Vienmēr esmu bijusi diezgan neķītra, man patīk sekss. Ar vīru esam precējušies 4 gadus. Kaisle nav zudusi, cerams, ka arī nezudīs. Katra nakts ir kā jauns piedzīvojums, katru nakti liekas, ka viens otru iegūstam no jauna, pirmo reizi.
Dzīvojam mājā, kura pašiem jākurina, dažas dienas nebijām bijuši mājās, tas bija decembra beigās. Māja pamatīgi atdzisusi, ļoti auksts. Nebija vēlajā vakarā vēlmes to kurināt. Domājām paskatīties TV un doties gulēt. Taču, kur nu bez seksa. Tādā aukstumā mani krūšu gali bija piebrieduši, tas manī izraisīja lielāku uzbudinājumu, arī viņā. Viņš ar savām aukstajām rokām glāstīja tos maigi, kļuvu uzbudinātāka, mitrāka. Sagrābu viņa locekli, masēju to. Viņš laizīja manu pīzdiņu, ar pirkstiņiem padarbojās pa un ap to, kļuva karstāk. Jutu uzbudinājuma vilni sevī, grūdu viņu guļus un sāku sulīgi laizīt viņa locekli, tas bija mitrs, no tā galiņa plūda mitrumiņš, kas vijās manā mutē un ap to. Tas brieda, pulsēja, vēlējos to izgaršot pilnībā, viņš elsoja. Ar mēles galiņu laizīju viņa galiņu, sūkstīju to, ņēmu to mutē, cik dziļi vien varēju, tas atspiedās manā rīklē. Sūkāju to maigāk, spēcīgāk. Viņš bija pilnīgi gatavs.
Piecēlos, lai paņemtu prezervatīvu no sekcijas. Taču, kad piecēlos, mans kārumnieks mani apturēja pusceļā pie galda, uzgrūda mani uz tā, biju noliekusies uz tā, viņš mani stāvus no aizmugures vienkārši sāka drāzt. Jutu, kā viņa pārbriedušais loceklis dzenās manī aizvien spēcīgāk, jutu, kā manas sulas aptver to, kā tās vijās ap to, biju mitra, vēlējos, lai viņš ar rokām manus krūšu galus sabužina līdz pēdējam. Manas kaunuma lūpiņas to aptvēra pilnībā, es sajutu katru viņa triecienu, vēlējos, lai viņā aizpilda mani visu, jutu, cik tas ir ciets, cik piebriedis.. viņš aizpildīja mani visu. Tā sen nebiju izkratīta.
Tad viņš nomierinājās, paņēmu prezervatīvu, uzvilku to viņam.. uz viņa pārbriedušā locekļa. Uzsēdos uz tā kā jātniece, spēcīgi jāju uz viņa, tostarp arī pati pežiņa rīvējās gar viņa ādu, radot lielāku baudu man pašai. Tad viņš pagrieza mani uz vēdera, suņa pozā sāka ņemt mani, pavisam spēcīgi. Jutu, kā suloju, biju tik mitra. Viņš ar roku stimulēja manu mitro, nogribējušos klitoru, likās, ka uzsprāgšu no neizsakāmās baudas. Viņš mani drāza līdz nobeidza. Tas bija ilgi un tracinoši ideāli.
Pagāja kāds laiciņš, viņš laizīja manu pīzdiņu, gatavojāmies nākamajam piegājienam. Viņš turpināja mani drāzt, biju jau nogurusi, bet vēlējos seksu vienalga kas! Šoreiz to darījām bez prezervatīva, nenoliegšu, ka tā man patīk labāk, tad es labāk to sajūtu, arī viņš mani. Tad es jūtu viņa ādu, mitrumu. Jūtu visu daudz labāk. Pirms viņš taisījās nobeigt, iedeva man to nosūkāt. Sūkāju, līdz viņa loceklis sāka pulsēt spēcīgāk un kļuva cietāks, jutu, ka viņš tūlīt beigs. Viņš nobeidza man mutē. Viņa dzīvības sulas tecēja manā rīklē, pāri lūpām. Es tās noriju, maigi sūkādama viņa locekli. Fantastiska naksniņa, ne?
Bērnībā katru vasaru pavadīju laukos – ļoti skaistā Latgales miestā. No vienas puses mežs, no otras – upīte. Kādu puskilometru no mājas atradās gleznains ezers. Kad bijām vēl mazi, visi ciema bērni, gan meitenes, gan puikas savācās visi kopā, lai pavadītu karstās vasaras dienas spēlējoties, peldoties un darot palaidnības. Pieaugot, mūsu bariņš kļuva arvien mazāks.
Kad aizbraucu tur jau ap gadiem 18, no bērniem, tas ir, izaugušajiem bērniem, bija palikusi tikai viena jaunkundze – nedaudz jaunāka par mani. Nebiju redzējis viņu kādus divus gadus un tagad ieraugot es apstulbu. No neglītā pīlēna, kas nu nekādi nevarēja saistīt manu uzmanību, bija izaugusi slaida un pievilcīga jauniete.
Saukšu viņu par Līgu, jo patiesībā tas nav būtiski. Kad es viņu tovasar pirmo reiz ieraudzīju, viņai mugurā bija topiņš un miniatūri šortiņi. Viņai bija satriecoši garas, iesauļotas kājas ar tik brūnu un gludu ādu, ka pat saulē atspīdēja. Topiņš seksīgi izcēla piebriedušās krūtis. Man kā ērglim pašā lidojuma sākumā radās nepārvarama vēlme pēc šīs būtnes. Atzīšos, tajā vecumā šī vēlme man bija pret daudzām.
***
To vasaru mēs pavadījām kopā. Manī jaucās pieaugušais ar bērnu. Es viņu iekāroju un reizē ilgojos pēc agrākajām vasarām. Kopā sauļojāmies, jutu viņas smaržu sev blakus. Katru nakti mocījos ar bezmiegu, jo iztēlojos kā mēs nodarbojamies ar seksu, kā glāstu viņas lielisko ķermeni, kā ieeju viņā… Uzbudinājums un spriedze bija tik liela, ka nespēju iztikt bez pašapmierināšanās. Uzsākt ko nopietnāku ar viņu man traucēja paša nevainība un mulsums. Kā arī tas, ka viņu zināju no bērnības. Likās, ka tas ir dubultapgrūtinoši.
Tā mokoties pagāja divi mēneši. Pēc pāris dienām man bija jāatgriežas Rīgā. Devāmies kārtējo reizi pastaigā. Izlēmām uzrīkot atvadas – vietējā bodītē nopirkām alu un devāmies uz upīti. Izdzerot aliņu, nedaudz apreibām, un karstums arī šajā reibonī ieguldīja savu artavu. Viņa man pateica, ka es viņai ļoti patīkot, un, ja es pret viņu neizturētos kā pret mazāko māšeli, tad šajā vasarā varētu kaut kas arī iznākt. Arī mani pārņēma atklātība. Atzinos, ka viņa man jau no paša vasaras sākuma ir sasodīti patikusi un ka es katru mirkli par viņu domāju.
Lai atvēsinātu pēkšņajā atklāsmē sakarsušos prātus, viņa man piedāvāja nopeldēties. Iegājām ūdenī, viņa pagriezās pret mani un apskāva. Tam sekoja mūsu pirmais skūpsts. Viņai bija ļoti maigas lūpas. Gribēju izlikties pieredzējušāks kā patiesībā biju un iebāzu savu mēli viņas mutē. Viņa man atbildēja. Mēs ilgi skūpstījāmies, izcīnot milžu cīņas ar mēlēm un glāstot viens otru.
Es jau ar joni spaidīju viņas dibenu, ar roku mēģinot iekļūt peldbikšu apslēptajā zonā. Tas viss nepavisam nelīdzinājās tam, kā es to biju iedomājies, bet tomēr tas bija satriecoši. Viņa iebāza savu roku manās peldbiksēs, paužot sajūsmu par izmēriem, ko tur atklāja. Kamēr skūpstījāmies, es viņai atsēju krūšturi. Man tā patika tas, ko ieraudzīju – viņas krūtis bija tvirtas, ar sīku zeltainu pūciņu – kā aprikozes pilnbriedā. To gali maziņi, bet spici. Es apbrīnas pilns glāstīju viņas krūts, kairināju to galiņus savos pirkstos, glāstīju tās ar mēli un lūpām… ierakos ar visu seju viņas krūtīs… Es biju traks un zaudējis jebkādas saprāta paliekas. Bet viņa tikai elsoja un smējās. Likās, ka viņa ir laimīga un ka tas, ko es daru, viņai patīk.
Kaut kā mēs izkļuvām krastā, kur nogūlāmies zālē. Es turpināju glāstīt viņas krūtis, bet kļuvu jau nekaunīgāks un lēnām tuvojos arī viņas vēderam, lai atkal atgrieztos pie krūtīm. Tad pār mani nāca apgaismība, ka mēs taču varam ko vairāk. Novilku viņas biksītes. Tas bija lieliski. Manam skatam atklājās viņa visa savā skaistumā. Viss, par ko es biju šīs vasaras naktis sapņojis, nu atradās manā priekšā un tikai man. Es piezīdos viņai. Es biju pārāk uzbudināts, lai turpinātu spēlēties ar man atvēlēto. Ar alkatību es piesūcos viņas starpenei, lai izgaršotu un izjustu to. Mana mēle iegāja viņas mazajā caurumiņā. Viņa ar saviem gurniem nāca man pretī, izlocījās un vaidēja labsajūtā. Mana mēle nogura, es elpoju tikai viņas saldo smaržu. Peldbiksēs vairs nebija vietas, šķita, ka tās pārplīsīs, tāpēc vēlējos tikai ātrāk beigt.
Viņa sacīja, ka grib mani, tagad un tūlīt. Es notupos viņas priekšā uz ceļiem, atbrīvojos no traucējošajām peldbiksēm. Mans loceklis alka piepildījumu. Tas bija piebriedis vēl neredzēti liels un ciets kā tērauds. Es atpletu viņas kājas, parāvu dibenu uz augšu, iegāju viņā. Viņa klusi novaidējās, bet mans loceklis iegāja viņā viegli. Tā bija mums abiem ērta poza. Kas par lieliskām izjūtām pārņēma mani! Pirmo reizi dzīvē es sajutu, ko nozīmē, ka apvienojas vienā veselumā divi ķermeņi. Viņā bija tik šauri, tik silti, tik patīkami. Ne pārāk ilgi mēs ar viņu mīlējāmies. Es nevarēju atļauties beigt viņā. Kad es izņēmu savu locekli no viņas, viņa notupās manā priekšā uz ceļiem, lai ar rokām man palīdzētu beigt. Kurš gan no mums bija domājis par šādu pastaigas un atvadu ballītes iznākumu?
Tad jau devāmies pie viņas, lai noskalotos dušā un pēc tam tupinātu mīlēties vēl un vēl. Tajā dienā sekss mums bija daudz un visur. Tā bija pati brīnišķīgākā diena, jo es pirmo reizi iepazinu sievieti.
Nākamajā dienā es aizbraucu. Pēc gada es cerību pilns devos uz laukiem, bet viņu vairs tur nesastapu. Sastapu pēc gadiem pieciem Rīgā. Bet tā arī skaļi nepieminējām to reizi, jo katram jau bija sava dzīve….
Piespiedos cieši cieši, apķēros ap vidukli un, atliekusi galvu, paskatījos Viņa acīs. Cik gan tās ir tumši brūnas, nodomāju un apjēdzu, ka tā dziļi ieskatījusies tajās tā pa īstam nekad nebiju. Bezgala garas sarunas un sarakstes, kaislīgas tikšanās – vai tad ir laiks tā mierīgi vērties otra acīs?
