Nepārvarama kaislība… vai tu kādreiz esi to piedzīvojis? Tādu īstu, nekontrolējamu aizraušanos? Vai esi kādreiz neprātīgi un neapdomīgi iekārojis kādu? Te, lūk, es esmu…
Tas notika pirms dažiem gadiem. Tikko biju sākusi jaunu darbu vienā no tūrisma aģentūrām. Kolektīvs ļoti patīkams, lai gan pārsvarā tikai sievietes. Mēs bijām 8 meitenes, un vecākajai no mums nebija pat 24 gadi. Bijām jaunas un aktīvas, tāpēc sākām daudz komunicēt. Bieži vien visa mūsu komanda kopā gāja uz kino, kafejnīcām un klubiem.
Bez mums, 8 jaunietēm, bija direktore Santa un apsargs Arturs. Arturs bija draudīgs muskuļu kalns, apmēram 1,85 m garš, bet ar dziļām un maigām acīm. Mēs, meitenes, visas bijām viņā iemīlējušās. Viņš bija vīrišķīgs, stabils un kopumā satriecošs. Viss noritēja labi veselu mēnesi, līdz kādu dienu durvīs parādījās Viņš…
***
Viņš nesteidzīgi pārgāja pāri slieksnim, paspieda Artura roku, piemiedza visām meitenēm, dažas noskūpstīja uz vaiga. Viņš bija mūsu un Santas galvenais priekšnieks.
– Un te laikam būs jaunās darbinieces? – viņš jautāja, pamājot pret mani un vēl 2 meitenēm.
– Jā, bet nav vairs gluži jaunās. Meitenes te strādā jau mēnesi. Dārta ir klāt, Kristīne ir klāt, un Dana ir klāt – pamājot uz mani, skaidroja Santa.
Iepazīstinot ar sevi, viņš noskūpstīja katras roku. Es joprojām atceros brīdi, kad viņš noliecās un viņa siltās, mīkstās lūpas pieskārās manai rokai.
– Roberts, – viņš iepazīstināja ar sevi, skatoties uz mani no uzacu apakšas.
Es tikai pamāju ar galvu un pasmaidīju. Jo es vienkārši nevarēju pateikt neko citu. Ja kāds tagad teiktu, ka es viņā iemīlējos no pirmā acu uzmetiena, viņš kļūdītos. Nē, es nekad viņu nemīlēju. Es pat nezinu, kā nosaukt savas jūtas pret viņu. Tā, iespējams, bija vienkārša nepārvarama kaislība.
***
Es gribēju viņu tā, kā nekad savā dzīvē nebiju gribējusi vīrieti. Tikai viņu ieraugot, manā galvā radās tūkstošiem visnekaunīgāko fantāziju. Visu šo mēnesi viņš bija atvaļinājumā, un tagad man bija jāstrādā, zinot, ka viņš sēž tepat blakus birojā. Es nevarēju koncentrēties darbam. Un es joprojām nezinu, kas tas bija. Kāpēc es izjutu tādu aizraušanos pret viņu?
Galu galā viņā nebija nekā neparasta. Vidēja auguma un vidējas miesas būves tumšmatains vīrietis. Kad viņš gāja garām, viņš atstāja aiz sevis saldi smaržojošas pēdas. Es apreibu no šīs smaržas. Un tikai pats nelabais zina, kas man tajā laikā darījās prātā. Pirmajās dienās nevarēju pateikt ne vārda, bet vēlāk attiecības sāka iesilt. Viņš bija komunikabls cilvēks un prata atrast ceļu uz ikviena sirdi. Un, vēl jo vairāk – sieviešu sirdīm. Šķita, ka viņš zina, ko ikviena sieviete šobrīd vēlas.
– Dārta, tava reklāma ir vienkārši lieliska! Ne velti būšu pagājušajā reizē tev aizrādījis – tu esi sevi pierādījusi, – viņš teica absolūta eņģeļa balsī.
