Sliktākie seksa padomi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām

Šie sliktie, dīvainie un dažreiz pat zinātniski neprecīzie seksa padomi atspoguļo sabiedrības normas un populārākos uzskatus par seksu konkrētos vēstures posmos. Daži pat ir diezgan šokējoši. Jāsaka, ka varam priecāties, ka ir 2020. gads!

1900. gads: Neguli vienā gultā ar savu partneri

1902. gada laulības rokasgrāmatā ar nosaukumu “What a Young Wife Ought to Know“ jeb “Kas jāzina jaunajai sievai”, tika ieteikts veids, kā uzturēt dzirkstelīti seksa dzīvē – nekad, nekad negulēt vienā gultā ar savu partneri. “Daudzās angļu mājās ir paradums, ka katram ir sava personīgā istaba, kas mūsu brīvību mīlošajai dabai var šķist kā visai auksts paradums; bet vai tas nav labāk reizēs, kad vienkārša paškontrole šķiet grūtāka? Tiesa, durvis starp šīm divām istabām reti vajadzētu aizvērt, taču fakts, ka ir divas istabas, atbrīvo no daudziem kārdinājumiem un novērš familiaritāti, kas pat laulības dzīvē rada apmierinātību,” teikts grāmatā. Turpinājumā sievietēm tiek ieteikts nodarboties ar seksu tikai tad, ja mērķis ir grūtniecība.

1910. gads: Pašapmierināšanās ir slikta

Valtera Galličana 1918. gadā izdotajā grāmatā “Laulību psiholoģija” (The Psychology of Marriage) viena lieta noteikti bija skaidra – pieskaršanās sev novedīs tikai pie slimībām, garīgām slimībām un sabiedrības iznīcināšanas.

“Vecākiem būtu jāatzīst, ka auto-erotisms ir piemērots spontānai izpausmei maziem bērniem; ka tas bieži ir rotaļu biedru piemērs un ka šāda prakse bieži sākas 14 un 15 gadu vecumā, laikā, kad seksuālā sistēma sāk nobriest, un rodas jaunas vēlmes. Mazu bērnu var aizsargāt ar higiēnas līdzekļiem un laipniem norādījumiem par dzimumorgānu lielo nozīmi dzīves shēmā. Veselības pasākumiem vajadzētu nodrošināt vienkāršu, barojošu, ne-stimulējošu diētu, racionālu apģērbu, šo ķermeņa daļu apmazgāšanu, brīvus vingrojumus un iedrošināšanu uz spēlēšanos ārā, kā arī aizraujošu interešu un paradumu kultivēšanu,” teikts grāmatā.

1920. gads: Sievietēm var būt nepieciešama operācija, lai pārtrauktu masturbēšanu

1922. gadā Viljama Džozefa Robinsona grāmata “Sieviete: viņas seksa un mīlas dzīve” (Woman: Her Sex and Love Life) pievērsās masturbācijai ar radikālāku pieeju: ja vecāki pieķer meitu, pieskaroties savam klitoram, vienkārši jāapsver doma par operāciju. “Visām lielām vai mazām meitenēm, kurām ir tendence masturbēt vai vienkārši aizskart dzimumorgānus, vai arī viņas sūdzas par niezi, jāpārbauda klitors un, ja tiek konstatēta saskare, to vajadzētu labot ar operāciju. To var viegli veikt lokālajā anestēzijā. ” Ar biedējošām domām par skalpeli pie savām privātajām ķermeņa daļām, laikam bija pietiekami, lai atturētu meitenes no pašapmierināšanās.

1930. gads: Neatraidi sievieti, citādi viņa sajuks prātā

1930. gadā grāmatā ar nosaukumu “Padomi sievietēm un jaunām sievietēm – pirms un pēc kāzām” (Advice for Women and Young Women — Before and After the Wedding), tik ļoti izpalīdzīgi tika paskaidrots, ka sievietēm nevar uzticēties, jo viņu vīriešu iekārošanas instinkti pārņem viņu kontroli.

“Sieviešu dzimums tika izveidots vājāks nekā vīrieši. Sievietes ir viegli ietekmēt pat tad, ja tas viņām kaitē. Viņas uztraucas par to, vai ir skaistas un tīkamas vairāk, nekā viņas rūpējas par savu veselību un laimi… Sieviete metas apmulsumā, nevar savaldīties, ieraugot skaistu vīrieti un dod zīmes, ka vēlas būt “ar viņu kopā”. Ja viņu noraida, viņa kļūst patiesi mežonīga. Viņas acis dusmās kvēl un gandrīz izspiežas no to vietām. Nav tālu no “pilnīga ārprāta””.