Šoreiz ir citādi. Vēlos Viņa acīs saredzēt atbildi uz jautājumiem, kuri tagad drūzmējas manā prātā un uz kuriem nevaru atbildēt ne es, ne manas draudzenes. „Nu, nu, būs jau labi, tici man…”, Viņš, saņēmis manu galvu plaukstās, čukst un pieliecas skūpstam. Aizveru acis.
Tāpēc jau tu nezināji, ka Viņa acis ir brūnas, jo tavas uzreiz aizveras, prātā aizšalc doma, izbaudot lūpu pieskārienus, mēles galiņu satikšanos un sajūtot, cik ļoti es Viņu atkal gribu. Atslābinu tvērienu un nolaižu rokas zemāk, aizāķējot pirktus aiz Viņa džinsu jostas.
Arī Viņa plaukstas aizslīd no manas sejas, pārslīd pleciem un tad, it kā atjēgušās, atgriežas pie mana kakla. „Mīļā, neuztraucies, tev patiks…tas būs lieliski…”, Viņš čukst starp skūpstiem un tad atliecas, lai aizsietu man acis ar plānu šallīti.
***
Mēs jau desmitiem reižu esam to pārrunājuši, esmu šaubījusies un jautājusi, piekritusi un atteikusies, gribējusi un noliegusi. Un te nu mēs esam – Viņa skaistajā lauku īpašumā pie ezera. Pilsētas dzīve palikusi 100 km attālumā, te dzirdamas vien putnu dziesmas, izejot uz terases reibina jasmīns, bet virs ezera ceļas viegla pievakares migla. Vecā guļbūve saglabājusi dienas siltumu, tomēr es nodrebinos. Man nav vēsi, tās ir kā trīsas gaidot kaut ko, ko īsti nezini, no kā mazliet baidies un ko tomēr ļoti gribi.
Skūpstāmies lēni, izjusti un nogaidoši, es nevaru pilnībā atslēgties no ārpasaules, esmu modra un saspringusi kā lauvene medību slēpnī. Kāda b**n lauvene… tu taču šodien pati esi medījums… tu esi antilope, kura baidās no mednieka… baidās un gaida…man iešaujas prātā.
Viņš, lai arī cenšas noturēties, ir iekarsis, tas jūtams no skūpstiem, tie kļūst aizvien izmisīgāki un manu galvu Viņš tur plaukstās vēl ciešāk. Arī man mazliet izdodas attālināties no realitātes, tomēr dzirdu nočirkstam grantēto pagalma ceļu, tad noklaudz auto durvis. Mēs abi mirkli sastingstam. Piekļaujos Viņam vēl ciešāk, Viņš mazliet atliecas, noskūpsta mani uz lūpām un tad atraujas, joprojām turot manu seju savās plaukstās. Jūtu, kā Viņš vēro katru manu grimasi, cenšos pasmaidīt, bet sanāk tikai viegla, kaisles vaidam līdzīga nopūta. Klusi veras durvis, tikpat klusi tuvojas soļi, seno grīdas dēļu vibrācijas dēļ tie vairāk jūtami nekā dzirdami. Tie noklust man aiz muguras, es gan gribu, gan negribu pagriezties un paskatīties uz atnācēju. Nošvīkst apģērbs. Noteikta, bet vienlaikus glāstoši viegla roka uzgulst man uz muguras, lai mirkli pakavētos un tad slīdētu zemāk.
Mirkli sastingstu un gribu bēgt, bet mans mīļotais, it kā domas lasīdams, turpina turēt manu seju savās plaukstās un atkal pieliecas maigam, mierinošam skūpstam. Lūpas un mēle atsaucas, skūpstāmies mazliet izmisīgi un tad sajūtu sev apkārt vēl vienas rokas. Svešais.
Tas Svešais, kurš nupat atnāca, tas, kuru es tagad neredzu un neredzēšu arī pēc tam. Svešais lēni paceļ manus vasarīgi kuplos svārkus, rokas pārvietojot uz kailā dibena, tās lēnām riņķo un, aizceļojušas uz priekšpusi, sastop manu jau mitro kājstarpi. Mans vīrietis vairs neskūpsta, bet vēro katru manu reakciju tā, ka es pilnīgi jūtu šo skatienu. Nu jau Svešais ir pabīdījis malā melnos stringus, pirksti maigi un noteikti taustās, lai atrastu īstos punktus. Cenšos saglabāt neitrālu sejas izteiksmi un neizrādīt, ka tur, lejā, kaut kas notiek, tomēr ilgi tas neizdodas. Ko tu tēlo vēso, Viņš taču tāpat redz, ko apmēram dara Svešais, nospriežu un atmetu visu izlikšanos, lai pilnībā nodotos baudai. Svešais pietupstas, atraujot rokas no mana klēpja un ar noteiktu kustību panāk, ka stāvu ar kājām plecu platumā.
Nu gluži kā rīta vingrošanā… rokas augšā, kājas plati… nosmīnu, bet tūlīt jau tur, kur nupat bija viņa prasmīgie pirksti, sajūtu karstu un tikpat prasmīgu mēli. Ievaidos, man saļogās ceļgali, bet manējais satver mani ap vidukli un notur vertikālā pozīcijā.
“Vēl ne… vēl tev jāturas kājās…” Viņš murmina, ātri noskūpsta un es, lai arī manas acis ir aizsietas, esmu pārliecināta – viņš vēro, kā manā sejā atspoguļojas bauda, kuru sniedz Svešais. Gribu sajust, vai mans vīrietis ir uzbudinājies tikpat ļoti, cik es, un mēģinu pārvietot savas rokas no Viņa muguras uz džinsu priekšpusi. „Nē… nē… tagad ne…” atskan vienlaikus ar manu roku novirzīšanu atpakaļ uz viņa muguras. Kad mēģinu tā izdarīt vēlreiz, Viņš nočukst „Tu pati to panāci…” un nu manas rokas tiek aizliktas aiz manas muguras, piespiestas kopā ar Viņa ciešo apskāvienu.
Viņš ir liela auguma un pietiekoši stiprs, lai mani noturētu stāvus, kaut ik pa brīdim, Svešā mēles un tai pievienojušos pirkstu iepriecināta, līgojos kā iereibusi. Tūlīt būs… tūlīt… ak nē.. vai tiešām es beigšu… beigšu no nezināma vīrieša sniegta kunilinga un fingeringa… domas man ir juceklīgas un tad to vairs nav vispār, tikai trīsas, elsas un daži kliedzieni.
***
Atjēdzos no skūpstiem, tās ir Viņa lūpas un Viņa mēle, uz mirkli aizmirstas, ka baudu sniedzis Svešais un es čukstu kaut ko par to, cik labi bija. Viņš nosmej īsu smiekliņu, atraujas un, paņēmis mani aiz rokām, kaut kur ved. Manas acis joprojām ir aizsietas, tāpēc es neredzu Svešo, tikai garāmejot sajūtu viņa parfīmu, kas sajaucies ar vīrieša ādas aromātu un telpā valdošo kaisles gaisu. Telpas ir man pasvešas, esmu te tikai otro reizi, tāpēc nespēju noorientēties, kurp mani ved. Bet es Viņam uzticos, lai arī tikai apmēram nojaušu, kas varētu sekot.
Iepriekš esam izrunājuši galvenos taboo un galvenās vēlmes, tāpēc izgaršoju laiku, kas tiek veltīts tikai man. Laiku, kad man nekas nav jāplāno, jāparedz, jāorganizē. Viss notiek plūstoši un es iesaistos vien kā mirkļu baudītāja.
Mani svārki un blūzīte, Viņa roku novilktas, tiek kaut kur aizmestas un nu es stāvu tikai veļā un zeķēs. „Nenobīsties, tagad tevi pagriezīšu apkārt pāris reizes, lai noreibst galva”, Viņš nosaka un es atceros bērnības spēli aklās vistiņas. Tikai man te neviens nav jāķer. Mani apskauj un nogulda gultā, dzirdu drēbju švīkstoņu un to krišanu uz grīdas, tad jūtu, kā matracis ieliecas zem vēl divu ķermeņu smaguma. Viens pieplok manam klēpim, un es nespēju atšķirt, kurš tas ir – Viņš vai Svešais? Galva joprojām mazliet reibst, tas pastiprina neparastās izjūtas un īpaši saasina baudu. Otrs iekārtojas man aiz muguras, gādīgi paņemot klēpī manu galvu un tikpat gādīgi pieturot kājas, lai tās būtu paceltas gaisā un atklātu pēc iespējas vairāk tā skaistuma, kas tagad paveras Svešajam.
Jā, deguns uzreiz sajuta mana vīrieša smaržu, kad Viņš pietuvojās manai galvai, lai to ieliktu sev klēpī, tālab zinu – kunilingu sniedz Svešais. Joprojām varu paļauties tikai uz savu dzirdi, tausti un ožu, acis joprojām ir aizsietas.
Pirms vēl vienu reizi, Svešā roku un mēles vadīta, dodos Kosmosā, dzirdu savējā straujo elpu un jūtu, kā pie mana skausta pulsē viņa pamatīgi piebriedušais loceklis. Mmmm… Viņam laikam ļoti patīk tas, ko viņš redz… ir pēdējā sakarīgā doma, pirms ļaujos baudas nestajām konvulsijām.
Atjēdzos, kad Svešā visnotaļ apjomīgais loceklis ieslīd manā vēl pulsējošajā vagīnā. Cik laiks pagāja… cik… vai tad es biju atslēgusies… cenšos saprast un atcerēties, bet nākamais baudas vilnis aizskalo arī šīs dažas domas. Svešā kustības kļūst pavisam straujas, viņš ievaidas, vēl daži grūdieni, un tad sastingst. Lēni atraujas un es dzirdu kailo pēdu soļus, kas attālinās.
Manas kājas tiek nolaistas uz gultas, mēs abi ar manu vīrieti elsojam, bet pie auss dzirdu Viņa straujos sirdspukstus.
***
Kur es esmu… laikam biju piemigusi.. vai viņi abi vēl tepat… mēģinu sakopot domas un atgriezties realitātē, kad manējais ņem nost acu apsēju. Aiz loga palicis tumšāks, ir pavasara vakars, pie manis atgriežas skaņas no ārpasaules.
Svešais ir prom. It kā viņa nekad te nebūtu bijis. Guļu uz sāna un vēroju, kā aiz loga tumšs ņirb ezera ūdens. Mīļotais pieglaužas man no mugurpuses, roka glāstoši pārslīd manam gurnam, bet zobi viegli iekož auss ļipiņā.
Mirkli Viņa roka glāsta mani tīri automātiski, tad pieliekšanās un skūpsts manam plecam. Pasmaidu. Lūpas no pleca noslīd uz roku… uz gurnu… uz vēdera…uz krūtīm un tad pār vēderu ceļo zemāk. „Vai vāverītei tas patika…?” ir retorisks jautājums, uz kuru Viņš pats starp skūpstiem sniedz atbildi „Patika gan vāverītei… es redzēju, kā patika…” Pēkšņi apjēdzu, cik ļoti Viņam bija taisnība par to, ka es nedrīkstu redzēt Svešo, ka man viņš tikai jājūt. Šajā namā esmu redzējusi tikai savējo vīrieti un tālab mierīgu sirdi šo baudu varu uztvert kā Viņa sniegto. Pēkšņi ļoti gribas būt situācijas noteicējai, es veikli apgriežos, tagad mana galva ir gultas kājgaļa virzienā un tieši pretim slejas Viņa skaistais, varenais loceklis. Pieliecos un maigi noskūpstu to, mazliet pakaitinu ar mēli, tad cieši apņemu ar lūpām un ieslidinu dziļi mutē. Viņš ievaidas un saķer mani aiz matiem, kaut kur ir pazudis maigums. Viņš beidz strauji un mežonīgi.
Nenosakāmu laiku paliekam guļot tāpat, kā mineta laikā – es guļu Viņam virsū, ar seju pret kāju pēdām. Ir mierīgs, miegains slinkums. Tīkams nogurums, kas vēl un vēl liek atlikt celšanos no gultas.
