Tagi: krāpt

  • Komandējuma laikā pārgulēju ar kolēģi. Ko man tagad teikt vīram?

    Komandējuma laikā pārgulēju ar kolēģi. Ko man tagad teikt vīram?

    “Esmu 38 gadus veca precēta sieviete ar 2 bērniem. Nesen biju komandējumā, kur pārgulēju ar vīrieti, kurš ir 30 gadus vecāks par mani un kurš man ir kā mentors. Nākamajā dienā viņš no manis izvairījās, un, kad man beidzot izdevās ar viņu satikties, viņš bija auksts un aizbildinājās. 

    Kad uzrakstīju viņam vēstuli par darba tēmu, viņš atbildēja tikai pēc nedēļas. Dažas dienas vēlāk es viņam nosūtīju vēl vienu vēstuli, pastāstot, kā jūtos, bet iekļaujot arī darba lietas; es gribēju viņam pateikt, ka neesmu apmierināta, ja tas beidzas šādi. Viņš atbildēja uz katru sīkumu, ko es minēju savā vēstulē, taču nekomentēja to, kas notika starp mums. 

    Man viņa traki pietrūkst. Tāpat man ir skumji, ka varbūt es kļūdījos attiecībā uz viņu – varbūt viņš nav tik brīnišķīgs, jauks cilvēks, kā es domāju. Es zinu, ka viņam ir divi pieauguši bērni, un attiecības ar sievu ir saspīlētas. 

    Vēl viena problēma ir manas attiecības ar vīru. Kāpēc es gulēju ar kādu citu, ja nekad iepriekš nebiju bijusi neuzticīga? Dažreiz mēs strīdamies, bet mīlējamies regulāri – reizi vai divas nedēļā. Taču īpašu pievilcību pret viņu neizjūtu, mīlu vairāk mehāniski (lai gan pēc šī mana romāna mūsu savstarpējā pievilcība negaidīti nostiprinājās). Mēs apprecējāmies mīlestības dēļ, bet, kad piedzima bērni, mana vajadzība pēc seksa samazinājās. 

    Ko man tagad darīt? Mani biedē doma par aiziešanu no vīra. Lielākoties man šķiet, ka es viņu mīlu, bet vai ar to pietiek? Es vēlētos satikt šo otru vīrieti, kad nākamreiz būšu viņa pilsētā — bet tikai biznesa nolūkos —, taču baidos, ka viņš atteiksies tikties. Es neiebilstu to darīt vēlreiz, bet tas nav mans galvenais mērķis.”


    Atbild The Guardian attiecību eksperte Annalisa Balbieri:

    “Pirmkārt, esi godīga pret sevi – beidz izlikties, ka vēlies satikt otru vīrieti tikai darba dēļ. Es domāju, ka tu par visu visvairāk vēlies atkārtot šo vakaru, un es saprotu, kāpēc. Šāda pieredze var būt reibinoša, taču reālajā pasaulē šāds stāvoklis nav ilgs. Turklāt tu esi precējusies un viņš ir skaidri licis noprast, ka vairs nevēlas tevi satikt. Klausies signālus, ko viņš acīmredzami sūta. 

    Tu jautā, kāpēc šāda nakts notika. Kāds pētījums atklāj, ka lielākajai daļai pāru attiecību aktīvā fāze ilgst apmēram 10 gadus. Pēc šī laika, neatkarīgi no partneru vecuma un tā, vai un cik ļoti viņi mīl viens otru, pievilcība kļūst reaktīva – rodas kā reakcija uz uzbudinājumu, nevis spontāni. 

    Cilvēki bieži domā, ka viņi nejūt pievilcību, taču pārsvarā pie vainas ir ilgstošu attiecību rutīna.  

    Tu salīdzini vienas nakts sakaru aizraušanos ar ilgstoši veidotām attiecībām – tas ir negodīgi. Mēs taču attiecībās vēlamies justies gribēti un iekārojami, taču, godīgi sakot, iekāri laulībā diezgan ātri dzēš ikdiena, it īpaši, kad piedzimst bērni. Ikdienā kopīgās mājsaimniecības kontekstā ir grūti nemitīgi uzturēt iekāri, un daudzi no mums mēdz sevi par to šaustīt. Nenogalini savu laulību fantāzijas dēļ. 

    Grūti pateikt, vai tavā laulībā patiešām ir krīze, jo tavā vēstulē virmo reibinošā sajūta par vienas nakts sakariem ar citu vīrieti, taču ir skaidrs, ka tu lolo attiecības ar savu vīru. Es neieteiktu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus – vismaz līdz brīdim, kad reibonis pāries. 

    Jautāsi, kāpēc tas notika tagad? Manuprāt, tas ir saistīts ar trim lietām: atrašanās prom no mājām, vīrietis, kas tev šķiet pievilcīgs, un pareizie apstākļi. Tas nenozīmē, ka turpmāk tev būs nosliece uz neuzticību. Tomēr, ja, atgūstot veselo saprātu, joprojām jūties nelaimīga pašreizējās attiecībās, tev, iespējams, vajadzēs tuvāk paskatīties uz savu laulību un, iespējams, meklēt palīdzību. 

