Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

Aizmirsi paroli?

Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

Šis lauks ir obligāts

tam jāpiekrīt Es piekrītu portāla Lietošanas noteikumi

Reģistrēties

Lai arī kā tiek cildināts, ka PSRS laikā prostitūcija nepastāvēja un sekss bija paredzēts tikai reproduktīvai nozīmei, lielākoties visi nojauš, ka tā nav patiesība. Protams, ka bija, tikai par to publiski nebija ļauts ne runāt, ne kaut kā plašāk izpausties. Arī padomju laika mākslā netika attēlots sekss un netika filmētas erotiska rakstura filmas, turklāt mākslas filmās varēja vien redzēt rokās sadevušos sievieti un vīrieti, un jau nākamajā kadrā viņi laimīgi stāvēja pie dzemdību nama durvīm.

Taču, neskatoties uz to, ka PSRS laikā sekss bija tabu, šur tur tomēr varēja atrast pa kādai seksa rotaļlietai. Ja darba cilvēks pacentās, viņš vai viņa varēja iegādāties kaut ko līdzvērtīgu tam, ko tagad jebkurš var atrast visprastākajā seksa preču veikalā. Protams, sortiments nebija pārāk plašs. Turklāt lielākais vairums šo priekšmetu nekad netika asociēti ar intīmās baudas sniegšanu. Parasti, šīs ierīces tika sauktas par „elektrisko sejas un kakla masieri” vai „muskuļu tonusa uzturēšanas masieri” utml.

Aptieka kā 'seksšops'

Līdz astoņdesmito gadu beigām cilvēki varēja iegādāties Bakovskas rūpnīcā ražotos prezervatīvus, kas bija nopūderēti ar talku (balts pulveris). Lai tos varētu normāli izmantot, bija nepieciešama kāda berzi mazinoša smērviela - parasti medicīniskais vai kosmētiskais vazelīns, ko varēja nopirkt aptiekā.

Lai arī prezervatīvi bija pieejami, par seksa rotaļlietām nebija ne runas. Padomju sievietei nebija ļauts domāt par kaut ko tādu, viņai bija jādomā par komunisma celtniecību un piecgades plānu izpildi vienā gadā.

Interesantākais ir tas, ka aptiekās piedāvāja dažādus "vibratorus", taču tie tika dēvēti savādāk. Piemēram viena no šīm ierīcēm bija tā sauktais elektriskais masieris VP-1 muskuļu tonusa paaugstināšanai. Šim aparātam nāca līdzi veselas četras dažādas formas gumijas uzmavas rozā krāsā, kas nebija diez ko raksturīgi pelēcīgajai PSRS rūpniecībai.

Vēl bija aparāts ar nosaukumu „Pulsārs”. Tam bija izliektas formas rokturis un vairākas maināmas gumijas uzmavas. Uz aparāta iepakojuma bija uzdrukāta PSRS kvalitātes zīme. Tas laikam, lai pateiktu, ka ne tikai raķetes un zemūdenes varam uzbūvēt, bet arī vienu otru vibratoru!

Bija vēl tāds aparāts – „Mundrums”. Tam bija vairākas modifikācijas. Jaunākajam modelim bija četras dažādas uzmavas un vairāki vibrācijas ātrumi un tas maksāja veselus 20 rubļus.

Vēl PSRS teritorijā dzīvojošie varēja iegādāties ierīci ar nosaukumu – „Tonuss-1”. Tas bija aprīkots jau ar piecām dažādām uzmavām un tas bija spējīgs vibrēt 50 hercu frekvencē. Bija vēl daudzi citi: VMP, Harkovčanka, Elvo, Čarodej un tā tālāk. To visu varēja nopirkt aptiekās.

Drosmīgākajiem paredzēts īpašs dizains

PSRS pilsoņi varēja arī iegādāties seksa rotaļlietas no brālīgās poļu zemes. Viņi šajā ziņā bija daudz drošāki, jo bija izveidojuši vibratoru, kas vairāk līdzinājās vīrieša fallam. Poļu vibrators tika nosaukts par – „tūrisma masāžas aparātu”. Kāpēc tūrismam? Tāpēc, ka tam nebija kontaktdakšas. Tātad var ņemt līdzi ceļojumā. Tas bija aprīkots ar divām R14 baterijām.

Diemžēl šo seksa rotaļlietu padomju savienībā varēja iegādāties tikai 'par blatu', un formāli tas skaitījās kā masāžas aparāts. Interesanti, ka aparātam līdzi nāca instrukcija ar erotisku piesitienu, kurā puskaila sieviete masē sev seju un tad šo ierīci izmanto uz ķermeņa arvien zemāk un zemāk.

Ko mēs no šī varam secināt? Ir skaidrs, ka padomju laikos aptiekas pilnā mērā pildīja seksa rotaļlietu veikalu funkciju. Turklāt nekad neviens šīs mantiņas nesauca īstajos vārdos un, visdrīzāk, arī īpaši nelielījās par tādas esamību savās mājās.