Man negaidīti tika piešķirta brīvdiena. Nebija laika kaut ko plānot, es tikai gribēju nedaudz pagulēt un atvēlēt laiku sev. Tā arī izdarīju. Es nedzirdēju, kā Māris gatavojas darbam, tikai sajutu viņa smaržu reibinošo aromātu un pat kārtīgi neatverot acis sniedzu viņam kaislīgu atvadu skūpstu. Bet varbūt es to nosapņoju…
Viņš noliecās, lai uzspiestu savai guļošajai sievai uz lūpām skūpstu, un es pieķēros pie viņa jakas atlokiem un rupji piesūcos viņa mutei. Aizraujoties elpai, es atbrīvoju viņu un pusbalsī nomurmināju: “Es tevi tagad tik ļoti gribu…” Viņš mierīgi pasmaidīja, piemiedza man un, jauku dienu novēlēdams, aizgāja. Pie sevis nomurmināju un atkal aizmigu.
***
Pamodos pēc vairāk kā stundas. Nesteidzos piecelties: lasīju grāmatu gultā, pārbaudīju e-pastus un apsolīju sev, ka neko nedarīšu. Tiklīdz mīļotais ieraudzīja mani pieslēdzamies sociālajiem tīkliem, saņēmu ziņu: “Tu taču netaisies gulēt līdz pusdienām?”. Es smaidīju no auss līdz ausij, lasot viņa ziņas par to, cik ļoti viņam skauž, ka nevar būt manā vietā, cik kašķīgi ir viņa kolēģi un cik ļoti viņš cenšas nesmaidīt, lai tikai iekļautos darba vidē. Mums bieži neatliek laika tādai pļāpāšanai.
Ieslēdzu mūziku, izritināju jogas paklājiņu, sāku vingrot, un pēc dažām minūtēm saņēmu no viņa īsziņu: “Vēl joprojām gribi mani?”. Es pasmējos un nosūtīju bildi, kurā manas krūtis ir iespiestas sporta krūšturī. “Es vingroju, netraucē.” Viņš saprata, bet turpināja traucēt. Es staipījos un centos nelēkt pie telefona, bet nesanāca. Viņš man izteica komplimentus un stāstīja, ko darīs ar manām krūtīm. Iztēlojos, iejutos… Pacēlu krūšturi un nosūtīju vēl vienu foto. Ieslēdzu telefonu klusuma režīmā un ar platu smaidu turpināju vingrot. Es viņu spīdzināju, bet ne mazāk spīdzināju pati sevi.
Kad pabeidzu vingrot un atguvu elpu, devos uz vannas istabu. Izlasīju viņa ziņas un turpināju spēli. Nofotografēju savu apakšveļu uz vannas istabas grīdas. Tad ziepjainos gurnus. Dibenu. Viņš rakstīja komplimentus un beidzot nosūtīja diezgan redzamu erekciju savās biksēs ar piedāvājumu pasēdēt klēpī. Tajā brīdī būtu atdevusi visu, lai tas notiktu. Pacēlu kāju un nosūtīju ļoti intīmu fotoattēlu. Filmēju, kā siltais ūdens tek pār manu kailo ķermeni. Mīļotais turpināja rakstīt par to, kā viņam patiktu būt pie manis.
***
Vēl silta un smaržīga uzvilku kleitu un sāku gatavot brokastis, saplānoju pusdienas. Pēkšņi satrūkos, izdzirdot, ka atslēdzas durvis. Es ieskrēju koridorā, viņš jau bija nometis jaku un rāva nost kurpes. Manu nervozo jautājumu lavīnu apklusināja viens vienīgs arguments: “Es tevi gribu!”. Nedaudz pretojos, nesaprotot situāciju, bet tiklīdz viņš noelsās, saprotot, ka neesmu pat pacentusies uzvilkt biksītes, papletu kājas un ļāvos kaislei.
Sarakstē mēs flirtējām kā iemīlējušies pusaudži, bet nu jau viņš kā rūdīts vilks rāvās zem manas kleitas. Drīz vien jau elsoju no dziļās pirkstu masāžas. Caur biksēm glāstīju viņa locekli, un, sasniedzot augstāko punktu, ar vienu kustību atpogāju viņa bikses. Viņš atkāpās un pārsteigts iepleta acis. Es metos atbrīvot viņa lepnumu un notupos, lai satvertu to mutē. Viņš paskatījās uz mani un apmierināti nopūtās, kamēr es ar entuziasma degsmi darbojos gar viņa mantību, neaizmirstot nevienu jutīgo vietu. Mīļotais atzina, ka ilgi neizturēs un lika man pagriezt dibenu.
Atspiedos pret kumodi un pavērsu savus apaļumus pret viņu. Viņš noglāstīja manu sēžamvietu ar abām rokām un locekļa galviņu, stāstot, cik es esot seksīga. Es smaidīju un neko neteicu. Man patika to dzirdēt. Es mazliet nobijos, kad viņš notupās man aiz muguras un sāka laizīt… bet ne jau manu vāverīti. Gribēju viņu brīdināt, ka neesmu gatava šādām spēlēm, taču izlaidu baudas nopūtu, kad viņš neatlaidīgi bakstīja ar mēli manā jūtīgajā vietā. Atlika tikai ļauties.
Kad es piedzīvoju kaut ko ļoti tuvu orgasmam, viņš piecēlās, un ar vienu kustību aizpildīja manu pilošo kājstarpi. Viņš stipri un dziļi kustējās šurpu turpu, un es apmierināti vaidēju, aizmirstot, ka mūs kāds var dzirdēt. Viņš turēja manus matus, skūpstīja manu kaklu, glāstīja krūtis, un nebija pārāk slinks, lai ar pirkstu galiem kutinātu manu klitoru. Viņš tik ļoti centās man izpatikt. Viņš neatlaidīgi dzina mani līdz baudas augstumiem un tieši laikā iebāza īkšķi man dupsī. Es iekliedzos no baudas, un pēkšņs karstuma vilnis pārplūda pār manu ķermeni.
Kožot lūpā, es piedzīvoju spēcīgu orgasmu. Skaļi vaidēdama un stiepjoties uz pirkstgaliem, es jutu, kā mani iekšējie muskuļi urbjas viņa loceklī. Tas bija par daudz. Viņš veikli izvilka to no manas pulsējošās spraudziņas un ar žēlabainu nopūtu pabeidza uz mana dupša. Ar velnišķīgu gandarījumu pasmaidīju sienai un nekustējos, kamēr viņš apbrīnoja savu darbu. Pēc dažiem mirkļiem viņš to noslaucīja ar papīra dvieli, ko atnesa no virtuves. Viņš noglaudīja manus apaļumus un, klusi nolamādamies, paskatījās pulkstenī: “Man jāskrien.”
Es gaidīju šo ballīti nedēļām ilgi. Tā bija mana puiša labākā drauga jubileja, un es biju jauniņā šajā kompānijā, tāpēc vēlējos izskatīties pēc iespējas labāk. Lielākā problēma bija atrast, ko vilkt mugurā, bet šoreiz tas tika atrisināts diezgan veiksmīgi. Pēc neilga brīža es jau vēroju sevi lielajā spogulī: melnas augstpapēžu kurpes, melnas zeķes virs ceļiem, melna, plāna kleita ar dziļu izgriezumu, kas skaisti apvij manu figūru, un rotaļīgi nekārtīgas lokas, kas nosedz plecus.
Pie sevis pasmaidīju, uzmundrinot sevi, kamēr mans puisis vēl šortos sēdēja pie televizora. Viņš lēnām piecēlās, paskatījās uz mani, bet neko nesakot aizgāja ģērbties. Šodien es gribēju viņu pārsteigt vairāk nekā jebkad agrāk. “Es arī braukšu,” es draiski paziņoju. Taču arī šāds piedāvājums neizraisīja sajūsmas pilnu reakciju, un no vannas istabas bija dzirdams tikai sauss “labi”.
Bet manas sajūtas bija pretējas. Tiklīdz ieraudzīju viņu uzposušos, mans pacilātais garastāvoklis ieguva seksīgu nokrāsu. Viņa smaržu aromāts ātri pārņēma manu prātu. Neatkarīgi no tā, vai tas bija apzināti vai nē, mēs lieliski saderējām kopā, un man aizrāvās elpa, ieraugot savu mīļoto tērptu melnā.
***
Bija laiks doties, un drīz mēs kā divas nakts ēnas ienirām vakara tumsā. Mašīna pat nebija vēl iesilusi, kad jau bijām sasnieguši galamērķi. Es ar grūtībām piedabūju viņu iedot man roku, lai neaplauztu kaklu un cieti samīdītā, slidenā sniega. Viņš turpināja dīvaini klusēt un būt vienaldzīgs. Nebijām pēdējie, bet ne pirmie – telpa bija pilna un ballīte bija jau sākusies. Gaviļnieks mūs sagaidīja ar platu smaidu, mēs uzreiz atbrīvojāmies no mēteļiem un, pasnieguši viņam asprātīgu dāvanu, ieplūdām pūlī.
Pēc neilga brīža mūs neviļus katru aizvilka uz dažādām mājas pusēm – mēs atkal šķīrāmies pilnīgi vienaldzīgi, taču nebija laika tam meklēt iemeslus. Šķita, ka viņš izbauda sava drauga kompāniju, un es biju patīkami pārsteigta, saņemot komplimentus par to, cik seksīgi es izskatos. Mana pašapziņa tikai auga: jutu, ka lielākā daļa viesu ar acīm seko manam siluetam. Diemžēl nācās vilties, kad nesaņēmu tādu pašu skatienu no viņa. Šķita, ka viņš apzināti stāv ar muguru pret mani un intensīvi runā ar savu labāko draugu tā, it kā viņi nebūtu redzējušies veselu mūžību…
***
Beidzot viņš pietraucās pie manis kā lode un, neteicis ne vārda, izvilka mani no viesistabas un, aizvedis uz gaiteņa tumšāko stūri, rupji piespieda mani pie sienas un satvēra aiz zoda: “Kas tas par šovu?” Viņa dziļā un apslāpētā balss viļņojās manā ķermenī ar baiļpilnu sajūsmu. Pirms paspēju ieskatīties viņa acīs, es sajutu viņa karsto elpu tieši pie savas auss, un viņa bārdas īsie sariņi tikai vēl vairāk uzbudināja manu jau tā elektrizēto ķermeni. Es nevarēju pateikt ne vārda, viss mans ķermenis bija sastindzis no pārsteiguma, baiļu un sajūsmas sajaukuma.
Viņam nebija nodoma runāt… Drīz vien es jutu, ka viņa siltā roka slīd pa manu kailo augšstilbu un veiklie pirksti bez jebkādas gaidīšanas pastūma malā biksītes un iespiedās dziļi manī. Mani pārņēma pārsteigums, es stingri atspiedos pret sienu un pēc dažiem mirkļiem viņš ar saviem pirkstu galiem jau kairināja manu baudas punktiņu. Es zināju, ka mūs var pieķert jebkurā brīdī, bet es negribēju, lai viņš apstājas. Iekodusi apakšlūpā, es iespiedos viņa plecā, bet tiklīdz sajutu, ka esmu tuvu kulminācijai, viņš apstājās.
***
Viņš nedaudz atkāpās, notupās un sāka vilkt nost manas slapjās biksītes. Viņš noslaucīja tajās savus pirkstus. Es gribēju pretoties, bet pietika ar vienu pavēlošu skatienu no viņa puses, lai es paklausītu. Viņš piecēlās, ielika manu apakšveļu savā kabatā un nomurmināja: “Pietiek, iesim mājās.”
Man nebija šaubu, ka mani vaigi dega no sajūsmas, bet nebija laika atdzist – es steidzos viņam pakaļ, nepaceļot skatienu uz viesiem. Viņš atvadījās no sava labākā drauga, paskaidrojot, ka ir radušās dažas neparedzētas problēmas. Viņš steigšus metās ārā, pat nepalīdzot man uzvilkt mēteli.
