Tagi: kaisle

  • Kaisles skavās. Erotiskais stāsts

    Kaisles skavās. Erotiskais stāsts

    Skaista, sportiska, veiksmīga un krietni pāri 30. Vīrieši, kuri man patīk, jau ir atraduši jaunākas, un tos, kuriem patīku es… teiksim tā – pašcieņa man neļauj būt attiecībās ar kādu no viņiem, bet patmīlība mani iegrūž kaisles skavās – es nevēlos atteikties no baudas tikai tāpēc, ka esmu viena.

    Viņš ir sabiedrības cienīts cilvēks, ģimenes galva, paraugs… un mans izlaidīgais valdnieks. Visai bieža galvaspilsētas apmeklēšana ir kļuvušas par ērtāko veidu, kā satikties. Es nerakājos ne viņa sirdī, ne dzīvē, man rūp tikai viņa dvēseles slepenākie nostūri un mūsu abu erotiskā pasaule. Lai gan biežāk sarakstāmies pa e-pastu, dažkārt pietiek ar pāris negaidītām ziņām ar mums vien saprotamiem mājieniem, lai paspilgtinātu visu dienu. Prāts plosās no kaisles. Tad es jūtos seksīga, iekārojama un spēcīga.

    ***

    Kā parasti, dažas dienas pirms tikšanās saņemu vēstuli ar skaidriem norādījumiem. Es zinu, kur viņu gaidīt, kā sagatavoties, kā ģērbties un ko sagaidīt. Mans ķermenis uzkarst tikai no plānošanas vien, tāpēc nepacietīgi gaidu. Nespēju no satraukuma aizmigt.

    Kad pienāk norunātā diena, es tēloju, ka esmu mierīga, bet asinis vārās un lūpās mirdz nekaunīgs smaids. Nolieku mantas, iededzinu sveces un simto reizi nostājos spoguļa priekšā, lai pārliecinātos, ka izskatos perfekti. Jo mazāk laika paliek, jo vairāk esmu sajūsmā. Es skaitu minūtes.

    Viņš kavējas. 5, 10, 15 minūtes… Nevaru sagaidīt, sāku uztraukties, ka viņš neatnāks, līdz pēkšņi atskan durvju zvans.

    Viņš nemaz netaisās attaisnoties. Es gribu ķerties viņam ap kaklu, bet atturos. Ielaižu viņu iekšā, paņemu viņa vēso mēteli un, turot to pie krūtīm, ieelpoju viņa smaržu aromātu. Nolieku mēteli skapī, kamēr viņš novelk kurpes. Tiklīdz viņš ieiet sveču gaismas pielietajā istabā, dzirdu komplimentus par to, cik labi esmu tikusi galā. Nosarkstu un klusi nopūšos, kad viņš mani ievelk savā vīrišķīgajā apskāvienā. Es izbaudu viņa tuvumu. Pat caur drēbēm jūtu viņa ķermeņa izliekumus, un es kūstu no baudas. Iekšēji staroju, pamanot, ka arī viņš acīmredzami tver mana ķermeņa smaržu.

    ***

    Viņa rokas slīd uz leju, stingri pieglaužoties manam ķermenim un spiežot manu iegurni pret viņa. Viņš spēcīgi saspiež mana dupša apaļumus savās plaukstās. Man trūkst elpas un tik tikko spēju noturēties uz savām trīcošajām kājām, kas ietērptas augstpapēžu kurpēs. Viņš skūpsta manu kaklu un virzās uz leju: pleci, atslēgas kauli, krūtis… Šķiet, ka viņa plaukstas ir kā radītas manām krūtīm – viņš glāsta manus krūtsgalus, it kā tie būtu glazūra uz kūkas. Protams, ka man tas patīk, tāpēc vaidu un neslēpju – gribu, lai viņš zina, kā es gaidīju, kādu sajūsmu viņš manī rada un cik uzbudināta esmu no viņa pieskārieniem.

    Atrodot ideālo brīdi, kad manu ķermeni pārņem iekāre un smadzenes prasa to pašu, viņš cieši satver manus matus.

    Nedaudz atliecot manu galvu, viņš čukst: “Tu zini, ko es gribu…”. Es zinu, ka tas ir labākais, ko spēju, bet vēl nedaudz vilcinos, spēlējot naivu meiteni, līdz viņš ar tādu pašu smalki izspēlētu rupjību piespiež mani nomesties ceļos viņa priekšā. Sirds sāk sisties straujāk. Viņš lēnām atsprādzē jostu, atvelk rāvējslēdzēju, novelk bikses un man acu priekšā parādās piebriedis loceklis.

    Nolaizu lūpas, skatoties viņam acīs. Tad paņemu vienu pirkstu un tā slapjo galu pārbraucu pār locekļa pašu galu. Viņš skaļi elpo un ar acu skatienu mudina mani rīkoties drosmīgāk. Es noglāstu to ar pirkstiem, plaukstu un beidzot satveru pamatni, uzņemoties sev iedalīto lomu.

    Šovakar man ir ne tikai seksīga apakšveļa, zeķes un augstpapēžu kurpes, bet arī īpaši īsi rūtaini svārciņi. Tik īsi, ka var redzēt manus dibena apaļumus, tos pat nepaceļot. Šovakar esmu naiva skolniecīte.