    Neuzticība bieži vien ir brīdinājuma signāls, ko sūta kāds no partneriem, kad attiecības sāk klibot. Tev un tavam vīram vajadzētu vairāk sarunāties. Stingri iesaku veltīt laiku vīram – nevis tikai mīlēties, bet arī sarunāties un atjaunot attiecības starp abiem. Pēc bērnu piedzimšanas visa partneru uzmanība parasti tiek pievērsta atvasēm, un tas ir normāli.

    Vai atceries, kādas bija jūsu attiecības to pašā sākumā, kad bijāt iemīlējušies? Varbūt pašreiz netiek apmierinātas visas tavas (neseksuālās) vajadzības? Nereti cilvēki, kas audzina bērnus, jūtas kā sevi pazaudējuši. Varbūt šis vienas nakts sakars bija veids, kā tu varēji iejusties savā būtībā un redzēt, kā tev šobrīd pietrūkst.”

    Seksa nozīme attiecībās – 5 vīriešu viedoklis

  • Anonīms stāsts: “Iemīlējos savas labākās draudzenes puisī”

    Anonīms stāsts: “Iemīlējos savas labākās draudzenes puisī”

    Droši vien daudzas sievietes piekristu, ka viņu lielākos noslēpumus zina tikai un vienīgi viņu tuvākās draudzenes. Viņas sniedz padomu, uzklausa un atbalsta labāk par par visiem. Taču šo noslēpumu es savai sirdsdraudzenei nevaru atklāt.

    Patiesībā man ir tik liels kauns, ka nevaru par to pastāstīt nevienam. Taču, ja paturēšu to pie sevis, tad sajukšu prātā. Tāpēc man nekas cits neatliek, kā uzrakstīt šo anonīmo vēstuli – varbūt pēc vārdu izlikšanas uz papīra es radīšu kādu atvieglojumu.

    Attiecības vienmēr ir bijušas tikai draudzīgas, bet…

    Viņa ir bijusi mana labākā draudzene vairāk nekā desmit gadus. Mēs kopā pabeidzām skolu, dzīvojām kaimiņos un tagad mācāmies vienā fakultātē. Visi, kas mūs pazīst, izturas pret mums kā pret nedalāmu savienību: mēs mācāmies, izklaidējamies un pat ceļojam vienmēr kopā. Vismaz tā bija, pirms parādījās šis vīrietis…

    Gan man, gan manai draudzenei jau kopš skolas laikiem patīk puiši. Gājām izklaidēties, pucējāmies un centāmies pievērst pēc iespējas vairāk uzmanības. Taču tam sekoja tikai īslaicīgas draudzības, kas nepārauga lielākās jūtās. Bet pirms gada mana draudzene satika puisi, kurā patiešām iemīlējās. Es to redzēju viņas acīs, viņas smaidā, runas veidā.

    Draudzene man ir ļoti mīļa, tāpēc es priecājos par viņas laimi. Es vienmēr mudināju viņas puisi pavadīt laiku kopā ar mums, un es pati vēlējos izveidot ar viņu draudzīgas attiecības – īpaši tāpēc, ka arī mana draudzene par to priecājās. Un es nemelošu, sakot, ka mums gāja labi: mēs visi trīs devāmies uz kino, pastaigāties, pusdienot un citās izklaidēs.

    Draudzene paliek malā

    Ar laiku es sāku izjust dīvainas sajūtas sevī. Šķita, ka man ar draudzenes puisi ir daudz vairāk kopīga: mums patika līdzīgi pavadīt brīvo laiku, interesēja vienādas filmas, mūzika, un mūsu vērtības sakrita. Es pamanīju, ka, satiekoties trijatā, mēs ar viņu runājam daudz vairāk, un draudzene palika kaut kur malā. Jutu arī viņa smalko flirtu, acu skatienu, smaidu. Bet es pārāk par to nedomāju: ieskaidroju sev, ka man vienkārši izliekas, un visas šīs domas ir muļķības.

    Izrādās, es kļūdījos. Pavisam nesen mūsu kopīgie draugi sarīkoja diezgan lielu ballīti. Tajā biju gan es, gan mana draudzene un viņas puisis. Ballītei iekarstot, es pamanīju, ka viņi abi strīdas. Tā kā man nepatīk iesaistīties konfliktos, pagaidīju, kad viņi beidz runāt, un steidzos mierināt savu draudzeni un slaucīt viņas asaras.