***
„Nu viss, nerātnele, ceļamies!” Viņš uzplikšķina man pa dibenu „citādi tava vāvere te acu priekšā… nenoturēšos…” Lēni paveļos nost. Nu, nezinu gan, vai tu gluži tā uzreiz atkal varētu, nospriežu celdamās kājās. Izstaipos kā kaķe pēc diendusas un izeju vērot ezeru no terases. Pārliecos pāri malai, ir tik superīgi justies skaistai, jutekliskai un dzīvai. Pār istabu tuvojas soļi un šo apkampienu no mugurpuses es nevaru sajaukt ar citiem, gribu pagriezties skūpstam, bet Viņš pieplok ar lūpām manam kaklam un neļauj izkustēties no vietas. Skūpsti kļūst aizvien kaislīgāki, droša roka atrod ceļu uz manu klēpi, tad Viņš ar ceļgalu paplēš manas kājas, pārliec pār terases margām un strauji ienāk manī.
Neparastā vieta un mūsu ķermeņi, kuri visu laiku ir tādā pusbaudas stāvoklī, dara savu – mēs beidzam ātri, skaļi un reizē. Labi, ka tuvumā nav kaimiņu, vien nozib man prātā. „Un tagad uz ezeru atvēsināties! Kamēr neesam savus instrumentus noberzuši jēlus” Viņš iesmejas un man atliek tikai sekot.
Ūdens vēl nav ļoti silts, drīzāk pat vēss, tomēr dažas minūtes papeldam un skrienam uz māju. Kaut kad Viņš ir paspējis iekurināt pirti un nu tur sildāmies, pēc tam duša, vīns un vieglas vakariņas.
Gultā atgriežamies jau pēc pusnakts. Ieritinos viņam azotē un vaicāju to, ko nebija drosmes pavaicāt agrāk: „Kāpēc tu vēlējies, lai atbrauc Svešais? Kāpēc tu skatījies? Kāpēc palīdzēji viņam?” Viņš īsi iesmejas, pagriežas uz muguras un, vērdamies griestos, nosaka: „Es gribēju, lai tev ir daudz baudas. Ļoti daudz. Lai beidzot pasaki, ka tev pietiek. Un es negribēju, ka to dari bez manis. Ka kāds tev nodara pāri.” Pieglaužos platajam plecam. „Starp citu… manam draugam tu ļoti patiki”.
Domīgi slidinu roku turpu-šurpu pa viņa vēderu. Protams, mana roka pēc mirkļa ir noslīdējusi vēl zemāk… jūtu atsaucību un pieliecos sniegt skūpstu jau atkal cietēt sākušajam loceklim. „Pagaidi, mums vēl visa nakts priekšā…” Viņš maigi nosaka un pievelk mani sev klāt.
Kad biju pusaudze, mēdzu vasarās dzīvot laukos pie patēva brāļa. Interese par TO lietu man jau bija radusies. Šad un tad biju slepeni noklausījusies, kā vecāki mīlējas (mans patēvs bija ļoti šarmants un pievilcīgs vīrietis). Mamma vienmēr tik jutekliski vaidēja, ka man, dabiski, bija radies iespaids, ka sekss ir ļoti jauka un patīkama lieta. Taču līdz 18 gadu vecumam biju kārtīga un rātna meitene.
Vēlāk man reizēm pirms aizmigšanas bija neķītras fantāzijas par to, kā būtu, ja patēvs naktī sajauktu istabas un atnāktu pie manis, nevis pie mammas. Iztēlojos, kāds varētu būt patēva loceklis un kā tas ieietu manī. Biju pat internetā noskatījusies dažas filmas par ‘defloration porn’. Tas viss bija uzbudinoši. Bet pa dienu man bija ļoti kauns par savām nakts domām.
Es jau zināju, ka patēvs un māte izsargājas, kombinējot kalendāra metodi ar pārtraukto dzimumaktu. T.i., kad mammai tuvojās ovulācija, patēvs nebeidza iekšā. Pārējās mēneša dienās viņš parasti atstāju spermu mammas puncī. Es reizēm aizdomājos par to dienu pirms daudziem gadiem, kad viņš beidza mammuča klēpī vienā no viņas auglīgajām dienām un radās mana māsa (mamma man bija atzinusies, ka viņa nebija ‘plānots bērns’, kā es un vecākā māsa).
Reizēm, kamēr vecāki no rītiem brokastoja, es mēdzu neuzkrītoši ieslīdēt viņu istabā un ātri uzmest aci palagiem – reizēm uz tiem bija mitri spermas traipi… tas mani ļoti uzbudināja.
***
Bet atgriezīsimies pie tās vasaras tēvoča lauku mājās – vasaras, kad biju jau liela meitene, kas pabeigusi vidusskolu. Bija agrs rīts un tēvoča sieva bija aizgājusi slaukt govis līdz ar saullēktu. Es vēl īsti nebiju pamodusies – biju tādā kā pussnaudā. Pa miegam dzirdēju, ka atveras manas istabas durvis. Atvēru acis un ieraudzīju pie gultas stāvam sava patēva kopiju, tikai drusku jaunāku. Tēvocis bija ģērbies tikai šortos un viņa spalvainais, muskuļotais mežstrādnieka augums bija tieši man acu priekšā.
“Tu jau esi liela meitene. Mēs varētu jauki parotaļāties, kamēr Ilze slauc gotiņas”. Pateicis šo vārdus, viņš veikli ieslīdēja man blakus zem segas. Pirms paspēju ko teikt vai darīt, viņa roka jau bija zem mana naktskrekliņa – uz krūtīm. Drusku apčubinājis krūšu galus, viņš aizslidināja roku uz leju. Laikam es tajā brīdī neapzināti papletu kājas…
Nākamajā mirklī viņa pirksti jau bija starp manām kaunuma lūpiņām. “Tu neesi necik mikla, vajadzēs drusku eļļu”, viņš sacīja un pastiepās pēc kaut kā, ko laikam bija neuzkrītoši nolicis blakus gultai. “Pagriezies uz vēdera un paliec spilvenu zem gurniem,” viņš teica diezgan nepacietīgā balsī. Es paklausīju, kaut arī sapratu, ka nevajadzētu… Atkal sajutu viņa roku starp savām kājām – plauksta bija eļļaina un slidena.
Jutu asu, rūgtu smaržu – tikai vēlāk sapratu, ka tas ir uzbudināta vīrieša locekļa aromāts. Tad viņa smagais augums uzvēlās man virsū un iespieda mani matracī. Vēl mirklis – un es sajutu asas, plosošas sāpes pavēderē un skaļi iekaucos. “Klusu!” viņš nikni norūca man pie auss. Un jau maigāk piebilda: “Tūlīt vairs nesāpēs.”
Jutu, kā manī sāpīgi spiežas iekšā kaut kas liels un ciets. Lai atkal nebūtu jākliedz, iekodos ar zobiem apakšlūpā. Bet tad sāpju vilnis aizplūda tikpat pēkšņi, kā uznācis. Tā vietā atnāca silts, atslābinošs reibums. Es jutu viņa spēcīgās, pakļaujošās kustības kā saulainas jūras viļņus, kas mani apskaloja no iekšpuses.
Tad viņš man diezgan sāpīgi iekoda kaklā un prasīja: “Tu taču gribi, lai tevi izpiš kā kuci? Gribi taču, vai ne? Tava pežiņa grib manu sulu?” Es klusi nomurmināju – jā… “Pacelies četrrāpus,” viņš teica un ar savām lielajām rokām pavilka manu ķermeni uz augšu. Tad satvēra mani aiz gurniem un spēcīgi rāva pie sevis. Sajutu viņa miesu dziļi sevī. Sekoja atkal rāvieni un grūdieni. Viens, otrs, trešais.
“Patīk?”
“Jā”, es vārgi nočukstēju.
“O, es zinu, tev patīk, ka tevi piš, tu esi maucīga, neķītra skuķe, kurai vajag lielu pipeli. Lielu, cietu pimpi tev vajag. Dziļi, dziļi pežā!” tā viņš sēca un šie vārdi mani reāli uzvilka.
“Es tūlīt tevi piešļākšu pilnu un sperma tecēs no tevis, kad nāksi brokastīs. Manī ir daudz spermas tavai pīzdiņai.”
Katrs vārds tika izteikts reizē ar spēcīgu grūdienu. Man sareiba galva. Sirds dauzījās kā aptrakusi, rokas un kājas trīcēja. Jutu, kā viņa miesa manī kļūst aizvien lielāka un cietāka, bet viņa elpa – aizvien sēcošāka. Un tad tas notika – viņš veica sevišķi spēcīgu grūdienu un manī iešļācās viņa sula. Mēs abi uz mirkli sastingām. Viņš izdvesa pēdējo skaļo sēcienu. Tam sekoja klusāki vārdi: “Maucīgā kuce, tu esi tik salda…”
Viņš izslīdēja no manis novēlās man blakus gultā, atstājot mani uzvilktu un neatslābinātu, bet ar spermas pilnu čožiņu. Jutu, kā viņa sulas lāses tek pa manām lūpiņām. Pagalmā noklaudzēja kūts durvis. Tēvoča sieva bija beigusi slaukt lopiņus. Nāc vien Ilzīt, uz māju, es neķītri nodomāju. Kamēr tu slauci govis, es izslaucu tava vīra labumus… tagad mana slaucenīte ir pilna, bet tava vāverīte šodien sēdēs uz diētas…
Tēvocis piecēlās no gultas, ielīda atpakaļ savos šortos un teica: “Apgriezies uz muguras un pacel ceļgalus, lai viss neiztek tik ātri. Es gribu, lai tava pežiņa vēl būtu spermaina un mikla, kad nāksi brokastīs…”
Kopš tās reizes tas atkārtojās gandrīz katru dienu. Ilze gāja uz agrajām rīta slaukšanām, tēvocis nāca uz manu istabu un atstāja manī ‘savus labumus’. Pēc tam mēs brokastojām un es bieži vien jutu viņa spermu uz saviem augšstilbiem. Ja Ilze brokastu laikā uz mirkli izgāja no virtuves, tēvocis parasti ātri ieslidināja roku zem manas kleitiņas, un, sataustījis lipīgu miklumu, apmierināti smaidīja.
***
Pēc desmit dienām man sākās mēnešreizes. Kad tēvocis no rīta atkal bija klāt, pateicu viņam par to. Viņš atbildēja, ka tad man būs jāņem mutē, jo palagus asinīm notraipīt nedrīkst (mūsu pirmajā seksa reizē asinis palika uz spilvendrānas, ko viņš vēlāk izmeta).
Viņš atgūlās gultā un aizstūma mani uz gultas kājgali – tā, ka mana galva atradās pie viņa locekļa. Plaukstās viņš satvēra manas krūtis un sāka tās spēcīgi ņurcīt. Es satvēru lūpām viņa lielo, sabriedušo gaļas gabalu un sāku to nemākulīgi sūkāt. Vai nu no tēvoča roku pieskārieniem manām krūtīm, vai arī no dīvainās sajūtas, ko radīja penis mutē, es stipri uzbudinājos un jutu, kā mani krūšu gali sabriest un pežiņa sāk kņudēt. Tēvocis baudā sēca un ik pa brīdim murmināja: “Sūkā, maucīgā kuce, sūkā, tev taču garšo mans pimpis, tev taču vajag pimpi katru dienu, tev taču gribas manu spermu, kad meņkas beigsies, es tevi atkal pisīšu kā kuci, es atkal piespermošu tavu čožu, es tevi izvālēšu kā skābeni, bet tagad sūkā, sūkā un tu varēsi nogaršot manu sēklu…” Es centos, cik varēju un pēc pāris minūtēm saņēmu pilnu muti ar lipīgām gļotām… un tomēr tas bija tik forši.
