Intīmās dzīves kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem: seksuālās saderības, garastāvokļa, savstarpējās uzticības, spējas komunicēt, būt iejūtīgiem un saprast vienam otru. Intīmā dzīve ir kā mozaīka un tajā liela loma ir tieši fiziskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Kad pāra attiecības iziet cauri medusmēneša fāzei, iestājas tuvības rutīna. Kā viss mainās un kā attiecībās atjaunot aizraušanos un dzirksti? Mazi soļi var dot lielu atšķirību. Apskatīsim, ko pāri, kuri ir apmierināti ar savām intīmajām attiecībām, dara katru dienu.
Atzīšanās mīlestībā
Tas izklausās tik vienkārši, bet pajautājiet sev, kad pēdējo reizi teicāt savam mīļotajam: “Es tevi mīlu”? Sakot, ka mīlat, jūs izrādāt pateicību par to, ko dara jūsu mīļotais. Tādā veidā jūs maināt un stiprināt savu saikni un tuvību.
Kaislīgi skūpsti, kad vien iespējams
Skūpsti diezgan bieži tiek atlikti otrajā plānā, it īpaši, ja intīmā dzīve nav tā spīdošākā. Kaislīgi skūpsti, kas ilgst vismaz 6 sekundes, var stiprināt jūsu attiecības – izrādās, ka skūpstīšanās laikā izdalās noteiktas vielas, kas liks just ciešāku saikni.
Došanās uz randiņiem
Randiņu laikā pāri var vienkārši justies kā pāri – kā mīļākie, nevis tikai draugi, kas dzīvo kopā, vai vecāki (protams, tas arī ir ļoti svarīgi). Randiņi ienes rotaļīgumu, jūs kļūstat tuvāki viens otram, kas arī piedod uguntiņu intīmajai dzīvei.
Tuvība kā prioritāte
Labs sekss nenotiek bez piepūles. Pāri, kuri ir apmierināti ar savu intīmo dzīvi, cenšas noteikt prioritātes, mainot savu domāšanas veidu, noskaidrojot, kāda vieta seksam ir jūsu dzīvē un attiecībās, un negaidot, ka lietas notiks pašas no sevis. Daži pāri regulāri ieplāno laiku seksam, kad zina, ka nebūs noguruši, un tas palīdz saglabāt tuvību attiecībās.
Daudzveidības saglabāšana
Dzīve ir skaistāka, ja tajā atstāj vietu jaunām lietām. Mēģiniet to attiecināt arī uz seksu – izejiet no rutīnas, jo tas saglabā aizraušanos un palīdz izjust baudu. Padomājiet par to, kas tieši jums varētu būt patīkams, un ko jaunu jūs vēlētos ieviest savā seksuālajā dzīvē – kādas jaunas pozas, vietas vai seksa rotaļlietas, kas jums patīk.
Savu vajadzību izteikšana
Un vēl viens padoms. Neklusējiet, ja jums šķiet, ka jūsu attiecībās trūkst tuvības. Pirmais solis, kas jums jāveic, lai uzlabotu savu seksuālo dzīvi, ir biežāk jāsarunājas vienam ar otru tieši par savām seksuālajām vēlmēm.
Esot LGBTQ kopienas pārstāvim, ikdienišķa, šķietami nekaitīga vai maznozīmīga diskriminācija, kas pazīstama arī kā mikroagresija, ir neizbēgama ikdienas dzīves sastāvdaļa.
Mikroagresija tiek definēta kā ikdienišķi apzināti vai netīši apvainojumi jeb “uzbraucieni”, kas nodod naidīgus, noniecinošus vai negatīvus ziņojumus.
Jāsaka gan, ka daudzos gadījumos cilvēks, kurš izsaka šos komentārus, ir labsirdīgi noskaņots un nemaz neapzinās, ka ir pateicis vai izdarījis kaut ko rupju vai aizvainojošu.
No malas skatoties mikroagresija var šķist nekaitīga vai nenozīmīga. Cilvēki varētu domāt, ka šos šķietami nekaitīgos komentārus vienkārši vajadzētu ignorēt. Bet laika gaitā šāda veida mijiedarbība var nodarīt ievērojamu kaitējumu. Pētījumi ir atklājuši, ka cilvēki, kuri ikdienā piedzīvo mikroagresiju, saskaras ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju un trauksmi, kā arī fiziskās veselības problēmām, piemēram, augstu asinsspiedienu.
Kā atbildēt uz mikroagresiju?
Vai to vajadzētu ignorēt? Izrādīt neapmierinātību? Izskaidroties? Vai arī pateikt kaut ko vēlāk, kad būsi paspējis aptvert notikušo? Tas ir atkarīgs no katra paša un no apstākļiem. Pirmkārt, ņem vērā savu fizisko drošību. Novērtē savas attiecības ar šo cilvēku, vietu, kurā atrodies (gadījumā, ja ar mikroagresiju saskaries darbavietā, būs jārīkojas citādāk nekā pasēdēšanas laikā ar draugiem) un to, vai tu esi emocionāli gatavs šādai sarunai.
Ja tu vēlies atbildēt uz komentāru tūlīt un tagad, vienkāršākā stratēģija ir jautāt: “Ko tu ar to biji domājis?” Dažreiz, kad cilvēki izsaka šķietami aizskarošus komentārus, viņi, iespējams, pat neapzinās, ka viņu teiktais ir ar negatīvu pieskaņu. Lūdzot paskaidrot teikto, šim cilvēkam ir iespēja sadzirdēt vai pārdomāt to, ko viņš tikko teica, varbūt labot teikto vai pat atvainoties.
Un ko tad, ja mikroagresijas cēlājs esi tu pats? Pirmkārt, apzinies, ka tas nepadara tevi par sliktu cilvēku. Daudzi cilvēki ar labiem nodomiem laiku pa laikam netīši izsaka aizvainojošus komentārus. Mums visiem ir kas tāds, ko līdz galam neizprotam.
Atceries, ja esi kādu netīši aizvainojis, nemēģini aizstāvēt savu greizo viedokli, kas parasti ir cilvēka dabīgā reakcija. Mēģini izprast otras personas teikto un to, kā tas viņu ietekmējis, un pat atvainoties, ja esi viņu sāpinājis.