Traucoties pa sasalušo ietvi, sajutu, kā aukstais gaiss virpuļo ap maniem kailajiem augšstilbiem līdz pat manai mitrajai kājstarpei. Protams, arī brauciens bija citāds. Viņš visu ceļu klusēja un pat nepaskatījās uz mani. Es klusēju un kautrīgi saliku kopā kājas, lai nezaudētu kontroli un nepabeigtu viņa iesākto darbu. Vilcinoties vēroju viņa profilu. Viņš nebija ne norūpējies, ne nikns, tikai savādāks nekā vienmēr. Tas bija biedējoši un aizraujoši reizē. Viņš klusēja visu mājupceļu, arī liftā un pēc ieiešanas dzīvoklī. Es arī klusēju.
Novilkusi kurpes un pakārusi mēteli, es steidzos uz guļamistabu, lai pēc iespējas ātrāk novilktu savu jauno kleitu, pirms atstāju uz tās traipus. Un tur es stāvēju – pie tā paša spoguļa – tikai garajās zeķēs un krūšturī, un prātoju, kur ir mans halāts. Dodoties uz vannas istabu, es pavisam tuvu izdzirdēju viņa soļus un sāpīgi noelsos, kad viņš uzgrūda mani uz gultas. Tā es nokritu: ar seju uz leju un kailo pēcpusi uz augšu. Būtu jau piecēlusies un beidzot piedāvājusi uzzināt, kas te notiek, bet tam nepietika laika.
***
Viņš noguldīja mani un izpleta manas kājas. Sirds dauzījās kā negudra. Viņš rūpīgi notēmēja un vienā ātrā kustībā ienāca manī. Viss trīcēja sakarsis un slapjš. Šķiet, ka manas acis izlēca no dobumiem. Viņš izturējās pret mani dzīvnieciski, neko negaidot pretī. Bauda, izbrīns un bailes cīnījās manī, pārmaiņus raidot ugunīgus viļņus caur manu ķermeni. Viņa ritms un elpošana kļuva arvien ātrāka un ātrāka, pat iekšēji jutu, ka viņš tūlīt beigs. Pārsteigumā sajutu, ka viņš rupji parauj mani aiz matiem, aizsūtot mani baudas augstumos. Viņš vairs nespēja ilgāk izturēt, un viņa sperma izšļācās manī vairākos uzliesmojumos, ko viņš nekad agrāk nebija darījis.
***
Elsodams, viņš nokrita man blakus uz muguras un beidzot pasmaidīja — vīrietis, kuru es mīlu, beidzot bija atgriezies. „Nāc šurp!” – un es atkal paklausīgi ieritinājos viņam blakus, cerot uz paskaidrojumu. Viņš maigi noglāstīja manus matus un runāja tajā pašā zemajā, bet nu jau nedaudz apslāpētajā balsī: “Šodien tu biji tik pārliecināta un satriecoši skaista. Vien ieraugot tevi, man vairs negribējās nekur braukt… Un, es gribēju tev atgādināt, ka tu esi mana. Tikai mana!”
Viņa ienāca istabā un metās manā klēpī, aplika rokas man ap kaklu un mūsu lūpas kaislīgi sakļāvās. Sēžot man klēpī savos seksīgajos sporta legingos, skūpstot mani un viegli kustoties, viņa lēnām sildīja manas asinis. Sporta krūšturis tikai vēl vairāk izcēla viņas kuplās krūtis un, neaizsedzot vēderu, ļāva apbrīnot viņas dievišķo ķermeni. Viņa ir ideāls sievišķīgā skaistuma iemiesojums… It īpaši tagad, tikko no sporta zāles, ar vēl mitriem matiem pēc dušas. “Izskatās, ka es kādam patīku…” viņa izdvesa, entuziastiski apļojot savus gurnus manā klēpī.
Viņa skatījās tieši man acīs ar tādu mīlestību un iekāri, ka man uzmetās zosāda un sirds sāka sisties straujāk. Neteikdama ne vārda, viņa nostājās man pretī, atspiedās pret krēsla roku balstiem, ļaujot man tuvāk aplūkot savu dekoltē, un lēnām, pavedinoši nometās ceļos starp manām kājām. Pēc mirkļa viņa dedzīgi satvēra manu bikšu jostu, un tā kopā ar biksēm uzreiz noslīdēja gar manām kājām.
Viņa paņēma manu locekli rokā un paskatījās uz mani: “Tu nemaz nezini, cik ļoti tavs uzbudinājums mani uzkurina!”
***
Es tikai pakratīju galvu un pārsteigumā iepletu acis, kad viņa sāka glāstīt manu locekli. Vienkāršs minets mums nebija pārāk biežs viesis, un vēl jo vairāk, ja tas bija tik negaidīts. Man to šobrīd pat īsti negribējās… Jau ieraugot viņu durvīs, man radās vēlme ieraut viņu gultā, lēnām izģērbt un izbaudīt šo brīnišķīgo augumu. Taču viņai acīmredzot bija prātā pavisam cits scenārijs, un, lai gan mans mīlas kociņš jau bija klinšu ciets, viņa to tik maigi skūpstīja, laizīja un glāstīja, it kā tas būtu vissvarīgākais objekts pasaulē. Katru reizi, kad viņa paskatījās uz mani ar savām pasakainajām acīm, mana sirds sāka sisties straujāk.
Viņa apstājās, pievilka manus gurnus tuvāk krēsla malai un maigi aplika lūpas ap mana stīvā gaiļa galviņu. Viņa atkal ieskatījās manās acīs un lēnām ievadīja to arvien dziļāk un dziļāk. Cik dziļi vien varēja. Kādu laiku turējusi to kaklā, viņa pārmaiņus lēni to izvilka un laizīja tikai galviņu.
“Mīļumiņ…” mēģināju viņu brīdināt, ka ilgi vairs neizturēšu.
“Kušš…” viņa izdvesa un uzsmaidīja man. – “Ļauj man tevi izbaudīt. Es zinu, ka tev tas patīk.”
Viņa atkal to lēni norija. Lēni un vilinoši. Tad mazliet ātrāk viņa ļāva lūpām ceļot uz priekšu un atpakaļ visā tā garumā. Es satvēru viņas matus, pavirzot tos prom no viņas sejas. Tagad viņas roka glāstīja arī manus sēkliniekus un pārmaiņus ar muti stimulēja manu pulsējošo locekli.
“Mīļā…” es vēlreiz izdvesu, jūtot, ka tuvojas neizbēgamais. Tas bija tik patīkams, bet vienlaikus skumjš mirklis, jo es zināju, ka neatkārtojamā bauda tūlīt beigsies.
Viņa pastiepa savu rādītājpirkstu kā zīmi, lai es apklustu. Es apklusu. Manas kājas trīcēja, un šķita, ka kāju pirksti ieskrūvēsies grīdas dēļos. Es satvēru roku balstus tik stipri, ka man notirpa rokas. Es centos no visa spēka, lai apturētu ejakulāciju, cīnoties ar neizbēgamo, lai tikai pagarinātu šo brīnišķīgo sajūtu visā manā ķermenī. Vēl mazliet, vēl ne. Nē…
***
“Ak dievs…” es dziļi noelsos, kad viss mans ķermenis sastinga no viņas glāstiem, mirkli pirms izšļācās sēkla. Es mēģināju vēlreiz atgrūst viņas galvu, bet viņa uzsita man pa roku un ieskatījās man acīs ar tādu skatienu, ka es pārstāju pretoties.
Vienreiz, kad es viņai nejauši beidzu mutē, viņa sadusmojās, un bija skaidrs, ka tas nekad neatkārtosies. Un protams es tā vairāk nekad nebiju darījis. Tikai šoreiz bija savādāk…
“ES BEIDZU!” es kliedzu, un kā zibens mana karstā eiforija izlija no manām kaulu smadzenēm, caur mugurkaulu, caur saspringtajiem sēkliniekiem un caur manu pulsējošo locekli viņas mutē. Sprādziens pēc sprādziena. Un tā es slīdēju starp viņas lūpām, līdz manu ķermeni pārņēma mokoši brīnišķīga apmierinājuma sajūta.
Viņas acis pārsteigumā iepletās, vaigi ierāvās, jo jutu, ka viņa to norij. Norij! Pilnībā, bez kompromisiem uzņem manu būtību savā ķermenī. Viņa nolaizīja lūpas, piecēlās kājās un noskūpstīja mani ar savām mitrajām, karstajām lūpām. Es izbaudīju pazīstamo, sāļo garšu uz viņas kustīgās mēles.
Viņš atkāpās un mīļi jautāja: “Tu noteikti esi izsalcis? Visu dienu pie datora… Es tev kaut ko uztaisīšu”…
Viņa atkal kavējās. Man riebjas, ja mana autoritāte tiek ignorēta. Tiesa, nebija tā, ka pārējie mani pārlieku daudz ignorētu. Bija arī studenti, kas ieinteresēti klausījās katrā manā vārdā.
Viņa vienmēr sēdēja pirmajā rindā un vēroja mani ar vienaldzīgu sejas izteiksmi vai vienkārši savā kladē zīmēja manas karikatūras ar erotiskiem motīviem. Uz jautājumiem šī studente atbildēja īsi un pati nekad neko nejautāja. Vienmēr ieradās par vēlu un nekad nepalika ilgāk.
***
Viņa ienāca kabinetā bez klauvēšanas. Es gaidīju. Gaidīju studenti, kura mani pusgadu bija slepus provocējusi un beidzot bija sasniegusi robežu. Nevarēju piekasīties citiem viņas darbiem – viss tika izdarīts laikā un diezgan labi. Bet pēdējais darbs mani nogāza no kātiem. Viņa uzrakstīja eseju, lai paustu savu nicinājumu pret mani.
Nācās atzīt, ka teksts tiešām bija literāri spēcīgs, suģestīvs un šokējošs, taču neatbilstošs. Mani pārņēma panika, tiklīdz sāku lasīt. Vienīgais atvieglojums bija tas, ka studente eseju bija rakstījusi lekcijas laikā, tāpēc neviens cits to nevarētu būt redzējis. Es lasīju un brīnījos par to, cik precīzi viņa aprakstīja manus žestus, notvertos skatienus, un cik kalibrēti centās uzminēt manas emocijas.
Viņa rakstīja par mani kā par noslēgtu vīrieti, kurš iekāro jaunas meitenes. Es pat neuzdrošināšos strīdēties par to, kas šeit bija īsts un kas bija viņas izdomājums. Ticis esejas pusē, mans ķermenis saspringa, un, pieaugot viņas riebumam, pieauga arī mana erekcija.
Kad viņa ienāca, mans ķermenis reaģēja līdzīgi, tāpēc pat netaisījos piecelties no galda. Viņa trokšņaini aizvēra durvis un apsēdās savā mīļākajā vietā, bezrūpīgi nometot mugursomu uz tuvākā sola. Es klusēju, sakrustojis rokas uz krūtīm. Neko nesakot, studente sāka mizot līdzi paņemto banānu. Mēs skatījāmies viens uz otru un klusējām, līdz viņa sāka to demonstratīvi laizīt. Nenovēršot acu skatu, bet tikai vērīgi skatoties un smaidot. Mans daikts ar katru brīdi kļuva arvien cietāks. Viņas mēle ceļoja pa banānu tā, kā visnekaunīgākajās porno lentēs tiek apmierināti dzimumlocekļi.
Klusajā telpā dzirdēju ne tikai skaņu, ko izdeva viņas mute un siekalas, bet arī savu paātrināto elpošanu. Es kritu panikā. Piecēlos un aizslēdzu durvis no iekšpuses. Kļuva mazliet mierīgāk, bet viņa kļuva tikai sajūsminātāka. Studente izpleta kājas un sāka caur biksītēm glāstīt savu kājstarpi. Es atgriezos pie sava rakstāmgalda un atspiedos pret to. Mūs šķīra nepilni divi metri. Erekcija manās biksēs jau bija vairāk nekā acīmredzama.
Viņa atbalstīja vienu kāju uz krēsla un pavilka biksītes uz sāniem, joprojām laizīdama un sūkdama banānu. Es redzēju viņas mazās, rozā kaunuma lūpas, es redzēju mirdzošo mitrumu starp tām. Es pat sajutu tā smaržu, un man noreiba galva. Viņa iebāza pirkstus dziļi, dziļi un es nevainīgi noglāstīju savu dzimumlocekli, kas bija iesprūdis manās biksēs. Viņa izbaudīja manas sāpes, citādi to nevar pateikt.
