Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

Aizmirsi paroli?

Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

tam jāpiekrīt Es piekrītu portāla Lietošanas noteikumi

Reģistrēties

Iepazīšanās vietnes un lietotnes (piemēram, Tinder) mūsdienās ir ļoti populāras – ar to palīdzību mēs cenšamies atrast savas dzīves lielo mīlestību, nepieliekot lielas pūles un neizejot pat ārpus mājas. Protams, ne vienam vien šādā veidā izdodas atrast sev tīkamu personu, ar kuru kopā doties uz satikšanos. Bet kurš gan var zināt, vai šis randiņš izdosies? Vairāki cilvēki piekrita dalīties savā pieredzē par to, kā izvērtās viņu sliktākais randiņš pēc iepazīšanās tiešsaistē.

Jūlija, 34 gadi

Bija silta vasara, tāpēc mēs ar puisi vienkārši pastaigājāmies pa pilsētu. Noskaņojumam paņēmām pudeli alkohola. Viss bija pat diezgan mīļi un jautri, tikai man bija nedaudz auksti. Viņš uzmeta man uz pleciem vējjaku, un tālāk mēs devāmies cauri parkam. Mēs jau bijām diezgan daudz iedzēruši un man kļuva grūti domāt. Es gribēju aiziet uz tualeti. Mans kavalieris pieklājīgi palika mani gaidīt, sēdēdams uz soliņa. Es aizgāju un... pilnībā par viņu aizmirsu!

Nākamajā rītā es pamodos savā gultā. Man nenormāli sāpēja galva. Lēnām sāka ataust vakardienas atmiņas. Atcerējos, ka biju runājusi ar kādu vīrieti... Un pēkšņi koridorā ieraudzīju viņa jaku! Man nekad nav bijis tik liels kauns. Es aizbēgu no puiša un nozagu viņa jaku! Ko viņš par mani domāja? Vismaz kabatās nebija ne atslēgu, ne dokumentu. Tikai pāris monētas...

Amanda, 24 gadi

Reiz man bija iespēja doties uz randiņu ar puisi, kura profilā nebija viņa foto. Protams realitāte atšķīrās no gaišajām cerībām. Nekad agrāk nebiju bijusi šādā situācijā, tāpēc nodomāju uzreiz nedoties prom. Sarunas gaitā pāris reizes nācās pieminēt to, ka man ir brālis. Vienā brīdī viņš nolēma uz mani atstāt iespaidu un sāka zīlēt, skatoties manā plaukstā. Rezultātā ar ārkārtīgi gudru un nopietnu skatienu viņš teica: "Tātad, es skaidri redzu, ka tu neesi vienīgais bērns ģimenē." Sākumā domāju, ka viņš joko, bet nē...

Aleksandra, 25 gadi

Man patīk noslēpumaini puiši, taču šādi puiši mēdz būt garīgi nestabili. Es satiku vienu tādu iepazīšanās lietotnē. Fotogrāfijā puisis bija izskatīgs: gari melni mati, saulesbrilles, skaists augums. Mēs satikāmies un principā izskats atbilda manām cerībām, bet viņa uzvedība bija apkaunojoša - tā vietā, lai pateiktu 'sveika', viņš man veltīja stiklainu skatienu. Kad es teicu, ka viņš ir dīvains, puisis bija patiesi pārsteigts.

Beigu beigās devāmies pastaigā pa parku. Visas tikšanās laikā viņš man stāstīja dažādas sazvērestības teorijas un ik pa brīdim mēģināja neveikli apskaut vai pieskarties manai rokai. Es jutos ārkārtīgi neērti, un slepus uzrakstīju ziņu draudzenei, lūdzot palīdzību. Viņa piezvanīja, un mēs atdarinājām filmās redzamo ainiņu: "Ak, nē! Manai draudzenei ir ārkārtas situācija, man jāsteidzas palīgā!"

Puisis mani pavadīja līdz transportam. Un pēkšņi viņš sāka runāt par patriarhālām vērtībām: viņš man skaidroja, ka visas sievietes tikai provocē vīriešus (arī es, jo atnācu uz tikšanos garos svārkos), šķiršanās esot jāaizliedz, un laulībā palaist roku pret sievieti nemaz neesot tik slikti. Saruna beidzās ar paceltām balsīm brīdī, kad ielēcu vilciena vagonā.

Vakarā no viņa atnāca ziņa: "Kad tiksimies nākamreiz?" Es pieklājīgi atteicos, uz ko saņēmu atbildi: “Jā, protams, tas ir tāpēc, ka man nav mašīnas, bet atbraucu ar autobusu un aizvedu tevi uz parku, nevis uz restorānu...” Jā, tas, protams, bija galvenais...

Mihails, 30 gadi

Reiz es iepazīšanās vietnē satiktu meiteni un aizvedu viņu uz savu iecienītāko muzeju. Mana izredzētā bija sešus gadus jaunāka par mani. Kāpēc muzejs? Es mīlu mākslu un cerēju būt oriģināls, jo randiņus tādā vecumā parasti pavada kafejnīcās vai bāros.

Muzejā tika izstādītas mākslinieka Nikolaja Ge gleznas. Kad meitene to dzirdēja, viņa jautāja: “Ko? Kāds Ge?" un sāka smieties. Pilnā balsī. Tā, ka viss muzejs skanēja. Tad es sapratu, ka viņa vēl ir bērns, un man nebija laika gaidīt, kamēr viņa izaugs. Nopirku viņai saldējumu un atvadījāmies.

Irēna, 27 gadi

Šis randiņš nebija īpaši plānots. Ilgu laiku nebiju izmantojusi iepazīšanās lietotni, bet tā bija manā telefonā. Vienu dienu pienāca ziņa: "Tiekamies tagad un tūlīt?" Noskaņojums tajā brīdī bija visai drūms, un cerībā uz labāku garastāvokli, es piekritu.

Mēs satikāmies kafejnīcā un labi pavadījām laiku, lai gan, godīgi sakot, es uzreiz jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Bet būtībā nebija par ko sūdzēties, tāpēc es piekritu otrajam randiņam. Šoreiz viņš mani aizveda uz kino, nopirka popkornu un latte. Un tad viņš mani izvizināja pa naksnīgo pilsētu. Viss bija pieklājīgi un jauki, bet es vienkārši jutu, ka nav tās dzirkstelītes. Atgriežoties mājās, uzrakstīju viņam vēstuli, kurā godīgi atzinos, ka vairs tikties nevēlos. Uz ko saņēmu ziņu: “Tā nedrīkst! Kas par tevi maksā, tas ar tevi dejo!” un vēl kaudzi apvainojumu. Šokā es aizskaitīju viņam naudu par kino biļeti un popkornu un nobloķēju viņu.