Mikroagresija, ar kuru LGBTQ personām nākas saskarties savā ikdienas dzīvē:
1. Pieņēmums, ka netradicionālajās attiecībās viens partneris ir “vīrietis”, bet otrs ir “sieviete”
Ar šo nākas saskarties daudziem lesbiešu pāriem. Vīrišķīgāka izskata sievietes bieži tiek uzskatītas par tikpat kā vīriešiem, piešķirot viņām sava veida privilēģijas, savukārt pret otru personu, sievišķīgākā izskata dēļ, izturas ar mazāku cieņu.
2. Pieņēmums, ka LGBTQ ir “izvēle” vai “dzīvesveids”
3. Jautājumi par personas intīmajām ķermeņa daļām, piemēram, “Kas tieši tev tur lejā ir?”
4. Pateikt kādam, ka viņš neizskatās pēc geja, lesbietes, utt.
5. Sagaidīt, ka cilvēkam būs noteiktas personības iezīmes vai intereses, kas balstītas uz stereotipiem
Piemēram, sagaidīt, ka geju puisis vēlēsies iet iepirkties kopā ar bariņu meiteņu, un citas situācijas, kas tiek attēlotas filmās.
6. Jautāt transpersonai, kad ir plānota “operācija”
Tas ne vien maldīgi liek domāt, ka transpersonām ir jāveic operācijas, lai kļūtu par veseliem cilvēkiem, bet arī, ka pastāv kāda „viena universāla operācija”, kas transpersonām ir jāveic, lai „sekmīgi” iederētos trans-pasaulē. Daudzi izvēlas nekad neveikt operācijas, daudzi tās vienkārši nevar atļauties.
7. Pieņemt, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sevi salīdzināt ar tradicionāli orientētajiem
Tiek pieņemts, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sniegt attiecību padomus tradicionāli orientētajiem, un ka šie cilvēki savā starpā nemaz nevar veidot sapratni, izprast viens otra situācijas un dzīves pieredzes.
8. Jautāt lesbietēm, kā viņas nodarbojas ar seksu
Tas ir tik invazīvs un personisks jautājums. Cilvēki, galvenokārt vīrieši, automātiski domā, ka sievietes viņiem ir parādā šo atbildi. Pārsvarā šie jautātāji arī domā, ka sekss ir tikai un vienīgi dzimumlocekļa un vagīnas mijiedarbība.
9. Jautāt cilvēkam, vai viņam ir draugs/draudzene/vīrs/sieva, pamatojoties uz to, kā viņš/viņa izskatās
10. Domāt, ka tu vari “izlabot” vai “mainīt” cilvēka seksualitāti
11. LGBTQ personas otras pusītes izslēgšana no ģimenes aktivitātēm
12. Runāšana LGBTQ cilvēku vārdā, neļaujot viņiem izteikt savu viedokli
Piemērs tam ir darbavietas, skolas vai iestādes, kas vēlas piedalīties iekļautības apmācībā un apspriest, kā vislabāk atbalstīt netradicionālās orientācijas pārstāvjus. Pieņemot, piemēram, transpersonu atbalstīšanu darbavietā, starp lēmumu pieņēmējiem ir jāiekļauj arī kāds pārstāvis no šīs grupas.
13. Lūgt kādam tikko satiktam cilvēkam pastāstīt stāstu, kā viņš “izkāpa no skapja”, jeb atklāja citiem savu seksualitāti
Parasti tie ir tikko sastapti cilvēki, kas jautā: “Kā tu zināji, ka tev patīk meitenes? Vai tu esi bijusi kopā ar vīrieti, lai par to pārliecinātos?” Neviens nevienam nav parādā savu seksualitātes atklāšanas stāstu un savu vēsturi, lai sniegtu ieskatu vai izklaidi kādai auditorijai.
“Dick pics” jeb vīriešu dzimumlocekļu attēli nekad nav bijuši tik populāri kā mūsdienās. Tā kā gandrīz visiem kabatā ir samērā augstas kvalitātes kamera, ikvienam ir iespējams jebkurā laikā uzņemt nepārprotamus kailfoto un kopīgot tos ar adresātiem jebkurā pasaules vietā. Ak, mūsdienu tehnoloģiju brīnumi!
Bet ne visi ir priecīgi saņemt “krāniņu” attēlus. Tas ir visiem zināms fakts, ka ar šādiem attēliem sieviešu sirdis neiekarosi, jo liela daļa sieviešu mēdz tos uzskatīt par nepieklājīgiem, kaitinošiem un dažreiz pat pretīgiem. Tie tradicionāli kalpo kā sūtītāja locekļa izmēra reklāma, un sievietes tiešsaistē cieš no gandrīz nemitīga svešinieku locekļu attēlu pieplūduma, kas parasti parādās viņu iesūtnēs bez viņu piekrišanas. Papildu tam šie kailfoto gandrīz vienmēr ir sliktas kvalitātes, uzņemti sliktā apgaismojumā, fotogrāfijas ir izplūdušas un uzņemtas neglaimojošā leņķī, turklāt tās nekādi nesaistās ar erotiku vai intrigu.
Kad labāk NESŪTĪT sava dzimumlocekļa attēlu
Diemžēl “dick pic” saņemšana sievietēm ļoti bieži šķiet uzbāzīga, neērta un dziļi neseksuāla pieredze; īsa, digitāla mijiedarbība, kas padara viņas dienu sliktāku nekā iepriekš. Un būtisks iemesls, kāpēc dzimumlocekļu attēlus saņemt ir tik nepatīkami, ir tāds, ka tik daudzi vīrieši tās sūta, pat nepajautājot, vai sieviete maz tos vēlas redzēt. Nevēlama kailfoto saņemšana ir personas robežu pārkāpums.
Tajā ir netieša ziņa, kas skan apmēram šādi: “Mani neinteresē vai tev tas patīk vai nē, bet es gribu, lai tu paskaties uz manu locekli, neatkarīgi no tā, vai tu vispār to vēlies.”
Kas var būt sliktāks un mazāk erotisks par to?
Pats galvenais – lai šī pieredze būtu pozitīva abām iesaistītajām pusēm, tev vispirms ir jāiegūst otra cilvēka piekrišana kam tādam. Vienmēr sūti savu kailfoto tikai tiem cilvēkiem, kuri to noteikti vēlēsies redzēt, un nekādā gadījumā to nevajadzētu ievietot pa tiešo iepazīšanās vietnēs vai sociālajos medijos – tas visbiežāk tiks uztverts negatīvi.
