Tagi: prezervatīvs

  • Prezervatīvu vēsture – no bruņurupuča čaulām līdz dzīvnieku zarnām

    Prezervatīvu vēsture – no bruņurupuča čaulām līdz dzīvnieku zarnām

    Prezervatīvi jau sen ir kļuvuši par normālu intīmās dzīves sastāvdaļu – mēs pat nedomājam, kad un kā tie parādījās. Patiesībā pirmie prezervatīvi nebija piemēroti drošam seksam – tos darināja no bruņurupuča čaulām, no dzīvnieku zarnām un no liniem, līdz beidzot 1839. gadā Čārlzs Gudjērs atklāja vulkanizētu gumiju, no kuras varēja izgatavot mūsdienām pielīdzināmu prezervatīvu.

    Pirmie prezervatīvi

    Cik zināms, pirmo prezervatīvu Eiropā lietoja anatoms Fallopia 1564. gadā, liecina tīmekļa vietne ‘Wellcome Collection’.

    16. gadsimtā prezervatīvus galvenokārt izmantoja, lai aizsargātos pret seksuāli transmisīvām slimībām. Eiropā šajā laikā daudzi cilvēki saslima un pat nomira no sifilisa. Tomēr 17. gadsimtā, pēc tam, kad medicīnas pētnieki atklāja spermas šūnas, garīdznieki sāka nosodīt prezervatīvu lietošanu.

    18. gadsimtā medicīnas jomā jau valdīja uzskats, ka prezervatīvus lieto tikai prostitūtas, netikles un amorāli cilvēki.

    Neskatoties uz šo attieksmi, prezervatīvi bija populāri augstākās un vidējās klases vidū. 19. gadsimtā, kad Č. Gudjērs izgudroja prezervatīvus, tie kļuva pieejami arī strādnieku šķirai.

    Taču Japānā un Ķīnā prezervatīvus izmantoja jau 15. gadsimtā. Japānā tos gatavoja no bruņurupuču čaulām, vēlāk – no plānas ādas, Ķīnā – no vaskota papīra vai jēra zarnām. Šie prezervatīvi maz atšķīrās no Eiropas izgudrojumiem 18. gadsimtā, kas bija izgatavoti no lina vai liellopu zarnām.

    Prezervatīvi pārsvarā bija viena izmēra, un pirms lietošanas tie bija jāizmērcē ūdenī.

    18. gadsimtā prezervatīvu tirgus piederēja diviem konkurējošiem ražotājiem – „Mrs Phillips“ un „Mrs Perkins“, un tiem, kas to patiešām vēlējās, bija pieejama arī vienkārša recepte, kā pagatavot prezervatīvu mājās.

    Sieviešu prezervatīvi

    1923. g Marija Stopa, aktīva dzimstības kontroles aizstāve un pozitīvās eigēnikas atbalstītāja, ieviesa vienu no pirmajiem sieviešu prezervatīviem. Tas bija izgatavots no biezas gumijas, un tam bija tērauda loks. Tāpat kā citus tā laika gumijas izstrādājumus, sieviešu prezervatīvu varēja mazgāt un atkārtoti izmantot daudzas reizes.

    Pirmais modernais sieviešu prezervatīvs tika ieviests 1993. gadā, taču tam nebija milzīgas piekrišanas. Sievietēm tas šķita dīvains, grūti uzvelkams, viņas baidījās, ka, lietojot to, tas izdalīs dīvainas skaņas. Arī žurnālistus nemaz neinteresēja sieviešu prezervatīvu priekšrocības – viņi to tikai izsmejoši aprakstīja, salīdzinot ar Edvarda Munka gleznu ‘Kliedziens’.

    1998. gadā situācija sāka uzlaboties. Ražotājs ‘Wisconsin Pharmacal’ saņēma petīciju no Zimbabves, kuru parakstīja 30’000 sieviešu – viņas lūdza, lai sieviešu prezervatīvi būtu pieejami arī viņu valstī. Attīstīto valstu iedzīvotāji ņirgājās, bet jaunattīstības valstīs, kur medicīnas pakalpojumi bija grūti pieejami, interese par prezervatīvu, kuru var ievietot jau ilgi pirms intīmām attiecībām un lietot ne reizi vien, bija liela. Tas šķita īsts glābiņš.