Mēnešreizēm beidzoties, viņš atkal pievērsās manai vāverītei. Es saņēmos un ieminējos viņam , ka baidos palikt stāvoklī. Viņš paziņoja, ka tas nedraudot, jo viņa vecumā, sēkla nenobriestot tik strauji, kā jaunībā. Ja vīrietim sekss esot divas reizes diena (vakaros viņš mīlējās ar Ilzi, bet no rītiem ar mani), tad nekas slikts nevarot notikt. Bet, ja man gadoties kāds cits vīrietis, tad gan es nedrīkstu viņam ļaut beigt manī. Es teicu, ka te taču neviena cita nav. Viņš tā dīvaini uz mani paskatījās un sacīja, ka to nemaz tā nevarot zināt. Visādi varot gadīties. Bet man esot jāatceras, ka mana pežiņa pieder tikai un vienīgi viņam. Un neviens cits tur nedrīkst laist savu sēklu.
Reiz es prasīju, kāpēc viņš krāpj Ilzi un sacīju, ka tas nav labi. Viņš uz mani līdzjūtīgi paskatījās un sacīja: “Naivā meitene, pasaule nav tāda, kā tu domā. Ilze man pirmā uzlika ragus jau neilgi pēc kāzām. Un zini ar ko – ar tavu patēvu, tobiš ar manu brāli.”
Man pilnīgi sagriezās galva no uzzinātā… Mans patēvs un Ilze… Jā, bet laikam jau es nebiju vienīgā, kas sapņoja par šo vīrieti.
***
Vēl pēc pāris nedēļām Ilze uz trim dienām aizbrauca pie radiem uz pilsētu. Pirmajā dienā tēvocis mani izvālēja trīs reizes – manā gultā, Ilzes gultā un pļaviņā pie dīķa. Bet otrajā dienā viņš pateica, ka man būs jāuztaisa kārtīgs mielasts, jo viņam atbraukšot ciemos draugi. Būšot arī alus un saunā iešana. Labu laiku pavadīju virtuvē un tad jau viņa čomi bija klāt.
Viens bija maza auguma muskuļains puisis vārdā Toļiks, bet otrs – tāds apaļīgs un smaidīgs – stādījās priekšā kā Arčijs. Visa trijotne sēdēja pie galda, dzēra alu, bet man lika viņus apkalpot – nest ēdienus, aizvākt netīros traukus, kā arī pieskatīt saunas krāsni, lai uzsilst līdz pareizajai temperatūrai.
Vienā brīdī Toļiks veikli man pabāza roku zem kleitiņas un sacīja – pupiņus parādīsi, zeltenīt? Visi nosmējās, tēvocis kaut ko iečukstēja Toļikam ausī un skaļi sacīja, ka man būs jānāk ar viņiem uz pirti, bet ne tagad – vēlāk vakarā.
Vakarā, kad jau biju uzvilkusi naktskreklu un palīdusi zem segas, ienāca tēvocis – sakarsis un sasārtis no saunas un izdzertā alus. Kas par gulēšanu? Fiksi pagriez dupsi! Viņš nokomandēja un nometa ap gurniem aptīto dvieli. Zem tā bija bija viņa lielais pimpis – jau starta gatavībā. Karstums un alkohols laikam bija licis viņa asinīm riņķot straujāk, jo šoreiz viņš beidza burtiski dažās sekundēs. Sperma bija karsta, gandrīz dedzinoša, nevis vēsa, kā parasti. Izvilcis savu miesu no manis, viņš izvilka mani no gultas un pavēlēja – tagad fiksi uz pirti. Nakstskreklu nost – tas pirtī nav vajadzīgs.
Pagalam apjukusi un no kauna sasarkusi, kaila gāju viņam līdzi. Kad viņš iestūma mani saunā, Arčijs ar Toļiku sajūsmā ieaurojās. Nu es kaila stāvēju trīs sēdošu kailu vīriešu priekšā un no samulsuma nezināju ne ko teikt ne ko darīt. “Smuki viņai ciči!” teica Arčijs. “Visa smuka,” norūca Toļiks. “Parādi pežiņu!” atkal ierunājās Arčijs. Es sākumā nesapratu, ko vēl varu parādīt, ja jau esmu kaila viņu priekšā. Tēvocis paskaidroja: “Pagriezies, noliecies, ieplēt kājiņas”. Es izdarīju, kā viņš lika un jau nākamajā mirklī sajutu Arčija un Toļika rokas savā kājstarpē.
“Eu, tev tak sperma tek no čozas!” iesaucās Arčijs.
“Veči, atceraties, tikai es drīkstu beigt viņai iekšā”, tēvocis paziņoja. “Bet vispirms lai jaunkundze atslābst un iedzer ar mums”.
Mani nosēdināja uz brīvās lāvas un pasniedza lielu alus krūzi. Es dzēru un domāju, kas nu būs. Man priekšā sēdēja trīs kaili tēviņi, kas smaržoja pēc iekāres. Bija skaidrs, ko viņi vēlas. Es redzēju viņu lielās, smagās kules un peņus, kuri pamazām vērtās aizvien lielāki un sāka slieties uz manu pusi.
Pēc ātrā seksa ar tēvoci atkal biju uzbudināta, bet neatslābināta… un man gribējās turpinājumu. Izdzēru gandrīz visu alus krūzi vienā rāvienā. Veči tik smaidīja un čubinājās ap saviem krāniem.
“Arčij, tu pirmais. Vecākiem cilvēkiem priekšroka”, pēc brīža teica Toļiks.
“Ok, ejam”, sacīja Arčijs un izvilka mani pirts priekštelpā, kur stāvēja plats dīvāns.
“Nāc nu”, viņš sacīja, “Nevilksim garumā, man sen nav bābas bijis, tu jau redzi, kā izslējies”.
Viņa krāns tiešām bija gluži vai vertikāli sacēlies, bet izmēros gan nebija nekāds dižais. Kāds saimnieks, tāds suns, es bezkaunīgi domāju par Arčija nelielo augumu. Gribēju jau gulties uz dīvāna, bet Arčijs papurināja galvu: “Nāc šurp, nafig to dīvānu, ķeries man ap kaklu”. Un viņš strauji satvēra mani savās muskuļotajās rokās un pacēla uz augšu.
“Izplet kājas!” Es paklausīju un jau nākamajā mirklī viņš mani uzmauca uz sava locekļa. Kaut arī neliels, tas iegāja dziļi manī. Sagrābis mani aiz gurniem, viņš ar spēcīgiem rāvieniem mauca manu pīzdiņu uz savas pipeles. “Tikai nebeidz iekšā”, es nočukstēju. Atbildes vietā sekoja vēl spēcīgāki rāvieni. Izdzertais alus pastiprināja manu uzbudinājumu un Arčija spēcīgais tvēriens lika krūšu galiem saslieties un pežiņai kairinoši iekņudēties. Vēl daži spēcīgi rāvieni un tad pēķšni Arčijs mani atgrūda no sevis un palaida vaļā. Es attapos nosviesta uz dīvāna, taču vēl pēc pussekundes no Arčija izšļāčās varena sēklas strūkla un notašķīja man seju un krūtis. Redzēju, ka viņa smagā, sēklas pilnā kule, kas vēl pirms mirkļa saunā izskatījās kā pierietējis govs tesmenis, nu ir sarāvusies mazā, stingrā čokuriņā.
“Uuuuh… bļe, tik forši”, Arčijs nosēcās un nošļuka uz dīvāna man blakus. Vienu roku viņš ielaida man kājstarpē, bet ar otru izsmērēja uz manām krūtīm trāpījušo spermu, ieziežot krūšu galus, plecus un kaklu. Vēl pēc mirkļa jutu, kā viņa pirksti, samitrināti manā sulā, ieslīdēja man starp dupša vaigiem. “Nē, nē, tā nē!” es nomurmināju un atrāvos sānis. “Kāpēc ne?” viņš jautāja patiesi izbrīnīts. “Nepatīk? Tur ir jūtīga vietiņa, tici man, būs forši. Galvenais, atslābsti. Pag, es tev vēl alu iedošu…”
Bet kamēr viņš gāja pēc alus, no pirts iznira smags un sasārtis Toļiks. Uzreiz ievēroju, ka arī viņa pipele ir liela un drukna, ar spilgti sārtu galviņu. Toļiks apsēdās man blakus, maigi noglāstīja vaigu un teica: “Gulies nu, es tevi palutināšu”.
Atgūlos un aizvēru acis, domās jau jusdama viņa drukno puļķi sevī. Bet tā vietā es sajutu maigas, miklas lūpas uz saviem krūšu galiem. Tās labu laiku rotaļājās ar maniem krūtsgaliem, kamēr viņa rokas glāstīja man gurnus un augšstilbus. Tā bija tik jauka sajūta, ka es iekunkstējos no baudas.
“Un tagad palutināsim tavu pežiņu,” viņš maigi nočukstēja man pie auss. Vēl mirklis – un viņš jau skūpstīja un laizīja manu vāverīti, ar mēli ik pa brīdim ieslīdēdams manī, lai pēc mirkļa atkal izslīdētu un pieskartos klitoram. Man galvā viss sagriezās. Tas bija neaprakstāmi…
“Cik tu labi to dari!” es čukstēju.
“Vai esi gatava pipelei? Cietai, resnai pipelei?” viņš pēc brīža jautāja.
“Jā! Jā! Jā!” es kaislīgi viņam atbildēju.
Viņš uzvēlās man virsū, ieslīdēja manī un sāka man skūpstīt kaklu. Kustības bija maigas, bet pārliecinātas. Mirklī, kad viņa puļķa gals atdūrās pret manu dzemdes kakalu, bet pipeles pamatne piespiedās manam klitoram, es aizlidoju kosmosā… kad attapos, viņš vēl aizvien bija manī.
“Patika?” viņš smaidot jautāja.
“Ļoti patika… gribu vēl!” es klusi nočukstēju.
“Nē, tagad mana kārta. Es padrāzīšu tevi drusku stiprāk un tad beigšu tev uz punča. Sarunāts? Un drusku vēlāk mēs uztaisīsim 69. OK?”
Man atlika tikai piekrist. Toļiks uzcēla manas kājas sev uz pleciem un ar kādiem desmit spēcīgiem grūdieniem nonāca līdz galam. Arī viņš paklausīja manam tēvocim un nebeidza iekšā. Bet man tā gribējās, lai viņš būtu palicis manī.
Pēc tam mēs atkal sēdējām saunā. Tēvocis mani nosēdināja izplestām kājām, lai visi trīs draugi varētu tīksmināties par manu sulīgo pežiņu, un lika man spēlēties ar klitoru. “Skat, kā viņai ciču gali saslienas!” “Skat, kā lūpiņas briest un veras vaļā!” “Skat, kā tā kuce sulo!” iereibušie veči cits caur citu sauca, skatoties manu ‘priekšnesumu’.
Toļika apsolītais 69 tā arī nepienāca. Tā vietā tēvocis man lika visiem trim pēc kārtas pasūkāt un tad aizsūtīja mani gulēt. Protams, es jutos pazemota un izmantota, bet tomēr arī apmierināta un priecīga. Biju uzzinājusi, cik dažādi ir vīrieši un cik jaukas izjūtas var sniegt pat šāds maucīgs, pazemojošs sekss, kurā tev liek justies kā verdzenei, bet kā sasodīti seksīgai verdzenei.
***
Atlikušajā vasaras daļā viss turpinājās, kā iesācies. Gandrīz katru rītu tēvocis ienāca manā istabā ‘uz vienu fikso’. Es gulēju zem viņa un sapņoju par Toļika maigajiem pieskārieniem un 69, ko viņš man palika parādā.