***
„Novelc drēbes!” es skaļā, bargā tonī sacīju un nesaņēmu nekādu pretestību. Viņa nolika augli uz galda un, joprojām skatoties man acīs, sāka atpogāt savu kreklu. Attaisīju savu bikšu rāvējslēdzēju un izvilku savu ar asinīm piesūkušos daiktu. Viņa nolaizīja lūpas, un es uzdrošinājos sev pieskarties. Es lēnām glāstīju savu lepnumu, kamēr studente lēnām izģērbās. Pēc savas iniciatīvas viņa nostājās blakus savam galdam un nolika kreklu uz krēsla. Viņas svārki lēnām slīdēja pār kājām. Tas mierīgums, nosvērtība… ja nebūtu sarkanuma vaigos, es teiktu, ka viņa neko nejūt.
„Visu!” teicu, varbūt vairs ne tik pavēloši, bet viņa ātri pakļāvās. Pēc mirkļa arī krūšturis un biksītes gulēja uz krēsla. Manā priekšā stāvēja kaila, jauna meitene, kas man veltīja tādu skatienu, ka es joprojām jutos pazemots. Viņas mati sniedzās līdz pleciem. Rozā lūpas, bāla āda, tumši krūtsgali un šaura, tumša matiņu līnija starp garajām kājām. Šķietami nevainīga būtne, bet kaut kādā ziņā velnišķīga.
Es domāju, kā izgāzt savas dusmas. Es gribēju iebāzt savu locekli viņai mutē, bet baidījos, ka viņa iekodīs.
Es pavēlēju viņai atspiesties pret blakus esošo galdu. Viņa noliecās, izsliedama savu apaļīgo sēžamvietu, un mans penis tīksmē raustījās.
***
Tuvojoties, es sajutu viņas ķermeņa smaržu vēl spēcīgāk. Es gribēju viņu samīļot, skūpstīt, laizīt… Pārbraucu ar plaukstu pār viņas sēžamvietu, uz spēcīgi to iepļaukāju. Viņa žēlīgi noelsās. “Skaiti!” es teicu, balsī ieliekot visu savu niknumu. “Viens,” viņa klusi izdvesa. Tam sekoja nākamais sitiens pa viņas pēcpusi. “Divi,” viņa vēl nožēlojamāk noelsās. Es saņēmos. Sitiens. “Trīs,” es jutu, ka viņa mēģina savaldīties, iekost lūpā, lai neraudātu. Sekoja nākamais pēriens. “Četri,” viņa steidzīgi izdvesa. Sitiens. “Pieci,” tas izklausījās nedaudz maigāk. Sitiens. “Seši,” es neredzēju viņas seju, bet man bija aizdomas, ka viņa raud.
Es noglāstīju sārto, dedzinošo plaukstas nospiedumu uz viņas baltās ādas, un mani pirksti aizklīda līdz viņas kaunuma lūpām. Es biju kā apburts ar viņas ādas zīdaino gludumu. Tirpas zibēja cauri manam ķermenim. Man bija jāizmanto brīvā roka, lai noslaucītu spermu, kas bija sakrājusies uz mana dzimumlocekļa gala. Šī mitruma lāse tā vien vilināja iekļūt viņas jaunavīgajā kājstarpē.
Man vajadzēja sevi apturēt. Vēl viens sulīgs sitiens pa viņas apaļo pēcpusi. “Septiņi,” studente elsa. Es biju dusmīgs, jo gribēju viņu. Trieciens. “Astoņi,” viņa atkal asarām acīs teica un es gribēju viņu vēlreiz noglāstīt. Nē. Sitiens. “Deviņi,” viņa elsoja no patiešām smagā sitiena. Es nejutu nožēlu.
Man likās, ka vairs ilgāk neizturēšu. Paņēmu locekli plaukstā, kas bija karsta no sniegtajiem pērieniem, un atslābu. Dažus mirkļus vēlāk, locekļa galviņai sitoties pret viņas sarkano dupsi, es sasniedzu ekstāzi. Viņa stāvēja nekustīgi, bet es manīju, ka viņas augšstilbi ritmiski saspiežas kopā – acīmredzot nebiju vienīgais, kam tas patika.
***
Paņēmis viņas biksītes, noslaucīju tajās spermu no viņas sēžamvietas un noliku tās uz galda blakus viņas sejai. Es gribēju, lai viņa iegaumē manu smaržu. Es mazliet nobijos, kad ieraudzīju asaras uz viņas vaigiem, bet pēc mirkļa viņa piecēlās un atkal paskatījās uz mani ar to pašu vienaldzīgo sejas izteiksmi. Sarkana seja, kompromitēta, aptraipīta, bet tomēr nesalaužama. “Viss?” viņa jautāja trīcošā balsī. “Viss. Deviņi,” es sacīju, aizpogājot bikses un vairs neskatīdamies uz viņu, “Desmit nebūs satura dēļ. Tu taču saproti.” Es atvēru logu un ieelpoju svaigo gaisu.
Ar acs kaktiņu redzēju, kā viņa saģērbjas, bet atstāj biksītes uz galda. Es neko neteicu. Skaļi, dziļi ieelpojot, viņa nožēlojamā balsī atvadījās: “Uz redzēšanos.” Atbildēju ar to pašu. Dzirdēju kā viņa atslēdz, atver un aizcērt durvis. Es nopūtos. Mans daikts joprojām stāvēja, un seksa smarža gaisā uzjundīja asinis. Es jutos dzīvs un spēcīgs. Un nedaudz apjucis. Steidzos paņemt mantas, lai dotos mājās.
Blakus biksītēm pamanīju no piezīmju grāmatiņas izplēstu papīra lapu ar vienu no tiem zīmējumiem, kurā mans lielais, cīpslainais penis ir gandrīz tikpat garš kā manas kājas. Zem tā bija tālruņa numurs un vārdi: “Tieši tas, ko biju gaidījusi.” Manas asinis vārījās. Ieliku zīmīti portfelī, atpogāju bikses un apsēdos. Tā meitene spēlējās ar mani, liekot man domāt, ka es varu visu kontrolēt. Ak… es atkal jutos apvainots, bet niknums manī pulsēja ar lielu kaislību.
Ja intīmas izpriecas ceļiem saļodzīties nav ļāvušas vismaz gadu, dāmām tik un tā pēc garās pauzes pamostas gluži instinktīva, dzīvnieciska vēlme vīriešu barā pamanīt pašu spēcīgāko, staltāko un vīrišķīgāko… hmm… tēviņu. Stāsts par sievieti, kurai sekss nav bijis gadu.
Cilvēki jau bija sākuši pulcēties. Viņa tos neredzēja, taču dzirdēja arvien pieaugošo čalu, ko gan pārmāca bungu dobjā dunēšana un dūdu skaņas.
Uztraukumā trīcošiem pirkstiem Maija pabeidza tīt kājautus un iemauca pēdas zemos mīkstas ādas zābaciņos. Vēl bija ātri jāapjož austā josta un jātiek galā ar saktām, lai tumšzilā villaine labi turētos vietā.
– Ui, cik smags! – Maija novaidējās, kad vainags cieši piegūla lina galvassegai. – Nesaprotu, kā ar visiem tiem bronzas grabuļiem un drēbju kārtām izturēšu – saulē ir kādi 30 grādi!
– Un kā tad sendienās sievietes izturēja? – Līva atsvieda, steigšus šo to piekārtodama draudzenes apģērbā, tad soli atkāpās un vērtējoši pārlaida viņai acis.
– Nu, kā?
– Super! Paskaties pati!
Maija nostājās spoguļa priekšā. Pretī vērās it kā labi zināma, tomēr svešāda sieviete arheoloģiskajā tautastērpā, ko rotāja neskaitāmas bronzas rotaslietas.
– Īsta valdniece, – Līva atzinīgi uzsmaidīja un piemiedza ar aci. – Tavam Visvaldim patiks.
– Kam? – Maija nesaprata.
– Nu Gatim taču! Nupat jūs iepazīstināju, neatceries?
– Atceros, atceros… Jersikas valdnieks, – Maija pasmaidīja.
***
Nu jau vairākus gadus vasaras vidū šeit notika vēsturei veltīts festivāls, un ar katru gadu interesentu pulks kļuva arvien lielāks. Cilvēki pulcējās, lai divu dienu garumā klausītos sendienām raksturīgu mūziku, nogaršotu dažādus ēdienus, vērotu amatniekus izrādām savas prasmes, iegādātos no tirgotājiem kādu nieku vai noderīgu lietu, vērotu brīvdabas uzvedumu. Šogad festivāls bija veltīts 13. gadsimtam, un arī uzvedums attiecīgi bija plānots kā tā laika notikuma rekonstrukcija. Vācu krustneši uzbruka Jersikai, tās valdnieks Visvaldis ar saviem ļaudīm varonīgi aizstāvējās, taču kauju zaudēja, turklāt iebrucēji saņēma gūstā valdnieka sievu. Lai viņu atgūtu, Visvaldim bija jāzvēr uzticība bīskapam Albertam un jākļūst par viņa vasali.
Vēl vakar Maija bija domājusi, ka izklaidēsies skatītāju rindās, taču tad piezvanīja draudzene Līva – viņa bija iesaistījusies festivāla uzveduma organizēšanā – un izmisusi lūdzās, lai Maija izpalīdz un ielec Visvalža sievas lomā. Iepriekš sarunātā lomas tēlotāja nelaimīgā kārtā bija salauzusi kāju, un, pēc Līvas teiktā, nevienu citu skaistu, graciozu sievieti, kura nebītos no publiskas uzstāšanās, viņa ātrumā nevarot atrast.
Pēc neilgas tielēšanās Maija bija piekritusi, tad steigšus iepazīstināta ar uzveduma scenāriju, šorīt satikusi Jersikas valdnieka un bīskapa Alberta lomu tēlotājus un vienreiz kopā ar pārējiem izmēģinājusi, kas un kā viņai izrādē būs jādara. It kā jau nekas sarežģīts un nekāda nozīmīgā aktiermeistarība patiesi nebija nepieciešama, tomēr nu – brīdi pirms uzveduma sākuma – Maija juta tādu lampu drudzi, ka kļuva gandrīz vai nelabi.
***
– Sākam! – kāds uzsauca.
– Nāc! – Līva steidzināja un rāva Maiju sev līdzi.
Zālienā sasēdušo skatītāju pūļa priekšā slējās no neēvelētiem dēļiem sanaglotā Jersikas valdnieka pils, patiesībā – viena tās siena. Kad Maija, sadevusies rokās ar Gati jeb valdnieku Visvaldi, pakāpās, lai parādītos vienā no pils logiem un karaliski pamātu publikai, dekorācija bīstami saļodzījās, tomēr, paldies Dievam, nesabruka.
Atskanēja taures, vēstot par naidnieku tuvošanos, un pils priekšā uzradās aptuveni divdesmit krustneši. Bīskaps Alberts un vēl kādi pieci zobenbrāļi jāja ar zirgiem, pārējie, ieročus draudīgi vicinādami, skrēja kājām. Jersikas valdnieks saviem karavīriem pavēlēja aizstāvēties un padzīt ienaidniekus, un sākās sīva kauja.
Iepriekšējos vēstures festivālos Maija tādas jau bija redzējusi, tomēr vērot cīnītājus tik tuvu bija kas cits. Metāls cirtās pret metālu, dobji dunēja zirgu pakavi un koka vairogi, vīri izgrūda niknus rēcienus, kaujas saucienus, un cīņas laukā ātri vien kļuva patiešām karsti ne jau no saules vien. Viņa dzirdēja, kā puiši piepūlē sēc, saoda viņu sviedrus un sajuta arvien pieaugošo adrenalīnu.
– Re, kā šiem uzsita asinis, – Līva, stāvēdama blakus Maijai, nosmaidīja. – Cīnās pa nopietno.
Arī skatītāji atzinīgi novērtēja īstenībai pietuvināto kaujas ainu, veltot cīnītājiem skaļus, uzmundrinošus izsaucienus, ovācijas un aplausus.