Piekrišanas iegūšana nav tik neērta, kā tu varētu domāt: vienkārši pajautā otram, vai viņš vēlētos redzēt tavu kailfoto. Protams tas nedarbosies ar nupat iepazītiem cilvēkiem, un parasti ir labi nogaidīt, līdz esat apmainījušies ar kādām intīmām frāzēm, vai arī otra persona pirmā ir dalījusies ar savu kailfoto. Ir arī svarīgi atcerēties, ka dažas sievietes nekad nevēlēsies saņemt tava locekļa attēlu, un tev tas ir jārespektē. Īsumā – sūti to tikai un vienīgi tad, ja esi pilnībā pārliecināts, ka viņa to vēlas saņemt.
Ko tev VAJADZĒTU sūtīt
Kad tev nav šaubu par to, ka adresāts būs priecīgs redzēt saņemto, ir pienācis laiks uzņemt sava dārguma attēlu. Taču, lai viss izdotos, kā ieplānots, pie fotoattēla uzņemšanas būs mazliet jāpiestrādā.
Pirmkārt, un galvenokārt, nekautrējies par savu izmēru. Liela daļa vīriešu ir apsēsti ar sava locekļa izmēru (vienalga, vai tas ir liels vai mazs). Piemēram, viena no vissliktākajām lietām, ko tu vari darīt, ir tādu objektu kā šķiltavu vai pudeles iekļaušana attēlā mērogam. Tā ir pārsteidzoši izplatīta taktika, kas uzreiz liecina par vīrieša nedrošību. Nav vajadzīgs reklamēt savu izmēru – vienkārši esi pašpārliecināts par to, ko tev daba ir devusi.
Labi attēli ir uzņemti pārdomāti un radoši, tāpēc, lai ko tu darītu, noteikti nefotografē to no “putna lidojuma” leņķa. Tas ir skats, kad kamera ir pavērsta taisni uz leju pret ķermeni un dzimumorgāni aizņem visu kadru. Šādi uzņemti attēli ir garlaicīgi un neoriģināli, un tas neatstās labu iespaidu.
Tā vietā mēģini kameru novietot mazliet tālāk un iekļaut kadrā arī citas ķermeņa daļas, piemēram, augšstilbus, vēderpresi un rokas.
Ir svarīgi pievērst uzmanību arī apgaismojumam: pēc iespējas izmanto dabisko apgaismojumu. Ņem vērā arī to, ka drošs veids, kā padarīt fotoattēlu erotiskāku, ir iekļaut tajā rokas. Rokas ir ļoti pievilcīga ķermeņa daļa.
Visbeidzot, tev būs jāpadomā par apkārtējo vidi, kurā uzņemsi attēlu. Nav nepieciešams pārspīlēt ar ekstrēmām vietām – pietiks ar guļamistabu vai vannas istabu, taču ir svarīgi pārliecināties, ka fons ir tīrs un kārtīgs. Neviens nevēlēsies redzēt fonā netīru veļas kaudzi vai tavu pustukšo dušas želeju kolekciju.
Pirms sākam, paskaidrosim vienu: seksa lentes (sex tapes) ir labas, ja vien tās tiek veidotas starp pieaugušajiem, kas piekrīt. Ja šī ideja jūs aizrauj, tās uzņemšana kameras priekšā var pat būt uzmundrinošs veids, kā papildināt lietas guļamistabā, atsvaidzināt savu seksa dzīvi. Diemžēl seksa lentes dažreiz nonāk nepareizās rokās – un tas jo īpaši attiecas uz slavenību seksa lentēm. Sekss.lv jums pastāstīs par dažām slavenībām kuru privātā dzīve, nonāca nepareizo cilvēku rokās.
Kā arī piedāvājam dažus video apskatīt jūsu acīm, mūsu jaunajā video sadaļā.
Kima Kardašiana un Rajs J
Jūs nevarat rakstīt vai pat domāt par slavenību seksa filmām, nerunājot par Kimu K un Reju J. 2002. gadā, kad viņi vēl bija pāris, viņi devās ceļojumā uz Kabo, uz Kimas 23. dzimšanas dienu un filmēja viņu seksuālās izklaides viesnīcā.
Šī ceļojuma produkts ir “Kim Kardashian, Superstar”, 41 minūšu filma, kas kļuva pieejama sabiedrībai, izmantojot Vivid Entertainment 2007. gadā. Kardašjana sākotnēji iesūdzēja uzņēmumu tiesā, lai neļautu viņiem publicēt videoklipu, bet galu galā nenokārtoja prasību, un līdz šai dienai, šī ir visu laiku slavenākā seksa lente, sasniedzot vairāk nekā 100 milijonu skatījumus.
Kimas Kardašjanas 2000. gada sākumā viņas tuvākajā lokā bija kāds, kurš varētu attiekties uz viņas slavenību seksa lenšu situāciju: Parisa Hiltone. 2004. gadā Sarkano Lukturu Rajonā noplūdināja personīgo seksa lenti, ko viesnīcas mantiniece izveidoja kopā ar toreizējo draugu Riku Salomonu.
“Bija sajūta, ka esmu pazaudējis daļu savas dvēseles un par mani tika runāts tik nežēlīgi un ļauni,” Hiltone sacīja Netflix dokumentālajā filmā The American Meme par to laiku vairāk nekā pirms desmit gadiem, kā vēsta The Hollywood Reporter. “Man likās, ka man viss ir atņemts. Es negribēju, lai mani tā pazīst.”
Viena nakts Parīzē
Teikšu godīgi, man vienalga, kāds ir tavs tips, Parisa Hiltone ir karsta. Daudzas meitenes piedzimst bagātībā, taču lielākā daļa no tām nav tik karstas kā Parīze. Un viņas sava veida slinkā acs ir tik burvīga! Man vienmēr patika šī seksa lente.
Parīze izskatās tik neaizsargāta bez visiem viņas neparastajiem un eksotiskajiem suņiem, un 700 dolāru vērtām saulesbrillēm. Ir mierinoši zināt, ka jūs varat kļūt par miljardieri un joprojām nezināt, kā pareizi veikt orālo seksu – atzina kāda pornogrāfisko filmu kritiķe.
