Kaisle, tāpat kā mīlestība, nerūs

«Viņai neinteresēja, ka mājās gaida vīrs un divi bērni. Viņam neinteresēja, ka viņai ir ģimene. Viņi izbaudīja, kas ir neiedomājama kaisle ar svešinieku turpat mašīnā, kvartālu no viņas mājām. Tikai sekss. Bez mīlestības, bez aprēķina, tikai ķermeniska bauda…»

Agnese aizvēra grāmatu. Viņu bija pārņēmušas dusmas. Kārtējais erotiskais romāns, kas nerosināja nekādu kaisli, uzbudinājumu vai fantāzijas lidojumu. Viņai likās salkani lasīt kārtējo «gabalu» par dienesta romānu, seksīgo kolēģi darbā, krāpšanu, ģimenes vērtību izsmiešanu… Dusmu vilnis tikai auga, rūgtums kāpa kaklā.

Agnese ir precējusies. Jau 12 ar pusi gadus kopā ar savu vīru, ko mīl. Viņiem ģimenē aug dēls un meita. Viņi kopā izbauda ģimenes vakariņas, izbraucienus, strīdus, asaras – visu. Un Agnesei nekad nav prātā ienācis, ka viņa varētu krāpt savu vīrieti. Vēl joprojām savu IDEĀLO vīrieti, par spīti alus vēderiņam un nešpetnajam raksturam.

Erotiskajos romānos Agnese mēģināja smelties iedvesmu. Jo pēc tik ilgas kopdzīves, bērniem, pārdzīvojumiem, tomēr iestājas savdabīga rutīna. Jā, sekss vairs nav tik labs, kā pirmajos gados. Bet lasot šos stāstus radās sajūta, ka vienīgā iespēja gūt baudu ir mesties dēkā ar kādu citu vīrieti, paplest kājas kādam nejaušam garāmgājējam vai, pie velna, darba ballītē iemīcīt stūrī savu gados jauno padoto! Nu nē. «Es esmu ģimenes cilvēks, sieva, māte…»

***

Kārtējais piektdienas vakars. Bērni veiksmīgi nodoti vecmāmiņas rokās. Beidzot. Vīrs vēl vismaz pāris stundas būs darbā. Agnese veikli atkorķē vīna pudeli, ielej tumši sarkano debesu dzērienu glāzē un iekārtojas pie datora. Mājās valda neierasts klusums.

Agnese ar milzīgu interesi sāk vērot seksa portālu šķietami neierasto saturu. Kāpēc ne? Nu ko gan viņa nebūtu redzējusi. Un kas gan varētu vēl pārsteigt. Bet varbūt tieši šeit pasmelties ideju, kā šovakar pārsteigt savu vīrieti? Vēl viena vīna glāze… Vēl nedaudz vīna…

***

Viņš, kā vienmēr pēc darba noguris, ienāca mājās, sabužināja suni, novilka mēteli, nometa atslēgas uz galdiņa koridorā. Agnese iznāca viņam pretī. Halātiņā, šķietami nevainīgu sejas izteiksmi, bet acīs gailēja liesmiņa. Viņš, kā vienmēr, savu sievu mīļi apķēra un noskūpstīja. «Tu jauki smaržo» ,viņš teica. «Tiešām? »,viņa, it kā pārsteigta, atbildēja. Ar vieglu kustību viņa nometa halātiņu uz grīdas. Zem tā bija īsa zīda kleitiņa, kura lieliski izcēla viņas auguma aprises. Krūšu gali viņai bija uzbrieduši, tie lauzās pretī vīrietim, kas stāvēja viņai pretī un likās šķietami pārsteigts…