Pēc scenārija Maijai – Jersikas valdniecei – bija jāstāv pils logā un izbaiļu pilnām acīm jāseko, kā cīņā veicas viņas vīram, tomēr viņa jau kuru reizi pieķēra sevi, ka skatiens ilgāk kavējas pie viena no jātniekiem. Tumšbrūna, nemierīga zirga mugurā sēdošais krustnesis stingri un stalti turējās seglos, ar vienu roku cieši turot iemauktus, bet ar otru plaši vēzējot garo zobenu, kas, ik pa brīdim uzzibsnot saulē, smagi cirtās pret pils aizstāvjiem. Cirtieni tika izdarīti ar tādu spēku un veiklību, ka šķita – krustnesis tūlīt kādu patiešām savainos vai pat nogalinās. Kaut kas velnišķīgi bīstams un reizē savādi valdzinošs jautās šā vīrieša kustībās, un Maijai bija tāda sajūta, kā vērojot graciozu plēsoņu, piemēram, jaguāru. Kad tāds iziet medībās, varbūt pat ir bauda kļūt par viņa medījumu, Maija prātoja, tūlīt gan nedaudz nokaunoties par šo domu.
Lūk, ko nozīmē, ja sievietei sekss nav bijis gadu!
Tad laikam pamostas gluži instinktīva, dzīvnieciska vēlme vīriešu barā pamanīt pašu spēcīgāko, staltāko un vīrišķīgāko… hmm… tēviņu.
Maija iekoda apakšlūpā, lai piespiestu sevi domāt par ko citu, taču tas nebija tik vienkārši. Jo īpaši tāpēc, ka izveicīgais krustnesis nu raudzījās viņas virzienā. Vīrieša seju pilnībā aizsedza ķivere, un tās šaurajā spraugā pat nebija iespējams saskatīt viņa acis, tomēr Maijai likās, ka jūt sev pārslīdam krustneša skatienu – ciešu un vērtējošu.
***
Kad vairums pils aizstāvju jau nekustīgi gulēja zemē mākslīgo asiņu peļķēs, viens no uzbrucējiem pielēca pie pils ar degošu lāpu un pielaida tai uguni. Tā kā dekorācija pirms tam bija apslaucīta ar degvielu, gaisā tūlīt uzšāvās varenas liesmas.
Visvaldis ar atlikušajiem pils aizstāvjiem metās uz laivām, lai glābtos bēgot.
– Ko stāvi?! Skrienam! – Līva uzsauca Maijai, kura kā aizsapņojusies joprojām skatījās uz stalto krustnesi.
Abas kopā ar pārējiem bēgošajiem pils ļaudīm, skaļi kliegdamas un vaimanādamas, skrēja uz laivām. Maija jutās gandrīz vai patiesi nobijusies, jo uguns svelme un acīs kodošie dūmi jau iepriekš nežēlīgās kaujas uzburto realitātes sajūtu vēl tikai paspilgtināja. Jersikas pils dega, un valdniecei bija jātiek laivā. Maija skrēja, cik ātri vien varēja, kaut labi zināja, ka atbilstoši scenārijam krustneši viņu tūlīt noķers un saņems gūstā. Zināja, tomēr izbailēs skaļi iespiedzās, pēkšņi sajuzdama nesaudzīgas, smagas rokas satvērienu, kas viņu uzrāva gaisā, guļus uzmetot auļojoša zirga mugurā. Viņa karājās ar galvu uz leju pāri kāda jātnieka klēpim, un dzirdēja pūli ieaurojamies mirklī, kad sagūstītājs ar plaukstu viņai rotaļīgi, tomēr spēcīgi uzšāva pa pēcpusi.
Ar savu trofeju noauļojis gar sajūsminātajiem skatītājiem, nolaupītājs strauji pagrieza zirgu, iecirta tam sānos papēžus un aiztraucās gar upes krastu, drīz nozūdot skatieniem aiz neliela uzkalniņa.
– Nu tu vari laist mani vaļā! – Maija uzsauca. Karāties pie auļojoša zirga sāniem tik pazemojošā pozā nudien vairs nebija izturami. Taču jātnieks laikam nedzirdēja, jo nelika zirgam apstāties un arī neizlaida Maiju no sava spēcīgā satvēriena.
– Ei, kurls esi?! – viņa uzsauca jau skaļākā un pūcīgākā balsī. – Laid mani!
Viņš joprojām izlikās nedzirdam, zirgs turpināja auļot, un Maijai bija bail pretoties, lai, nedod Dievs, nenokristu un nelauztu kaulus.
Pēkšņi Maija atkal sajuta vīrieša plaukstu pieskaramies un cieši uzgulstam viņas dibenam. Šoreiz tas nebija rotaļīgs uzsitiens, plauksta lēni un nekaunīgi sažņaudza vienu bulciņu.
Stingrie pirksti caur audumu kārtām ieslīdēja arī starp dupša vaigiem.
– Izbeidz! Ko tu atļaujies?! – viņa iekliedzās un izbijusies centās atbrīvoties. Labāk novelties no zirga, nekā ļaut sevi apgramstīt svešam izvirtulim!
Nu zirgs strauji apstājās, jātnieks satvēra Maiju zem padusēm un lēnām noslidināja lejā gar dzīvnieka silto sānu, līdz viņas pēdas atdūrās pret zemi. Viņa nikni uzlūkoja savu sagūstītāju. Skatoties pret sauli, virs viņas zirga mugurā slējās tumšs un draudīgs siluets. Maija instinktīvi gribēja atkāpties, taču sapinās garajos brunčos un pakrita. Nodunēja zeme, jātniekam nolecot no zirga. Viņš pastiepa roku, lai palīdzētu piecelties, taču Maija izlikās to nemanām un neveikli trausās kājās saviem spēkiem.
Stāvot līdzās, vīrietis likās liels un masīvs. Nu viņa tajā atpazina kaujas laukā ievēroto krustnesi.
***
– Redzēju, kā tu uz mani pirmīt skatījies, – viņa balss zem ķiveres skanēja dobji un izaicinoši.
– Tas tev nedod tiesības mani aiztikt, – Maija nikni uzšņāca.
– Es tikai vadījos pēc scenārija, – šķita, ka viņš smīn.
– Tad mūsu scenāriji pamatīgi atšķiras!
Viņa strauji apcirtās un devās prom, un iztrūkusies sarāvās, kad krustnesis saķēra aiz rokas.
– Uz kurieni?
– Atpakaļ! – Maija pūlējās izrauties.
– Cik zinu, tev uzvedumā vairs nav jāparādās. Šobrīd Visvaldis pazemots krīt ceļos bīskapa Alberta priekšā un piekrīt būt viņa padotais. Publika aplaudē un dodas šturmēt šašlika un alus teltis. Mēs tur esam lieki.
– Ko tu gribi? – viņa pūlējās balsī ielikt niknumu, taču vairāk gan izklausījās nervoza un nobijusies. Tieši tāda viņa šobrīd arī jutās.
– Palīdzi man tikt ārā no bruņām. Pašam grūti…
Maija neuzticīgi pavērās viņā.
– Nu, lūdzu, – vīrietis piebilda.
Vēl mirkli vilcinājusies, Maija pastiepās, abām rokām satvēra krustneša bruņucepuri un rāva nost, ieintriģēti skatīdamās, kas zem tās atklāsies.
Viņā raudzījās tumšzilas acis, pār kurām krita zem bruņucepures savēlušos tumšu matu šķipsnas. Stingro zodu un vīrišķīgo žokļa līniju klāja trīs dienu rugāji. Sasodīts, cik viņš bija seksīgs!
– Mani sauc Kaspars, – krustnesis stādījās priekšā.
– Maija.
Viņš atsprādzēja un nometa zālē roku sargus, tad to pašu izdarīja ar ādas siksnu, ar ko bija apjozta baltā bezpiedurkņu tunika, uz kuras izcēlās liels, melns krusts. Noģērbis arī to, ar žestu aicināja Maiju palīdzēt tikt ārā no bruņukrekla.
Bruņukrekls bija veidots no sīkiem tērauda gredzentiņiem un noteikti svēra vairāk nekā desmit kilogramu. Maija brīnīdamās to pasvārstīja rokās.
– Kā tu varēji tādā cīnīties?
– Esmu pieradis, – Kaspars īsi atteica un noģērba piesviedrētu lina kreklu, atklājot saulei un Maijas acīm brūni iedegušu muskuļotu torsu. Pār plakano vēderu zem nabas aizstiepās tumšu matiņu celiņš, intriģējoši nozuzdams aiz rupja auduma biksēm.
– Kārumniece, – vīrieša balss skanēja nedaudz piesmakusi. Viņš bija sekojis Maijas skatienam.
– Tu ko?! – viņa tēlotā sašutumā gribēja liegties, taču nespēja novērsties, kad krustnesis atbrīvojās arī no sava pēdējā apģērba gabala un nu stāvēja viņas priekšā pilnīgi kails, reibinoši smaržodams pēc cīņas un saules karstuma radītiem sviedriem, zirga un muskusa. Plēsoņa sevi izrādīja trusītim, nešaubīgi gatavodamies uzbrukumam.
Maija ieprātojās, ka tagad vēl varētu aiziet. Tomēr viņa vairs nevēlējās doties prom. Bija tik neizsakāmi labi justies spēcīgā, izskatīgā vīrieša iekārotai un gribētai. Par to, ka Kaspara acīs viņa tāda bija, šobrīd nebija ne mazāko šaubu.
Tumšo, cirtaino matiņu biežņā guļošais loceklis braši slējās viņai pretī, acīmredzami kļūstot ar katru mirkli cietāks.
– Es tevi gribu, – krustnesis valdonīgi paziņoja, un viņa rokas lēni un mazliet neveikli attaisīja saktu aizdares, atbrīvojot Maiju no villaines, brunčiem un garā linu krekla.
– Tu neievēro 13. gadsimta stilu, – viņš nosmīnēja, iekārē satumsušu skatienu veltot zem krekla uzietajam baltu mežģīņu krūšturim un gaisīgajām biksītēm.
Krustneša plaukstas sākumā piesardzīgi, bet tad arvien drošāk apmīļoja mežģīņu segtās pilnīgās krūtis, tad, izņēmis tās ārā no krūštura bļodiņām, viņš noliecās, lai spēcīgi pasūktu sārtos krūšu galiņus, kuri jau bija kļuvuši pavisam cieti.
Maija glāstīja vīrieša matus, skaustu, platos, muskuļotos plecus un skaļi ieelsojās, kad viņa roka glāstoši noslīdēja zemāk, lai ienirtu zem viņas biksītēm. Šis vīrietis zināja, ko dara, o, jā, un jau pēc dažiem mirkļiem šaurā auduma strēmelīte starp sievietes kājām bija pavisam mitra. Viņa pirksti ritmiski turpināja darboties, un Maijai saļodzījās ceļi, kļuva arvien grūtāk nostāvēt. Sajutis to, Kaspars noguldīja viņu uz pirmīt zemē nomesto drēbju kaudzes, nepacietīgām kustībām atbrīvoja no biksītēm un papleta viņas kājas.
Krustneši pakļāva ar uguni un zobenu, un šis vīrietis ar viņu šobrīd darīja to pašu. Viņa zobens bija ugunīgi karsts un liels, patīkami piepildot un apmierinot, liekot padevīgi sekot viņa noteiktajam ritmam, lai visbeidzot izšķīstu apžilbinoši baltā saules gaismā kaut kur augstu, augstu virs pūkainajiem vasaras mākoņiem.
***
Zirgs, jau krietni pamielojies ar sulīgo, lekno zāli, ieinteresēts nolieca galvu starp manāmi izmīņātajām smilgām, lai paskatītos, ko tie cilvēki tur tik ilgi dara.
– Nelūri! – vīrieša balss uzrūca, un zirga purns nesaudzīgi tika pabīdīts nost. Dzīvnieks nosprauslojās un pagājās sānis. Skaidrs, ka vēl kādu brīdi neviens viņam mugurā nekāps.
– Zini, – Kaspars klusi runāja Maijai pie auss, ar pirkstu apļodams ap vienu no viņas krūtsgaliem. – Nākamnedēļ līdzīgs festivāls notiks Grobiņā. Tur es būšu vikings. Atbrauksi?
– Nē, – viņa, piepildīta un apmierināta, pasmaidīja. – Es guļu tikai ar krustnešiem…
Ir lietas – reibinoši skaistas un vienreizīgas –, ko turpinājums tikai sabojātu.
