Tagi: onanēšana

  • 18. gs. Skotijas džentlmeņu klubs –  onanētāju paradīze

    18. gs. Skotijas džentlmeņu klubs – onanētāju paradīze

    Skotijas ‘Smuggler’s Inn’ hotelis bija viena no ekscentriskākajām vietām Apvienotajā Karalistē. 18. gadsimtā šeit pulcējās “Beggar’s Benison Club” džentlmeņu klubs, skaļi lasot pornogrāfiskās noveles, skatoties uz kailām ciema iedzīvotājām, kas viņiem pozēja, un masturbējot kopējā traukā.

    Tie bija tā dēvēto džentlmeņu klubu ziedu laiki, kad parūka, kas izgatavota no kaunuma matiem, tika uzskatīta par humora virsotni, raksta vietne disgustingmen.com. 18. gadsimtā “džentlmeņu klubi” bija saistīti ar ļoti atšķirīgu grēcīgās dzīves pakāpi. Tas varēja būt šerija amatieru klubs, kura biedri pulcējās tikai, lai piedzertos un vēlāk dotos mājās; tas varēja būt sātanistu loks (līdzīgs „Hellfire Club“), kura biedri rīkoja nevaldāmas orģijas un nicināja kristietības simbolus; tās varēja būt visīstākās izvirtuļu un sadistu organizācijas (piemēram, “The Mohocks”), kas Londonas ielās noķēra, izvaroja, sakropļoja vai pat nogalināja nejaušus garāmgājējus.

    Uz šādu sapulču fona onanētāju klubs, kas pulcējās ‘Smuggler’s Inn’ hotelī, šķita pilnīgi nevainīgs un pat komisks. “Beggar`s Benison” klubs tika dibināts 1732. gadā Anstruderā, Skotijā. Šī kluba nosaukums bija saistīts ar vietējo leģendu, kas reiz vēstīja, ka Skotijas karalis Džeimss V ceļoja kā vienkāršs svētceļnieks, taču viņam nebija paveicies šķērsot kādu upi. Viņš lūdza kādai ubagojošai sievietei, vai viņa par samaksu nevar viņu pārnest. Sieviete viegli tika galā ar šo uzdevumu, un karalis viņai pretī iedeva zelta monētu.

    18. gs. Skotijas džentlmeņu klubs

    Vienkāršā un dzīvespriecīgā sieviete, kura nepazina karali, sirsnīgi novēlēja viņam: „Lai tavs daikts un maciņš tevi nekad nepieviļ!” Šis izteiciens kļuva par iecienītāko vietējo iedzīvotāju teicienu un moto minētajā klubā.

    Masturbēšana, vīns un pornogrāfija

    Toreiz kluba “Beggar’s Benison” sanāksmes bija sava veida protests pret baznīcas pieticību, angļu atzītām morāles normām un pašu angļu pārsvaru.

    Paši kluba protesti bija diezgan ekscentriski: viesnīcas apmeklētāji visi masturbēja kopā, dzēra vīnu no falliskām glāzēm un lasīja aizliegtus pornogrāfiskus romānus, piemēram, “Fanny Hill: Memoirs Of A Woman of Pleasure”. Uz galdiem dejoja kailas skotu zemnieces, kuras, kā jau varēja nojaust, varēja lepoties ar miesas bagātību. Tiesa, ar viņām kopoties vai pat tām pieskarties bija aizliegts. Tas taču bija džentlmeņu klubs!

    18. gs. Skotijas džentlmeņu klubs

    No stāstiem, kas saglabājušies no tā laika, tiek teikts, ka kāda kluba sanāksme notika 1737. gada 30. novembrī – Sv. Andreja dienā. 24 kluba biedri, pārsvarā vietējie kungi, pulcējās kamīna apgaismotā telpā. Istabas centrā uz galda atradās pāris kailu, sarkanmatainu 18–19 gadus vecu meiteņu. Kamēr viņas demonstrēja akrobātiskas kustības, kluba biedri pētīja šos “dabiskos noslēpumus” no klīniskā viedokļa. (Jebkurš pieskāriens bija aizliegts. Ja kāds, kurš nepretojās iekārei un dzērumam, pārkāpa šo kluba noteikumu, viņš nekavējoties tika izmests uz ielas.)

    Kāds kluba darbinieks paņēma lielu alvas trauku, novietoja to uz altāra un uzlika tam baltu salveti. Atskanēja raga pūtiens, un no mazās istabas iznāca trīs jaunpienācēji. Šī trijotne tuvojās altārim un sāka masturbēt, līdz visi kopīgā procesa dalībnieki izlēja “karoti seksuāla uzbudinājuma”. Tad pārējie kluba biedri sekoja viņu piemēram.

    18. gs. Skotijas džentlmeņu klubs

    Tad trīs apjukušajiem jaunpienācējiem tika piešķirti diplomi un falliski kausi. Iesildoties ar ekskluzīvu portvīnu, kluba vadītājs teica tostu, kas cildināja erekciju, seksu un alkoholu.

    Kluba vadītājs valkāja ekstravagantu parūku, kas esot bijusi izgatavota no karaļa Čārlza II mīļoto sieviešu kaunuma matiem. Diemžēl parūka līdz mūsdienām nav saglabājusies, taču ir izdzīvojis gan alvas trauks, gan dzimumlocekļa formas krūzes.

