Hentai – japāņu multfilmas pieaugušajiem

Как появились хентайские японские мультфильмы для взрослых и почему о них так много противоречивых мнений? Lai gan varētu domāt, ka hentai ir salīdzinoši nesen radies fenomens, patiesībā Japānas erotiskajiem zīmējumiem ir simtiem gadu. Kas ir hentai, kā tas radies un kāpēc to pielīdzina reālai pornogrāfijai, lasi Sekss.lv sagatavotajā rakstā.

Pārsteidzoši, bet vārds “hentai” tādā nozīmē, kā mēs to saprotam, Japānā nemaz netiek izmantots. Šis vārds apraksta cilvēku, darbību vai seksuālās novirzes stāvokli. “Hentai” sastāv no diviem hieroglifiem: ‘hen’ (dīvains) un ‘tai’ (stāvoklis, uzvedība). Proti, “hentai” japāņu kultūrā tiek attiecināts uz cilvēkiem, kas ir perversi vai ar seksuālām novirzēm.

Japāņi multfilmas pieaugušajiem sauc vienkārši par “ero” (ero-manga – erotiska manga) vai “seijin manga” (pieaugušajiem paredzēta manga).

Hentai kā karikatūras

Viss sākās ar XII gadsimta budistu tīstokļiem, kuros atrodamas nelielas politiskas karikatūras ar dzīvniekiem, kas izsmej augstmaņus un garīdzniekus. Šie humoristiskie zīmējumi vēlāk pārtapa par ukiyo-e nospiedumiem. Šos nospiedumus izgatavoja no koksnes gravējumiem, un tos varēja ražot ātrāk nekā ar rokām izgatavotos ruļļus un tīstokļus. Karikatūras centās aizliegt un sodīt to pielūdzējus, bet tas bija bezjēdzīgi, jo, kā zināms, tas, kas cilvēkiem patīk, nav tik viegli izskaužams.

Hentai, tādā formā, kādā mēs to pazīstam mūsdienās, parādījās tikai 70. gados. Tā aizsācējs bija mangaka (tā sauc māksliniekus, kuri zīmē mangu), vārdā Go Nagai, kurš 1969. gadā uzzīmēja mangu “Shameless School”.

80. gados parādījās videomagnetofoni, kas deva jaunu atgrūdienu zīmētās pornogrāfijas izplatībai, bet vēlāk internets kļuva par animāciju galveno popularizētāju.

Cenzūra un aizliegumi

Daudzās valstīs attieksme pret zīmēto pornogrāfiju ir tāda pati kā pret reālo – tās izgatavošanu, izplatīšanu, iegādi un lietošanu regulē viena un tā pati likumdošana.

No Otrā pasaules kara līdz 90-to gadu sākumam Japānā bija aizliegts attēlot reālistiskus cilvēka dzimumorgānus, tādēļ mākslinieki, kuri turējās pie tradicionālāka skatiena uz lietām, vienkārši retušēja attēlus, kamēr citi par savu stāstu varoņiem izvēlējās briesmoņus, citplanētiešus un tentaklus.

Pēc aizlieguma atcelšanas, tas kļuva atklātāks. Tajās valstīs, kur hentai nav aizliegts, tomēr vēl pastāv cenzūra tiem zīmējumiem, kuros piedalās nepilngadīgie – vai nu tulkojot tiek mainīts varoņu vecums (piemēram, skolniece kļūst par studenti), vai arī atsevišķas ainas vienkārši tiek izgrieztas.

Vai hentai ir reāla pornogrāfija?

Vēl joprojām nepastāv vienprātība, vai zīmēto pornogrāfiju var pielīdzināt reālajai. Pastāv viedoklis, ka seksuālās darbības attēlojums pielīdzina hentai īstai pornogrāfijai, citi, savukārt, apstrīd, ka tā ir animācija ar izdomātiem, nereāliem varoņiem un sižetiem.

Hentai var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem – pēc stāsta galvenajiem varoņiem, kā arī pēc žanriem – komēdija, melodrāma, fantastika, fantāzija utml.

Viens no izplatītākajiem hentai virzieniem ir taustekļi (tentacle), kurā personāžs apvienojas ar fallveida taustekļiem. Patiesībā par šīs idejas pirmo iemiesojumu kļuva slavenā mākslinieka Hokusai gravīra “The Dream of the Fisherman’s Wife” 1814. gadā.

Japāņu sabiedrība vēsturiski ir bijusi ļoti patriarhāla un tas bieži vien izpaužas arī hentai mākslā, kur sieviešu personāži ir trausli un neaizsargāti, bet vīriešu – dominanti un bargi.