    Tobrīd šķita, ka strīds radies puiša vainas dēļ, un, domājams, pārmērīga reibuma dēļ. Viņa agri aizgāja gulēt un mēs turpinājām ballīti. Kādā brīdī sāku runāt ar savas draudzenes puisi. Viņš izstāstīja visu situāciju no savas puses. Es nestāstīšu par viņu savstarpējām nesaskaņām, bet, klausoties no malas, drauga uzvedība mani samulsināja. Puisis teica, ka ilgu laiku nav juties laimīgs, taču nezina, kā spert soli ceļā uz šķiršanos. Mēs ilgi runājām, apspriežot daudz tēmas, kas mūs vieno. Bija bezgala labi un interesanti. Es nekad neesmu jutusies tik saskanīgi ar nevienu citu. Un tagad, kad es par to rakstu, man šķiet, ka es pārlieku romantizēju šo mirkli.

    Labākais un sliktākais skūpsts manā mūžā

    Tā mēs nosēdējām kādas divas stundas, kas pagāja kā viens mirklis. Uz rītausmu jutu, ka manas draudzenes puisis uz mani skatās arvien dziļāku skatienu. Viņš virzījās man arvien tuvāk, līdz mūsu rokas nejauši saskārās. Viņš paliecās man tuvāk, nopūtās un noskūpstīja mani. Es zvēru, es nebiju šī skūpsta iniciatore, bet tāpat jutos vainīga… Galu galā es visu nakti runāju ar viņu, es atbildēju uz viņa flirtu, es smaidīju tikpat daudz, un, kad viņš mani skūpstīja, es neiebildu un nedzinu viņu prom. Tāpēc es tiešām vainoju sevi.

    Es neslēpšu, tas bija manas dzīves labākais skūpsts. Es negribēju neko vairāk kā palikt šajā brīdī pēc iespējas ilgāk. Bet tajā pašā laikā man bija bail, ka kāds mūs varētu ieraudzīt. Lai gan varbūt tieši tas pievienoja kaisli un adrenalīnu? Es pat nezinu. Tad mēs iegājām mazā aizslēdzamā istabā un mīlējāmies. Viss bija neticami maģiski. Un tagad man ir bail.

    Draudzene ar mani ir bijusi gan priekos, gan bēdās. Divatā esam piedzīvojušas dažādas grūtības, priekus, izlaidumu, jaunu posmu sākšanos. Visu. Un es rīkojos tik zemiski, tik nožēlojami, tik nepiedodoši.

    Iekšēji es zinu, ka man vajadzētu pateikt savai draudzenei visu patiesību. Bet ko es viņai varu pateikt? Es nevaru teikt, ka man nepatīk viņas draugs. Man šķiet, ka esmu viņā iemīlējusies. Bet vai es varu zaudēt draudzeni vīrieša dēļ? Vai viņš tiešām ir tāda upura vērts? Vai varbūt esmu visu jau pazaudējusi? Nevaru atrast ne risinājumu, ne atbildi – varbūt padomu atradīšu te?

    Risinājums: Apzinies savas jūtas un tikai tad runā ar draudzeni

    Attiecību eksperte, bestselleru autore, licencēta ģimenes un attiecību terapeite Anita A. Člipala dalās ar četriem padomiem, ko darīt, ja jūti romantiskas jūtas pret draudzenes otro pusīti.

    1. Vispirms pastāsti to neitrālai personai: draugam, ģimenes loceklim vai psihoterapeitam. Patiesība ir tāda, ka noslēpuma glabāšana pie sevis nav pārāk laba ideja. Slepenība bieži uzkurina kaislību, tāpēc, jo ilgāk visu slēpsi, jo dziļāk vari iegrimt šajā neuzticības purvā. Otrkārt, neromantizē un nefantazē par to visu. Runā par faktiem un jūtām. Bet neļauj savām fantāzijām ņemt virsroku.

    2. Centies ievērot distanci. Lai izprastu savas jūtas, tev ir nedaudz jāattālinās no savas draudzenes puiša. Ja tas neizdodas un pieņemsim, ka nejauši satiekaties ballītē, mēģini tomēr ievērot vismaz fizisku distanci. Tas ir jāpraktizē, līdz sākotnējā kaislība un apbrīna ir nedaudz apslāpēta.

    3. Ja pēc distancēšanās un sarunas ar citiem cilvēkiem saproti, ka jūtas pret puisi nemazinās, tas var būt nopietns signāls, ka viņš tev patiešām patīk. Pirms sarunas ar draudzeni ir svarīgi to saprast. Ir svarīgi pareizi identificēt savas jūtas, jo, lai pateiktu draudzenei patiesību, būs nepieciešama atklātība un sirsnība. Tāpēc dod sev pietiekami daudz laika un vietas, lai izprastu sevi.

    4. Neatkarīgi no tā, vai tu nolem, ka tev patīk draudzenes puisis vai nē, tev ir jāsaka savai draudzenei patiesība. Mēs iesakām to darīt atklāti un patiesi. Neattaisnojies, nenožēlo grēkus, saki visu tā, kā ir patiesībā. Situācijā, kad notikums jau ir “post factum”, vienīgais, kam būtu vislielākā jēga, ir sirsnīgs un atklāts dialogs ar draudzeni. Beigās viņa pati izvēlēsies, vai vēlas turpināt ar tevi kontaktēties. Cieni viņas lēmumu.