Tagi: sekss ar citiem

  • Attiecību krīze un pikanta izeja no tās: tas nav grēks, bet gan bauda

    Attiecību krīze un pikanta izeja no tās: tas nav grēks, bet gan bauda

    “Izlasīju rakstu par sievietes un vīrieša sarunu par tā saucamajām “atvērtajām attiecībām” (rakstu var izlasīt šeit). Varu tikai teikt, ka šī pieeja, manuprāt, ir ļoti naiva. Padalīšos ar savu un vīra pieredzi – ko darījām, kad mums iestājās attiecību krīze.


    Ar vīru esam kopā jau daudzus gadus. Protams, pašā laulības sākumā mums nebija vajadzīgi citi cilvēki. Mēs esam draugi kopš skolas laikiem un esam viens otra pirmā un pēdējā (cerams) mīlestība.

    Attiecības sākām kopt jau no agras jaunības. Apprecējāmies jauni, tikai 18 gadus veci. Bērni parādījās agri, kad mums nebija pat 20.

    Tagad mums ir ap 40. Esam vēl jauni, bērni vairs nav mazi, un viņiem vairs nevajag tik daudz rūpes un uzmanības. Var teikt, ka mums beidzot ir laiks attiecībām. Mājas ir, studijas ir pabeigtas, darbs ir – īsi sakot, ir viss pamats, lai mēs vienkārši baudītu dzīvi.

    ***

    Taču pirms pāris gadiem mums bija attiecību krīze. Mēs sākām daudz strīdēties, mūs piebeidza parastā ikdiena. Gultā viss jau bija izmēģināts, tāpēc likās, ka garšas dzīvei vairs nav. Viss kļuva garlaicīgs.

    Mēs mīlam viens otru, esam labākie draugi, ģimene. Taču sekss vairs nesagādāja tik lielu prieku kā jaunās attiecībās. Sagadījās, ka abi sākām skatīties uz citiem. Te viņam piemiedza skaista sieviete, te man uzsmaidīja jauks vīrietis. Tas dzīvē ienes daudz prieka. Un pēc atgriešanās mājās atkal tā pati rutīna.

    Tā nu mēs ar vīru apsēdāmies un nolēmām, ka tādu “tauriņu” dēļ ģimeni neiznīcināsim. Ka tas, ko esam radījuši, ir svēts un negrozāms. Mēs atzinām viens otram, ka sekss ir kļuvis garlaicīgs.

    Mēs viens otru liekam pirmajā vietā, un būtu interesanti redzēt, kā būtu ar citiem. Tāpēc mēs nolēmām par atvērta tipa attiecībām. Mums ir noteikumi, kurus mēs ievērojam. Ka tas nav viens garš un izstiepts romāns, ka ģimene vienmēr ir prioritāte.

    Tāpat pārāk neiesaistāmies viens otra detaļās un sīkāk viens otram nestāstām, ko un ar ko darījām. Mēs arī nemaldinām citus cilvēkus, sakām, ka esam precējušies un negribam nekādas nopietnas attiecības. Mums ir attiecības vienam ar otru, un ar citiem ir tikai sekss, bauda.

    ***

    Pirmā reize, kad uzzināju, ka vīrs gulējis ar citu, bija sāpīga. Bet, ja tā padomā, kas es esmu, lai nosodītu viņu? Es viņu mīlu un man ir svarīgi, lai viņam būtu labi. Viņam ir tāds pats viedoklis.

    Viņš atzina, ka pirmo reizi arī viņam radusies doma uzdot pa seju vīrietim, kurš pieskāries viņa sievai. Taču esam nonākuši pie secinājuma, ka greizsirdība tikai grauj attiecības un uzticību. Un mēs viens otram uzticamies.

    Kad esam kopā ar citiem un esam vienkārši izbaudījuši piedzīvojumu, mēs atgriežamies viens pie otra. Attiecības ir kļuvušas tikai stiprākas. Mēs joprojām esam draugi, mīļākie, bet mēs neierobežojam sevi, ja vēlamies nodarboties ar seksu ar citiem partneriem, personām, kas mums patīk.

    Vissvarīgākais ir tas, kas ir sirdī, un sirdī ir mīlestība. Viss pārējais ir tikai fiziska apmierinātība. Ja šis attiecību modelis apmierina abus, tad es tajā neko sliktu nesaskatu. Tas tikai papildina ikdienas dzīvi.”

    Savus stāstus sūtiet uz info@sekss.lv

  • Sieva, kura deva mājienu par atvērta tipa attiecībām: “Dzirdot viņa atbildi, viss kļuva tikai sliktāk… “

    Sieva, kura deva mājienu par atvērta tipa attiecībām: “Dzirdot viņa atbildi, viss kļuva tikai sliktāk… “

    “Man bija dīvaina saruna ar vīru. Mēs devāmies pastaigāties. Iepriekš tajā dienā biju lasījusi forumu par to, kas kuram skaitās vai neskaitās neuzticība. Es to skaļi nolasīju savam vīram, un mēs sākām to apspriest.

    Diskusijas laikā mēs nonācām pie jautājuma par attiecībām ar citiem. Es jautāju savam vīram, vai viņš varētu kādreiz dzīvot atvērta tipa attiecībās – apmēram šādi – mēs esam ģimene un tas ir pats svarīgākais, un ar citiem, ja ir liela vēlme vai simpātijas, var saistīt tikai sekss.

    Kādu atbildi es biju gaidījusi no viņa? “Nē, es nekad negribētu citas, fui, un es tevi nevienam neatdotu,” tā es iedomājos atbildi. Bet nekā tamlīdzīga.

    Patiesībā viņa pieeja bija daudz liberālāka.

    “Kāpēc gan ne… Es, protams, nesaku, ka tūlīt un tagad – šobrīd neredzu vajadzību atvērta tipa attiecībām, bet nākotnē, ja gribēsim, kāpēc mocīties? Tomēr galvenais ir tas, ka mēs mīlam viens otru, un seksuālās lietas ir tāds baudas jautājums. Nezinu, ja audzina mazus bērnus, tad, protams, jādzīvo tradicionāli, bet, ja bērnu nav vai viņi ir paaugušies, var dzīvot visādi.” Lūk, tāda bija viņa atbilde.

    Man uzreiz zuda uzticība viņam. Protams, es viņam visu ko pēc tam jautāju. Kā viņš varētu dzīvot, zinot, ka esmu kopā ar kādu citu? Vai viņš vēlētos būt kopā ar citu sievieti? Runājot un redzot viņa mierīgo sejas izteiksmi, dzirdot viņa atbildes, kļuva tikai sliktāk. Es tiešām to negribētu. Es viņam neatbildēju, jo negribēju sākt raudāt. Bet šī pieeja man patiešām ir nepieņemama.

    Es saprotu, ka neviens nešķiras tādu lietu dēļ kā “es VARBŪT gribētu”. Bet mani pilnībā sāpināja apziņa, ka mans vīrs labprāt nodarbotos ar seksu ar citiem cilvēkiem un ļautu to darīt man. Jūtu, kā šī apziņa maina visu attieksmi pret viņu un liek domāt par nākotni atsevišķi. Varbūt ir pāri, kas šādi dzīvo? Man tas būtu nepanesami. “

    Iesūti savu stāstu arī tu – info@sekss.lv