Nerātnās Jāņu tautas dziesmas

***

Man priekšā pieaugusi

Maza, melna papardīte;

Jāņu nakti puiši nāca

Zelta ziedus lūkoties.

***

Kas gulēja Jāņa nakti,

Gulēs visu vasariņ’.

Kas pisās Jāņa nakti,

Pisās visu vasariņ’.

***

Pisies, meitiņ, kad tu gribi,

Jāņu nakti nepisies:

Tad aug dēli zemi, resni,

Uz meitām piselīgi.

***

Kas grib Jāņu alu dzert,

Jāņu sieru uzkodām,

Tam būs Jāņu vakarā

Jauns Jānīt’s jāuztaisa.

***

Viena pati Jāņu zāle

Brīžam guļus, brīžam stāvus;

Kad ierauga jaunas meitas,

Stāvus vien slaistījās.

***

Jānīt’s gāja sienu pļaut

Pašā Jāņu vakarā;

Izkaptiņu strīķējot,

Kamolīši kustējās.

***

Pupacīte Jāņa diena,

Atved man brūtgāniņu;

Kad ved jaunu, tad ved skaistu,

Kad ved vecu, tad bagātu.

***

Alu, alu, alus puisi!

Kur palika alus puisis?

Alus puisis pagrabā

Ar meitām bikses maina!

***

Es savam tautiešam

Devu stāvus, dziedādama.

Es neiešu nieka dēļ

Pa zemīti vārtīties!

***

Danco, puika, cik tu gribi,

Neplēs manu lindraciņu;

Es tev došu, cik gribēsi,

Kad māmiņa neredzēs.

***

Viena pate Jāņu zāle

Brīžam liela, brīžam maza:

Siltumā izstiepās,

Aukstumā sarāvās.

***

Iznāk Anna nosarkuse,

Iznes kūsi sajukušu.

Tavas pašas vaina bija,

Kam gāj’ tautu klētiņâ.

***

Ap to manu grāva malu

Melni kārkli apauguši;

Ņem, puisīt, zelta šķēres

Pucē manas grāva malas.

***

Jānīšam brālīšam

Zila pumpa vēderā(i).

Tālab zila pumpa,

Ka meitiņas nemīlēja

***

Jājējiņa bāliņš biju,

Jāju dienu, jāju nakti:

Dienu jāju kunga zirgus,

Nakti kunga gaspažiņu.

***

Jānīt, tavu stipru zāli,

Appirdos noraujot:

Kātiņš rokas resnumā,

Ziediņš plaukstas platumā.

***

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,

Tavs Jānīt’s nebēdnieks:

Vakar dzina blusai pēdas

Pār meitiņas vēdergalu.

***

Es puisītis, tu meitiņa,

Iesim abi velēties:

Tev ir laba sārmu sile,

Man ir laba bungu vāle.

***

Ak tu krupi, tautu meita,

Tavu smuku pupu šņoru!

Man iztrūka bikšu kņope,

Uz tevīm raugoties.

***

Dod, māmiņ, kam dodama,

Nedod mani skroderam:

Skroders mani sabadīs

Ar aso pipelīti.

***

Augšupēdu vien gulēju

Sava tēva tīrumā,

Rokas, kājas plandīdama,

Ciema puišus gaidīdama.

***

Tētiņš kūla māmuliņu,

Uz vēdera izlaidies.

Izvelk gaļas pātadziņu,

Cērt pa pašu caurumiņu.

***

Es Sīmaņa pipelīti

Gar galdiņu izmērīju:

Pieci sprīži trīs olektes,

Sestā purga galiņā.

***

Vai, vai, Jānīti,

Tavu asu rīku!

No zirga lēkdams,

Nodūra sivēnu.

***

Ciema puiši izrunāj’ši,

Ka nav visi gabaliņi.

Nākat šurp, ciema puiši,

Še ir visi gabaliņi.

Še pupiņi, še nabiņa,

Še ir pati grāvja mala,

Še ir pati grāvja mala,

Melniem alkšņiem apauguse.

***

Tieva, tieva, gara, gara

Leišu kunga pipelīte,

Noriet saule iebāžot,

Uzlec saule izvelkot.

***

Paldies saku māmiņai

Par to šķidro lindraciņu,

Tautu dēla pipelīte

Cauri skrēja smilkstēdama

***

Uzardams, ecēdams

Apkārt griežu velēniņu.

Mīlēdams, izpisdams

Apkārt griežu meitenīti.

***

Jānīts savu stīvu bībi

Ar dūrēm sadūrēja,

Kam rāmi negulēja

Melnajās biksītēs.