Katrīnai* ir 32 gadi. Viņa ir izskatīga, sportiska, gaumīgi ģērbusies un ļoti pašpārliecināta. Var redzēt, ka viņa piedomā pie tā, kā citi viņu redz. Viņu var atrast mūsu lielpilsētas solīdajos sporta klubos un luksusa veikalos. Viņa maz atšķiras no daudzām citām sievietēm. Bet tajā pašā laikā viņai ir noslēpums. Viņa ir eskorta meitene jeb prostitūta. Un Katrīna nemaz nebaidās tikt saukta šajā vārdā. Viņa mīl naudu un mīl savu darbu.
***
Katrīna savus klientus ir iedalījusi vairākās kategorijās. Pietiek ar dažām minūtēm, un viņa jau zina, ko sagaidīt no nepazīstama vīrieša: kurš no viņiem būs maigs kā lācītis un kurš pārvērtīsies agresīvā tēviņā.
Daži viņas klienti, satiekot Katrīnu uz ielas, steidzas novērst skatienu. Daži izliekas, ka viņu nepazīst, citi ātri tipina uz otru ielas pusi, lai tikai nebūtu jāiet viņai garām.
Bet Katrīna ir īsta profesionāle. Neērtās situācijās viņa izliekas, ka nepazīst bijušos klientus, bet nemaz nebaidās skatīties viņiem acīs. Tas, ka šie vīrieši viņas apskāvienos bieži vien pārvēršas par mīkstiem, pūkainiem kaķēniem un vēlāk kopā ar savām ģimenēm spēlē uzticīgus dzīvesbiedrus un stabilas ģimenes galvas, nav viņas problēma. Dažu pretenciozā uzvedība un liekulība viņu tikai uzjautrina. Tas ir viņas un šo vīriešu personīgais noslēpums, ko viņa ņems līdzi kapā.
Pirmā reize
Pirmais puisis, ar kuru viņai bija sekss, bija klasesbiedrs. Viņai tajā laikā bija tikai piecpadsmit ar pusi. Viņš bija pāris gadus vecāks par viņu, jo šķita, ka viņš vienu vai divas reizes tika atstāts uz otru gadu. Viņa neatdevās uzreiz. “Es liktu viņam gaidīt apmēram pusgadu. Starp citu, viņam tā nebija pirmā reize. Viņš jau zināja, kā un ko darīt. Lai gan man viss šķita ļoti interesanti, es nesapratu, kur īsti slēpjas tas prieks.”
Katrīna lieliski atceras sekojošo konfliktu. Pēc pirmās reizes viņa nejuta absolūti nekādas sāpes, un ne pilītes nevainīguma pierādījumu. Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai attaisnotos, ka šī viņai patiešām bija pirmā reize. Nogurusi no attaisnošanās, Katrīna devās pie ārsta. Ārsts viņu mierināja, paskaidrojot, ka tāda ir viņas fizioloģija. Draugs ilgi negribēja ticēt un pārmeta. Neskatoties uz to, viņu draudzība un komunikācija ilga vēl pāris gadus.
Pirmais sānsolis
“Man bija 16, bet viņam 36. Mēs ar draudzeni sēdējām autobusa pieturā un pie mums apstājās mašīna. Uzreiz redzēju, ka vīrietis ir daudz vecāks par mums. Viņš piedāvāja sēsties mašīnā un pavizināties. Viņš bija izskatīgs un šķita ļoti inteliģents. Bet es nejutu nekādu pieķeršanos. Es drīzāk piekritu ziņkārības dēļ.”
“Svešinieks piedāvāja mani aizvest līdz jūrai. Manu draudzeni viņš aizvizināja uz mājām, un drīz vien palikām mašīnā vieni. Es diezgan skaidri atceros detaļas. Kad automašīna apstājās nomaļā piejūras ciematā, netālu no neliela meža, viņš lūdza, lai uztaisu viņam minetu.”
Katrīna atzinās vīrietim, ka nemāk, jo nekad to nebija darījusi. Viņš mierīgā balsī esot skaidrojis, ka tas ir ļoti vienkārši. 16 gadus vecajai Katrīnai tajā laikā viss šķita ārkārtīgi interesants. Kā viņa pati saka, viņa tobrīd vēlējusies piedzīvot un izmēģināt pēc iespējas vairāk.