Kamēr viņa gatavojās olimpiādei, daiļslidotāja Tonija Hārdinga kopā ar bijušo vīru Džefu Džiloli uztaisīja seksa lenti. Lai gan lente tika ierakstīta 1990. gadā viņas kāzu naktī, Cosmopolitan ziņo, ka viņas bijušais līdz 1994. gada septembrim nepārdeva “Kāzu video”, kā to sauca, – smagi cieta Hārdinga/Kerigana skandāla vidū un tika publicēta.
Pamela Andersone un Tomijs Lī savā medusmēnesī 1995. gadā 54 minūtes filmēja, “How to get off and dirty”. Lai gan videoklips tika ieslēgts viņu garāžas seifā, to nolaupīja rūgta bijusī darbiniece un vēlāk tajā pašā gadā publiskoja.
Pamela Andersone un Tomijs Lī, viņa dzimšanas dienas laikā.
Pamela Andersone un Brets Mihaels
Pamela Andersone bija iesaistīta ne vienā, bet divos slavenību seksa lenšu skandālos. Seksa lente, ko viņa veidoja kopā ar Poison dziedātāju Bretu Mihaelsu, bija pirms tās, kuru viņa veidoja kopā ar bijušo vīru Tomiju Lī, lai gan tā nenoplūda-vai arī daļa no tās-līdz 1998. gadam, bet ar laiku tā tomēr tika publicēta internetā.
2004. gadā aktieris Kolins Farels un toreizējā draudzene Nikola Naraina filmēja 14 minūšu seksa lenti, kas galu galā noplūda 2005. gadā. Farels bija saprotams, ka bija satraukts par visu pārbaudījumu, un 2006. gadā viņš par to vērsās tiesā ar Narainu.
“Visa lieta bija šausminoša,” par tiesas procesu atcerējās Farels. “Mani apturēja uz četrām stundām, paskaidrojot, kāpēc es negribēju, lai tā tiktu izlaista. Nedod Dievs, ka tā ir filma pēc pieprasījuma viesnīcas numurā, un mana māte teica:” Ak, es neesmu redzējis šo sava dēla darbu.”
Pēc viņas ļoti nekārtīgās un ļoti publiskās šķiršanās no Roba Kardašjana, Blac Chyna sanāca kopā ar reperi Mechie. Un, ja cilvēki nebija informēti par šīm attiecībām to sākumā, tad tie noteikti bija 2018. gada februārī, kad pāra seksa lente tika ievietota internetā bez viņu piekrišanas.
Videoklipā – kas ir nedaudz mazāks par divām minūtēm var redzēt, ka Chyna veic orālo seksu. Diemžēl šī nav pirmā reize, kad tiek nopludināti arī privāti attēli un citi Chyna ieraksti; vēl 2017. gadā Robs dusmīgi ievietoja kailās Chyna bildes Twitter vietnē.
Kas ir vairāk atkarību izraisošs: sekss vai telefons? Tie abi smadzenēm piegādā prieku veicinošas vielas, tāpēc kādam varētu būt grūti izvēlēties.
Dažiem atbilde ir skaidra. Katrs sestais mileniālis (16%) apgalvo, ka drīzāk atteiksies no seksa, nevis šķirsies no sava viedtālruņa.
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja Insurance2go veiktajā aptaujā piedalījās 2000 cilvēku, un tās mērķis bija noskaidrot, cik cilvēku dod priekšroku gadžetiem, nevis citām dzīves sastāvdaļām.
Taču, ne tikai mileniāļi ir gatavi atteikties no romantikas tehnoloģiju dēļ. Katrs piektais cilvēks (21%) vecumā no 18–24 gadiem labprāt upurē randiņus (neatkarīgi no tā, vai plānā ir arī sekss), ja tas nozīmē, ka vakars var tikt pavadīts pie spilgtā ekrāniņa.
Šajā ziņā virsroku ņem sievietes -16% apgalvo, ka drīzāk izvēlētos savus viedtālruņus, nevis došanos uz randiņu, salīdzinot ar 11% vīriešu.
Getty Images
Attiecību eksperte Martina Mersere skaidro, ka skaitļi nepārsteidz: “Mileniāļiem visu pieaugušo dzīvi ir bijusi neierobežota piekļuve sociālajiem medijiem un internetam. Prasīt kādam atteikties no tiem būtu kā lūgums pārstāt elpot.”
10 lietas, no kurām cilvēkiem būtu vieglāk atteikties, nekā no telefona
1. Spēļu konsole (38%)
2. Došanās uz sporta zāli (29%)
3. Kosmētika (26%)
4. Alkohols (23%)
5. Komandu sports (22%)
6. Straumēšanas servisi (18%)
7. Ēdiena pasūtīšana uz mājām un sporta spēļu vērošana (abi 17%)
8. Randiņi (16%)
9. Šokolāde (15%)
10. Sekss (14%)
Viedtālruņa lietošana var radīt veselu emociju kokteili, tajā pašā laikā atrodoties drošā vidē. Reālajā dzīvē tas varētu šķist kā milzīgs risks. Satikšanās realitātē prasa daudz lielāku fizisku un garīgu piepūli, un vienlaikus var nākties saskarties arī ar neveiksmēm un neizdošanos.
Daudzi izmanto sociālos medijus, lai uzturētu sakarus, justos kā daļa no grupas, lai iegūtu atbalstu savām idejām un sajūtām. To atņemot, cilvēki var justies izolēti.
Un no kā Tev būtu vieglāk atteikties: no seksa, randiņiem vai viedtālruņa?
Nereti ir dzirdami viedokļi par to, ka anālais sekss mīlniekiem var sagādāt dažādus riskus. Piemēram, fēču nesaturēšanu. Šo un citas šaubu ēnas, kas var rasties par šo citādo seksu, komentē seksologs Artūrs Šulcs.