Pateicoties viņa uzslavām, meitenes bija gatavas strādāt dienu un nakti. Un es tiešām zināju, ka gandrīz visas esam viņā iemīlējušās. Un savā ziņā es viņas sapratu.
– Kristīn, es šodien runāju ar direktori, viņai patika tavs piedāvājums jaunajam maršrutam, un lūdza, lai rīt atnāc pie viņas, – viņš turpināja.
Viņš piegāja pie visām. Es sēdēju viena pati un mēģināju izlikties, ka strādāju. Bet patiesībā savās mežonīgajās fantāzijās es ar viņu mīlējos – maigi, kaislīgi, neprātīgi. Es noskūpstīju katru viņa ķermeņa centimetru, pilnībā atdodoties kaislībai.
Manas fantāzijas pārtrauca viņa maigā balss:
– Dana, tu šodien burtiski staro.
Paskatījos uz augšu un sastapu viņa dziļo, gandrīz izģērbjošo skatienu. Es nodrebēju. Šķita, ka viņš precīzi zina, ko es domāju un jūtu.
– Paldies, Robert, tu esi ļoti laipns.
– Danucīt, es gribētu redzēt tavas idejas. Vai tu varētu tās man atnest pēc dažām minūtēm?
– Protams.
Viņš pasmaidīja vienu no saviem vilinošākajiem smaidiem un lēnām devās uz savu kabinetu.
Es paķēru spoguli un sāku rūpīgi sevi pētīt. Sakārtoju matus, uzkrāsoju lūpas, pārbaudīju seju. Es biju nervoza, bet sakopoju visus spēkus, paņēmu mapi ar melnrakstiem un, dziļi ieelpojusi, atvēru viņa kabineta durvis.
– Robert, vai drīkstu ienākt?
– Protams, Dana, – viņš pasmaidīja.
Viņš kādu laiku rūpīgi pētīja manus skricelējumus.
– Dana, klausies, man ir daži komentāri un papildinājumi.
Es noliecos, noliku roku uz galda un centos koncentrēties uz to, ko viņš man stāsta. Viņa seja bija ļoti tuvu. Viņa vidēji kuplās, juteklīgās lūpas šķita lemtas tikai skūpstiem. Es izmisīgi gribēju mest tos papīrus pie malas un vienkārši mīlēties ar viņu tieši uz galda. Vēlme bija nevaldāma un gatava izlauzties jebkurā brīdī. Šīs sajūtas man bija svešas – mežonīgas un nepazīstamas, jo pēc dabas esmu diezgan mierīga un atturīga meitene. Un nez no kurienes tās uzkrita man tieši uz galvas, pamodinot manī kaislīgo pusi, par kuru man bija tikai aizdomas, ka tāda pastāv.
Viņš beidza kritizēt manus pierakstus un pasmaidīja.
– Es ceru, ka tev pietiks ar vienu dienu, lai tos uzlabotu?
– Protams.
– Nu, tas ir lieliski, – viņš izskatījās, kā man toreiz likās, kāda savvaļas dzīvnieka izskatā. Viņš pasniedza manu mapi. Es pastiepu roku un mūsu pirksti uz brīdi saskārās. Šķita, ka no pirkstu galiem līdz matiem izskrien elektrība. Jutu kā vaigi piesarkst. Tāpēc pasmaidīju un izgāju no kabineta, jūtot viņa acu skatu sev aiz muguras.
***
Tā mēs diezgan ilgu laiku apmainījāmies pusskatieniem, pusfrāzēm un pusmājieniem. Bet beigu beigās visu noteica nejaušība.
Kādu vakaru sagadījās tā, ka uzkavējos birojā ilgāk. Ne jau ar nolūku, bet tāpēc, ka biju tik ļoti iegrimusi darbos, ka pat nepamanīju, kā ārā satumst. Es tā sēdētu ilgi, ja neatskanētu viņa balss:
– Dana?