“Es mēģināju. Un kas tad tur var neizdoties. Man patika, jo tas bija interesanti.” Pēc tam viņa ar jauno paziņu tikās vēl vairākas reizes.
Katrīna neslēpj, ka viņas klasesbiedrenes esot bijušas ļoti konservatīvas, tāpēc esot viņām mācījusi jaunas nepieredzētas lietas un atklājusi noslēpumus. “Bija jautri to apspriest ar draudzenēm. Mēs visi tajā laikā bijām jauni un zinātkāri. Jautājām viens otram, kādās pozās mīlēties ir patīkamāk, lietot izsargāšanos vai nē. Man tā bija patīkama pieredze.”
Pirmā samaksa
“Reiz pagalmā vedu pastaigā suni, un netālu apstājās mašīna, kuras vadītājs sāka ar mani runāt. Viņš priekš manis šķita ļoti vecs – viņam stabili bija pāri 50.”
Vīrietis piedāvāja jaunajai meitenei kopā ar viņu doties uz viņa māju, it kā palīdzēt pabarot suņus, un piedāvāja par to samaksāt naudu.
“Ilgi iztaujāju viņu, vai tiešām būšu drošībā, vai tur nebūs citi vīrieši, vai mani kāds nepiekaus. Viņš teica, ka, ja iedzeršu ar viņu kopā šampanieti, tad iedošot man 200 latus. Viņš nemeloja, jo tiešām aizveda mani uz viensētu, kur skraidīja suņi.”
Katrīnai šī bija pirmā reize, kad viņa nodarbojās ar seksu par samaksu. Viņasprāt, viss gāja gludi. “Es biju nedaudz uztraukusies. Pēc šampanieša iedzeršanas es mazliet atslābu. Vienīgais prieks, ko piedzīvoju, bija saņemtā nauda. No otras puses, es arī nepiedzīvoju lielu vilšanos. Viņš bija tīrīgs, kārtīgs vīrietis, kaut arī ar ūsām, un tajā laikā man ūsas kā tādas nepatika.”
“Neviena draudzene nezināja par šo piedzīvojumu, kas piepildīja manu maciņu. Sekss ilga tikai pāris mirkļus, bet nauda, ko es toreiz kā jauna meitene dabūju, bija kaut kas fantastisks. Varēju atļauties nopirkt smaržas un apmeklēt skaistumkopšanas salonu. Līdz tam no vecākiem biju saņēmusi vien dažus latus dienā un man nekad nebija pieticis tam, ko vēlējos.”
Taču Katrīnai prieku sagādāja ne tikai nauda. Viņa burtiski izkusa, redzot pieaugušu vīrieti, kurš lēkā viņai apkārt un rūpējas par viņu. “Iedomājies, ka esi tāda jauna meitene un tev kāds pasniedz šampanieti, izsaka komplimentus, un tu jūties novērtēta. Es jutos iekārojama un drošībā.”
“Kopš tā brīža jaunie pirkumi mājās bija rūpīgi jāslēpj no mātes. Ja kas, es jau biju sagatavojusi pasaciņu par pielūdzējiem un viņu dāsnajām dāvanām.”
Karuselis
“Nauda ātri pazuda, gribējās jaunu adrenalīna devu, jaunus piedzīvojumus un dārgas dāvanas. Otro klientu es atradu pati. Es biju jauna, skaista, iekārojama. Pieslēdzos datoram un ieniru iepazīšanās portālos. Sāku meklēt vīrieti – sponsoru. Protams, es nerakstīju: “Labdien, es nodarbojos ar seksu par naudu.” Es devu mājienus, ka vēlos dāvanas, naudu, atlīdzību. Sarakstes sākās nevainīgi: “Labdien, varbūt tiksimies? Ko mēs darīsim? Varbūt iedzeram kafiju un tēju?” Es uzsvēru, ka man nepietiks tikai ar tēju, ka es gribu arī dāvanas. Tik atklāti kā šodien neviens tobrīd nerakstīja.”