Viņa pieskārās viņam ar lūpām, ar elpu maigi noglāstot viņa ausi, kaklu… Ar veiklu rokas kustību viņa atraisīja sava vīra bikšu jostu, ļaujot šobrīd tik traucējošam apģērba gabalam smagi noslīdēt uz grīdas. Apakšbikses… Un viņš pilnībā pieder viņai. Viņa pieskārās viņa vēderam, ieelpoja sava vīrieša smaržu, ko tik ļoti mīlēja. Viņa loceklis tiecās pretī Agnesei, kura tik mokoši lēni virzīja savas lūpas lejup, liekot viņa sirdij dauzīties un elpai kļūt karstai un saraustītai. Viņa ar mēles galu noglāstīja cieto locekli, kas sarāvās baudā. Mokoša bauda. Viņš stāvēja, atspiedies pret sienu, elsodams kaislē. Viņš sāpīgi ieķērās Agneses matos un piespieda viņu sev cieši klāt, iestumjot locekli dziļi viņas siltajā mutē. Viņa atriebīgi ielaida savus garos, lakotos nagus viņa dibena mīkstumos, kas tikai piedeva viņam dažādību baudai.

Viņa glāstīja viņu, rotaļādamās ar viņu ķermeni kā ar seksa rotaļlietu. Laizīja, sūca, maigi kodīja un…negaidīti iestūma pirkstiņu viņam dibenā. Tas lika viņam sarauties pārsteigumā un necerētā baudā. Pāris maigas kustības un viņš ar agoniski klusu kliedzienu beidza viņai mutē un burtiski saļima turpat savas sievas priekšā.

Viņa piecēlās, it kā būtu veikusi kādu ierastu vakara scenāriju, un teica: «Ejam dušā».

***

Viņš izskatījās sasprindzis. Tagad arī viņa acīs dega kāda īpaša liesmiņa. Kaut kas nedaudz mežonīgs. Agnese tai pat zīda kleitiņā gatavoja vakariņas. Viņš sēdēja turpat blakus pie virtuves galda un vēroja viņu. Viņš nespēja izturēt spriedzi, kas krājās viņam starp kājām. Viņš gribēja «atriebties» sievietei, kas viņu tikko bija pavedinājusi, pārsteigusi nesagatavotu un burtiski «paņēmusi». Viņš strauji pagrieza Agnesi pret sevi, glāze izkrita viņai no rokām un sašķīda uz grīdas.

Viņš viņu piespieda pie sienas, pacēla maigo audumu un ielauzās pie perfektajām krūtīm. Viņas smarža aicināja sevī. Viņš nometa dvieli, kas pēc dušas piesedza viņa vīrišķību, un ar strauju, pat nedaudz brutālu kustību pagrieza sievu ar seju pret sienu. Viņš ar vienu roku ieķērās viņas matos, ar otru nobrauca pa muguru līdz dibenam. Viņš glāstīja viņu lēni, liekot mocīties iekārē. Agnese mocījās baudā, viņa gribēja ātrāk sajust vīru sevī, just viņa cieto locekli, tā iespaidīgos izmērus…

Viņš Agnesi pagrieza ar seju pret sevi. Un tad negaidīti ātri pazuda starp viņas kājām. Viņa prasmes nekur nebija zudušas. Maigie glāsti ar mēli. Sākumā tik lēni, tad ātrāki, tad tik ļoti uzstājīgi… Viņa iekliedzās, šķiet, pati sabīstoties no tādas savu jūtu izpausmes… Viņš atkal viņu pagrieza un pielieca, ar roku pieturēdamies pie viņas muguras. Ar strauju kustību viņš iegāja viņā. Agnese izjuta katru viņa vīrietības centimetru. Loceklis bija tik karsts un pulsējošs. Viņš apļoja ar pirkstiem viņas klitoru, triekdamies viņā ar tādu spēku, kas lika viņai brīdi elsot, brīdi elpu aizturēt. Šķita, Agnese uz mirkli piemirsa kā ir elpot. Viņas muskuļi sarāvās tik spēcīgā orgasmā, kāds jau sen nebija baudīts. Sievas milzīgais uzbudinājums vēl vairāk uzkurināja vīrieti, viņas maksts sakļāvās ap viņu tik cieši… Viņi abi saļima turpat uz grīdas.

***

Vīrs un sieva. Sēdēja turpat virtuvē, kur tikko bija nodevušies dzīvnieciskam seksam, dzēra vīnu un smējās. Viņi bija izspūruši un noguruši. Bet mīlēja viens otru par spīti visam. Agnese saprata, ka iekāre un piedzīvojums ir tepat, viņai pretī. Nevis lētos romānos un greizos dzīves priekšstatos.