Es beidzot ieguvu savu mīļāko profesoru. Pirms eksāmena biju pierakstījusies papildu konsultācijai. Es, iespējams, biju visčaklākā kursa studente un cerēju, ka profesors to pamanīs.
Mēs devāmies uz nelielu, tumšu auditoriju gaiteņa galā. Viņš atpalika tikai soli, ar skatienu ieurbies savā telefonā. Ieejot telpā, gaidīju, ka viņš ieslēgs gaismu, bet profesors ar līganu kustību aizvēra aiz sevis durvis un aizslēdza tās.
“Ko jūs darāt?” es ne pa jokam satraucos. Tumsā viņa acis dzirkstīja kā ellē. Viņš neko neatbildēja, tikai mierīgi nolika telefonu un atslēgas uz galda. Viņš novilka jaku un pakāra to uz krēsla. Es nezināju, kur likties.
“Es dzirdēju, ka tu esi bijusi… slikta meitene,” viņš maigi sacīja savā seksīgajā, zemajā balsī. Pēkšņi viņš nāca man pretī. Katrs viņa solis atbalsojās nāves klusumā.
“Es?.. Es nezinu, par ko jūs runājat…,” mani vārdi izskanēja pārāk augstā tonī. Es gribēju atkāpties, bet kājas neklausīja. Jutu, kā asinis uzsilst, pulsējot pašā ķermeņa centrā. Zināju, ka pati to vēlos.
“Bet protams, ka tu nezini…,” viņš bija pavisam tuvu, es jutu viņa karsto elpu uz sava kakla. “Šķiet, ka tu apbrīno ne tikai manu darbu… un visas tās papildu konsultācijas…”. Iekodu lūpā. Viņam bija taisnība. Man bija savi nodomi.
“Ak… nu…,” es nevarēju ātrumā izdomāt nevienu pārliecinošu attaisnojumu. Es viņu tik ļoti gribēju… Jutu, kā manas kājas lēnām sāk ļodzīties.
“Mmmhm…,” viņš novilka pirkstu gar manu seju un kaklu. Es noelsos no viņa pieskāriena. “Tev patīk?”
Es brīdi padomāju. Nebija kur bēgt: “J-ā, profesor.”
Pēkšņi viņš sāka skūpstīt manu kaklu, slapja skūpstu ķēde no atslēgas kaula ceļoja līdz manai žokļa līnijai. Es no prieka vai elsoju. Viņš ar vienu roku satvēra manu kaklu no aizmugures, kamēr otra slīdēja pa vēderu līdz cirksnim. Profesors pacēla manu kreklu, pakļaujot manu sakarsušo ķermeni vēsajam gaisam. Viņa siltās, vīrišķīgās rokas ceļoja pa manu vēderu un stingri satvēra manas krūtis. Vispirms vienu, tad otru.
Es nodrebēju, domājot par turpmākajām lekcijām, kad vai miršu, ilgojoties pēc viņa pieskārieniem. Fantazēju par viņu jau ilgi. Reizēm viņš pieķēra mani lūkojamies, es samulsu, un viņš jautāja, vai ar mani viss ir kārtībā. Redzēju, ka viņš apzinās manus nodomus.
Manas biksītes burtiski pludoja. Es biju gribējusi viņu jau tik ilgi… Es gribēju, lai viņš mani izdrāž. Vēlme bija neaprakstāmi mežonīga.
“Ņem mani,” es klusi nočukstēju, un pati tam nespēju noticēt.
“Ko?” atbildēja profesors, uz mirkli pārstājis mani glāstīt, un ieskatījās man acīs.
“Ņem mani,” es teicu skaļāk, bet mana balss joprojām trīcēja.
“Tava vēlme ir mana pavēle,” viņš ironiski noteica, it kā neticētu notiekošajam. Viņš strauji piespieda savas lūpas manējām. Mūsu mēles mantkārīgi satvēra viena otru. Sajūta bija neaprakstāma.
Pietrūka gaisa, es atraisījos no viņa tvēriena un novilku kreklu. Apliku roku ap viņa kaklu un vēl stiprāk kā iepriekš iesūcu viņa lūpas un ar otru roku izbaudīju viņa trenēto ķermeni. Viņš bija tik spēcīgs…
“Meties ceļos,” viņš pieprasīja.
Es paklausīju un nometos ceļos viņa priekšā. Haki krāsas biksēm cauri spiedās locekļa forma. Vairāk nekā parasti. Es jutu, ka tas mani gaida.
Profesors atpogāja bikses, un es palīdzēju tām nolaisties līdz potītēm. Neko negaidot novilku viņa bokseršortus. Man bija taisnība – dzimumloceklis bija diezgan iespaidīgs, lai gan vēl ne visai stingrs. Es alkatīgi laizīju to no pamatnes uz augšu un glāstīju savu roku ap masīvo galviņu, laizīdama sāļo mitrumu.
Lēnām to ņēmu dziļāk un dziļāk. Beidzot jutu, ka viņš kustina gurnus kā atbildi. Viņa kustības bija pēkšņas un spēcīgas, tad lēnas un mierīgas. Viņš precīzi zināja, kas viņam patīk.
“Ohh…,” viņš izbaudīja manu trenēto muti.
Es arī apmierināti vaidēju, tikai ar viņa locekli mutē, un vibrācija plūda cauri viņa ķermenim. Viņš vaidēja vēl skaļāk. Ar katru brīdi kļuvu arvien slapjāka.
“Es tūlīt…,” vārdi aizķērās viņa kaklā, viņa balss trīcēja. Es negribēju, lai viņš beidz. Es atlaidu viņa locekli un paķircināju viņu.
Profesors mani steidzīgi izģērba. Viņa vēlme mani izdrāzt pēc iespējas ātrāk bija vairāk nekā acīmredzama. Mēs abi elpojām dziļi un smagi. Brīdi ieskatījies manās acīs, viņš novilka manus svārkus un biksītes. Kad krūšturis beidzot bija uz grīdas, viņš rupji piespieda mani pie galda un bez gaidīšanas pēkšņi iedūrās manī.
Viņa milzīgais daikts ātri kustējās uz priekšu un atpakaļ, iekļūstot dziļāk, nekā es varēju iedomāties. Es izbaudīju viņa stingrās kustības, un sajūtas bija pārsteidzošas.
“Tu esi tāda izvirtule… Tevi vajadzētu drāzt biežāk,” viņš caur sakostiem zobiem norūca, un es tikai stenēju vēl skaļāk. Ar šiem vārdiem viņš sāka palēnināt kustības, bet iespiedās vēl dziļāk, vēl stiprāk.
“…Tu esi tik cieša…,” es dzirdēju starp viņa elsām, kad viņš pēkšņi izvilka savu mantību no manis, atstājot iekšā tikai pašu galiņu.
“Profesor…,” tiklīdz manas lūpas to izrunāja, viņš atkal ietriecās manī no visa spēka. Viņš ar roku apslāpēja manu pēkšņo kliedzienu un ar patiku atkārtoja to pašu rupjo gājienu vēl vairākas reizes. Es jutu, ka tuvojos orgasmam.
Vēl vienu reizi iespiedies manī visā garumā, es izjutu spēcīgāko orgasmu, kādu vien atceros. Es vaidēju, mans ķermenis sajūsmā trīcēja, kad mani maksts muskuļi izslauca visu dzīvību no viņa. Trīsas strāvoja cauri viņa ķermenim, telpā atbalsojoties viņa dzīvnieciskajam, dziļajam rūcienam. Jutu, kā viņa karstā sēkla tek manās drebošajās miesās.
Vairāk stāstu lasi šeit.