Viedoklis:
“Anālais sekss – skan jau skaisti, bet ir viens liels BET. Nekur netiek minēti komentāri, ko par šo tēmu domā, piemēram, proktologi (speciālisti ar šaurāku novirzienu par zarnu apakšējām daļām). Netiek pieminēts, ka, šādi izstaipot ānusu, var ne tikai inficēties ar STS no salīdzinoši lielām “mikroplaisām” anālās atveres rajonā, bet ar laiku piedzīvot tādu lietu, kā fēču nesaturēšanu. Par hemoroīdiem nemaz nepieminēšu. Ja tādi jau ir, tad asiņošana var būt pamatīga un draud ar ilgu guļus – stāvus režīmu. Kā arī viegli inficēt dzimumceļus ar zarnu nūjiņu, pēc anālā seksa nodarbojoties ar vaginālo, un nesaprast vēlāk, kādēļ nevar palikt stāvoklī hroniskā iekaisuma dēļ. Diemžēl tās nav tikai manas fantāzijas par tēmu. Protams, vīrietim tas sagādā lielāku baudu kā vaginālais sekss, jo sfinkteris ir ciešāks par vagīnu, bet vai tas ir tā vērts?”
“Jā, tā ir tiesa, ka anālā seksa laikā izjūtas ir citādākas nekā vaginālā seksa laikā. Tomēr, ne caur puķēm izsakoties, cauruma izmērs vien nenosaka, cik lielu labsajūtu gūs abi vai viens no partneriem. Anālais sekss nav tikai vienkāršs fizisks kontakts, tas prasa daudz lielāku savstarpēju saskarsmi un uzticēšanos. Un nereti tās ir tās būtiskās lietas, kas rada baudu. Anālais sekss nav vienkārša dzimumlocekļa ievadīšana anālajā atverē. Šis seksa veids noteikti prasa iepriekšēju gatavošanos un noskaņošanos. Tas prasa īpašu maigumu un uzmanību. Anālais sekss var arī beigties nevis ar kaut kā ievadīšanu anālajā atverē, bet tikai ar masāžu un stimulāciju konkrētajā rajonā.
Jā, seksuāli transmisīvās slimības var iegūt anālā seksa laikā. Tajā pašā laikā tas ir mīts. Nereti cilvēki iedomājas – ja nodarbošos ar anālo seksu, tad saslimšu, ja ne, tad nekādas kaites mani neskars. Šajā gadījumā viss ir atkarīgs no abu partneru seksuālās dzīves. Ja viņi viens otram ir vienīgie, ja viņi ir pārliecināti, vai pat pārbaudījušies, ka neslimo ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām, nav ne mazākā iemesla, lai saslimtu anālā seksa laikā. Galu galā – STS ierosinātāji pa gaisu nelido!
Ja ir vēlēšanās nodarboties ar anālo seksu ar ne tik pazīstamu partneri, jālieto prezervatīvs, tādējādi sevi pasargājot. Tomēr prezervatīvs jālieto arī tad, ja ar maz pazīstamu partneri ir tradicionāls sekss.
Pamatotas bažas par anālās atveres izstaipīšanu varētu rasties tādā gadījumā, ja anālajā atverē tiktu ievadīts nesamērīgi liels priekšmets. Ja tiek ievadīts pirksts, divi pirksti vai pat dzimumloceklis, kas ir samērojams ar fekāliju izmēriem, problēmām nevajadzētu rasties. Lai neradītu atveres izstaipīšanās draudus, ar anālo seksu nevajag nodarboties katru dienu pa trijām stundām. Taču, ja tā ir svētdienas vakaru romantisma, maiguma un uzticēšanās pilna atpūta, viss būs kārtībā.
Ja anālo seksu veic tā, lai nevienam no partneriem netiktu nodarītas sāpes, neradīsies ne plīsumi, ne asiņošana. Hemoroīdi nav anālā seksa slimība. Tie daudz biežāk rodas tādu iemeslu dēļ kā nepareizs uzturs un sēdošs darbs.”
Sievietes nereti nespēj sasnigt orgasmu tieši viņām nepiemērotas pozas dēļ. Turklāt izrādās, ka lielai daļai sieviešu ir svarīgāk, lai viņu mīļotais sasniegtu orgasmu, nekā pašām to izbaudīt. Tas nav mainījies gadu desmitiem, un domas par orgasmu joprojām dalās gan visā pasaulē, gan guļamistabā. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, 53% vīriešu sasniedz orgasmu katru reizi, kad nodarbojas ar seksu, un tikai 25% sieviešu izjūt to pašu.
Kādas seksa pozas sievietēm ļauj sasniegt spēcīgu orgasmu?
Ja sieviete dod priekšroku dzimumaktam ar locekļa ievadīšanu, viņa droši vien zina arī to, ka sasniegt orgasmu nav nemaz tik viegli. Vairumam sieviešu ir nepieciešama arī klitora stimulācija, taču lielākajā daļā pozu klitors nemaz netiek aizskarts. Šoreiz apskatīsim pozas, kas ļaus sasniegt lielāku baudu.
1: Kaķa poza
Šajā pozā sieviete guļ gultā, bet vīrietis atrodas viņai virsū. Ja svara starpība starp vīrieti un sievieti ir liela, sievietei būs vieglāk, ja vīrietis balstīsies uz rokām. Ja vīrietis atrodas piepaceltā stāvoklī, viņa dzimumloceklis neiekļūst sievietē līdz galam, un dzimumlocekļa sakne masēs sievietes klitoru, radot patīkamas sajūtas, kas novedīs līdz orgasmam. Šeit var izmantot arī pāru vibratoru, kas ievērojami pastiprinās sajūtu gammu.
2: Apgrieztā jātnieces poza
Vīrietis guļ uz muguras, bet sieviete sēž viņam virsū ar muguru pret vīrieti. Šajā pozā vīrietis brīvi piekļūst sievietes klitoram un var veikt galvu reibinošu masāžu ar pirkstiem vai vibratoru.
3: No aizmugures
Sieviete guļ uz vēdera. Vīrietis viņā iekļūst no mugurpuses. Tā kā sievietes gurni nav pacelti, kā tas parasti ir sunīšu pozā, viņa var gūt pavisam cita veida baudu. Vīrietis var maigi glāstīt klitoru. Daudzas sievietes sasniedz savu pirmo spēcīgo orgasmu, nodarbojoties ar seksu tieši šajā pozā.
4: Karotītes poza
Vecā labā karotītes poza sievieti nekad nepievils. Tās, kurām mīļotais vienlaikus masēs klitoru, gūs baudas virsotnes. Uzklāj uz klitora stimulējošu eļļu, kas to padarīs vēl jutīgāku un pastiprinās orgasmu.