1940. gads: Nesarunājies ar vīrieti gultā – it īpaši nerunā nerātnības

Paņemot rokās grāmatu ar nosaukumu “Kas vīriešiem nepatīk sievietēs” (What Men Don’t Like About Women), diezgan lielā mērā tiek garantēts, ka tajā būs bezgala daudz nejēdzīgu padomu. Šī grāmata, kuru 1945. gadā sarakstīja Tomass D. Hortons, apgalvo, ka vīrieši ļoti ienīst, ja sievietes gultā nespēj turēt savu sasodīto muti, un it īpaši kaitinoši ir tas, ja viņas lieto vulgāru valodu.

“Sievietes bieži šokē vīriešus ar viņu runām gultā. Viņas lieto vārdus un izteicienus, kurus reti lieto pat salonos. Viņu runas ir atraidošas arī citos aspektos. Viņas saka šādas lietas:” Ak, mīļais, es esmu bijusi ar daudziem vīriešiem, tāpēc es zinu, un es vēlos tev pateikt, ka tu esi labākais, patiešām, mīļais ”… Patiesi ir pārsteidzoši, cik daudz samērā cienīgu sieviešu zaudē jebkādu kontroli pār savu muti un prātu, kad ielec gultā blakus vīrietim,” pausts grāmatā.

1950. gads: Ja sieva neizdabā katru vīra seksa vēlmi, tad krāpšana ir pieņemama

Reverends Alfrēds Henrijs Tīrers grāmatā “Apmierinātība ar seksu un laimīga laulība” (Sex Satisfaction and Happy Marriage), kas sarakstīta 1951. gadā, slinku ēdiena gatavotāju salīdzina ar sievu bez vēlmes nodarboties ar seksu. Šādas sievas, acīmredzot, ir pelnījušas tikt krāptas.

Šī ir labā sieva, kas vienmēr ir gatava apmierināt sava vīrieša apetīti pret ēdienu un seksu: “Viņa atcerējās viņa gaļas izvēli un uzmanījās, lai nogrieztu precīzu gaļas šķēli … Viņas labākie galda piederumi, trauki un izcilākie galdauti ir uzklāti, un gaumīgi izlikta maza krāsaina dekorācija … un, ienākot mājā, viņa sveicina viņu ar smaidu un laipnu mīlestības pilnu pieskārienu. “

Slikta sieva tiek raksturota šādi: “Viņu nepārtraukti liek ēst nesagremojamas maltītes, aukstu un negaršīgu, nepienācīgi pagatavotu, uzliktu uz virtuves galda, pārklāta ar netīru galdautu. Vņai nav jābrīnās, ja viņas vīrs bieži piezvanīs no biroja, un paziņos, ka šovakar būs jāuzkavējas darbā ilgāk.”

Saprotiet? Smalki pasniegtās vakariņas ir sevis piedāvāšana vienmēr, kad viņš to vēlās, bet aukstā sviestmaize ir sievietes nevēlēšanās nodarboties ar seksu un vīrieša attaisnojumi, lai tajā laikā varētu krāpt savu sievu.

1960. gads: Petings salauzīs jūsu vecāku sirdis

1961. gadā padomdevēja Anna Landersa uzrakstīja grāmatu “Tā kā jūs man jautājat” (Since You Ask Me), kur viņa izdalīja dažus lieliskus – un dažus nenormāli novecojušus – padomus seksam. Par tēmu “petings” viņa rakstīja:

“Petings var:

• Likt jums justies vainīgai un apkaunotai;
• Sabojāt jūsu reputāciju;
• Var likt jums pazaudēt savu puisi, jo viņš var padomāt, ka esat lēta;
• Novest pie grūtniecības;
• Salauzt jūsu vecāku sirdis.”

Lūk, veids, kā jaunās meitenēs izraisīt vainas sajūtu. Ideja vien, ka sieviete ir atbildīga par to, ka viņa ļauj savai dzimumtieksmei un emocijām plūst, ir novecojis aizspriedums.

1970. gads: Sievietei ir svarīgi, jau laicīgi pašai pārplēst savu jaunavības plēvi

Attieksme pret seksu ievērojami mainījās pagājušā gadsimta 70. gados, kad daudzi pāri sāka justies drošāki izbaudīt seksa došanu un saņemšanu – gan nopietnās attiecībās, gan ārpus tām. Tomēr bija dažas idejas, kas turpināja izplatīties, kas tagad šķiet pilnīgi neracionālas. 1970. gadā tika izdots buklets “Mūsu ķermeņi, mēs paši” (Our Bodies, Ourselves), kurā sievietes jaunavības plēve vēl joprojām bija strīdīgs temats.