Pašās augusta beigās tēvocim bija kaut kur uz pāris dienām jāaizbrauc kopā ar sievu. Māja tika atstāta manā pieskatīšanā. Izrakņāju visus tēvoča papīrus un datoru, cerībā atrast Toļika telefonu vai e-pastu. Nekā. Arī FB viņu atrast neizdevās. Ko lai dara – dzīve nav rožu dārzs, visi sapņi nepiepildās…
Jutos uzmesta – ovulācija nāca virsū kā tanks, bet es sēdēju mājās viena. Gribējās, lai mani kāds kāds izpiš kā kuci – vienalga, tēvocis, Toļiks, Arčijs vai jebkurš cits…
Kamēr tā trinos un berzējos pa istabu, izdzirdu, ka pagalmā iebrauc auto. Izrādās, mamma ar patēvu atbraukuši apraudzīt, kā meitai klājas pie tēvoča. Pie stūres mamma, jo patēvs tā pavairāk ierāvis kādā krogā pa ceļam. Patiesībā jau braukuši kaut kur citur, bet tad atcerējušies, ka tēvoča māja pa ceļam. Tagad pārsteigti, ka tēvoča nav un es viena pati pa māju. Paēvam bija līdz labs konjaks un viņš turpināja pa glāzei iedzert, kamēr es taisīju vakariņas. Pa starpu viņš pazvanīja tēvocim un sarunāja, ka viņi var palikt pa nakti, jo rīt tēvocis ar Ilzi būs atpakaļ.
Es arī iedzēru pa glāzei konjaka un manas domas kļuva aizvien neķītrākas. Zināju, ka patēvam parasti gribas mīlēties, kad viņs ir ierāvis. Tā arī bija – kā vecāki aizgāja un guļamistabu, tā sākās nepārprotamas skaņas. Es klausījos mātes orgasmos un uzbudinājos ne pa jokam. Pēc trešā ‘O’ māte sāka lūgties, ka gribot gulēt un čukstēja, ka patēvs pabeigt varēšot rīt.
Es stāvēju aiz durvīm un klausījos, un mana pacietība tika atalgota. Pēc kāda brīža patēvs iznāca no istabas un gāja pačurāt, kaut ko pa šmigu pie sevis murminot. Kad viņs nāca atpakaļ, es izniru no kakta un ātri ierāvu viņu savā istabā. Pirms viņš attapa, kas notiek, es jau biju satvērusi plaukstā viņa locekli un enerģiski to ņurcīju. Dažu sekunžu laikā tas izlējās kā bāka, bet patēvs tikai nomurmināja: “Trakais skuķi, ko tu dari?”
Es viņam iečukstēju ausī: “Izpis mani kā mammu, izpis mani kā Ilzi!”
“Galīgi dulla”, izdvesa pēc konjaka un seksa smaržojošais vīrietis un mēs abi ievēlāmies gultā. Vēl pēc mirkļa viņš jau bija uz manis un manī. Biju dzirdējusi, ka veči reibumā vai nu beidz ļoti ātri, vai arī tieši otrādi – ilgi netiek līdz galam. Daļai, protams, šmigā nestāvot vispār. Bet tas nebija šis gadījums. Manī bija milzīga, cieta pipele, kas enerģiski kustējās un plosīja manu miesu. Ilgi un saldi. Arī šļāciens bija karsts un spēcīgs…
Tā nu šajā naktī piepildījās manas visneķītrākās fantāzijas. Mana pežiņa izbaudīja arī otra brāļa spermu un man bija tik ļoti, ļoti labi!
«Viņai neinteresēja, ka mājās gaida vīrs un divi bērni. Viņam neinteresēja, ka viņai ir ģimene. Viņi izbaudīja, kas ir neiedomājama kaisle ar svešinieku turpat mašīnā, kvartālu no viņas mājām. Tikai sekss. Bez mīlestības, bez aprēķina, tikai ķermeniska bauda…»
Agnese aizvēra grāmatu. Viņu bija pārņēmušas dusmas. Kārtējais erotiskais romāns, kas nerosināja nekādu kaisli, uzbudinājumu vai fantāzijas lidojumu. Viņai likās salkani lasīt kārtējo «gabalu» par dienesta romānu, seksīgo kolēģi darbā, krāpšanu, ģimenes vērtību izsmiešanu… Dusmu vilnis tikai auga, rūgtums kāpa kaklā.
Agnese ir precējusies. Jau 12 ar pusi gadus kopā ar savu vīru, ko mīl. Viņiem ģimenē aug dēls un meita. Viņi kopā izbauda ģimenes vakariņas, izbraucienus, strīdus, asaras – visu. Un Agnesei nekad nav prātā ienācis, ka viņa varētu krāpt savu vīrieti. Vēl joprojām savu IDEĀLO vīrieti, par spīti alus vēderiņam un nešpetnajam raksturam.
Erotiskajos romānos Agnese mēģināja smelties iedvesmu. Jo pēc tik ilgas kopdzīves, bērniem, pārdzīvojumiem, tomēr iestājas savdabīga rutīna. Jā, sekss vairs nav tik labs, kā pirmajos gados. Bet lasot šos stāstus radās sajūta, ka vienīgā iespēja gūt baudu ir mesties dēkā ar kādu citu vīrieti, paplest kājas kādam nejaušam garāmgājējam vai, pie velna, darba ballītē iemīcīt stūrī savu gados jauno padoto! Nu nē. «Es esmu ģimenes cilvēks, sieva, māte…»
***
Kārtējais piektdienas vakars. Bērni veiksmīgi nodoti vecmāmiņas rokās. Beidzot. Vīrs vēl vismaz pāris stundas būs darbā. Agnese veikli atkorķē vīna pudeli, ielej tumši sarkano debesu dzērienu glāzē un iekārtojas pie datora. Mājās valda neierasts klusums.
Jau pēc pirmās iztukšotās vīna glāzes galvā sāk zagties ķecerīgas idejas. Pirksti uz datora klaviatūras sāk veidot nepiedienīgu mājaslapu nosaukumus…
Agnese ar milzīgu interesi sāk vērot seksa portālu šķietami neierasto saturu. Kāpēc ne? Nu ko gan viņa nebūtu redzējusi. Un kas gan varētu vēl pārsteigt. Bet varbūt tieši šeit pasmelties ideju, kā šovakar pārsteigt savu vīrieti? Vēl viena vīna glāze… Vēl nedaudz vīna…
***
Viņš, kā vienmēr pēc darba noguris, ienāca mājās, sabužināja suni, novilka mēteli, nometa atslēgas uz galdiņa koridorā. Agnese iznāca viņam pretī. Halātiņā, šķietami nevainīgu sejas izteiksmi, bet acīs gailēja liesmiņa. Viņš, kā vienmēr, savu sievu mīļi apķēra un noskūpstīja. «Tu jauki smaržo» ,viņš teica. «Tiešām? »,viņa, it kā pārsteigta, atbildēja. Ar vieglu kustību viņa nometa halātiņu uz grīdas. Zem tā bija īsa zīda kleitiņa, kura lieliski izcēla viņas auguma aprises. Krūšu gali viņai bija uzbrieduši, tie lauzās pretī vīrietim, kas stāvēja viņai pretī un likās šķietami pārsteigts…
Viņa pieskārās viņam ar lūpām, ar elpu maigi noglāstot viņa ausi, kaklu… Ar veiklu rokas kustību viņa atraisīja sava vīra bikšu jostu, ļaujot šobrīd tik traucējošam apģērba gabalam smagi noslīdēt uz grīdas. Apakšbikses… Un viņš pilnībā pieder viņai. Viņa pieskārās viņa vēderam, ieelpoja sava vīrieša smaržu, ko tik ļoti mīlēja. Viņa loceklis tiecās pretī Agnesei, kura tik mokoši lēni virzīja savas lūpas lejup, liekot viņa sirdij dauzīties un elpai kļūt karstai un saraustītai. Viņa ar mēles galu noglāstīja cieto locekli, kas sarāvās baudā. Mokoša bauda. Viņš stāvēja, atspiedies pret sienu, elsodams kaislē. Viņš sāpīgi ieķērās Agneses matos un piespieda viņu sev cieši klāt, iestumjot locekli dziļi viņas siltajā mutē. Viņa atriebīgi ielaida savus garos, lakotos nagus viņa dibena mīkstumos, kas tikai piedeva viņam dažādību baudai.
Viņa glāstīja viņu, rotaļādamās ar viņu ķermeni kā ar seksa rotaļlietu. Laizīja, sūca, maigi kodīja un…negaidīti iestūma pirkstiņu viņam dibenā. Tas lika viņam sarauties pārsteigumā un necerētā baudā. Pāris maigas kustības un viņš ar agoniski klusu kliedzienu beidza viņai mutē un burtiski saļima turpat savas sievas priekšā.
Viņa piecēlās, it kā būtu veikusi kādu ierastu vakara scenāriju, un teica: «Ejam dušā».
***
Viņš izskatījās sasprindzis. Tagad arī viņa acīs dega kāda īpaša liesmiņa. Kaut kas nedaudz mežonīgs. Agnese tai pat zīda kleitiņā gatavoja vakariņas. Viņš sēdēja turpat blakus pie virtuves galda un vēroja viņu. Viņš nespēja izturēt spriedzi, kas krājās viņam starp kājām. Viņš gribēja «atriebties» sievietei, kas viņu tikko bija pavedinājusi, pārsteigusi nesagatavotu un burtiski «paņēmusi». Viņš strauji pagrieza Agnesi pret sevi, glāze izkrita viņai no rokām un sašķīda uz grīdas.
Viņš viņu piespieda pie sienas, pacēla maigo audumu un ielauzās pie perfektajām krūtīm. Viņas smarža aicināja sevī. Viņš nometa dvieli, kas pēc dušas piesedza viņa vīrišķību, un ar strauju, pat nedaudz brutālu kustību pagrieza sievu ar seju pret sienu. Viņš ar vienu roku ieķērās viņas matos, ar otru nobrauca pa muguru līdz dibenam. Viņš glāstīja viņu lēni, liekot mocīties iekārē. Agnese mocījās baudā, viņa gribēja ātrāk sajust vīru sevī, just viņa cieto locekli, tā iespaidīgos izmērus…
Viņš ar pirkstiem rotaļājās ar viņas kaunuma lūpiņām, lēni ieslidināja viņā pirkstus un apļoja tos pa mitro kājstarpi. Viņas sirds sitās trakā ritmā.
Viņš Agnesi pagrieza ar seju pret sevi. Un tad negaidīti ātri pazuda starp viņas kājām. Viņa prasmes nekur nebija zudušas. Maigie glāsti ar mēli. Sākumā tik lēni, tad ātrāki, tad tik ļoti uzstājīgi… Viņa iekliedzās, šķiet, pati sabīstoties no tādas savu jūtu izpausmes… Viņš atkal viņu pagrieza un pielieca, ar roku pieturēdamies pie viņas muguras. Ar strauju kustību viņš iegāja viņā. Agnese izjuta katru viņa vīrietības centimetru. Loceklis bija tik karsts un pulsējošs. Viņš apļoja ar pirkstiem viņas klitoru, triekdamies viņā ar tādu spēku, kas lika viņai brīdi elsot, brīdi elpu aizturēt. Šķita, Agnese uz mirkli piemirsa kā ir elpot. Viņas muskuļi sarāvās tik spēcīgā orgasmā, kāds jau sen nebija baudīts. Sievas milzīgais uzbudinājums vēl vairāk uzkurināja vīrieti, viņas maksts sakļāvās ap viņu tik cieši… Viņi abi saļima turpat uz grīdas.
***
Vīrs un sieva. Sēdēja turpat virtuvē, kur tikko bija nodevušies dzīvnieciskam seksam, dzēra vīnu un smējās. Viņi bija izspūruši un noguruši. Bet mīlēja viens otru par spīti visam. Agnese saprata, ka iekāre un piedzīvojums ir tepat, viņai pretī. Nevis lētos romānos un greizos dzīves priekšstatos.
