Vasaras saulgrieži jeb Jāņi latviešiem ir īpašs laiks, kad labākas nākotnes vārdā ieteicams veikt maģiskas darbības. Saskaņā ar senču ticējumiem, Jāņu svinēšana ir cieši saistīta ar Saules un auglības kultu, tāpēc teju visas Jāņu vakara izdarības un rituāli ir orientēti par un ap tēmu, kas saucas auglības uzlabošana un vairošana. Dabas un cilvēka auglība tiek uztverta kā veselīgas un labklājīgas dzīvesziņas pamats, kas cilvēkam nepieciešams dzimtas turpināšanai.
Jāņu auglības rituālos netrūkst tiešu erotisku mudinājumu: ticējumi liek doties meklēt papardes ziedu, tautas dziesmas labākas nākotnes vārdā mudina “liepai līgot ar ozolu” un visiem Jāņa bērniem kārtīgi sumināt līgošanas procesu, tostarp godināt pašu Jāni kā seno latviešu auglības dievu, pat nerunājot par nerātnajām dainām.
Aplūkosim, cik Jāņu maģiskie auglības rituāli, kā arī interneta dzīlēs rodamie tautas folkloras pieņēmumi ir pamatoti vai mītiski, un cik reāli tie var uzlabot iespējas ieņemt bērnu.
1. mīts – Sirsnīga līgošana
Auglības vārdā Jāņu vakarā Jāņa bērniem sirsnīgi jālīgo. Tautas folklorā vārda “līgot” nozīme ir diezgan plaša. Tas nozīmē ne tikai dziedāt un dejot vai šūpoties. Tautas dziesmas vārdus “līgo liepa ar ozolu” tradīciju pētnieki skaidro kā pikantu metaforu auglības kulta ietvarā.
Patiesībā: Dziedāšana un dejošana ir cieši saistīta ar cilvēka auglības veselības veicināšanu. Lai labi varētu dziedāt, nepieciešams pareizi elpot ar diafragmu, kā rezultātā tiek trenēta diafragma un uzlabojas asinsrite mazajā iegurnī. Arī dejošana ir rūpes par mazo iegurni, tā muskulatūru un asinsriti. Tas ir ļoti svarīgi reproduktīvās sistēmas orgānu apasiņošanai un līdz ar to pilnvērtīgai to funkcionēšanai. Un, tā kā dziedāšana un dejošana, un pozitīva domāšana vēl sekmē arī t.s. laimes hormona endorfīna veidošanos, tad, raugoties no cilvēka auglības veselības viedokļa, šī Jāņu tradīcija ir ļoti ieteicama visiem, kuri plāno bērna ieņemšanu.
2. mīts: Lēkšana pāri ugunskuram
Jāņu vakarā jākurina ugunskurs un jālec pāri ugunskuram. Saskaņā ar tradīcijām, ugunskurs Jāņu vakarā simbolizē auglības svētību. Tāpēc tiem Jāņa bērniem, kuri grib tikt svētīti ar auglību, jācenšas vakara gaitā būt uguns apspīdētiem. Kulminācija šai apspīdēšanai ir lēkšana pār ugunskuru, kas jādara, pārim sadodoties rokās. Rokas nedrīkst atlaist.
Patiesībā: Klasiskā medicīna par šīs latviešu tradīcijas un ticējuma pamatotību klusē. Ticējums par divu cilvēku mīlestības aizsardzību un auglības svētību gan ir ļoti skaists, tāpēc nav iemesla to nepiekopt.
3. mīts: Peldēties kailam
Ticējumi saka, ka pelde rasā vai ūdenī veicinās auglību. Turklāt šis rituāls tiek traktēts kā abpusējs auglības rituāls: gan saskarsme ar zemi, rasu un ūdeni cilvēku dara veselu un auglīgu, gan cilvēks veicina zemes auglību. Pēdējos gados arvien populārāks kļūst Jāņu nakts pliko skrējiens kā vīriešu auglības rituāls.
Patiesībā: Peldēšanās tradīciju noteikti var uzskatīt par mūsdienu medicīnā pazīstamās kontrastdušas pirmsākumiem. Kontrastduša, kā zināms, uzlabo gan asinsriti, gan vielmaiņu, kas vitāli svarīga veselībai un arī labam izskatam, tā sekmē nervu sistēmas stabilitāti un dara daudzas labas lietas vispārējās veselības profilakses jomā. Turklāt arī šīs tradīcijas ievērošana sekmēs laimes hormona endorfīna veidošanos. Tāpēc tā noteikti atbilst labas auglības veselības saglabāšanas un veicināšanas profilaksei. Savukārt vīrietim izkustēšanās ir ļoti svarīga, jo tradicionālā “sastingšana” uz vairākām stundām pie datora nereti mēdz beigties ar sēklinieku pārkaršanu, kas ir viens no sliktas spermogrammas un zemas kvalitātes spermas iemesliem.
4. mīts: Papardes zieda meklēšana.
Paparde zied tikai vienu reizi – Jāņu naktī, un zied ļoti skaistiem ziediem, un tas, kurš to atrod, vai kuram tās ziedus izdodas nobirdināt uz paladziņa un paņemt līdzi, kļūst laimīgs. Tāpēc papardes ziedēšana ir speciāli jāgaida un zieda meklēšanai jāgatavojas.
Patiesībā: Stāsts par papardes ziedu ir ļoti skaista metafora auglības kulta ietvarā. Taču tas neaizliedz katram veikt pašam savus empīriskos pētījumus.
5. mīts: Labs nāk ar gaidīšanu!
Pāriem, kuri rūpīgi gatavojas bērniņa ieņemšanai, tiek ieteikts sekojošais: vīram periodā pirms sievas “piemērotākajām dienām” ieteicams ievērot dzimumdzīves pārtraukumu uz apmēram 3 – 4 dienām, jo tad viņa dzimumšūnas kā “kavalieri” būs labāk sagatavojušies un nobrieduši uz tikšanos ar “dāmu”. Līdz ar to “tikšanās” būs “auglīgāka”.
Patiesībā tā arī ir, pēc 3 – 4 dienu atturības vīrieša spermas kvalitāte būs uzlabojusies. Tikai nevajag pārcensties un gaidīt vienu divas nedēļas.