Ņemiet vērā, ka vīrietim grūdienu izdarīšana un vienlaicīga klitora stimulēšana var būt apgrūtinoša. Turklāt sievietei orgasma sasniegšanai nepieciešams diezgan ilgs laiks. Erotiskās izklaides industrija ir radījusi dažādus palīgrīkus, kas padarīs intīmās nodarbes vienkāršas, ērtas un īpaši patīkamas.
Grieķu vīrieši nesen tika atzīti par labākajiem gultā – to veicinot veselīgā Vidusjūras diēta un grilētas zivis, olīveļļa un fetas siers. No pēdu fetišiem Mančestrā līdz specifiskām pozām Polijā – šeit mēs uzzinām, kuras ir seksīgākās valstis pasaulē, un to, vai citas valstis spēj turēt līdzi grieķiem.
Japāna – seksa nevēlēšanās
TIKAI 34% Japānas iedzīvotāju nodarbojas ar seksu katru nedēļu, padarot viņus par seksuāli neapmierinātākajiem pasaulē, liecina Durex aptaujas dati. Ilgas darba stundas ir saistītas ar fiziska kontakta trūkumu starp laulātajiem.
Francija – ātrais seksiņš
Franči daudz labprātāk izvēlas īsas seksa nodarbes, liecina aptauja. Nedaudz vairāk nekā puse vīriešu var pagarināt dzimumaktu, aizkavējot ejakulāciju, un tikai 6% spēj turēties 13 minūtes.
Grieķija – naskākie uz seksu
Saskaņā ar Durex datiem Grieķijā 87% pieaugušo nodarbojas ar seksu vismaz reizi nedēļā – tas ir vairāk nekā jebkurā citā valstī. Viņi bija vadošie aptaujā, kurā tika aplūkoti 30 000 cilvēku seksuālie ieradumi no 26 valstīm.
Norvēģija – visvairāk orgasmu
Norvēģi ir pieraduši pie aukstiem laikapstākļiem, bet izskatās, ka tā ir pasaules orgasmu galvaspilsēta, norāda seksa rotaļlietu firma Lelo – 35% iedzīvotāju apgalvo, ka katru dienu piedzīvo orgasmus.
Foto: Shutterstock
Lielbritānija – pēdas un priekšspēles
Izrādās, ka Apvienotajā Karalistē 1,5 miljoniem cilvēku ir pēdu fetišs, ar Mančesteru priekšgalā, kurai seko Līdsa un Šefīlda. Šeit dzīvojošie ir arī pasaules līderi priekšspēles mākslā.
Beļģija – jātnieces poza
“Cowgirl” jeb jātnieces poza, kurā sieviete atrodas augšpusē ar seju pret vīrieti, ir populārākā seksa poza alus cienītāju zemē – Beļģijā, liecina medicīnas vietnes Dr Ed.
Polija – “spooning” jeb karotīšu poza
Karotīšu poza, kurā pāris guļ uz sāniem ar vīrieti aiz sievietes, ir poļu iecienītākā seksa poza.
Krievija – bērna ieņemšanas diena
Krievijas valdība 12. septembri ir pasludinājusi par “bērna ieņemšanas dienu”, mudinot pārus palikt mājās un nodarboties ar seksu. Pāri, kuriem piedzimst bērns tieši deviņus mēnešus pēc šī datuma, tiek apbalvoti.
Foto: Shutterstock
ASV – sekss trijatā
ASV ir vieta, kur doties tiem, kas vēlas seksu trijatā. Ņujorkā, Losandželosā un Čikāgā šis seksa veids ir īpaši iecienīts, liecina iepazīšanās lietotne 3somer.
Katrs devītais amerikānis ir bijis poligāmiskās attiecībās. Un katrs sestais amerikānis vēlētos to izmēģināt, teikts akadēmiskajā žurnālā “Frontiers in Psychology”.
Turklāt 46% amerikāņu sieviešu dod priekšroku miegam nevis seksam, savukārt 34% vīriešu pirms miega izvēlas masturbēt, liecina seksuālās terapijas Myhixel aptaujas dati.
Rumānija – publiskās tualetes un STS
Apmēram 40% rumāņu uzskata, ka seksuāli transmisīvās slimības var pārnest no cilvēka uz cilvēku, ja tiek izmantota sabiedriskā tualete, liecina Global Sex Survey dati. Ir ļoti maz ticams, ka tādā veidā var iegūt STS.
Brazīlija – izturība
Brazīlieši, kas vidēji ar seksu nodarbojas aptuveni 30 minūtes, ir pasaules seksuālās izturības zelta medaļnieki. Bet 44% Brazīlijas sieviešu atzīst, ka mēdz viltot orgasmus, teikts grāmatā Human Sexual Behavior.
Vācija – nūdisti, svingeri un paduses
Trešdaļai vāciešu patīk gozēties pludmalē kailiem, un šai tautai ir vairāk svingeru klubu nekā jebkurai citai Eiropas valstij. Turklāt 23% vāciešu uzbudinās ostot padušu aromātu.
Jaunzēlande – pašpārliecinātās sievietes
Kaislīgās Jaunzēlandes sievietes bauda bagātīgu un daudzveidīgu seksu, un viņām dzīves laikā vidēji ir 20 seksuālie partneri. Tas ir lielākais skaits pasaulē, liecina Condoms.uk.
Austrija – seksa partneru skaits
Pētījumos ir atklāts, ka Austrijas vīriešiem dzīves laikā ir vislielākais seksuālo partneru skaits visā pasaulē, kas ir vidēji 29.
Taizeme – krāpšana
Vairāk nekā puse Taizemes iedzīvotāju atzīst, ka ir neuzticīgi. Mīļākās esamība ir bijusi Taizemes kultūras sastāvdaļa gadsimtiem ilgi.
Kenija – uzticība
Savukārt, saskaņā ar globālo ziņojumu State Of The World’s Fathers, vīriešiem Āfrikā, visticamāk, būs bērni ar divām vai vairāk sievietēm, salīdzinot ar pārējo pasauli, lai gan Kenijas vīrieši bija kontinenta uzticamāko cilvēku sarakstā.