    Šis tas par prezervatīviem

    • Prezervatīva (angļu valodā – „condom“) nosaukuma izcelsme vēl joprojām nav pierādīta. Vieni šo nosaukumu saista ar Dr. Kondomu, kurš 1600 g. bija Karaļa Čārlza II karaliskās padomes loceklis. Bet drīzāk var ticēt citai versijai, ka šis vārds radies no latīņu vārda “condus”, kas nozīmē – ietilpība.
    • Gan Kazanova, gan marķīzs de Sads rakstīja par prezervatīviem, Kazanova minot, ka to izgudrotājam “jābūt labam cilvēkam”.
    • Psihoanalīzes pionieris Zigmunds Freids nebija prezervatīvu cienītājs, lai gan viņš uzskatīja, ka tie ir labāks risinājums nekā atturēšanās no dzimumakta.
    • Rakstniece Džeina Ostina neieteica kontracepciju, bet gan gulēšanu atsevišķās gultās.
    • Katoļu baznīca tikai 2010. gadā negribīgi atbalstīja prezervatīvu lietošanu un tikai, lai aizsargātu pret nopietnām slimībām, piemēram, HIV.
    • 1990., 2000. un 2010. gados ASV tika veikti trīs pētījumi par seksuālo uzvedību; izrādās, ka prezervatīvi ar katru desmitgadi ir kļuvuši populārāki, īpaši vīriešu un viņu jauno partneru vidū.
    • 21. gadsimtā gan vīriešu, gan sieviešu prezervatīvi piedzīvo revolūciju, un sieviešu prezervatīvu tirgus ir kļuvis konkurētspējīgs, kas nozīmē, ka sievietēm nākotnē būs lielāka izvēle.

    Partneris nevēlas lietot prezervatīvu: ko darīt?

  • Papardes zieda liecinieks – prezervatīvs

    Papardes zieda liecinieks – prezervatīvs

    Tos mīlējoties izmanto daudzi. Galvenais, lai svarīgākajā brīdī prezervatīvs netraucē un nepieviļ! Konsultē klīnikas KZS ginekoloģe Inese Zālamane un Uroklīnikas urologs Alvis Laukmanis.

    Ar mentolu vai pumpiņām?

    «Sievietei, kurai nav pastāvīgu attiecību, taču viņa tām ir atvērta, prezervatīvam vienmēr vajadzētu būt somiņā – savas veselības labad. Ja partneris vēl nav pazīstams ilgu laiku un nav garantijas, ka viņš ir vesels, par sevi vislabāk parūpēties, lietojot prezervatīvu, jo tas aizsargā ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet arī no seksuāli transmisīvām slimībām,» saka ginekoloģe Inese Zālamane.

    Prezervatīvs ir arī sievietes veselībai vismazāk kaitīgais līdzeklis pret nevēlamu grūtniecību, jo hormonālās tabletes, spirāles un spermicīdi organismu tomēr ietekmē vairāk.

    Dažkārt sievietes atzīst, ka prezervatīvs mazina labsajūtu. Daktere Zālamane gan uzskata, ka mūsdienu prezervatīvu materiāls un struktūra ir tādi, kas sievietes baudas sajūtas maina minimāli vai nemaz. Turklāt viņas pieredze liecina, ka visbiežāk pret prezervatīvu iebilst vīrieši, nevis sievietes. Aizspriedumi pret prezervatīviem sievietēm vairāk rodoties psiholoģisku iemeslu dēļ. «Izjūtas ar prezervatīvu vai bez tā nav tik atšķirīgas, lai pakļautu sevi riskam. Protams, ja ir pastāvīgas attiecības un skaidri zināms, ka abi partneri ir veseli, var izvēlēties citus kontracepcijas veidus,» tā daktere Zālamane.