Es uzreiz nesapratu, kas notiek. Paskatījos uz augšu un ieraudzīju Viņu.
– Dana, kāpēc tu joprojām esi šeit? Ir vēls. Darba diena beidzās pirms 2 stundām.
Paskatījos pulkstenī un biju pārsteigta – bija 22:00. Lai gan ārā bija pavasaris, agri palika tumšs.
– Ak, es biju iegrimusi darbos. Jaunais projekts ir diezgan aizraujošs.
Roberts satraukti pasmaidīja. Šādos brīžos viņš izskatījās pēc Češīras kaķa.
– Vai es varu tevi aizvest mājās?
– Jā, paldies. Es būtu ļoti pateicīga, – es atbildēju.
***
Braucām klusēdami. Māja nebija tālu, tāpēc sasniedzām to 7 minūtēs. Pilsētas ceļi tobrīd bija gandrīz tukši. Kad mēs piebraucām pie pagalma, viņš galanti atvēra mašīnas durvis.
– Izrādās, mēs dzīvojam vienā virzienā. Tāpēc, ja kādreiz paliec ilgāk, es ar prieku tevi aizvedīšu.
Blāvajā laternas gaismā viņš bija satriecoši skaists. Un pēkšņi es sapratu, ka, ja es tagad nesperšu soli, es to neizdarīšu nekad. Es stāvēju rokas stiepiena attālumā no viņa un dažas sekundes klusībā skatījos viņam acīs. Kad pamanīju tajās dzirksteli, sapratu, ka nav jēgas gaidīt citu izdevību.
***
Pēkšņi šķita, ka visas sajūtas ir abpusējas. Mēs noliecāmies uz priekšu tikai uz sekundi un jau bijām viens otra apskāvienos. Šo brīdi es atcerēšos mūžīgi. Viņa maigās lūpas apņēma manējās garā, slapjā un karstā skūpstā. Viņa rokas staigāja pa visu manu ķermeni, bet turējās zināmās robežās.
– Robert… – es nočukstēju brīdī, kad viņš apstājās.
– Nesaki neko… – viņš teica, smagi elpodams.
Un mēs atkal sākām kaislīgi skūpstīties. Laikam nekad mūžā nebiju skūpstā ielikusi tik daudz emociju. Viņš aizslēdza mašīnu un mēs kopā aizgājām. Dzīvoju viena, tāpēc dzīvoklis visu nakti kalpoja mūsu kaislībām. Šķita, ka toreiz jutāmies un uzvedāmies kā traki pusaudži. Mēs skūpstījāmies liftā, glāstījām viens otru, stāvot kāpņutelpā, skūpstījāmies, kad mēģināju atvērt durvis. Ar visu ķermeni jutu, ka viņa vēlme nav mazāka par manējo.
***
Tiklīdz durvis aizcirtās, uzreiz pārtraucām sacensties. Brīdi vēlāk mūsu mantas un drēbes jau mētājās uz grīdas. Vēl pirms bijām tikuši līdz gultai nokritām uz paklāja viesistabā. Es atceros viņa karsto elpu uz savas ādas, viņa kaislīgos skūpstus, viņa mantkārīgās rokas. Es viņam veltīju sevi visu. Vairs nebija svarīgi, kā es izskatos. Es vaidēju nesavaldoties, nekaunoties, nebaidoties, ka kaimiņi sadzirdēs. Es nekaunīgi iečukstēju viņam ausī savas visnetiklākās domas. Mūsu pirmā tikšanās bija strauja, taču karstākās uguns piesātināta.
Es nesapratu, kas notiek, man bija svarīgi tikai šie mirkļi, viņa skūpsti un glāsti. Un neko citu man nevajadzēja. Mēs mīlējāmies visu nakti. Visu šo laiku mēs viens otram neteicām ne vārda, vienkārši izbaudījām viens otru un neatkārtojamo nakti. Vārdi šeit nebija vajadzīgi. Ķermeņi runāja mūsu vietā.