Viņi jau pirms kāda laiciņa pārvācās, bet es vēl atceros un ilgi viņu atcerēšos. Lauma… Cik interesanti viņas vārda burti slīd pār manu mēli.. L-a-u-m-a… Es atceros visu, visu mūsu tikšanās reizes burvību.
Lauma ir seksīga blondīne ar zilām acīm un gaisīgām lūpām, kuras ieraugot, vīrietim prātā iešaujas tikai viena doma. Agrāk viņa nodarbojās ar dejošanu, tāpēc nav brīnums, ka viņai ir tik skaistas kājas un tas dibens… Ai! Viņa bija precējusies, bez bērniem.
Interesanti ir tas, ka, neraugoties uz viņas matu krāsu, viņai bija ass prāts un satriecoša intuīcija. Draudzenes apskauda viņas ārieni, bet vīrieši redzēja tikai viņas ārieni. Jebkuros apstākļos un jebkurā laikā viņa izskatījās lieliski, eleganta un nepieejama. Viņas seksualitātes dēļ vīrieši juka prātā! Tā arī man bija iespēju viņu apbrīnot, satiekot kāpņu telpā izteikt kādu komplimentu… Bet viņa tikai pasmējās… Un kā viņa smaržoja! Tas bija tik erotiski… Kad mēs kopā braucām ciešā liftā, tad viņas smaržas dēļ man cēlās stāvus viss…
Reiz man gadījās aizvest Laumu no veikala līdz mūsu mājai. Un, lūk, kad viņa pieliecās, lai paņemtu somas, krekliņa izgriezumā es ieraudzīju viņas krāšņās krūtis… Burvīgās formas tieši manas sejas priekšā. Tas mani ļoti uzbudināja, manam ķermenim izgāja cauri karstums – no augšas līdz lejai – „iesitot” tieši pa manu locekli, kurš momentāli aptraka un gribēja rauties ārā no biksēm. Mani vaigi vēl ilgi un spēcīgi svila. Lauma aizgāja, bet manu acu priekšā vēl ilgi stāvēja viņas seksīgais tēls…
***
Es spēcīgi viņu gribēju, bet tas nebija iespējams. Līdz brīdim, kad izdzirdēju zvanu pie sava dzīvokļa durvīm. Atveru durvis, un tur stāv viņa… Lauma… Visā savā krāšņumā…
-Arti, tu vari man palīdzēt? Man lejā palika iepirkumu somas, man savilka muguru, spēcīgas sāpes, pati uznest augšā nevaru. Palīdzēsi?
Vai es palīdzēšu? Es viņu pašu varētu nēsāt pa kāpnēm augšā un lejā. Pavisam drīz somas stāvēja uz durvju sliekšņa, bet Lauma – atspiedusies pret sienu. Viņa skatījās uz mani ar draudzīgu, bet flirtējošu skatienu un teica: „Varbūt vēlies ienākt uz kafiju?” Es, protams, uzreiz piekritu.
Mēs iegājām dzīvoklī, kurā es līdz šim nekad nebiju bijis. Viss tik gaišs, kārtīgs un smaržo pēc viņas… Pat neradās sajūta, ka šeit dzīvo arī vīrietis. Viņa uztaisīja mums kafiju un pati aizgāja uz citu istabu. Pēc brīža viņa atgriezās, bet šoreiz jau tērpusies tikai halātiņā – tik plānā, ka varēja redzēt, kā tam cauri spiežas viņas piebriedušie krūšu gali. Protams, mans loceklis uzreiz uz to atsaucās.
Viņa tēloja, ka viss ir kārtībā un jutās kā mājās, jo, nu, tās arī bija viņas mājas. Tikai muguras sāpes neesot viņu atlaidušas. Viņa palūdza, vai varu uztaisīt viņai masāžu. Jā, varu!
Saķēru viņu ap vidukli, palūdzu atslābināties un noguldīju uz grīdas, ar seju uz leju. Viņa novilka halātiņu līdz dibenam un, ak, vai, cik skaista viņai bija mugura… Es sāku to glāstīt – no pleciem, lēnām pa mugurkaulu uz leju, līdz pat mīlīgajām bedrītēm muguras apakšdaļā. Viņa gulēja klusi, tāda neaizsargāta… Manas rokas slīdēja pār viņas ķermeni, es sāku mīcīt arī viņas dibenu un masēt kājas. Kas mani apturēja doties tālāk? Mans loceklis signalizēja, ka tūlīt viss būs galā, ja es tūlīt pat neapstāšos. Es apstājos.
„Drīkst celties?”, vaicāja viņa. Protams! Tikai, līdz ko viņa piecēlās no grīdas un iztaisnojās, viņas halāts palika uz grīdas. Viņa stāvēja manā priekšā pilnīgi kaila. Tik skaista, tik iekārojama, pati pilnība. Es momentāli beidzu. Es sajutos vājš un kauna pilns, tāpēc teicu, ka man jādodas mājās.
***
Nepagāja pat stunda, kad es izdzirdēju zvanu pie savām durvīm. Es atvēru, un tur viņa stāvēja. Savā halātiņā, ar divām kafijas tasēm rokās. „Mēs nepabeidzām iesākto,” viņa noteica un ienāca iekšā. Es jutu, kā mans loceklis atkal laužas ārā no biksēm, taču šoreiz es sev nosolījos, ka tik ātri viss nebeigsies.
Lauma nolika kafijas krūzi manā priekšā. Kafijas, viņas matu un ķermeņa aromāts mani apdullināja. Un tās krūtis, kas gluži vai raujas ārā no halāta izgriezuma. Viņa apsēdās man blakus… Viņas skaistais profils, puspavērtās lūpas… un te es sapratu – tagad es varu viņu apskaut un noskūpstīt. Es biju maigs, bet uzstājīgs. Viņa nedaudz sastinga un pēc brīža viņas rokas jau bija ap mani, saldās lūpas atbildēja manām un es jau nesu viņu uz guļamistabu.
Pēc tam viss notika lielā miglā. Galva griežas, es esmu pilnīgi uzbudinājies, mēs abi kaili, es glāstu viņas kuplās krūtis un beidzot varu arī tās izgaršot. Jūtu viņas uzbudinātā ķermeņa aromātu, smago elpošanu un vieglo raustīšanos. Tad es uzmanīgi papletu viņas maigās kājas un iegāju viņas miklajā vagīnā. Tas bija kā trieciens ar elektrību, šķita, ka mans loceklis burtiski deg! Mēs abi ilgi bijām ekstāzē un ātri vien sasniedzām brīnišķo finālu, baudas virsotni… Mēs beidzām gandrīz kopā… Kā viņa kliedza un elsoja…
Mēs vēl ilgi gulējām apskāvušies, es nebiju spējīgs atrauties no šī tik ļoti vēlamā ķermeņa… Tad viņa iečukst man ausī: „Kafiju mēs tā arī neizdzērām”. Mēs ceļamies un abi dodamies uz virtuvi, kur vēl ilgi runājamies. Tad viņa apgūlās uz dīvāna un palūdza, lai pamasēju viņai muguriņu. Kā gan es varu atteikt?
Es viegli sāku masēt viņas muguru un palēnām noslīdu līdz dibenam. Nolēmu likt lietā savu mēli un nedaudz paspīdzināt viņas gribošo ķermeni. Lauma visādi locījās un tik saldi elsoja… Tik saldi, ka mans loceklis jau sprāgst pušu spiediena dēļ, un es atkal ar lielu baudu ieeju viņā. Es glāstu viņas klitoru, baudu viņas ķermeni un jūtu, cik lielā eiforijā viņa pati ir.
Tas bija vairāk, nekā mana sapņa un seksuālo fantāziju piepildījums. Kādu baudu viņa man sniedza!
Nākamajā dienā es vēl nespēju noticēt tam, kas notika. Es visu dienu gulēju gultā un cerēju, ka varbūt tas atkārtoties. Tikai vēl pēc pāris dienām es uzzināju, ka viņa ar vīru aizbrauca projām. Uz kurieni? Kas to lai zina… Bet manās atmiņās viņa ir un būs mana ideālā sieviete, kuru man bija iespēja baudīt…
Sejā iespīd spoža rīta saule, un es sāku lādēties, ka vakar vakarā piemirsu aiztaisīt aizkarus, lai gan šī nav ne mana istaba, ne mana gulta, pat drēbes, kas man pašlaik mugurā, nav manas. Paraugos uz dīvānā dusošo draugu. Mēs esam tikai draugi (atcerieties to!). Par laimi, viņš guļ, tātad varu atļauties savus ik rīta prieciņus, bez kuriem es nespēju iesākt dienu. Nē, tā nav nekāda spēlēšanās ar sevi, ak, perversie ļautiņi!
Savākusi savas blondās cirtas zirgastē, ieslēdzu austiņās fantastisko Lenny Kravitz Fly Away. Klausos mūziku un kustos gultā, pilnībā aizmirstot, kur atrodos. Atsedzu vienu kāju un to pavingrinu, tad otru pariņķoju, un tad tiltiņš, bet mīkstajā gultā līdzsvara izjūta pazūd un es sabrūku uz gultas. Pēc brīža izraušos ārā un, kustinot tālāk gurnus mūzikas ritmā, saklāju gultu.
***
Turpinu savus priekus līdz momentam, kad sajūtu durošu skatienu mugurā. Tas ir viņa skatiens, kas visu šo laiku ir mani pētījis un smīkņājis. No tikko saklātās gultas paņemu spilvenu un iemetu viņam ar to, bet pati, zaudējot līdzsvaru, iekrītu atpakaļ gultā un palieku tur guļam un smejamies. Izņemu austiņas un ar samiegtām acīm saku viņam: ”Tā nav godīgi! Tu mani piemānīji!” Pati saprotu, cik bērnišķīgs ir šis pārmetums, un atkal sāku smieties.
„Bet, kas teica, ka esmu godīgs?” viņš ar jau nopietnāku skatienu jautā. Es pārstāju smieties un pieceļos, lai dotos uz virtuvi uzcept omleti. „Tu iesi šāda uz virtuvi? Man jau nav nekas pretī, ka dzīvoklī ir sieviete, kas tērpta mini topiņā un bokseršortos, bet diez vai pārējās dzīvokļa dāmas būs mierā, ka viņu puišu priekšā gorās puskails sievišķis.”
Atskatos uz viņu, ielieku austiņas atpakaļ ausīs, ieslēdzu My Darkest Day – Porn Star Dancing un demonstratīvi aizeju uz virtuvi. Lai man kāds noteiktu ko un kā es varu darīt no rīta? Tas ir mans rituāls, kuru neviens man neatņems. Manis pēc viņš var būt pats Vins Dīzels, bet es dzīvoju pēc saviem noteikumiem!
Lai gan šis vīrietis ir kā gardākā konfekte, ko gribētu nolaizīt un apņemt ar lūpām, līdz ikkatra auguma vieta būtu izgaršota. Nostāties viņam pretī un ar nagiem iecirsties viņa mugurā, jo es zinu, ka viņam nesāpēs, viņš tikai nomurrās kā runcis. Es vēlētos viņam uz pleca uzpilināt ūdens pilīti un redzēt, kā tā slīd pāri viņa pleca bedrītei, viņa spēcīgajām krūtīm, tad nopil tālāk uz vēdera preses augšējās daļas un turpina savu ceļu starp vēdera preses kubiciņiem. Beigās, kad ūdens piliens būtu jau zemāk par viņa jostas vietu, es notuptos pie viņa auguma un ar mēli maigi šo ūdens pili nolaizītu..
***
Nepamanu, ka esmu apstājusies pie virtuves durvīm, kamēr ļaujos savām fantāzijām. Nodomāju – „Kā tad!”, ieeju virtuvē un ar neķītru smaidu uzlieku vārīties ūdeni. Skan Papa Roach – Hollywood Whore, un turpinot ritmiskās gurnu kustības, sāku gatavot savu iecienīto brokastu omleti. Mūzika valda pār manu augumu un viļņveidīgi liek kustēties gan maniem gurniem, gan krūtīm. Griežos riņķī, lai dotos pie plīts, bet sabīstos, jo tur jau, ķircinoši smaidīdams, stāv viņš un skatās man tieši acīs. Tā vien gribās savus pirkstus ieslidināt viņa tumšajos matos un, maigi izaicinot, paraut tos uz leju.
„Sasodīts! Tu zini, ka man nepatīk šādi izgājieni. Tas nav smieklīgi,” dusmīgi sakrustojusi rokas uz krūtīm, es saku, nedaudz melojot. Viņš, plati smaidīdams, pieliecas un, lai iedzītu mani slazdā, uzliek savas spēcīgās rokas uz galda, kas atrodas aiz manis. „Vēl es zinu, ka tev ļoti kut, mazā, un tad tu to vien dari kā smejies un lokies, un ķeries ap mani ar domu, ka varēsi savaldīt manas rokas,” smīkņādams viņš ātri sakustina rokas, lai es sabītos. Pēkšņi viņš iespiež savu kāju starp manām kājām, paplēšot tās platāk: „Šī ir laba dziesma, kas tev skan austiņās… Varu paklausīties?” Viņš, manis pēc, var nejautāt! Tāpat paņems, ja gribēs… šajā brīdī vairs nezinu, vai ar to domāju austiņas vai jau ko citu!?
Es cenšos ar rokām atgrūst viņu, un pieskaros viņa miesai. Manas rokas burtiski kūst kā vasks liesmā, bet es cenšos pretoties. Viņš paceļ mani ar rokām un uzsēdina uz galda. Es spalgi, bet aprauti iekliedzos. Viņš pieliek savu degunu pie manējā un ar mēli lēnām nolaiza manu augšlūpu. Es paraujos atpakaļ. Viņš pieliecas vēl tuvāk un vēl, līdz mūsu lūpas šķir vairs tikai milimetrs, bet ķermeņi jau ir saskārušies. Ar vienu roku viņš izņem gumiju no maniem matiem, noglāsta maigi kaklu un noskūpsta to. Ar mēli uzvelk līniju vertikāli pār kaklu, beigās maigi iekožot auss ļipiņā.
„Sagatavojies, mazā! Tu izjutīsi, ko nebijušu.. tikai es spēju tev to sniegt,” un viņš sāk mani kutināt. Es smejos un cenšos viņam iekost, bet izskatās, ka tas viņu tikai uzjautrina vēl vairāk. Jūtu kā viņa rokas atslābst un izraujos no viņa skavām, pagrūžot viņu nedaudz malā. Skrienu uz istabu it kā glābties, bet laikam iedzenu sevi slazdā. Jā, zemapziņa spēlējas ar mani.. Te tagad sāksies īstā spēle!
***
Es jūtu savus straujos sirds pukstus, piespiedusies pie skapja ar muguru. Dziļi ieelpoju, jo trūkst gaisa. Viņš tikpat ātri ieskrien istabā un pārskrien pāri gultai, nevis apiet tai apkārt. Viņš smaida kā zvērs un acīs viņam deg liesmas.
Atbalstījis savas rokas man abās pusēs, viņš piespiežas man klāt: ”Es tev nopietni to teicu!”
Pēc mirkļa, nedaudz atvirzījies, viņš nolaiž savu labo roku lejā. Viņš skatās man acīs, un smīkņā kā uzvarētājs. Viņa pirkstu gali pieskaras virs mana ceļgala, lēnām slīd pār augšstilbu, līdz apstājas pie biksīšu maliņas. Spriedze ir tik liela, ka es nespēju noturēties, iekunkstoties iekožu sev apakšlūpā. Tajā brīdi viņa pirksts ieslīd man vispulsējošākajā un miklākajā vietā. Viņš apmierinātībā norūc un pievieno vēl vienu pirkstu. Ar to pašu roku viņš mani paceļ uz augšu, atstādams pirkstus manī. Es gribu izliekties labpatikā, bet nevaru dēļ skapja aiz muguras, kas mani sadusmo un es norūcu pretī, apķerdama viņu ar savām kājām. Pēc mirkļa baudas, viņš nolaiž mani atpakaļ uz zeme. Man trīc kājas. Viņš izņem pirkstus un ar tiem tipina pār manu ķermeni un tad pieliek pie savām lūpām.
Pasmaidīdams man acīs, ar mēles galiņu viņš pieskaras saviem pirkstiem un ieliek tos mutē, izjuzdams manu iekāres saldmi. Es spiežu savus gurnus viņam pretī. Viņš apķer ar savām lielajām plaukstām manus dibena vaigus, paceļot mani, iegulda mani gultā un uzguļas ar savu trenēto augumu, piespiezdamies cieši klāt ar visu savu svaru. Neprātīgi skūpstīdams man kaklu, viņš noplēš manu topiņu, un turpina tālāk noklāt manu ķermeni ar skūpstiem – plecus, uzbriedušās krūtis, sānus, nemierīgos gurnus, augšstilbu iekšpuses.… es palieku bez biksītēm, un viņa mēle sāk rotaļāties ap manu klitoru. Kājas es viņam uzlieku uz pleciem un ar vienu roku ieķeros viņa matos, bet otru ielieku viņa brīvajā rokā. Mūsu pirksti savijas cieši līdz sāpēm, bet sāpes robežojas ar spēcīgu baudu. Baudkāre ir tik spēcīga, ka savijoties ar sāpēm, pastiprinās uzbudinājums.
***
Mēli ieslidinājis maksimāli dziļi manī, viņš aptver manas iekarotās lūpiņas ar savām lūpām tajā brīdī velkot ārā mēli. No patīkamā kairinājuma ķermenis izliecas un kliedz. Apsēdusies sēdus pozīcijā, ar roku satveru viņu aiz zoda un pievelku sev klāt, lai noskūpstītu. Ar skūpstiem guļos viņam virsū, nogrūzdama viņu uz grīdas. Kodīdama un skūpstīdama viņa krūškurvi, satveru viņa jostu, kura burtiski pati atsprāgst vaļā. Viņa loceklis pilnā laimē pats tiecas pēc manām lūpām.
Sākumā tikai ar lūpām aptveru viņa dārgumu un laižu tās maigi uz leju, samitrinādama to visā garumā. Ceļot galvu augšup, lūpas papildinu ar riņķveida mēles kustībām. Skatos viņam acīs, lai redzētu, kā viņa uzbudinājums ar katru mirkli kāpinās, kā viņa uguntiņas acīs pārvēršas par eksplodējošiem ugunsgrēkiem. Atkārtojot darbības, ar pirkstiem masēju arī viņa sēkliniekus. Es ievaidos, nespēdama valdīties, jo redzot viņa uzkurināto miesu, uzbudinājums manī mutuļo un es kļūstu ellīgi slapja!
Es tupinu darboties – satveru ar rokām locekļa pamatni un sinhronā kustībā viņš tiek apmīļots ar roku un mēli vienlaicīgi. Ar mēli parotaļājos ap locekļa galviņu, kaitinādama viņu. Maigi pavelku priekšādiņu uz leju un noskūpstu to vēlreiz jau izjustāk un spēcīgāk. Ādiņu atlaižu un iesūcu viņu visu vēlreiz. Šajā brīdī viņš izlokās kā tāds runcis, kas saņēmis savu kārumu. Paņēmis mani aiz rokas, viņš mūs abus pieceļ stāvus kājās. Nemitīgi skūpstot un glāstot, viņš iekaro mani ar nesamērīgu spēku. Es, nevaldīdama vairs pār sevi, iecērtu nagus viņa mugurā no visa spēka. Kustības un glāsti paliek spēcīgāki, asāki un raupjāki, bet baudpilnāki.
Paceldams mani aiz gurniem, viņš apsēžas uz gultas malas, un es iesēžos viņam klēpī, kājas uzlikusi uz gultas gar viņa sāniem. Mēs neesam ar sejām viens pret otru.. Ar katru kustību es saprotu, ka ilgi vairs nav jāgaida, lai gan vēlētos šo procesu paildzināt. Locekļa triecieni manī paliek tik spēcīgi, ka spēja valdīt pār sevi izgaist kā nebijusi. Viņš ar rokām ieķeras manos gurnos, tos saspiežot. Ar strauju kustību viņš pieceļas, es pagriežos un tieku piespiesta pie sienas. Ar pēdējo triecienu tiek iekarota augstākā kalna virsotne, kas pārspēj visu, ko līdz šim esmu piedzīvojusi. Pilnīgi savijušies viens ar otru, mēs paliekam stāvus, strauji elsodami un trīcēdami. Tad iekrītam gultā. Manas kājas atrodas uz viņa kājām. Pārvelku mums pāri palagu un abi iemiegam..
Pēc seksa viņš guļ ciešā miegā kā mazs bērns. Izmantojot izdevību, es pieceļos, paņemu drēbes un aizeju. Vairs ar viņu netiekos, lai nezaudētu šīs pirmatnējās sajūtas, jo otrreiz jau būtu savādāk…
– Tu esi tik skaista, – kaisli čukstēja Valters, maigi atglauzdams aiz auss Irēnes blondo, nepaklausīgo matu cirtu.
– Es zinu, – iesmējās Irēne, mazliet valšķīgi, bet lepni atmezdama galvu. Viņa sapurināja krāšņos matus. Nepaklausīgā cirta atkal krita pār samtaino vaigu.
– Tava pašapziņa un, ceru, ka uzspēlētais saltums, mani trakoti uzbudina.
– Un ko man tagad darīt?
– Nu… un kā tu domā?
– Spriežot pēc tava skatiena un balss tembra, man vajadzētu tev atdoties, bet ņemot vērā gredzenu tavā pirkstā, piecelties un iet.
– Beidz, tu taču labāk par citiem zini, ka mūs ar Dainu jau sen nekas nesaista, taču, ieraugot tevi, mani allaž pārņem trīsas…
– Tiešām? Un jau sen? – Irēne koķeti jautāja, pārmezdama kāju pār kāju.
– Kopš Ziemassvētkiem jūsu birojā, kad stafetē uzrāvi zeķubikses un tev nācās tās novilkt. Tu to izdarīji zāles vidū, tik graciozi!
– Ak, Dievs! Tas tak bija pirms simts gadiem! Kas to vairs atceras.
– Es atceros. Kā aizveru acis, tā redzu to tik skaidri kā vakar.
– Un tu gribi teikt, ka kopš tās reizes mani iekāro?
– Cik tu tieša! Jā, es vairs neredzu nevienu citu. Domāju vien par tevi, tavām acīm, krūtīm, gūžām un…
– Un? – Irēne izlaida slaidos pirkstus caur garajiem, blondajiem matiem.
– Dzimumzīmīti uz tava pleca, – Valters nosarka un pieliecās, lai noskūpstītu minēto dzimumzīmīti. Irēne atspieda plaukstu uz vīrieša krūtīm, tādējādi apturot viņa tuvošanos.
– Un tagad tu gribi krāpt savu sievu ar viņas kolēģi un draudzeni uz viņas dīvāna, viņas dzīvoklī?
– Mūsu dzīvoklī.
– Kuru jums atstāja viņas tēvs.
– Kāda starpība, nāc šurp, – Valters mēģināja satvert sievietes vidukli. Irēne izlocījās.
– Un ja nu viņa pārnāk?
– Nepārnāks.
– Kā tu zini?
– Viņa aizbrauca apciemot māti, atgriezīsies rītvakar.
– Nevar būt. Es viņai uzrakstīju īsziņu, ka ieskriešu, viņa atbildēja, ka gaidīs.
– Kad rakstīji, viņa bija dušā. Tev atbildēju es.
– Tu? Tātad lamatas?
– Tev ir iebildumi?
– Nu, laikam jau ne pārāk lieli. Melotu, ja teiktu, ka tu man galīgi nepatīc.
– Tiešām?
– Tiešām… – Irēne piecēlās no dīvāna un līganā gaitā, gurnus šūpodama pastaigājās pa istabu, – tev vīns ir?
– Kāds tev garšo?
Irēne iesmējās, izliekdamās tā, ka jau tā pilnīgās krūtis izspiedās vēl pamatīgāk.
– Nu, jāsaka, ka visās jomās esmu gana izsmalcināta, vismaz tā par mani runā un man gribētos tam ticēt, taču vīna lietās esmu prasta kā zābaks. Nevaru iedzert ne sausos, ne skābos. Man tie saldie garšo.
– Kagoriņš derēs?
– O, jā, būs labi.
Valters pielēca kājās un steidzās no sekcijas izņemt glāzes un vīna pudeli. Varēja manīt, ka viņš labprāt visu šo priekšspēli izlaistu un ātrāk ķertos pie lietas.
– Dainas krājumi? – izsmējīgi apjautājās Irēne.
– Nerunāsim šovakar par viņu.
– Labi, kā teiksi, – Irēne paņēma Valtera sniegto vīna glāzi, – Un tu pats?
– Es atturēšos.
– Baidies, ka tad var nesanākt?
Irēnes skanīgie smiekli mazliet aizskāra vīrieša pašcieņu, taču viņš bija gatavs paciest visu, lai beidzot iegūtu šo valdzinošo sievieti.
– Nē, gribu paturēt skaidrā atmiņā ik sekundi, ko pavadu kopā ar tevi.
– Tiešām? Nu labi, – Irēne aizlīgoja atpakaļ līdz dīvānam un atslīga tajā. Viņa lēni malkoja vīnu.
Valters atsēdās viņai līdzās uz dīvāna malas. Viņš uzlika roku uz sievietes kailā, labi iedegušā ceļgala un sāka to glāstīt, neuzkrītoši slidinādams plaukstu augšup un tuvodamies īso svārciņu malai. Irēne ieslēdza stāvlampu, kas stāvēja pie dīvāna.
– Varbūt izslēgsi lielo gaismu, lai man nav jāskatās Dainai acīs, – aiz sekcijas stikla pārīti vēroja smaidošs Dainas foto koka rāmītī.
Valters pielēca kājās veikli kā jauns puika, izslēdza gaismu, pa ceļam pavērdams sekciju un sievas bildi noguldīdams ar seju uz leju. Tad viņš atgriezās pie dīvāna un nogrieza stāvlampas gaismu mazāku, radot mazliet intīmāku atmosfēru. Irēne samiedza acis, padarot savu skatienu tik valdzinošu, cik vien tas vispār ir iespējams.
– Es tomēr vēlos, lai tu ar mani iedzer vīnu…
– Bet es…
– Es zinu kā tu no tā nespēsi atteikties, – Irēne mazliet sagāza glāzi uz savu pusi un ļāva vīna strūkliņai notecēt pār ne pārāk pieticīgo dekoltē, – ups, cik neveikli sanāca… Tu taču neļausi vīnam sabojāt manu topiņu, vai ne?
Valters noelsās. Tas bija tik uzbudinoši. Viņš pieliecās un ar lūpām uzsūca vīnu no Irēnes krūtīm. Viņa mute kļuva arvien alkatīgāka – tā slīdēja arvien zemāk. Irēne atgāza galvu pret dīvāna atzveltni, arī viņas elpa kļuva straujāka, krūtis cilājās arvien augstāk. Valters izņēma glāzi no Irēnes rokas, nolika to zemē un tad, veiklām kustībām, norāva topiņu. Viņu apžilbināja spilgti sarkans krūšturis. Valters kā izbadējies uzklupa Irēnes krūtīm, skūpstīja tās un mīcīja kā bērnībā redzēja vecmāmiņu mīcām maizes kukulīti. Irēne viegli kunkstēja. Otra Valtera roka jau bija pamanījusies paslīdēt zem īsajiem bruncīšiem un neprātīgi berzēja Irēnes intīmāko vietu. Pirksti neatlaidīgi centās paspraukties aiz pieticīgo biksīšu maliņas, taču tās bija tik cieši piekļāvušās sievietes augumam, ka sasvīdušajiem, uzbudinājumā trīcošajiem pirkstiem tas nekādi neizdevās. Valtera labā roka palaida vaļā sievietes krūtis un devās palīgā kreisajai, lai atbrīvotos no traucējošā apģērba gabala. Tas izdevās un sīkais, sarkanais mežģīņu gabaliņš aizlidoja pār istabu. Mazie bruncīši tika sastumti vēl augstāk un vīrieša alkainā mute iegrima Irēnes siltajā, miklajā klēpī. Irēne skaļi iekunkstējās un atliecās vēl vairāk. Viņas augums trīsēja. Kādu brīdi viņa tā locījās, tad neizturēja un nosēcās:
– Nāc šurp, es vairs nevaru. Viņa noslīdēja no dīvāna uz mīkstā, tīrā paklāja, veikli atknibināja Valtera bikšu priekšu un, viņam piepalīdzot, aši nostūķēja tās nost, kopā ar apakšbiksēm. Valters, ar roku turpinādams čubināties pa Irēnes klēpi, maigi noguldīja viņu uz paklāja un tad mēģināja viņā ieiet.
– Novelc zeķes, – Irēne nošņācās.
Valters uz mirkli samulsa, bet tad attapās un veikli atbrīvojies no zeķēm, mēģināja vēlreiz. Irēne jau vilka viņu pie sevis, ar roku satvērusi paprāvo, piebriedušo locekli, pāris reizes to samasēja, šoreiz liekot kunkstēt Valteram un tad palīdzēja tam atrast ceļu uz viņas karsto eju. Abi novaidējās un, it kā ilgstoši būtu trenējušies, uzsāka saskaņotas, ritmiskas kustības, kā sarunājuši novaidoties ik brīdi, kad ar pakšķi abu gurni saskārās. Irēne ielaida labi koptos nadziņus Valtera mugurā, Valters, gluži kā jaundzimis bērns, pieplaka kuplajām krūtīm. Irēne juta karstu vilni veļamies pār augumu.
– Stiprāk, ātrāk, – viņa sēca, – jā, jā, vēl mazliet! Ak, dievs! Neapstājies!
Valters juta, kā viņas ķermenis notrīc. Jā, tas bija pa īstam. Viņam šo fantastisko sievieti izdevies novest līdz patiesam orgasmam. Daina vienmēr tikai nemākulīgi tēloja. Aukstā pīle. Bet šī… viņš juta, ka arī pats strauji tuvojas kulminācijai.
– Ak dievs, es tūliņ beigšu. Vai varu palikt tevī, vai varu? Es tā gribu tevi izjust līdz galam…
– Jā, jā, es arī to gribu.
Valters paguva vien pāris reizes spēcīgi triekties pret Irēnes klēpi, kad viņa to atstūma, padzīdama uzbudināto vīrieti no svētlaimes kambara.
– Man ir kas labāks padomā, – viņa nočukstēja, strauji noliecās un ar lūpām aptvēra pulsējošo locekli. Pāris lūpu pieskārieni un skaļa vaida pavadībā Valters piedzīvoja visspēcīgāko kulmināciju savā mūžā. «Daina ko tādu nemūžam nedarītu,» viņš nez kādēļ nodomāja.
Piekusuši un sasvīduši viņi gulēja uz paklāja un lēni glāstīja viens otru. Pēkšņi mīlnieki satrūkās. Vai viņiem tikai izlikās vai arī patiešām nupat ārdurvīs noskrapstēja atslēga…
Sekretāre Maija baidījās pakustēties. Viņa neieredzēja šefu par to, kas šobrīd notika, taču neko nevarēja padarīt. Ja viņa mēģinātu protestēt – visi pievērstu viņiem uzmanību, bet to nu gan Maija negribēja. Turklāt pret viņas pašas gribu pa ķermeni izplūda saldi tīkams gurdenums, kas atņēma jebkuru pretošanās spēju.
Viņa pavēra kājas platāk, un te piepešās šausmās pamanīja, ka blakussēdošais kolēģis, kas tikko bija uzsaucis tostu par daiļo dāmu, nekautrīgi vēro notiekošo. Maija nosarka, mēģināja savilkt kājas kopā un izdabūt ārā šefa roku, taču – nekā.
– Nu ko tu lauzies, ko tēlo nevainīgo? – šefs skaļi un jautri iesaucās.
– Šeit visi ir savējie!
Un tad klusītēm piebilda:
– Dari, ko tev liek!
Viņš paskatījās uz Maiju nemirkšķinošām acīm kā čūska. Tagad viņa saprata, kāpēc bija šeit atstāta. Viņa saprata, ka viss bijis ieplānots jau iepriekš. Apjēdza, ka izvēles nav, un šie vārdi ir ultimāts. Atteikties viņa nevarēja. No savas bezspēcības apziņas viņai acīs sariesās asaras. Kaut ko tādu šefs nekad nebija atļāvies…
Nu jau visi vīrieši uz viņu skatījās neatraudamies, tāpēc Maija, neko nedomādama, plati iepleta kājas. Šefs uz mirkli izvilka roku no viņas biksītēm, uzrāva svārkus uz augšu tā, lai visi varētu labi saskatīt notiekošo. Maija padevīgi piecēlās un tad atkal ieslīga klēpī. Caur plānajām biksītēm bija saskatāms glīti izskūta vāverīte un atplēsta šķirbiņa. Šefa pirksti izlēmīgi ieslīdēja vagīnā.
Vīrieši, kas sēdēja galda viņā pusē, piecēlās kājās, lai labāk redzētu notiekošo priekšnesumu.
– Viesiem laikam nav ērti, – saldā balsī ieminējās šefs.
Viņš lika Maijai piecelties un ieņemt vietu taisni uz galda. Vīrieši steigšus atstūma sāņus šķīvjus, pudeles un glāzes. Maija pati uzrāva svārkus uz augšu, bet pakalpīgais blakussēdētājs ātri novilka viņai biksītes. Tagad viņas kājstarpe bija redzama kā uz delnas. Šefa roka atkal ieslīdēja šķirbiņā, liekot Maijai nodrebēt kā milzu salā.
Viesi ar interesi vēroja rokas darbošanos plati ieplestajā kājstarpē.
Vispirms šefs iebāza Maijas aliņā vienu pirkstu, tad divus, līdz iekšā bija ieslīdējusi visa plauksta. Pēkšņi Maija sajuta, ka teju, teju kulminēs orgasmā. Neskatoties uz šausmīgo kaunu, viņai bija labi. Viņa aizvēra acis, atmeta galvu. Izvilcis roku, šefs Maijai lika to nolaizīt.
– Pagaršo pati sevi!
Vīrieši uzbudināti iebubinājās.
– Bet tava sekretāre ir vienkārši burvīga! – resnītis nomurmināja. – Vai drīkst viņu pamēģināt?
– Skaidra bilde, viņa ir jūsu rīcībā! – šefs priecīgi atsaucās.
Negaidot citu uzaicinājumu, vairāki no viesiem attaisīja savas bikšu priekšas. Maija nokāpa no galda un nometās ceļos resnīša priekšā, ar uzmanīgu kustību atbrīvoja locekli, satvēra to savās miklajās, siltajās lūpās. Resnītis ievaidējās.
Pēc resnīša līdzīgā veidā Maijai nācās apkalpot visu kompāniju. Viņu padzina zem galda un, kamēr viņi dzēra konjaku un ēda augļus, Maija rāpoja pa pagaldi no vienas atpogātas bikšu priekšas pie otras un paklausīgi un uzcītīgi atsūkāja. Kad viņa beidzot izlīda no pagaldes, viņas mute, vaigi, zods un kakls bija notriepti ar spermu, bet iekšā viss dega un lēkāja. Maija juta mežonīgu, nekad agrāk nejustu uzbudinājumu.
Kaunā vai degdama, viņa piegāja pie kārtējā uzbudinātā vīrieša. Viņš bez liekām ceremonijām iebāza roku Maijas kājstarpē.
– Ē, bet mūsu meičiņa ir slapja kā mārks!
Vīri priecīgi smaidīja. Maija kaunā vai mira.
– Izģērbies! – pavēlēja šefs.
Galvu nokārusi, sekretāre sāka vilkt nost apģērbu – blūzi, svārciņus, krūšturi. Vakara viesu skatienam atklājās mazas, stingras krūtis. Nometusi krūšturi zemē, Maija novilka kurpes, zeķes, zeķturi un nostājās istabas vidū kaila. Kādu brīdi vīrieši patikā pētīja viņas augumu. Lika pagriezties gan tā, gan šitā, tad paiet pa kabinetu. Beidzot resnītis viņu pievilka sev klāt. Izskatījās, ka viņš šeit ir galvenais. Iebāzis vienu roku Maijas paplestajā kājstarpē, ar otru resnītis turpināja ēst vīnogas. Maija mēmi blenza tukšā glāzē. Te tika uzsaukts jauns tosts par viņu, arī Maija iedzēra. Nu jau viņai gribējās piedzerties. Nemitīgi svešas rokas tavā caurumiņā – tā jau varēja sajukt prātā!