Itālija – orālais sekss un ēdiens
Saskaņā ar 2019. gada aptauju vairāk nekā 80% itāļu pieaugušo bauda orālo seksu. Ceturtā daļa Itālijas pāru kopā skatās porno, un 24% uzbudināšanai izmanto priekšmetus vai pārtiku. Gandrīz puse no pāriem nodarbojas ar seksu divas līdz trīs reizes nedēļā.
Indija – nepatika pret prezervatīviem
Durex aptaujā tika atklāts, ka 95% indiešu neizmanto prezervatīvus, kā rezultātā tika izveidots Twitter čats zem mirkļbirkas #HateCondoms jautājot, kāpēc. Respondenti izteicās, ka tas mazina intimitāti un ir “sajūtu trūkums”.
Ķīna – vismazāk orgasmu
Izrādās, ka ķīniešiem ir vismazāk orgasmu pasaulē, liecina Durex aptauja, kurā aptuveni 76% cilvēku atklāja, ka nespēj sasniegt kulmināciju katru reizi, kad nodarbojas ar seksu.
Lisabonas universitātes psihologu pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri uztraucas par savu izdzīvošanu, ir vairāk seksa, lai nodrošinātu savu gēnu izdzīvošanu.
Taču viss nav tik rožaini, kā varētu likties. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi kaitīgi ietekmē cilvēku garīgo veselību. Kāds nesen veiktais pētījums atklāja, ka pirmo strikto ierobežojumu laikā 2020. gadā cilvēkos īpaši pieauga trauksmes un depresijas sajūta.
Atrašanās tikai un vienīgi mājās arī radīja lielu spriedzi daudzās attiecībās.
Bet jaunākais pētījums, kas publicēts “Journal of Sex Research” žurnālā, liecina, ka tas daudzām attiecībām ir devis arī labumu, īpaši gadījumos, kad bailes par savu dzīvību piedzīvo vīrieši.
Pētnieki aptaujāja 303 vīriešus un sievietes, kas ir ciešās romantiskās attiecībās, par to, cik ļoti viņi baidās saslimt un nomirt no Covid-19.
Tajā pašā laikā tika apkopoti arī dati par libido un to, vai aptaujāto seksuālā dzīve pandēmijas laikā ir kļuvusi labāka vai sliktāka.
Rezultāti atklāja ievērojamus uzlabojumus tiem, kas visvairāk baidās no vīrusa izplatības pasaulē.
Bet to cilvēku seksuālajā dzīvē, kas pandēmiju uztvēra viegli, bija maz pārmaiņu. Ziņojumā par atklājumiem pētnieki raksta: “Bailes no Covid faktiski dod labumu dažām attiecībām.”
“Lai gan stress parasti negatīvi ietekmē libido, vides radītā negatīvā pieredze paradoksālā kārtā to var uzlabot. To var īpaši labi novērot, ja cilvēki ir spiesti pielāgot savu dzīvesveidu, reaģējot uz dzīvībai bīstamiem apstākļiem.”
Pētījumi ir atklājuši, ka katrs piektais pieaugušais mājsēdes rezultātā seksa laikā ir izmēģinājis kaut ko jaunu, piemēram, piepildījis savas seksuālās fantāzijas vai izmēģinājis ar seksu nodarboties neierastās vietās.
Dr. Abigeila Sana, Londonas klīniskā psiholoģe, skaidro, ka dažiem cilvēkiem bailes mirt no vīrusa izraisa evolucionāru reakciju uz vairošanos.
“Mūsu pašu mirstības draudi mudina mūs mēģināt nodot savus gēnus tālāk. Bet daudzi cilvēki, kas dzīvo bailēs, tuvībā ar savu partneri meklē arī vienkāršu mierinājumu. Dažiem lokdauns un pandēmija ir radījusi reālus uzlabojumus attiecībās ar savu partneri. Bet citiem tas ir devis pretēju efektu.”
PSRS svētīgi ticēja un mēģināja pārliecināt arī visus citus, ka tā ir vistikumiskākā „valsts” pasaulē un ka tajā nav prostitūcijas. Protams, ka tā nav patiesība, bet augstākās kvalitātes pupu mizas. PSRS laikā bija ielas meitas, tāpat kā jebkurā citā pasaules nostūrī. Tā taču ir vissenākā profesija, un arī PSRS tā eksistēja, bet it kā pagrīdē. Pēc būtības, situācija PSRS ar naktstauriņiem bija līdzīga situācijai ar „spekulantiem”, proti, šie cilvēki apmierināja tās pašas vajadzības un sniedza tos pašus pakalpojumus, kas bija brīvi pieejami „pūstošajos Rietumos”, tikai PSRS to bija izdarīt daudz sarežģītāk un mazāk droši.
Ja reiz PSRS nebija prieka meiču, tad kādā veidā vēl tālajā 1956.gadā PSRS tiesībsargājošās institūcijas bija sastādījušas vienu ļoti interesantu dokumentu, kurā ‘komuņagu operaķivņiki’ bija uzskaitījuši un savākuši ziņas par kaut kādām 600 žoga vāverītēm, kuras grauza riekstus un čiekurus tā laika Ļeņingradā (tās ir tikai tās palaistuvītes, kuras izdevās uzskaitīt operatīvo pasākumu laikā). Toreiz tika konstatēts, ka nekautrīgās dāmas savus klientus copēja dzelzceļa stacijās, pilsētas parkos, dārgos restorānos un kafejnīcās.
Vietas, cenas un neesošie likumi
Izmeklēšanas laikā Ļeņingradas izmeklētāji noskaidroja, ka padomju prostitūtu darba process ar neko neatšķīrās no prostitūtu darba procesa citās valstīs, proti, meitieši aicināja klientus pie sevis uz mājām vai uz kādu jau laikus sagatavotu pritonu, parasti, tas notika kādas vecas babuškas dzīvoklī, arī babuļai no tā visa kaut kas atlēca. Vēl bija iespējams sarunāt kniebienu taksometrā (ar šoferi viss tika saskaņots, tāpēc tas uz attiecīgo brīdi pazuda), vai kādā klusā kāpņutelpā, uz trepēm, vai pamestā pagalmā (tādu Ļeņingradā netrūka tajā laikā).