    Šāds klubs nepastāv jau vairākus gadu desmitus. Brīvdomātāju astoņpadsmitais gadsimts beidzās un sākās pavisam cits laikmets. Tomēr džentlmeņu onanētāju klubi pilnībā nepazuda. Tie atdzima Atlantijas okeānā, ASV, kur tos sauca par “vientuļnieku klubiem”. Tieši šādu klubu dalībnieki kļuva par pirmo pornogrāfisko filmu skatītājiem.

  • Pašapmierināšanās un inficēšanās risks

    Pašapmierināšanās un inficēšanās risks

    Pašapmierināšanās – onanēšana, masturbācija. Pašapmierināšanās pamatā ir dažādas maiguma izpausmes, kuras lieto lai sasniegtu seksuālo uzbudinājumu un apmierinājumu.

    Vārds “pašapmierināšanās” ir vispiemērotākais apzīmējums, jo burtiskā tulkojumā no latīņu valodas, vārds masturbācija nozīmē “apkaunot ar rokām”. Ne vienmēr, lai sevi apmierinātu tiek lietotas rokas. Daži to dara berzējoties gar palagu, kādu priekšmetu, izmantojot dušas strūklu.

    Pašapmierināšanās rezultātā cilvēks gūst baudu, noņem sasprindzinājumu un gūst seksuālo apmierinājumu. Tikai vecmodīgi cilvēki uzskata to par nosodāmu un peļamu. Pašapmierināšanās ir viens no dzimumtieksmju apmierināšanas veidiem, īpaši gadījumos, kad nav pastāvīga seksuālā partnera. Daži ar pašapmierināšanos sāk nodarboties vēl zēna gados un turpina to darīt visu mūžu. Daži to sāk darīt pubertātes vecumā, citi – lielākā vecumā. Un ir arī tādi, kas nekad to nav darījuši. Daudziem vīriešiem un sievietēm orgasms pašapmierinoties ir fiziski spēcīgāks nekā stājoties dzimumsakaros. Tas izskaidrojams ar to, ka pats labāk zina un jūt, kas un kā jādara, lai gūtu lielāku baudu, ko bieži seksuālais partneris nevar zināt un just.

    Cik bieži cilvēks nodarbojas ar pašapmierināšanos ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa garastāvokļa un situācijas. Daži sevi apmierina katru dienu, citi reizi vai divas reizes nedēļā, citi biežāk vai retāk. Neraugoties uz to, ka pašapmierināšanās ir normāls fizioloģiskais process, jāatzīmē, ka pašapmierināšanās var būt arī neirozes izpausme.

    Cilvēki, kuriem seksuālā aktivitāte kalpo par trauksmes, nemiera (neirožu izpausmes formas) mazināšanai vai noņemšanai, kļūst ļoti nervozi, viegli uzbudināmi, ja kādu laika periodu sevi nevar seksuāli apmierināt. Neirožu pamatā var būt daudz un dažādi iemesli – savas seksuālās orientācijas nepieņemšana, mīlestības un sapratnes trūkums no apkārtējiem cilvēkiem, pastāvīga partnera trūkums u.c.

    Pašapmierināšanās ir visdrošākais seksa veids, kura laikā nav iespējams inficēties ar HIV/AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībā (STS), ja to dariet viens un Jums nav saskare ar partnera spermu vai maksts izdalījumiem. Ja Jūs ar partneri, apmieriniet sevi katrs pats individuāli, bet partneris beidz uz Jums (uz Jūsu ādas vai gļotādām nonāk sperma) pastāv zināms risks inficēties ar HIV/AIDS un STS (sifiliss!).

    Nodarbojoties ar pašapmierināšanos var rasties arī dažas problēmas. Vīriešiem biežākās sūdzības, kas rodas pēc pašapmierināšanās ir priekšādiņas tūska – piepampums. Priekšādiņa kļūst biezāka, ir apgrūtināti pārvilkt to pāri dzimumlocekļa galviņai. Tas var rasties gadījumos, kad pašapmierināšanās bijusi laika ziņā ilgstoša. Dzimumlocekļa priekšādiņā rodas mikrotraumas, kurās iekļūstot mikroorganismiem rodas iekaisuma process. Tas var arī liecināt par kādu hronisku iekaisuma procesu urīnizvadkanālā.

    Bieža pašapmierināšanās (vairākas reizes pēc kārtas) var izraisīt dzimumorgānu muskuļu pārpūli, kas var radīt šo muskuļu atoniju. Tā parasti attīstās, ja regulāri tiek pārslogoti sēklas izsviedējkanāla un priekšdziedzera muskuļi. Rezultātā tiek traucēta ejakulācija (spermas izšļākšanās) – nenotiek normāla – spontāna spermas izšļākšanās, bet pēc orgasma sperma lēnām iztek no urīnkanāla.

    Regulāri ejakulācijas laikā nospiežot urīnizvadkanālu, lai sperma orgasma laikā neizšļāktos arā, var izveidoties urīnpūšļa slēdzējmuskuļu bojājums. Sperma ar spēku ejakulācijas laikā tiek iegrūsta urīnpūslī. Tā sekas var būt šo muskuļu atslābšana un urīna nesaturēšana – urīns patvaļīgi tecēs no urīnpūšļa.

    Runājot par pašapmierināšanos, jāpiemin abpusējā masturbācija (dziļais petings), kad partneri viens otru seksuāli uzbudina un apmierinājuma aizskarot un glāstot partnera dzimumorgānus ar rokām. Partnera spermai vai maksts izdalījumiem nonākot uz Jūsu ādas vai gļotādām (mute, dzimumlocekļa galviņa, anālā atvere), pastāv risks inficēties ar HIV/AIDS un STS.