Pēc brīža viņu paaicināja gaišmatis, vēl pēc laiciņa – nākamais. Tā viņa apgāja vienu riņķi, līdz atkal nonāca pie uzbudinātā resnīša. Viņš rupji sagrāba jauno sievieti un iegrūda roku viņas vagīnā.
– Eu, veči, viņa pludo kā kuce, – viņš sašutis konstatēja.
– Tā viņa nomalēs mums uzvalkus.
Maijai atkal elpu aizcirta šaušalīgs kauns, acīs sariesās asaras, taču neko nevarēja darīt – uzbudinātais resnītis runāja taisnību. Viņa bija uzbudināta līdz ģībonim, no viņas tecēja veselām tērcītēm, un viņa jutās kā pēdējā kuce.
– Viņai vajag beigt, – ierosināja resnītis. Citi piekrītoši nomurmināja.
Šefs piecēlās no savas vietas, piegāja pie sienas skapja un izņēma no tā, resnu sveci kopā ar svečturi, kura atgādināja locekli. Nolicis to galda vidū, viņš uzsauca Maijai:
– Nāc šurp!
Apstulbinātā Maija uztrausās uz galda. Kamēr viņa to darīja, uzbudinātais resnītis visiem par lielu prieku pāris reizes skanīgi uzšāva viņai pa dibenu. Nometusies ceļos galda vidū, sekretāre pievilka svečturi sev klāt un sāka uzmanīgi sēsties tam virsū. Svece viegli ieslīdēja pārkairinātajā vagīnā, un Maija, negaidīdama papildus norādījumus, sāka kustēties augšup lejup.
Kauns atkāpās, atdodot vietu pilnīgi nevadāmai un ārprātīgai kaislei. Viņai pietika ar pārdesmit kustībām. Ķermenis izliecās traka orgasma lēkmē, un sekretāre bezspēkā noslīga uz galda.
Bija vēls sestdienas vakars, kad es pirmo reizi ieraudzīju, kā sava dzīvokļa durvis ver mans jaunais kaimiņš. Pavisam nesen biju ievākusies jaunā dzīvokļu kompleksā un pagaidām izskatījās, ka lielākoties tajā dzīvoja vecāki cilvēki un precēti pāri ar maziem bērniem. Tās neapšaubāmi bija pārmaiņas, salīdzinot ar manu iepriekšējo dzīvesvietu, kur vēlas nakts ballītes bija ikdiena, un kur svešinieki regulāri nodarbojās ar nelikumībām mūsu vāji apgaismotajos gaiteņos. Patiesībā tā arī bija vienīgā lieta, pēc kuras es ilgojos, jo es tur biju uzaugusi un biju iemīlējusi šo alternatīvo dzīvesveidu.
Es izbaudīju uzdzīvi un pārkāpumus, un vienmēr vēlējos un biju spējīga atrast gribošu partneri. Vislabāk man patika jaunieši, kuri lepojās ar savu seksuālo tieksmi un kuriem bija stingrs, gluds ķermenis. Viņu jaunības augstprātība bija tik uzbudinoša, ka es mūžību varētu klausīties viņu stāstos par visām tām apburošajām sievietēm, kuras ir bijušas ar viņiem, atmiņas par seksu ar bārā satiktajām svešiniecēm, un “zināšanas” par to, kā novest sievietes līdz kliedzošām baudas virsotnēm. Bet mana mīļākā daļa bija tā, kurā es viņus starp palagiem “salauzu”, atstājot paliekošu rētu viņu jūtīgajos, nenobriedušajos prātos.
***
Tajā mirklī, kad es pārlaidu skatienu pār viņu, es zināju, ka viņš būs nākamais. Viņam bija tuvu 30 gadiem, tumši mati, tumšas acis un pārsteidzoši sejas vaibsti. Ģērbies melnā uzvalkā, viņš izskatījās kā tikko atgriezies no prestiža pilsētas kluba. Pēc viltīgā skatiena, kas nepārprotami tika veltīts man, uzreiz kļuva skaidrs, ka viņš apzinās, cik pievilcīgs viņš ir. Mans jaunais kaimiņš bija jauns vīrietis, kurš, iespējams, bija bijis ar simtiem meiteņu, kuras sacentās par viņa uzmanību, un tenkoja par to, cik ļoti viņām paveicies, ka ir pārgulējušas ar viņu. Es vēroju, kā mans kaimiņš pagriež atslēgu un ieiet savā dzīvoklī, kamēr ap viņu gaisā virmoja šķietama klusa juteklība.
Mēs reizi pa reizei satikāmies vestibilā, pārmijām īsas sarunas, un nemanot uzzinājām viens par otru arvien vairāk un vairāk. Nav brīnums, ka viņam bija tāda pati personība, kāda tā parasti ir visiem izskatīgajiem – apburoša augstprātība, asprātīgi jociņi, uz kuriem es nezināju, kā reaģēt – smieties vai apvainoties. Vienu vārdu sakot – pilnīgs kretīns, – bet es nevarēju novērst no viņa acis. Nekaitīgs inteliģences un kaisles sajaukums padarīja šo personu par pilnību, ieintriģējot mani un izskaidrojot, kādēļ tik daudzas sievietes viņa rokās zaudēja saprātu. Viņš bija pilnīgs „ienīsti-drāz”. Čalis, kuru katra sieviete grib atšūt bezkaunības un egoisma dēļ, taču dziļi iekšienē lūdzās, lai viņš viņas izmanto tikai sava prieka gūšanai.
Es viņam izdabāju ar viltīgu flirtēšanu, pārliecinoties, ka viņš zina, ka es negrasos būt labā meitenīte, kā arī netaisos ļaut viņam izslīdēt caur maniem pirkstiem. Tikmēr spēju vien sapņot par viņa stingro, jauneklīgo ķermeni, kas iegrūsts manā gultā, un es, kāri riju viņa locekli… skrāpējumu pēdas, kas rotā viņa ādu. Tā tiešām būtu skaista spēle. Man labi pazīstama spēle…. Šo skaisto, jauno vīriešu drāšana, lai kaut ko pierādītu.
***
Nepagāja ilgs laiks, kad visas domas kļuva par realitāti, un es jau biju pie viņa durvīm. Viņš mani paaicināja iekšā, ielēja pāris dzērienus, un mēģināja uzsākt sarunu. Bet mēs abi zinājām patieso iemeslu, kādēļ es tobrīd atrados tur….
Es satvēru viņa rokas, piespiedu tās sev un noskūpstīju viņu. Es netērēju laiku, taisot viņa krekla pogas pa vienai – es to atplēsu un tas ātri noslīdēja no viņa pleciem. Mana mēle haotiski kustējās viņa mutē, un es virzīju savas rokas zemāk, lai atvērtu viņa bikses. Viņa loceklis spiedās ārā no džinsiem, un es negaidot notupos uz ceļiem, ārkārtīgi gribot to dabūt mutē. Nevarēju vien sagaidīt, kad izgaršošu to! Mana mēle maigi slīdēja pāri peņa galiņam, savācot pirmās saldās lāses.
Viņš atlieca galvu uz aizmuguri un nopūtās, kad es ņēmu arvien vairāk un vairāk peņa starp savām lūpām. Turoties pie sienas, viņa drāzieni paātrinājās ļoti strauji, līdz viņš sāka pist mani, cik dziļi vien spēja. Kad viņš spēcīgi saņēma manus matus dūrēs, manas siekalas sāka tecēt pār viņa sēkliniekiem. Stiepjoties atpakaļ, lai varētu tās laizīt un sūkāt, es aptinu savu mēli ap viņa daikta pamatni. Mirklī, kad es jau zināju, ka viņš ir gatavs eksplodēt, es samitrināju savu pirkstu un ieslidināju to dziļi viņa dibenā. Viņš ievaidējās, es paņēmu viņa locekli atpakaļ mutē un ļāvu drātēt savu seju. Starp viņa ciešā ānusa skāvienu un locekļa nodarbināšanu manā rīkle, viss, par ko es biju spējīga domāt, ir tas, cik skaists viņš ir un cik ļoti es gribu viņu sevī.
Es atgrūdu viņu no sevis un pajautāju, vai viņš ir gatavs labam nodrāzienam. Viņš netērēja laiku, dodot man atbildi – kaimiņš novilka manu kreklu, krūšturi, tad apvija rokas ap manām krūtīm, stingri tās saspiežot. Viņa mēle kā izbadējusies laizīja manas krūtis, kamēr otra roka taisīja vaļā manas bikses. Vienā vēzienā visas mūsu drēbes bija nomestas uz grīdas un viņš nogrūda mani uz gultas. Viņa skarbums mani uzbudināja, un es jutu karstumu no viņa ķermeņa, kad viņa rokas satvēra manus plecus.
Mūsu acis aizvērās, viņš iegrābās ar zobiem manā kaklā un ļāva pirkstu galiem atrast manu klitoru, glaudot to un liekot tam degt. Pēc tam viņš iebāza divus pirkstus nu jau manā slapjajā vāverītē. Viņš drāza mani ar pirkstiem tik ilgi, kamēr mani ceļi sāka ļodzīties un es sāku lūgt viņu izbeigt. Tā likās kā stundām ilga baudpilna spīdzināšana, līdz viņš beidzot apstājās….
***
Viņš man pavēlēja nostāties uz visām četrām un gatavojās ieiet manī, berzējot savu daiktu pret manu pilošo, mitro pežiņu. Es vaidēju, jo viņš mani spīdzināja, ieejot manā sāpošajā atverē tikai ar pašu galiņu. Un tad, bez brīdinājuma, viņš ievadīja manī savu jauneklīgo locekli visā tā garumā.
Es noliecu galvu uz priekšu, bet viņš parāva to atpakaļ, turot mani aiz matiem, un turpinot drāzt arvien dziļāk. Viņš turpināja mani drātēt, stiprāk un ātrāk, līdz es vairs nespēju tikt līdzi savai elpai. Es vaidēju unisonā ar viņa pisieniem, kas strauji veda mani līdz orgasmam. Kad man likās, ka es vairs nespēšu to izturēt, viņš izņēma savu draudziņu no manas kājstarpes un iebāza to dziļi manā anālajā atverē. Es rāvos uz priekšu, un viņa sēklinieki sāpīgi sitās pret maniem dibena vaigiem. Stiepjoties uz apakšu, lai palutinātu savu piebriedušo klitoru, es pēkšņi sajutu skrāpējumus uz savas kailās miesas.
Vai tas tiešām notika realitātē? Vai šis jaunais vīrietis tiešām pakļāva mani, kā es to biju darījusi ar visiem citiem? Spēlējot šo svelmainā seksa un sāpju spēli, lomas tika pamainītas vietām, un viņš turpināja drāzt mani bez jebkādas žēlastības. Un es to dievināju! Viņš turpināja pist manu pēcpusi un es jutu sviedrus, kas pilēja uz manas muguras, kā arī to, kā viņa daikts stiepa manu atveri platumā. Daži dziļi un sāpīgi grūdieni mani noveda līdz ekstāzei, un tajā pašā brīdī beidza arī viņš, piepildot mani ar savu karsto spermu. Es sabruku uz gultas, izbaudot pēdējos viļņus no visintensīvākā orgasma, kādu es jebkad biju izjutusi. Jutu viņa smago elpu uz savas ādas un to, kā viņš lēnām izvilka locekli no mana dibena un ļāva saldajam šķidrumam notecēt starp maniem augšstilbiem.
***
Pārliecoties man pāri, viņš pārbrauca ar mēli manai drebošajai miesai un masēja savu nu jau ļengano locekli savās rokās. Es knapi varēju kustēties, mans ķermenis dega un tirpa no galvas līdz kājām. Kad viņš atliecās prom no manis, es piecēlos un pieķēru viņu skatāmies uz mani ar ļaunu smīnu sejā. Kaimiņš strauji satvēra manas plaukstas locītavas un, turot tās kopā aiz manas muguras, pajautāja, vai tas ir tas, ko es biju gaidījusi? “Protams, ka jā!”, es nodomāju, piecēlos no gultas un savācu savas mantas. Es ātri apģērbos un devos uz izeju…