Naktstauriņa cena piecdesmitajos gados svārstījās no 25 līdz 100 rubļiem, kas būtu tikai 2,5 līdz 10 rubļi pēc 1961.gada naudas reformas. Pudele šņabja PSRS pirms militārās intervences Afganistānā maksāja 2,87 rubļi, bet labas pusdienas – aptuveni rubli, tāpēc paši rēķiniet, vai tas bija maz vai daudz.
Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka atšķirībā no spekulantiem, kurus reāli bāza cietumos par spekulēšanu, ielas meitas PSRS de jure neeksistēja, tāpēc arī PSRS krimināllikumā nebija īpaša panta par nodarbošanos ar prostitūciju. Neskatoties uz to, ielenes tika sauktas pie administratīvās un kriminālatbildības par citiem blakus pārkāpumiem, piemēram, par pļēgurošanu, par skaļu uzvešanos, par sīko huligānismu utml. Kopumā situācija īpaši neatšķīrās no situācijas citās PSRS parasto cilvēku sadzīves sfērās. Attiecībā uz prieka meitām eksistēja viens princips – „pakaļa ir, bet vārda nav”.
Ar mērķi saukt nabaga ielas meitas pie atbildības par paveiktajiem blakus pārkāpumiem, ik pa laikam tika organizētas un veiktas šo sieviešu kampaņveida tvarstīšanas pa pilsētu ielām. Ar to nodarbojās ne tikai miliči, bet arī visādas „brīvprātīgo kārtībnieku vienības”, komjaunatnes vienības un milicijas atbalsta brigādes.
Bieži arī padomju mākslas kinofilmās var redzēt pikantas ainas ar ielenēm milicijas iecirkņos. Sanāk, ka prostitūtas milicijas papīros un Savoka mākslas filmās ir, bet komunistiskajā realitātē nekad nebija?
Elitārās ielas meitas
Savukārt 20.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sākās interesants posms padomju prieka meiču dzīvēs. Saskaņā ar kriminoloģijas izmeklēšanu rezultātiem, tajos gados parādījās tā saukto „elitāro m@uku” šķirne. Šīs dāmas pavēra kājas un darīja citas brīnumlietas tikai par valūtu. Tāpat kā gadījumā ar spekulantiem, arī šeit darbojās vesela infrastruktūra, ieskaitot viesnīcu vadību, kas nodrošināja darba vidi, restorānu vadību, kas uzņēmās atbildību par laicīgu galdiņu rezervēšanu ielas meitas un klienta vajadzībām. Par to, protams, visi iesaistītie saņēma daļu no ielas meitas ienākumiem.
Tai pašā laikā arī KGB saprata, ka no šīs situācijas var gūt savu labumu, tāpēc vairums šo „elitāro m@uku”, kas apkalpoja ārzemniekus, kļuva par KGB aģentēm. Viņas saņēma dažādus uzdevumus, piemēram, izspiest no klienta informāciju, izsekot kādu, nofotografēt kādu, uztaisīt dokumentu fotokopijas utml., vai vienkārši savākt kompromitējošu informāciju par kādu personu/klientu.
Šī sadarbības starp „elitārajām m@ukām” un KGB jo īpaši cieši strādāja dažu pasaules mēroga pasākumu laikā, kas tika rīkoti PSRS, piemēram, 1980.gada olimpiādes laikā. Olimpiādes laikā savervētās ielenes strādāja Maskavas viesnīcās Rossija, Metropoļ, Inturist un Belgrad, kā arī Kijevas viesnīcā Rusj. Cik zināms, uz olimpiādes laiku no Kijevas tika izvestas visas parastās ielas meitas, atstājot tikai „elitārās čekistu m@ukas”, tādējādi nodrošinot viņām īpašu iespēju tikt pie ārvalstu klientiem, kurus apstrādāt kā nākas.
Hierarhija, kas saglabājusies līdz mūsdienām
Šajā PSRS elitāro ielas meitu biznesā pastāvēja arī sava hierarhija. Tā parādījās tieši padomju laikos un kopš PSRS sabrukuma tā nav īpaši mainījusies. Pašā augšā atrodas elitārās meitenes, kas strādāja tikai par valūtu dārgās viesnīcās. Tad nāk zemāka ranga parastās, kas turpināja atdoties par koka rubļiem, atrodot klientus bieži vien kafejnīcās, restorānos un tamlīdzīgās vietās, pēc tam sniedzot pakalpojumus kādā pritonā. Atšķirībā no elitārajām, parastās ar to nodarbojās, lai tikai piepelnītos ārpus darba rūpnīcās un kolhozos.
Pašā zemākajā pērkamo sieviešu kastā atradās tās ielas meitas, kuras tik tiešām strādāja uz ielas, dzelzceļa stacijās un uz šosejām, viņu klienti parasti bija fūru vadītāji un pārējie šoferīši. Starp zemākās kastas pārstāvēm bija visvairāk slimo seksa strādnieču ar STS, turklāt daudzas no viņām tika krimināli sodītas par klientu indēšanu ar klofelīnu un par sadarbošanos ar zagļiem, tiem nododot vērtīgu informāciju par klientiem to aptīrīšanas nolūkā.
Sākot ar perestroikas sākumu, astoņdesmito gadu beigās, ielas meitas sāka strādāt daudz drošāk un atklātāk, nereti savā ziņā liekot vienkāršajiem padomju pilsoņiem un pat miličiem kaut vai mirt nost no skaudības.
Lūk, atmiņas par tā laika notikumiem no kāda interneta foruma, „Laikā no 1983. līdz 1989. gadam viens kniebiens ar elitārās klases m@uku maksāja 50 USD, visa nakts – 200 līdz 300 USD… bet tās bija augstākās klases vāverītes. Meičas bija pa pirmo klasi, augstākā izglītība, svešvalodu zināšanas un viņas visas bija uzskaitē.”
Lūk, atmiņas par klasi zemākām parastajām ielenēm, „Klienti parasti nenāca ciemos ar tukšām rokām pie šīm sievietēm. Tad strādniekiem pietika naudas ne tikai, lai samaksātu par vienkāršu seksu, bet arī par atmosfēru. Tas tikai mūsdienās – strādniekam ir tikai vēlēšanās vienkārši nogrūsties pāris reizes un viss…”
Tai pašā laikā, sākoties perestroikai, daudzi žurnālisti atļāvās publicēt neskaitāmus rakstus par prostitūciju PSRS, no kuriem varēja uzzināt daudz ko interesantu:
