir pavisam vienkārši: cilvēka bioloģisko brāļu un māsu skaitam un dzimumam ir liela nozīme viņa seksualitātes attīstībā.

    Šie pierādījumi precīzi saskan ar viedokli, ka seksuālā orientācija ir iedzimta iezīme un tā ir cilvēka patiesās būtības atspoguļojums, nevis “dzīvesveida izvēle” vai “modes tendence”, kā nereti tiek uzskatīts.

    Tas arī apgāž apgalvojumus, ka homoseksualitāti var “iemācīt” (piemēram, izglītojot par seksuālo daudzveidību skolās) vai “nodot tālāk” (piemēram, viendzimuma pāriem adoptējot bērnus).

    Izpratne par seksuālās orientācijas mehānismiem var sniegt ieskatu par to, kas padara cilvēkus par tiem, kas viņi ir, un palīdz normalizēt visu cilvēku seksuālās daudzveidības spektru.

  • Mikroagresija, ar ko ikdienā sastopas teju ikviens LGBTQ kopienas pārstāvis

    Mikroagresija, ar ko ikdienā sastopas teju ikviens LGBTQ kopienas pārstāvis

    Esot LGBTQ kopienas pārstāvim, ikdienišķa, šķietami nekaitīga vai maznozīmīga diskriminācija, kas pazīstama arī kā mikroagresija, ir neizbēgama ikdienas dzīves sastāvdaļa.

    Mikroagresija tiek definēta kā ikdienišķi apzināti vai netīši apvainojumi jeb “uzbraucieni”, kas nodod naidīgus, noniecinošus vai negatīvus ziņojumus.

    Jāsaka gan, ka daudzos gadījumos cilvēks, kurš izsaka šos komentārus, ir labsirdīgi noskaņots un nemaz neapzinās, ka ir pateicis vai izdarījis kaut ko rupju vai aizvainojošu.

    No malas skatoties mikroagresija var šķist nekaitīga vai nenozīmīga. Cilvēki varētu domāt, ka šos šķietami nekaitīgos komentārus vienkārši vajadzētu ignorēt. Bet laika gaitā šāda veida mijiedarbība var nodarīt ievērojamu kaitējumu. Pētījumi ir atklājuši, ka cilvēki, kuri ikdienā piedzīvo mikroagresiju, saskaras ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju un trauksmi, kā arī fiziskās veselības problēmām, piemēram, augstu asinsspiedienu.

    Kā atbildēt uz mikroagresiju?

    Vai to vajadzētu ignorēt? Izrādīt neapmierinātību? Izskaidroties? Vai arī pateikt kaut ko vēlāk, kad būsi paspējis aptvert notikušo? Tas ir atkarīgs no katra paša un no apstākļiem. Pirmkārt, ņem vērā savu fizisko drošību. Novērtē savas attiecības ar šo cilvēku, vietu, kurā atrodies (gadījumā, ja ar mikroagresiju saskaries darbavietā, būs jārīkojas citādāk nekā pasēdēšanas laikā ar draugiem) un to, vai tu esi emocionāli gatavs šādai sarunai.

    Ja tu vēlies atbildēt uz komentāru tūlīt un tagad, vienkāršākā stratēģija ir jautāt: “Ko tu ar to biji domājis?” Dažreiz, kad cilvēki izsaka šķietami aizskarošus komentārus, viņi, iespējams, pat neapzinās, ka viņu teiktais ir ar negatīvu pieskaņu. Lūdzot paskaidrot teikto, šim cilvēkam ir iespēja sadzirdēt vai pārdomāt to, ko viņš tikko teica, varbūt labot teikto vai pat atvainoties.

    Un ko tad, ja mikroagresijas cēlājs esi tu pats? Pirmkārt, apzinies, ka tas nepadara tevi par sliktu cilvēku. Daudzi cilvēki ar labiem nodomiem laiku pa laikam netīši izsaka aizvainojošus komentārus. Mums visiem ir kas tāds, ko līdz galam neizprotam.

    Atceries, ja esi kādu netīši aizvainojis, nemēģini aizstāvēt savu greizo viedokli, kas parasti ir cilvēka dabīgā reakcija. Mēģini izprast otras personas teikto un to, kā tas viņu ietekmējis, un pat atvainoties, ja esi viņu sāpinājis.

    Mikroagresija, ar kuru LGBTQ personām nākas saskarties savā ikdienas dzīvē:

    1. Pieņēmums, ka netradicionālajās attiecībās viens partneris ir “vīrietis”, bet otrs ir “sieviete”

    Ar šo nākas saskarties daudziem lesbiešu pāriem. Vīrišķīgāka izskata sievietes bieži tiek uzskatītas par tikpat kā vīriešiem, piešķirot viņām sava veida privilēģijas, savukārt pret otru personu, sievišķīgākā izskata dēļ, izturas ar mazāku cieņu.

    2. Pieņēmums, ka LGBTQ ir “izvēle” vai “dzīvesveids”

    3. Jautājumi par personas intīmajām ķermeņa daļām, piemēram, “Kas tieši tev tur lejā ir?”

    4. Pateikt kādam, ka viņš neizskatās pēc geja, lesbietes, utt.

    5. Sagaidīt, ka cilvēkam būs noteiktas personības iezīmes vai intereses, kas balstītas uz stereotipiem

    Piemēram, sagaidīt, ka geju puisis vēlēsies iet iepirkties kopā ar bariņu meiteņu, un citas situācijas, kas tiek attēlotas filmās.

    6. Jautāt transpersonai, kad ir plānota “operācija”

    Tas ne vien maldīgi liek domāt, ka transpersonām ir jāveic operācijas, lai kļūtu par veseliem cilvēkiem, bet arī, ka pastāv kāda „viena universāla operācija”, kas transpersonām ir jāveic, lai „sekmīgi” iederētos trans-pasaulē. Daudzi izvēlas nekad neveikt operācijas, daudzi tās vienkārši nevar atļauties.

    7. Pieņemt, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sevi salīdzināt ar tradicionāli orientētajiem

    Tiek pieņemts, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sniegt attiecību padomus tradicionāli orientētajiem, un ka šie cilvēki savā starpā nemaz nevar veidot sapratni, izprast viens otra situācijas un dzīves pieredzes.

    8. Jautāt lesbietēm, kā viņas nodarbojas ar seksu

    Tas ir tik invazīvs un personisks jautājums. Cilvēki, galvenokārt vīrieši, automātiski domā, ka sievietes viņiem ir parādā šo atbildi. Pārsvarā šie jautātāji arī domā, ka sekss ir tikai un vienīgi dzimumlocekļa un vagīnas mijiedarbība.

    9. Jautāt cilvēkam, vai viņam ir draugs/draudzene/vīrs/sieva, pamatojoties uz to, kā viņš/viņa izskatās

    10. Domāt, ka tu vari “izlabot” vai “mainīt” cilvēka seksualitāti

    11. LGBTQ personas otras pusītes izslēgšana no ģimenes aktivitātēm

    12. Runāšana LGBTQ cilvēku vārdā, neļaujot viņiem izteikt savu viedokli

    Piemērs tam ir darbavietas, skolas vai iestādes, kas vēlas piedalīties iekļautības apmācībā un apspriest, kā vislabāk atbalstīt netradicionālās orientācijas pārstāvjus. Pieņemot, piemēram, transpersonu atbalstīšanu darbavietā, starp lēmumu pieņēmējiem ir jāiekļauj arī kāds pārstāvis no šīs grupas.

    13. Lūgt kādam tikko satiktam cilvēkam pastāstīt stāstu, kā viņš “izkāpa no skapja”, jeb atklāja citiem savu seksualitāti

    Parasti tie ir tikko sastapti cilvēki, kas jautā: “Kā tu zināji, ka tev patīk meitenes? Vai tu esi bijusi kopā ar vīrieti, lai par to pārliecinātos?” Neviens nevienam nav parādā savu seksualitātes atklāšanas stāstu un savu vēsturi, lai sniegtu ieskatu vai izklaidi kādai auditorijai.