“Sievietei ir ļoti viegli izstaipīt savu jaunavības plēvi, ievietojot makstī pirkstu un periodiski izdarot nelielu spiedienu uz ieejas sāniem.”

Taisnības labad jāsaka, ka bukletā ir vērtīgs punkts par jaunavības plēvi: vīriešiem, kuri uzskatīja par svarīgu, “noplūkt savas partneres ziediņu”, nebija izpratnes par to, cik šis priekšstats patiesībā ir nesakarīgs – un sievietes tika aicinātas neiekrist šajās lamatās, rūpēties par savām jaunavības plēvēm. Tomēr ir skumji domāt par sievietēm, kurām vienkāršs ādas atloks radīja tādu stresu.

1980. gads: Atraidi kādu, padarot sevi pilnīgi nepievilcīgu

80. gados sievietēm nācās tik vien kā apsēsties un gaidīt, kamēr kāds vīrietis viņām piezvanīs. Bet gadījumā, ja jūs domājāt, ka vīrieši bija kļuvuši nobriedušāki attiecībās, izlasiet, kā kāds puisis saka, ka viņa draugs pārliecinājās, lai visas agresīvās dāmas saņem ziņu, ka viņš nevēlas, lai tās aizsprostotu viņa tālruņa līniju:

“Viens draugs veikli atraida piekritējas, nejauši pieminot tik daudz alerģiju un ekscentriskumu, ka nabaga zvanītāja galu galā jūtas atvieglota, ja tiek noraidīta.”

Citiem vārdiem sakot: “Vaina nav tevī, tā ir manī un manā pretīgajā nespējā izturēt ziedputekšņus. Tu tiešām neko nepalaidīsi garām, mazā.”

1990. gads: Seksa roboti iznīcinās tradicionālo laulību

1997. gadā žurnālā “Futurist” parādījās raksts ar nosaukumu “Robotiskā seksa ietekme” un tas radīja patiesas bažas: kas notiks, kad seksīgie seksboti aizstās sievietes gultā? “Laulību var iznīcināt seksa roboti. Vīrs izvēlas seksu ar seksa robotu, atsvešinoties no sievas; greizsirdīgā sieva iznīcina savu seksa robota konkurenti un iesūdz tiesā ražotāju.”

Ziņojums bija skaidrs: seksa roboti ir slikta ideja (pieņemot, ka vibratori nav saistīti ar robotiem?). Par laimi, līdz šim seksboti, visticamāk, ir iznīcinājuši tikai dažas laulības.

2000. gads: Padari sajūtas asākas – tiešā nozīmē

Sūzijas Heimanas grāmata “The Everything Kama Sutra Book“ ir pilna ar seksa dārgakmeņiem, taču viens patiešām izceļas: “Padariet sajūtas asākas, padarot savu mēli asu kā elle, iemalkojot piparmētru šņabi vai tēju un nododoties orālai baudai tur lejā.”

“Alkoholam ir sensacionāls sildīšanas efekts, un piparmētra ir tūlītējs dzesētājs,” raksta Heimana.

Lai gan taisnība, ka daudzus vīriešus tas varētu uzbudināt, ir jāpazīst sava auditorija. Viens vīrietis, iespējams, no tā uzbudināsies, taču cits teiks: “Ko, pie velna, tu tikko uzliki uz mana locekļa un kāpēc?”

2010. gads: Ja tev ir nepieciešams lubrikants, tu esi slinka

Žurnāls “Maxim” 2015. gadā MMA zvaigznei Rondai Rouzijai uzdeva jautājumu par seksa tēmu, un viņa izteicās par to, ka sievietēm nekad nav vajadzīgs lubrikants.

“Kopumā meitenei ir vajadzīga viena minūte. Viņam ir viņa jāsagatavo. Tev nekad dzīvē nevajadzēs lubrikantu. Ja tev vajag lubrikantu, tad tu esi slinka … un tu nevelti tam laiku.”

Šeit ir tikai dažas reizes, kad jums var būt nepieciešams lubrikants (un nē, jūs neesat tāpēc slinkas): pēc dzemdībām, zīdīšanas laikā, noteiktās mēneša dienās, piemēram, tūlīt pēc menstruācijām, un, kad esat patiešām nogurusi, joprojām vēlaties seksu, bet nevarat dot 10 minūtes priekšspēlei.