    https://aishm.com.au/wp-content/uploads/2019/09/safest-condoms.jpg

    Turklāt pašlaik nopērkami gan īpaši plāni prezervatīvi, gan ar dažādu tekstūru – rieviņām, pumpiņām, citiem papildinājumiem, kas – gluži otrādi – tieši palīdz paspilgtināt sievietes izjūtas. Var variēt un meklēt to prezervatīva veidu, kas ir vistīkamākais gan sievietei, gan viņas partnerim. Piemēram, var izmēģināt prezervatīvus, kas apstrādāti ar mentolu – tas rada vēsumu, veicinot uzbudinājumu. Ne velti mentols ir arī vairāku orgasmu stimulējošu preparātu sastāvā.

    Ja mīlēšanās ar prezervatīviem neļauj pilnīgi atbrīvoties, nopērkami paaugstinātas drošības prezervatīvi, kas apstrādāti ar spermicīdiem. Tie samazina nevēlamas grūtniecības risku arī tad, ja prezervatīvs plīst. Prezervatīvi ar aromatizējošu smērvielu, piemēram, ar augļu vai ogu garšu, paredzēti orālajam seksam.

    Vīriešiem tiešām var nepatikt

    Ambulances Uro un Uroklīnikas urologs Alvis Laukmanis atzīst, ka prezervatīvs vīrieša sajūtas un dzimumlocekļa receptoru jutīgumu tiešām nedaudz mazina, jo – lai arī plāna, tā tomēr ir barjera. Taču jauniem vīriešiem un tiem, kam spermas noplūde notiek pārlieku ātri, tas varētu paildzināt procesu, kas atkal nāktu par labu sievietes labsajūtai. Tiem, kam prezervatīvs ļoti traucē, dakteris iesaka izvēlēties īpaši plānus, kuri jutību ietekmē minimāli. Ir dažādu lielumu prezervatīvi: standarta, cieši piegulošie un platie – tie ir par 2 mm platāki nekā parastie prezervatīvi.

    Ja attiecības ir svaigas vai nedaudz haotiskas, nekā drošāka un labāka par prezervatīviem nav!

    Intīmpreču veikalos nopērkami arī prezervatīvi, kas izgatavoti no poliuretāna. Tie ir divas reizes plānāki nekā lateksa prezervatīvi, taču arī izturīgi un droši. Atšķirībā no lateksa, tie neizraisa alerģiju, un ir mazāk jūtami mīlējoties.

    «Ja attiecības ir jaunas vai nedaudz haotiskas, nekā drošāka un labāka par prezervatīviem nav. Un plīst prezervatīvs visbiežāk ne tāpēc, ka būtu nekvalitatīvs, bet gan tāpēc, ka to nepareizi lieto. Piemēram, ir par lielu vai – gluži otrādi – par mazu. Tāpat vīrieši tos nereti nēsā bikšu kabatās, aizmirst un tad nepaskatās, ka derīguma termiņš jau beidzies. Latekss jau nav mūžīgs materiāls – laika zobs to ietekmē, līdz ar to arī izstrādājuma drošumu,» saka Alvis Laukmanis. Glabājot prezervatīvus aizmugurējā bikšu kabatā, var tikt bojāts gan prezervatīva iesaiņojums, gan pati gumija.

    https://www.thatsmags.com/image/view/201905/thmart-condoms.jpg

    Kā pareizi uzvelkams prezervatīvs?