Jau atkal tuvojas Ziemassvētki, un jāatzīst, ka šoreiz man it nemaz nav tā priecīgi pūkainā un ciku-caku saulainā svētku noskaņojuma, kas visus pārējos planētas iedzīvotājus pārņēmis jau labu laiku. Kāpēc? Nu, sāksim ar to, ka šogad pajuka manas attiecības. Tad vēl piedevām izšķīrās arī mani vecāki (tēvs sapinās ar kaut kādu www.oho.lvsatiktu blondīni, iedomājieties?), turklāt vispārējos krīzes apstākļos arī man nav neviena lieka santīma pie dvēseles, lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas visiem. Ja nevaru visiem, tad nepirkšu nevienam. Punkts un Āmen!
Bez ho-ho-ho starp palagiem
Taču tas nebūt nav galvenais iemesls, kāpēc esmu tik jūtami saskābusi. Patiesībā pie mana draņķīgā noskaņojuma ir vainojams tikai un vienīgi SEKSA TRŪKUMS. Jā, tieši tā! Mani neviens nekniebj. Nespīd man nekāds ho-ho-ho starp palagiem. Neviens, pat ne bārdains resnis sarkanā kostīmā, šajos Ziemassvētkos nemēģinās iztīrīt manu nokvēpušo skursteni. Pēdējo sešu mēnešu laikā sekss man ir bijis tikai vienu reizi, un to pašu negribas pat atcerēties. Esmu nogribējusies. Reāli nogribējusies!
Mans izmisums jau kļūst bīstams sabiedrībai
Mana hipotētiskā vecuma amplitūda ir palielinājusies un vienlaikus samazinājusies par veseliem desmit gadiem, jo tagad manā somā atrodamie aksesuāri īstajam baudas mirklim ar īsto džeku ir sekojoši: prezervatīvi, viagra un čupačups.
Man ir bijušas seksuālas fantāzijas par bārmeni ar spalvainām krūtīm no manas iecienītākās iedzeršanas vietas, par džeku, kas piegādā produktus restorānam, kurā es strādāju, par manu četrdesmit piecus gadus veco (precēto!) bosu, kā arī par romāna varoni no erotisko stāstu sērijas, ko lasu vientuļajos ziemas vakaros, kad nevaru iemigt (iedomāts tēls! Ne tikai iedomu sekss, bet iedomu sekss ar iedomu tēlu!).
Neaizmirsīsim arī par Džordžu Klūniju (daudz Martini, bet joprojām — no party!), par čali no sporta kluba, kam vienmēr mugurā sasvīdis ‘Rage Against the Machine’ T krekls, un pat par necilo briļļaino klientu, kas katru dienu nāk uz restorānu iedzert kafiju, lai palietotu mūsu bezmaksas internetu. Atliek vien cerēt, ka manas fantāzijas nav kā uz delnas draugiem un kolēģiem. Brīžiem jau liekas, ka uz pieres rakstīts: ES GRIBU SEKSU! Palīdziet man!
Mazās un lielās vibratora laimītes
Kāda velna pēc es neeju un nepārguļu ar kādu no viņiem? Baigi sarežģīti jau tas nebūtu. Esmu pievilcīga, sakarīga, labā formā, pietiekami asprātīga. Zinu, kā sauc premjeru un kāpēc Latvijā svin Lāčplēša dienu (atšķirībā no tiem jefiņiem, ko 18. novembrim safilmēja MTV). Vecums arī tīri tā neko — divdesmit ar astīti. Krietnu gan, bet trīsdesmit man vēl nav (paldies Dievam!). Protams, daudziem džekiem manis uzskaitītās lietas nav nemaz tik svarīgas. Kamēr vien vari lepoties ar neinficētām sieviešu kārtas ģenitālijām un esi cērtama eglīte. Skarbi? Varbūt. Tāpēc, turpinot savu atturības posmu, esmu nolēmusi svētkos iegādāties tikai vienu dāvanu — sev. Vibratoru! Esmu droša, ka daudzējādā ziņā šī neķītrā Ziemassvētku dāvana būs labāka par gadījuma seksu ar dzīvu, bet nemīlamu vīrieti. Kāpēc?
Varu uzskaitīt vismaz desmit sakarīgus iemeslus
Vibrators nekad nelūgsies, lai es to paņemu mutē, vēl pirms esmu paspējusi to izvilkt no atvilktnes.2. Man nevajadzēs stulbi lakstoties un tam izpatikt, lai dabūtu to verķi gultā.
Nekādu neērtu klusuma brīžu pēc seksa. Man uz viņu pat nebūs jāskatās. Iebāzīšu atpakaļ nakts skapīša atvilktnē un miers
Vibrators nestāstīs citiem sadzīves priekšmetiem, ka man patīk to darīt sunīšu pozā, vai es dievinu iepļaukāšanu utt.
Vibrators neatslēgsies tieši tajā mirklī, kad esmu gatava sasniegt orgasmu, un, ja tomēr izslēgsies, to visai aši izglābs jauns bateriju pāris (jāatceras nopirkt!).
Vibrators neaplipinās mani ar STS un nepadarīs grūtu.
Man nebūs jāiztur vēl desmit minūtes monotonu grūdienu, truli blenžot griestos un domājot par rītdienas manikīru.
Vibrators neatņems visu segu un nepirdīs gultā (fuj!).
Vibratora dēļ man nebūs jāveic bikini vaksācija biežāk, nekā es spēju to izturēt vai varu atļauties.
Un visbeidzot
Es jebkurā mirklī varēšu iegādāties jaunu, vēl lielāku un spēcīgāku modeli ar sešiem ātrumiem un pieciem maināmiem aksesuāriem. Vecais vibrators man nedraudēs, nevajās darba vietā, nestāstīs visiem, ka esmu ‘nojūgusies kuce’ un piedzēries nezvanīs man trijos naktī, lai atgādinātu, cik mums kopā tomēr bija labi. Jo tas ir tikai sasodīts vibrators!
Var jau būt, ka būšu pārāk tieša un specifiski konkrēta sakot, ka vienā saulainā pavasara dienā vienkārši nolēmu izmēģināt savas nepiekoptās aktrises prasmes pieaugušo izklaides industrijā, taču šeit nav nekas, ko grezni piepušķot.
***
Reizēm šķita, ka biju nokļuvusi seksa un erotikas nīdēju pulciņa uzmanības centrā. Svētie, kas TO dara tikai misionāra pozā un caur mīlīgi piešķiebtām kaķactiņām pasaulei vēsta, ka erotika un kaili krūšgali ir šaušmīgs FUJ, un, ka es pavisam noteikti degšu kā ragana elles ugunīs ,un nekad nebūšu spējīga ieskatīties acīs pašas iznēsātam bērnam.
***
Bija dienas, kad šķita , ka esmu varena. Varena sieviete, kas var atļauties ar savu dzīvi darīt ko vien sirds kāro un nospļauties uz citu cilvēku primitīvajiem aizspriedumiem. Bija dienas, kad svētuļu pulciņa biedri bija mani pārliecinājuši, ka esmu tikai vienai no tām daudzajām, kura ieliekama netiklības rāmītī ar apzīmējumu ‘’ vēl viena wanna be porno zvaigne bez izglītības un kauna apziņas’’ . Un pa virsu visam tam, bija arī dienas, kad domāju, ka neviens vīrietis taču mani vairs negribēs uztvert nopietni… bet šī diena bija citāda.
***
Kā allaž sāku savu dienu ar iespaidīga izmēra latte krūzi un ielūkošanos tik šausmīgi populārajā vietnē Instagram. Starp uzkrītoši slaidu meiteņu un piemīlīgu kucēnu bildēm parādījās arī neatbildēta ziņa. Un nē, šoreiz tas nav viens no maniem baisi apmātajiem un uzbāzīgajiem orgasma tēlošanas mākslas talanta cienītājiem. Tas ir mans bijušais. Prātā , pat neatverot vēstuli , iešaujas doma – bāc, es nesaprotu, es taču viņu pametu savas daudzsološās porno zvaigznes karjeras dēļ, ko gan viņš, prastais muļķis, vēl varētu no manis vēlēties. It kā ar klaju vienaldzību, bet dedzīgumu vienlaikus, es atveru vēstuli…
***
Neesmu stāvā sajūsmā. Viņš vēlas savu jaunākā svaiguma JEEP novietot manā pagalmā, jo redziet, es dzīvojot vienas nieka minūtes attālumā no jūras. Manas lūpas savelkas smīnā.
Nekādā gadījumā! Pazīstot viņu, vai nu grib palielīties vai vienkārši ir nogribējies, jo kādu laiciņu ir dzīvojis bez sievietes.
Pēc trim minūtēm manas domas sāk šaudīties. Varbūt varu izmantot šo situāciju savā labā? Varbūt varu izmantot šo situāciju, lai palielītos ar to, cik labi, cik ārkārtīgi labi, man iet bez viņa? Pēc piecām minūtēm jau rakstu atbildes vēstuli, sakot, ka apmaiņā pret dzirkstošā šampanieša pudeli – kādēļ gan ne, lai tik brauc šurp!
***
Izeju pagalmā, iespīlējusies pagājušās sezonas augumam tik ļoti pieguļojošajā bandāžas kleitā, kurai cauri spiežas mani acīs krītošie krūšgali, lai atvērtu iebrauktuves vārtus. Viņš izkāpj un pavisam neatgādina vīrieti, ko reiz pazinu. Uz sejas izspiedušies asi rugāji, mati nevīžīgi izpūruši vējā un ierasto eko ādas mokasīnu vietā – noplukušas vasaras iešļūcenes. Visai nesalīdzināmi ar manās atmiņās dzīvojošo kopto un pedantisko vīrieti. Esmu mazliet šokēta, bet jāsaka, ka patīkami. Šī nevīžība šķiet neierasti pievilcīga. Viņš gan neizskatās pārsteigts. Esmu ierastā es – ne par kripatiņu savādāka. Esmu tā pati seksīgā ragana, kas viņu pameta, lai apmaiņā pret seksu saņemtu kaudzi naudas. Tā pati bezgala seksīgā ragana.
***
Iesākam sarunu ar visai notrulinātām frāzēm. Viņam ejot labi, jauns darbs, jauna mašīna, jauna dzīves uztvere. Es, protams, atbildu ar ko visai līdzīgu. Iet labi, darbs tas pats vecais, mašīnas marka nav mainījusies un dzīves uztvere – kāda vēl dzīves uztvere – daru ko vēlos un neesmu pazīstama ar vainas vai nožēlas izjūtu. Viņš pasniedz manis pieprasīto šampanieša pudeli, līdz ar tumšās šokolādes konfektēm un visai glīti iesaiņotām rozēm. Man riebjas ziedi, es neprotu un negribu par tiem rūpēties ,un viņs to ļoti labi zina.
***
Neesmu īsti gatava aicināt viņu iekšā, tāpēc rādu īsāko ceļu uz savu skujkoka lapeni. Viņš man seko. Saruna ievirzās lēni un negribīgi, mums īsti nav ko apspriest, jo kopīgā pagātne un attiecību iznākums ir, nebaidos šī vārda ,traģisks. Tā paiet vēl piecpadsmit minūtes līdz beidzot man šī liekulība ir apnikusi ,un es jautāju viņa ierašanās patiesos nodomus. Klusums, kam seko viņa visai smagnēja nopūta.
Viņš vēlreiz ieelpo un klāsta, ka viņam trūkst koptas sievietes uzmanība un, ka, viņaprāt, man piemītot milzīga seksuālā enerģija un, ka pieskārieni un karstas elpas nopūtas man ir nepieciešami kā gaiss ko elpot.
Man nav ko piebilst. Viņš esot gatavs man to sniegt, bet vai man tas ir vajadzīgs? Es esmu gatava atzīt, ka izmisuši un bēdās ieslīguši vīrieši mani uzbudina. Pret šo varu esmu bezspēcīga. Un kāpēc gan nesniegt vīrietim baudu, lai viņš varētu atkal pacelties spārnos un lidot.