Mūsu aizraušanās izpausme bija visdažādākā. Dažreiz viņš bija kaislīgs un skarbs, dažreiz romantisks un maigs. Tajā vakarā es iepazinu tos visus, un neviens no viņa iemiesojumiem mani nepievīla. Tā bija pilnīga gandarījuma sajūta, kādu vēl nebiju piedzīvojusi.
***
Pēc notikušā mēs pārstājām kautrēties viens no otra. Mēs mīlējāmies visur. Viņa kabinetā, mašīnā, liftā, tualetes kabīnē, sanāksmju telpā, aizslēdzot durvis. Visur, kur bija neatvairāma tieksme pēc tuvības.
Vai kāds man par to pārmeta? Jā, varbūt jā. Vēlāk uzzināju, ka viņam ir līgava. Bet tajā brīdī man bija vienalga. Visi cilvēki sapņo par traku mīlestību un laimi, jo tas ir brīnišķīgi. Taču tieši šī aizraušanās, kas mani tikko pārņēma, bija visspilgtākā pieredze dzīvē. Nezinu, vai daudzi ir piedzīvojuši sajūtu, ka viņu galvās vairs nav domu, izņemot neremdināmu, neprātīgu un neapdomīgu iekāri. Protams, šīs attiecības nebija ilgas. Pēc mēneša viņš apprecējās.
***
Es viņu satiku pirms kāzām. Gribēju viņam pateikt, ka dzīvošu citā pilsētā, bet nepateicu. Viņš aizcirta durvis, un mēs atkal padevāmies kaislei, kas bija stiprāka par mums. Un tajā brīdī man nemaz nebija kauns par to, ka mīlējos ar aizņemtu vīrieti, kura laulībām bija jānotiek pēc dažām dienām.
Protams, būtu muļķīgi teikt, ka man bija pilnīgi vienalga, ka viņš precas. Kaut kur dziļi iekšā es jutos neērti. Varbūt tas pat sāpēja? Un, iespējams, kā jebkura meitene, es gribēju būt viņa nākamās sievas vietā. Bet es negrasījos iznīcināt kādas citas mīlestību. Turklāt es ļoti labi redzēju, ka man nav nekādu izredžu. Viņš bija kaislīgs, gribēja mani, bet tā bija tikai aizraušanās, un, iespējams, tāpēc es nolēmu aiziet. Lai tas viss paliek atmiņā. Tāpat man jau labu laiku zvanīja draudzene ar lielisku darba piedāvājumu. Tāpēc lēmumu pieņemt bija viegli.
Mana lidmašīna pacēlās viņa kāzu dienā. Viņš bija brīnišķīgs mīļākais, un man par viņu ir tikai visskaistākās atmiņas. Viņš bija spilgts uzplaiksnījums manā jau tā garlaicīgajā dzīvē.
Dzirdēju, ka viņi pēc gada izšķīrās. Viņam bija cita. Ironiski. Es nebiju pārsteigta. Nepārvarama kaislība vienmēr bija stiprāka par viņu. Nē, viņam nebija vajadzīga mīlestība, viņš vienkārši mīlēja sievietes un bija impulsīvs. Viņš pilnībā apzinājās, ka ir Visuma centrs. Varbūt tāpēc sievietes viņu tik ļoti mīlēja.
Vairāk stāstu lasi šeit.
- 18. GADSIMTA ceļvedis seksa pozās
- Kā “OnlyFans” palīdz sportistiem gūt peļņu, popularitāti un sazināties ar faniem
- Intīmas attiecības: izpētiet jutekliskas pozas dziļākām saitēm
- Zinātnieki atbild, kas ir veselīgāk orālā seksa laikā: izspļaut vai norīt
- Pastāv viens galvenais iemesls, kas ietekmē sieviešu apmierinātību guļamistabā