“Drīz es saņēmu piedāvājumu. Potenciālais klients atzinās, ka ir precēts vīrietis un dāsni maksās par maniem pakalpojumiem. Samainījāmies tālruņu numuriem. Pirmajā tikšanās reizē es ieraudzīju sev priekšā apmēram 45 gadus vecu vīrieti, kurš smaržoja pēc luksusa smaržām, bija ģērbies glītā uzvalkā, un viņš ieradās ar luksusa automašīnu.”
“Es biju mierīgāka, redzot, ka viņš nav «bomzis» vai noziedznieks. Es viņam pilnībā uzticējos. Es no viņa nemaz nebaidījos. Man nebija svarīgi, kur mēs iesim vai ko mēs darīsim, es vienkārši jutu adrenalīna pieplūdumu. Zināju, ka drīz dabūšu naudu. Un ko es varēju zaudēt?”
“Par konkrētām summām runas nebija. Vīrietis solīja nepalikt parādā. Aizveda uz savu biroju Jelgavā. Gari ievadi nebija vajadzīgi. Un nebija arī jūtu.”
“Pamīlējāmies, izgājām no biroja, iekāpām mašīnā un tad viņš jautāja, cik ir parādā. Es nezināju ko atbildēt. Man vēl nemaz nebija savas cenas. Biju nedaudz sarūgtināta, ka ātrumā nepateicu augstu cenu.”
“Viņš teica, ka viņam ir tikai lielas banknotes un ka viņam būs jādodas uz benzīntanku, lai tās mainītu. Viņš nopirka man saldējumu un pasniedza 50 latus. Viņš nepamanīja, ka nebiju ar to apmierināta. Man tas ļoti nepatika. Biju gaidījusi vismaz 150-200 latus. Bet viņš bija tas, kurš prata ļoti jauki runāt.”
Neskatoties uz visu, Katrīna viņu satika vēl vairākas reizes. “Man patika ar viņu mīlēties, un man ļoti vajadzēja naudu, un, neskatoties uz to, ka viņš mani nelutināja, es biju ar viņu ilgu laiku. Man liekas, ka maksimālā summa, ko es no viņa saņēmu, bija 70 lati. Viņš nemitīgi karināja man makaronus ausīs, vienmēr solot: “Es tev nopirkšu šo, es tev nopirkšu to”, bet viņš tā arī nenopirka man neko vērtīgu. Mana pašapziņa toreiz bija ļoti zema. Tagad es saprotu, kāpēc ilgi visu pacietu un sev attaisnojos. Cita finansiāla sponsora tajā laikā man nebija. Vīrietis nāca diezgan bieži, prata jauki komunicēt. Un man regulāri bija tie 50 lati.”
Svingeru klubs
“Reiz viņš piedāvāja doties kopā uz Rīgu. Piedāvāja apmaksāt viesnīcu, ēdināšanu un visus citus izdevumus. Ierodoties galvaspilsētā, viņš piedāvāja apmeklēt svingeru klubu. Es piekritu. Es biju pietiekami ziņkārīga, lai neizmēģinātu. Es domāju, kā tas ir, mīlēties ar diviem, trim vai varbūt vairākiem partneriem vienlaikus. Tas bija atklājumu periods. Viss bija jauns un vēl nepiedzīvots.”
“Bija manāms, ka cilvēki, kas sevi dēvē par svingeriem, ir ļoti atraisīti. Tur bija daudz skaistu sieviešu un vīriešu. Daži bija knapi apģērbti, citi – pilnīgi kaili. Kluba apmeklētāji uzvedās ļoti atšķirīgi. Daži ļoti drosmīgi aicināja iet kopā uz istabiņu, citi tikai piemiedza ar aci.”
“Kad vīrieši viens pēc otra sāka ar mani runāt, varēja saprast, ka daudzi vēlas tieši mani. Es vēl nekad nebiju saņēmusi tik lielu uzmanību no pretējā dzimuma.”
“Es biju izdomājusi, ka jāiepazīst pēc iespējas vairāk vīriešu, jo plānoju seksu ar vismaz desmit no viņiem, taču manam partnerim tas nebija pa prātam. Viņš palika greizsirdīgs, kad ieraudzīja man veltīto uzmanību. Viņš sāka izvirzīt kaut kādus nosacījumus – tad kad viņš atradīs sev piemērotu meiteni, tad ļaus arī man izvēlēties kādu.”