***
Es aicināju viņam mani iegūt, piebilstot, ka viņš noteikti ir paspējis nedaudz ierūsēt. Tas viņu manāmi uzkurināja, taču viņš nebūt nemetās man virsū, drīzāk tuvojās man ar cieņu. Manas piesārtušās lūpas jau ieņēma skūpstam nepieciešamo izliekumu, bet tas izrādījās lieki. Viņš sāka ar savas karstās elpas uzpūšanu uz manas , ar zelta auskariem izrotātās, auss ļipiņas. Steidzos viņam paziņot, ka šāds manevrs it nebūt neatgādina viņu, bet viņš metās aizrādīt, lai klusēju. Klusumā slēpjoties mirkļa skaistums. Parasti gan neesmu tik šķietami vienkārši apklusināma, bet šoreiz paklausīgi pamāju ar galvu. Uz brīdi manā galvā iezagās atmiņas. Lai cik traģiskas kopumā nebūtu bijušas mūsu attiecības, gultā mēs vienmēr viens otru izbaudījām uz visiem simts. Biju nedaudz apjukusi. Manā darba specifikā jutekliskumam īsti nav vietas. Pornogrāfijas mērķis ir pēc iespējas ātrāk, mākslīgāk un vairākkārt saniegt beidzamo posmu – orgasmu. Biju jau piemirsusi, kāds ir šķietami parasts un ikdienišķs sekss.
***
Viņs turpināja ar manu kaklu. Viegli to skūpstot , ar pirkstu galiņiem viņš virpināja manus garos, vēsi blondos matus. Es ,vairs nespēdama nociesties, sāku sniegties pēc viņa mantības. Uzlikdama savu plaukstu uz viņa kājstarpes, es pieņēmos sārtumā. Viņš bija pret un visai ātri atgrieza manu roku tās sākotnējā pozīcijā. Tas mani uzbūra vēl vairāk, un mana elpa kļuva smagāka. Kad manas kleitas šaurās lencītes bija jau noslidinātas nost no maniem pleciem, viņš aptvēra manas apaļās krūtis tā, lai pirksti nepieskartos maniem uzmanību alkstošajiem krūšu galiņiem. Lieki piebilst, ka biju gatava viņam atdoties tagad un tūlīt.
***
Pat neatpogājot savas balinātās džinsa bikses, viņš strauji parāva manas kleitas apakšdaļu uz augšu un, ar savām iesvīdušajām rokām, sāka glāstīt manas ciskas. Es atkal centos satvert viņa mantību, bet viņš atkārtoti noraidīja manus mēģinājumus. Viņš lika man piecelties un noslidināt savas apakšbiksītes. Tās bija kļuvušas miklas un jau paspējušas pielipt manam slaidajam augumam. Es tās novilku un uzsviedu viņam uz pleca. Viņš , izlikdamies, ka to nemaz neievēro, nāca man klāt un teica : ‘’Mīļā, pagriezies.’’ Es nekavējoties izpildīju šo lūgumu. Viņš ar savu masīvo augumu pagrūda mani uz priekšu tā, ka manas rokas atdūrās pret lapenes koka sienu. Viegli un neuzspiesti skūpstīdams manu muguru, viņš nonāca līdz manai erogēnajai zonai – dibenam. Neslēpšu, ka lepojos ar šo koķetīgo ķermeņa daļu. Pietupienu un citu dibena muskuļu vingrinājumu izpilde noteikti ir nākusi tai par labu.
***
Savu bijušo es varētu raksturot divos vārdos – patmīlīgs dupšmīlis. Es sajutu viņa mēles galu pieskaramies manai dibena atverei .Viņš to skūpstīja. Viņš sāka to skūpstīt arvien agresīvāk.
Ar rokām apņemdams manus gurnus, viņs saldi virpināja savu mēles galiņu gar manas dibena atveres sieniņām.
Manas krūtis vēl vairāk alka pēc viņa uzmanības, taču viņš to ignorēja. Es centos neizdvest ne skaņas, taču sajūtu pieplūdums negribīgi lika pār lūpām pārlaist vairākus intensīvus baudas kliedzienus. Viņš bija pavisam mierīgs un spītīgi turpināja iesākto. Pēkšņi viņš strauji un asi ieķērās manos dibena vaigos un veica pēdējos mēles vilcienus. Es burtiski pārsprāgu no uzbudinājuma vien. Viņš apstājās…pagrieza mani pret sevi un piekļāva sev cieši klāt. Es sajutu viņa locekļa gatavību darboties. Tas bija gatavs mani iekarot šeit un tagad, taču tas neietilpa viņa plānos.
***
Atsvaidzinoša pavasara vēja brāzma pāršalcās pāri manam augumam, liekot tam atkal notirpt. Nē, mums nebija sekss vārda tradicionālajā izpratnē. Viņš tikai apmierināja mani. Tieši tāda un ne par kripatiņu savādāka sievietes uzmanība viņam bija nepieciešama, lai atkal paceltos spārnos un lidotu.
***
Kā jau es minēju – šī diena bija citāda. Mēs saskatījāmies un klusībā cerējām, ka tiksimies vēlreiz – bez visa ikdienišķā attiecību sloga, bez liekiem vārdiem un liekām cerībām. Viņš atvadījās noskūpstot manu delnu un pateicās par iespēju sagādāt sev baudu. Tas viņā atgrieza vīrišķību , un viņš atkal varēja kļūt par veco, labo un kārtīgi pedantisko darbaholiķi.
P.S. – ieraksts dienasgrāmatā veikts absolūtā starojumā, 2019. gada maijā, sestdienā, pulkstens 18.30.
Tikai reizi dzīvē biju bijusi pie masiera vīrieša – tāds jauns puisis sanatorijas tipa iestādē (tā man bija iespēja izcelties uz pensionāru fona). Atceros vien to, ka viņa veiktā masāža bija daudzreiz saudzīgāka, nekā citas profesionāles veikums, kuras rokās es ik pa laikam kliedzu, bet te – gandrīz aizmigu. Tolaik nezināju, ka pēc desmit gadiem satikšu masieri, kura rokas liks man kliegt. Aiz baudas, nevis aiz sāpēm.
Tas viss sākās tā
Šis vīrietis uzreiz pieminēja, ka ir dziednieks un masieris. Tas mani darīja uzmanīgu un aizdomīgu – iedomājos garmatainu dīvaini ar neskūtām padusēm. Tāpēc tiekoties ar viņu, biju patīkami pārsteigta, ieraugot slaidu, sportisku, koptu vīrieti ar mazliet nebēdnīgu smaidu uz lūpām. Abpusējas simpātijas radās uzreiz, un bija skaidrs – būs arī nākamās tikšanās reizes. Vīrietis plūstoši nonāca pie tēmas, kādas masāžas viņš pieprot, cik tas viss ir lieliski, un tad atklājās, ka viņam ir arī pārnēsājams masāžas galds. Sirsnīgi pabrīnījos par tādu iespēju un tad, vai nu pilnmēness, vai parasta prāta aptumsuma iespaidā, piekritu viņa ierosinājumam izbaudīt, kādu no masāžām pie manis mājās.
‘’Tā būs tikai masāža’’
…viņš vairākas reizes drudžaini atkārtoja, vien sarunas beigās piebilstot – ‘’ja vien tu pati nevēlēsies ko vairāk!’’ Par to man īsti nebija viedokļa, jo biju iepazinusi tikai ārstnieciskā tipa masāžas – sāpīgas, bet iedarbīgas. Norunātajā laikā pie durvīm atskan zvans. Tur stāv viņš – viegli apmulsis vīrietis ar milzīgu somveidīgu veidojumu rokās, kuru knapi var iedabūt iekšā pa dzīvokļa durvīm.
‘’Viņš laikam ir ļoti nogribējies, ja jau stiepa to milzu somu augšā pa kāpnēm’’ – man iešāvās prātā vienlaikus ar domu, ka esmu gatava masāžai ar laimīgām beigām.
Jokojot un apceļot vienam otru, veikli tika uzstādīts masāžas galds, un tad iestājās neveikla pauze. Ejot pie masieres, es zinu, ka man jāizģērbjas un jānoguļas, bet kā jārīkojas tad, ja masāža un randiņš ir viens un tas pats pasākums? Jānovelk drēbes pašai vai to izdara masieris? Ja ģērbjos pati, vai to daru lēnām un viņš skatās, vai arī es ātri izģērbjos, apguļos, un viņš pa to laiku novēršas, izliekoties, ka neskatās? ‘’Paliec tikai biksītēs un nogulies uz vēdera, es aizgriezīšos’’ – viņš pārtrauc neveiklo pauzi. Es zibenīgi izpildu viņa norādi.
Manu daiļo augumu gādīgi apklāj dvielis
…es gan nosmīnu par īsu saminstināšanos no masiera puses, atbrīvojot mani no manu augumu nosedzošā dvieļa. Viņš laikam nebija domājis biksīšu vietā ieraudzīt tikai melnu aukliņu, kā jau tas mēdz būt, valkājot miniatūra izmēra stringus. Silta eļļa uzpil man pleciem, un vīrieša stiprās rokas sāk tos maigi glāstīt. Viņš noteikti ir profesionālis, jo katra kustība liecina par to, ka masieris patiesi zina, ko dara. Tas nav kaut kāds ‘’es tevi pamasēšu – tam jau sertifikātu nevajag’’. Ticis galā ar pleciem un muguru, viņš pārloka tiem dvieli, un tagad siltā eļļa plūst uz manām pēdām un apakšstilbiem.
Pēdu masāža ir īsts baudījums. Nezinu visus punktus, kuri tika izmasēti, bet sajūtas gan bija lieliskas. Masiera dāsnās rokas pāriet pie maniem apakšstilbiem, pēc mirkļa atraujas, un siltā eļļa tiek iemasēta manos augšstilbos. Tad, bez pauzes un brīdinājuma, viņa rokas jau glāsta manus dibena apaļumus. Esmu pēdu masāžas apburta un mana modrība ir nedaudz iemidzināta. Ir silti, labi, viegli, patīkami, atslābinoši un vienlaikus – uzbudinoši.
Masierim mans miers un aplaimotā sejas izteiksme ir kā starta šāviens, un roku kustību amplitūda nu vairs nav nosaucama par ārstniecisku nodomu vadītu.
Viņš mazliet atraujas
…un viegla švīkstoņa liecina par to, ka masieris atbrīvojas no saviem džinsiem un krekla. Es pamanu viņa kailās pēdas, kas pa grīdu pienāk tuvāk pie mana galvgaļa. Masieris iečukst man ausī: ‘’Biksītes jānovelk, lai nesasmērējas ar eļļu.’’ Nešaubos ne mirkli, ka tā vajag, un arī viņš, nemaz negaidot manu piekrišanu, jau sācis tās vilkt nost. Lēni noripinot biksītes pāri maniem gurniem, manu silto vietiņu sasniedz daži izjusti skūpsti. Nekādas steigas – laiks ir apstājies.
Es nekustos, guļu uz vēdera un izbaudu viņa rokas, lūpas un pirkstus. Masāžas galds sniedz vīrietim ērtu piekļuvi manam ķermenim, kurš ir vairāk kā gatavs saņemt gan glāstus, gan skūpstus. Agrāk tā nekad vēl nav bijis, ka varu tikai gulēt un baudīt, atslābināties un būt egoiste uz visiem 500 %.
‘’Kad tu tā guli, es neredzu tavas krūtis’’ – viņš čukst man pie auss un maigi iekož tās ļipiņā. ‘’Lūdzu, pagriezies’’ – masieris turpina iesākto.Viņš uz manām piebriedušajām krūtīm pilina jau padzisušu eļļu un sāk tās aktīvi masēt.