    • Pirms katra dzimumakta lieto jaunu prezervatīvu, kura iesaiņojums nav bijis atvērts.
    • Prezervatīvu uzvelk tikai uz piebrieduša dzimumlocekļa! Lai izvairītos no seksuāli transmisīvām slimībām un nevēlamas grūtniecības, tas jādara pirms saskares ar partneres intīmajām vietām.
    • Paciņa jāatplēš uzmanīgi, lai nesabojātu iekšā esošo gumiju. Nebūtu vēlams to darīt ar zobiem, gariem nagiem vai asām šķērēm.
    • Izņemot prezervatīvu no paciņas, ar vienas rokas pirkstiem jāaizspiež tā galiņš un, turot to aizspiestu, ar otru roku prezervatīvs jāliek uz dzimumlocekļa galviņas un jāuzritina uz stāvoša jeb erektēta dzimumlocekļa tā, lai prezervatīvs to visu nosegtu. Taču pats prezervatīva galiņš jāatstāj brīvs, lai būtu vieta, kur spermai vēlāk uzkrāties. Uzvelkot prezervatīva galiņš jāsaspiež tāpēc, lai tur nepaliktu gaiss. Neievērojot šo noteikumu, prezervatīvs var plīst.
    • Jāraugās arī, lai prezervatīvs netiktu uzvilkts otrādi – rullējamai maliņai jābūt uz āru. Fakti liecina, ka prezervatīva uzvilkšana otrādi ir viens no biežākajiem tā plīšanas iemesliem.
    • Uzreiz pēc spermas noplūdes dzimumloceklis jāizvelk no maksts, pieturot prezervatīvu pie pašas apakšas, lai tas nenoslīdētu un sperma neizlītu. Ja dzimumloceklis jau būs atslābis, ir lielākas iespējas, ka sperma iekļūs makstī.
    • Ja prezervatīvs dzimumakta laikā sakrokojas, noslīd vai plīst, mīlēšanos labāk pārtraukt, ja nevēlaties palikt stāvoklī vai iegūt STS.
    • Ja prezervatīvs plīst, vienīgā drošā aizsardzība pret nevēlamu grūtniecību ir avārijas kontracepcija. Latvijā pieejami tādi bezrecepšu medikamenti Postinor 2 un Escapelle. Tāpat svarīgi, kurā cikla dienā negadījums notiek – vislielākais grūtniecības iestāšanās risks ir cikla vidū un nedaudz pirms tā.

    Svarīgākais par prezervatīviem

    • Prezervatīvi jeb precīzāk – vīriešu prezervatīvi, joprojām ir biežāk izmantotais kontracepcijas līdzeklis Latvijā. Pareizi lietoti, tie ir arī viena no drošākajām metodēm – efektivitāte 97–98 procenti.
    • Prezervatīvs ir vienīgais, kas pasargā no visām seksuāli transmisīvajām slimībām, tajā skaitā no HIV un sifilisa. Tas būtiski samazina arī cilvēka papilomas vīrusa (HPV) iegūšanas risku (šo vīrusu vaino dzemdes kakla vēža izraisīšanā), tomēr nepasargā simtprocentīgi, jo HPV vīrusu var iegūt, arī tikai aizskarot partnera dzimumorgānus vai orālā seksa laikā.
    • Prezervatīvs ir bezspēcīgs pret ģenitālo herpi, kārpām, utīm un kašķi – te pietiek vien ar ķermenisku kontaktu.
    • Visbiežāk prezervatīvus lieto jaunieši, kuriem nav ilgstošu, pastāvīgu attiecību. Aptaujas liecina, ka viņi šo kontracepcijas līdzekli izvēlas tā pieejamības, drošības, ērtuma un cenas dēļ. Jauniem cilvēkiem arī visbiežāk gadās pārpratumi – prezervatīvs plīst, nenostrādā. Izrādās, galvenais šādu nepatikšanu cēlonis ir prezervatīva lietošana alkohola reibumā, kad tas netiek kārtīgi uzvilkts.
    • Ja kopā ar prezervatīviem izmanto lubrikantus, (Lasi šeit: Ko izmantot lubrikanta vietā (un ko – labāk nē)?) to lietošanas instrukcijā jāpārliecinās, vai šie līdzekļi neietekmē prezervatīvu drošību. Līdzīgi jārīkojas, ja kāds no partneriem lieto kādus medikamentus, piemēram, svecītes, ziedes. Gumijas struktūru var bojāt arī dažādas eļļas, piemēram, zīdaiņu eļļa, smaržvielas un geli.

    Raksta avots: Santa