“Beigās viņš piedāvāja doties uz istabiņu kopā ar kādu visai izskatīgu pāri. Mēs mainījāmies partneriem. Kamēr mīlējos ar svešo puisi, mēģināju izdomāt, kas tik īpašs ir šajās ballītēs. Vienīgais, ko es spēju izdomāt – vīriešiem tās patīk, jo nav jāmaksā par seksu. Es nenožēloju, ka biju tādā pasākumā, bet baudu no tā neguvu. Paliku “sausā” un orgasmu nepiedzīvoju. Bet pārliecinājos, cik ļoti mani novērtē citi vīrieši. Sapratu, ka esmu daudz vairāk vērta.”
Izjukušas attiecības
Brauciens uz Rīgu un piedzīvojumi svingeru klubā Katrīnai, iespējams, bija lielākā dāvana no šī vīrieša. “Kad viņš beidzot man “piebesīja”, es no viņa izšķīros. Man bija apnicis klausīties tukšus solījumus. Es redzēju, ka viņa prasības tikai turpina augt, bet pretī viņš nebija gatavs dot neko. Katru reizi viņš turpināja maksāt 50 latus.”
“Šodien pašai šķiet smieklīgi, ka toreiz klusībā sapņoju, ka kādu dienu viņš izšķirsies no savas sievas un atjās pie manis kā princis baltā zirgā. Bet nebija ne prinča, ne zirga.”
Pieredze no klientiem
Pēc tam turpinājās jaunas un jaunas iepazīšanās. Katrīna klientus atrada internetā. Daži pat esot šaubījušies, vai jaunā meitene ir pilngadīga.
“Desmitiem, simtiem jaunu klientu. Cik viņu kopā ir bijis? Tūkstotis? Pusotrs? Divi tūkstoši? Neviens jau neskaita. Tā jau ir tikai un vienīgi mana dzīve. Man patīk interesēties par intīmām tēmām un uzdot jautājumus. Uzzināt to, kas vīriešiem patīk visvairāk un padarīt viņus laimīgākus.”
*Vārds ir mainīts
- 18. GADSIMTA ceļvedis seksa pozās
- Kā “OnlyFans” palīdz sportistiem gūt peļņu, popularitāti un sazināties ar faniem
- Intīmas attiecības: izpētiet jutekliskas pozas dziļākām saitēm
- Zinātnieki atbild, kas ir veselīgāk orālā seksa laikā: izspļaut vai norīt
- Pastāv viens galvenais iemesls, kas ietekmē sieviešu apmierinātību guļamistabā
Emilio
Manuprāt, normāli vīrieši vispār neizmanto prostitūtu pakalpojumus.
Fiona
Nezinu vai tas ir tādēļ, ka esmu dzīvojusi ārzemēs, lielā un diezgan brīvā, attīstītā un neaizspriedumainā pilsētā, bet es neuzskatu, ka eskorta meiteņu darbs ir kas briesmīgs. Daudzi veiksmīgi, izskatīgi un bagāti vīrieši izmanto eskorta meiteņu pakalpojumus, jo viņiem nav ne laika, ne gribēšanas attiecību sarežģījumiem.
Iesaku paskatīties seriālu SECRET DIARY OF A CALL GIRL par augstas klases eskorta meiteni Londonā. Tas liks uz to visu paskatīties citā gaismā.
Janis Smits
“Es uzskatu ka tā ir vīrieša parodija, kam sekss ir jāpērk , jo nespēj pat sievieti dabūt ” – vai tie nav bijuši jūsu vārdi citā rakstā par prostitūciju? cik ļoti pretrunīgi mēdz būt cilvēki
pipars
Varbūt pati sāka strādāt par eskorta meiteni, tāpēc tagad ir mainījusi domas 😀
ola
Man jau liekas, ka eskorta meitene (pat dārgā gala) izmaksā lētāk nekā tādam vidusmēra neglītam latvietim dabūt draudzeni, ar kuru pārgulēt.
Prostitūta ir kaut kādi 300 eur. Cik reizes jāsatiekas ar parastu sievieti, lai viņa kniebtos ar tādu? 10? Cik viens randiņš izmaksā? 40 eur? Sanāk 400 eur. Loģika
Emilio
ar šādām matemātiskajām zināšanām draudzeni nedabūsi