Viss notiek tik dabiski
…masiera pirksti nu jau darbojas tikai ap stratēģiski svarīgāko zonu un laiku pa laikam lēni ieslīd manī. Esmu vieglā lidojuma sajūtā un mans ķermenis pamazām vien saspringst, tā tuvojoties brīdim, kad tas, manu elsu un kliedzienu pavadīts, pilnībā atslābs. Perfekti sajuzdams manas reakcijas, masieris vada mani pretim baudas kulminācijai. Viņš bez vārdiem uzmin gan ritmu, gan vietu, gan intensitāti, it kā pirms tam būtu apguvis mana ķermeņa baudas karti.
Pilnīgs un galīgs atslābums pārņem mani, galvā nav nevienas domas, ir tikai pāri plūstošas laimes izjūta.
Nezināju, ka masāža var būt arī tāda. Nezināju, ka ar ‘’Yoni’’ masāžu var panākt tik relaksējošu baudu. Nezināju, ka šī bauda būs intensīvāka par to, kuru sievietei var sniegt vīrieša loceklis. Nezināju, ka tik īsā brīdī sievieti var palaist kosmosā un pēc dažām minūtēm viņu turp sūtīt atkal.
P.S. Ja kādam zinātniekam šķiet, ka ‘’G’’ punkta nav, viņš ir totāls muļķis!
“Trīs aperolus, lūdzu!” – Inga priecīgi pasūtīja dzērienus sev un abām draudzenēm. Viktors beidzot bija izteicis bildinājumu, un šos jaunumus Inga vēlējās vispirms izstāstīt tradicionālajā piektdienas pasēdēšanā ar družkām. Sučkas nosprāgs no skaudības! Taču Inga nebija paredzējusi, ka vienai no viņas draudzenītēm ir padomā, kas cits – pežlaizis.
* * *
“Divus aperolus,” Dace negaidīti izjauca ierasto kārtību, ‘’un vienu ananāsu sulu, lūdzu.” Inga un Karīna zīmīgi saskatījās. “Dace? Wtf, kas notika? Stāvokli esi, māsa, ko?” “Nē, taču,” Dace atmeta ar roku, “man šodien vakarā randiņš, pašas saprotat, kā tas ir.” “Nesaprotam,” Inga sarauca pieri, “pāris aperolus vienmēr jau var. Drosmei un tā.” “Ai,” Dace iesarka. “Mans boifrends saka, ka alkohols un cigaretes bojā garšu. Tur.” “Kur?” “Tur!” Dace paskatījās uz leju. Karīna saprata, tāpēc atzinīgi nosvilpās. Inga sašķieba seju neizpratnes grimasē. “Wooow!” Karīna iedunkāja Ingai sānos. “Šķiet, kāda ir izvilkusi laimīgo lozi un drīz atstās mūsu neatkarīgo sieviešu kompāniju.” “Stāsti, kas viņš ir. Kur iepazināties? Tinderī? Vietējais? Labi pelna?” Dace nopūtās. “Meitenes, jūs neticēsiet. Īsts francūzis. Gastons vārdā. Un jūs neticēsiet ko viņš dara gultā.” “Laiza pežu, to mēs jau sapratām,” Karīnas balsī bija dzirdamas vieglas skaudības notis. “Ak, ja vien jūs zinātu, kā viņš to dara!” “Kā?” “IZ-CI-LI!”
* * *
“Kas tur var būt īpašs?” Inga nievājoši noņurda. “Braukā ar mēli pa sāļo, gluži kā sētnieks ar sniega lāpstu pa trotuāru. Es savam Viktoram neļauju bāzt savu neskūto viepli manā dārgumu lādītē. Ne man tas patīk, ne arī viņam to vajag.”
“Gastons ir savādāks. Viņš sāk ļoti maigi un no tālienes. Pamasē plecus, paglāsta muguru, glāsta kājas, masē pēdiņas.” Dace ar plaukstu novilka pa blakus sēdošās Karīnas stilbu. Karīna pietvīka. “Viņam ir kaut kāds knifs uz tām kājām. Laiza pēdas, bučo kāju pirkstiņus, liek tos mutē un sūkā gluži kā čupačupus.”
“Sākumā likās savādi, bet patiesībā ir pat ļoti OK,” turpināja Dace. “Tad viņš skūpstot un glāstot rāpjas augšā, bet nebrien uzreiz miklājā kā strēlnieks Tīreļu purvā. Nē, vispirms viņš maigi pārslīd pāri, līdz nabiņai, un tad lēnām, lēnām rāpjas zemāk.” Karīna un Inga neuzdrošinājās neko indīgu nokomentēt.
* * *
“Ak, un kad viņš nonāk mērķī, tad īstā bauda tikai sākas,” Dace paskatījās pa malām, vai neviens nenoklausās un turpināja mazliet klusākā balsī. “Kamēr neesmu beigusi reizi vai divas, Gastons pat nemēģina izvilkt mēli no mana kebabiņa.” “Ko tad šis pežlaizis tur dara?” tikpat klusi pajautāja Karīna. “Nezinu, tik tālu es nevaru saskatīt. Bet sajūtas gan ir tādas, it kā viņam būtu trīs mēles, kuras griežas kā lidmašīnas propellers. Šļak, šļak, šļak, šļak! Kā rotveilers pie rosola bļodas.” Draudzenes turpināja saspringti klusēt.
“Lūk,” Dace turpināja, “un tikai, kad esmu pilnībā izbaudījusi šo procedūru, viņš atļaujas sagrābt locekli un nākt iekšā ciemos. Ananāsu sulas glāze ir mazākais, ko es viņam par prieku varu izdarīt.”
Kādu mirkli gaisā virmoja domīgs klusums. Tad ierunājās Inga. “Nu, izklausās jau labi, bet Gastons, manuprāt, ir diezgan stulbs vārds.” “Tiešām,” piebalsoja Karīna. “Izklausās kā gandons, heh.” “Vai arī kā aizcietējuma zāles. Nevari nolikt kluci, nāks talkā Gastons plus!” Inga nosmīkņāja un turpināja. “Tev, protams, ir paveicies. Es nekad nevarētu tā pa īstam atbrīvoties orālā seksa laikā. Būtu bail palaist pifiņu partnerim tieši nāsīs.”
* * *
Dace gulēja viesnīcas gultā, pilnīgi kaila, abām rokām spiezdama Gastona galvu sev pie gļotu plaisas. Gastons cītīgi darbojās ierastajā manierē, taču orgasms netuvojās ne lūgdams. “Gastons tiešām ir visnotaļ tizls vārds,” Dace domāja un centās saturēt sfinkteri, lai nenopirstos partnerim sejā. “Būs jāizdomā kāds veids kā no viņa atkratīties, nu, nav un nebūs, pežlaizis tāds. Žēl, ka mūsdienās ir palicis pārāk maz īstu vīriešu. Chicks before dicks. Nez’, vai drīkst ņemt uz mājām viesnīcas šampūna pudelītes, jeb arī tas tiek uzskatīts par zādzību? Interesantas tapetes. Dārgas? Bļe, ka tik nenopirsties. Ilgi vēl? Velns, ne pežlaizis!”
Kā sākās manas dzīves kvēlākais erotiskais stāsts? Pietika vien ar diviem kokteiļiem un meitenes pamazām sāka izģērbties, lai iesāktu jautro orģiju. Aija ar Elīzu devās straujā uzbrukumā Līnas krūtsgaliem, ar tādu iedvesmu un sparu, ka tie kļuva līdzīgi spiciem un stingriem dimantiņiem. Tas ar kādu atdevi viņas iesaistījās šajā rotaļā uzkurināja manu vēlmi vēl vairāk, bet diemžēl liktenis man bija lēmis palikt vien novērotājas lomā.
Ar cēlu nekaunību Aija nogūlās uz kušetes, lai savu apslēptāko vietiņu atklātu Līnas nerātnajai mēlītei, kas tā vien alka pēc Aijas ķermeņa izgaršošanas. Tikmēr Elīza, kas līdz šim man bija šķitusi viskautrīgākā no trim nebēdnēm, uzsēdās uz Aijas sejas. Viņas kunkstēja un vaidēja labsajūtā. Ar katru nākamo sekundi jutos ar vien uzbudinātāka – jutu kā mana kājstarpe jau sāk sulot.
Tas bija tikai sākums
Pēc mežonīga orgasma Aija sāka drāzt Līnu, izmantojot mākslīgu vīrieša locekļa parodiju. Līna tikmēr ar mēli kāri glāstīja Elīzas klitoru. Kad visas trīs bija beigušas, Līna pagriezās pret mani un jautāja – Vai Tu tiešām nevēlies mums piebiedroties? – Nē, neaicini viņu, viņa tāpat lauzīsies kā veca bāba! – noburkšķēja Aija, kaut arī bija redzams, ka viņa nebūt neiebilstu un patiesībā cenšas mani noskaņot uz pareizās nots.
Ar ko turpinājās šis erotiskais stāsts? Visas trīs draudzenītes, sajūsmā spiegdamas, metās pie manis un pēc īsa mirkļa jau biju izģērbta – šīm trakulēm nebija iespējams pretoties. Aija ar Līnu vieglītiņām kodīja manus krūtsgalus, bet Elīza noslīga manā priekšā uz ceļiem.
Ak, Dievs!
Mani ir orāli apmierinājuši vairāki vīrieši, bet tādu labsajūtu, ko man sniedza Elīza, nebiju vēl izjutusi. Viņa perfekti zināja, kas, kad un kā ir jādara. Ja vīrieši uzskata orālo seksu par prelūdiju lielajam drāzienam, tad viņi smagi kļūdās!
Tikmēr Elīza sāka apmierināt Līnu, Līna glāstīja Aiju, bet es stāvēju kā statuja ar izplestām kājām. Šis kutelīgais baudījums, ko man sniedza Elīza ar savām maigi asajām mēles kustībām, bija vārdiem neaprakstāms.
Tas bija baudas karuselis
Mēs visas tajā bijām ievilktas. Dažbrīd šķita, ka no šīs virmojošās baudas griezās pat mājas jumts. Elīza tikai turpināja laizīt un izsūkt no manis visas iespējamās saldsāļās garšiņas.
Mans klitors bija pārbriedis – es vairs nespēju skaidri domāt!
Es beidzu ar sen neredzētu sparu un baudu. No manis tecēja mīlas sula, ko ar savu mēlīti uztvēra un, tik acīmredzami kāri, baudīja Elīzas svelmainās lūpas.
Vai drīkstu atzīties?
Es pirmo reiz mūžā izbaudīju sievietes garšu. Man bija nepieciešams saņemt visu savu drosmi, lai pārkāptu savam pareizumam un atļautu sev ielaisties šajā kaislīgajā meiteņu orģijā. Elīzas ķermenis bija stingrs, viņas vagīnai bija lieliski salda garša. Nepagāja ne piecas minūtes, kad viņa sāka strauji elsot. Sapratu, ka viņa tuvojas noslēgumam, tādēļ vēlējos izbaudīt, kādu efektu radīs mans rādītājpirksts viņas šaurajā aliņā. Maigi kustinot pirkstu, es sūcu viņas klitoru. Tas sniedza Elīzai neaprakstāmi spilgtu baudas uzvirmojumu.
Tuvojās pusnakts
Elīza un Līna devās mājup, atstājot mani divvientulībā ar Aiju. Jā, tieši tik ļoti rotaļīgas izrādījās manas labākās draudzenes! Jutos nedaudz apmulsusi, jo vakars bija spraigs un piedzīvojumiem bagāts – baidījos, ka nespēšu vairs ieskatīties savām draudzenēm acīs. Tomēr, es pārvarēju savu kautrību un nogūlos Aijai blakus. Nakts bija mūsu.
Laizīt otru sievieti un just, kā viņa laiza Tevi – kas var būt labāks par to!
Šis nebija tikai kārtējais erotiskais stāsts. Tas bija kas vairāk. Šis vakars kalpoja kā neaprakstāms ieguldījums manā erotiskajā pieredzē. Tas patiesi bija tā vērts!