    Ar savu šķietami nepieredzējušo roku turu viņa cieto daiktu un laizu to kā savu iecienītāko saldējumu: lēni un ar baudu. Viņš skaļi elpo un neviļus virza savus gurnus uz priekšu, lai iekļūtu dziļāk manī. Pakļaujos. Sākumā uzmanīgi, lēni, bet pēc tam arvien dziļāk. Patiešām, tik dziļi, kā agrāk neesmu ņēmusi. Katra viņa smagā izelpa mani uzbudina, tāpēc cenšos atslābināties, lai gan pār vaigiem sāk ritēt asaras. Viņš pagrūž savus gurnus uz priekšu un apstājas. Es turos tik ilgi, cik varu, līdz atraujos. Starp viņa cieto erekciju un manu muti stiepjas siekalu lērums. Es cenšos sakopt sevi, bet viņš man izsaka komplimentus, liekot man justies tik seksīgai kā nekad agrāk.

    Es esmu slikta meitene. Viņa meitene. Viņš atkal iegrūž savu peni manā kaklā, tikai šoreiz, kad grasos atrauties, viņš mani nelaiž.

    Es pretojos un mēģinu izkļūt no viņa ciešā tvēriena, bet viņš nav sajūsmā par nepaklausību – viņš satver manus matus un atgādina, kurš šeit ir galvenais. Viņš pavēl, lai četrrāpus dodos līdz gultai, kamēr viņš pats izģērbjas. Es dzirdu, kā viņa jostas sprādze atsitas pret grīdu. Rāpojot, izteikti kustinu gurnus, jo man šķiet, ka viņš mani vēro.

    ***

    Tiklīdz apstājos pie gultas, viņš pienāk man klāt un apsēžas uz gultas malas. Atskan pavēle piecelties kājās, novilkt biksītes, un viņš vēlreiz jautā, kurš šeit ir galvenais. Es izmisīgi atbildu, ka tas ir viņš. Atskan pavēle atkārtot to vēlreiz. Es atkārtoju. Jūtos vainīga, bet redzu viņa rotaļīgo smaidu un tas tomēr nav biedējošs. Tomēr viņš ir nelokāms. Atskan nākamā pavēle, un man ir jāieguļas viņa klēpī. Es nevilcinos. Es iekārtojos un jūtu viņa mitro locekli zem sava vēdera. Tas ir tik vilinošs un karsts. Es aizsapņojos par to, līdz pēkšņi sajūtu spēcīgu pļauku uz savas kailās sēžamvietas. Jūtu, kā uz tās deg viņa plaukstas nospiedums. Viņš maigi noglāsta degošo vietu… un seko vēl viens pēriens. Viņš atkal to paglauda un atkārtojas tas pats… vēl!.. vēl!

    Kad manas nekaunīgās vaimanas kļūst žēlabainas, viņš liek man piecelties, atspiesties pret kumodi un izplest kājas.

    Viņš vēlreiz noglauda manu ķiršu sarkano sēžamvietu un bez brīdinājuma, vienā rāvienā iegrūž manī savu cieto locekli. Manas acis izspiežas no dobumiem, balss iestrēgst kaklā, un pirksti ieķeras koka virsmā. “Elpo, elpo…” viņš saka pirmais, un es atslābinos, kamēr viņš lēnām, bet ārkārtīgi dziļi ienirst manā slapjajā aliņā. Pēc kārtējā dziļā grūdiena es nopūšos, klusi atkārtojot viņa vārdu, bet viņš satver manas rokas un, paātrinot kustības, sāk drāzt mani no visa spēka. Es tik tikko spēju noturēties kājās, galva griežas no baudas, un viņš turpina stiprāk un stiprāk…

    Es sajūtu siltu strūklu sev uz muguras, kad viņš dobjā gārdzienā paziņo, ka ir beidzis. Es nekustos, līdz viņš noslauka savu sēklu no mana ķermeņa, un mēs abi iekrītam gultā, cenšoties atvilkt elpu. Nevaru vien sagaidīt, kad dzirdēšu, ka viņam patika.

    Vairāk erotisko stāstu lasi šeit.

  • Kaisle

    Kaisle

    Tā bija maza, bet mājīgi iekārtota istabiņa.
    Gaisā virmoja ziedu un sveču smarža. Skanēja noslēpumaina, intriģējoša un uzbudinoša melodija. Viņš gribēja iedegt gaismu, bet viņa apturēja, sakot – nevajag, es tūlīt ieliešu mums vīnu. Ar vīna glāzēm rokās, lēni gurnus šūpojot mūzikas ritmā, viņa tuvojās, skatīdamās tieši viņa izaicinoši spītīgajās acīs.

    Pārvarēdama pati savu biklumu un aizspriedumus, jo šovakar viņa gribēja aizmirst visu, ļaujoties savai mežonīgajai kaislei. Šoreiz viņa to gribēja visam par spīti, pat doma, ka viņu pēc tam vairs varbūt nekad neredzēs, nespēja atturēt. Visa viņas būtība alka pēc viņa.
    Viņš stāvēja un uzlūkoja viņu izbrīnas pilnām acīm, tādu viņu bija redzējis reti kurš. Viņš vēroja kā viņa tuvojas, kā mirdz viņas acis, kā sveču gaisma rotaļājas ar viņas augumu.

    Viņam patika, bet viņš bija spītīgs un gribēja būt noteicējs vienmēr. Viņas lūpas pieskārās glāzei un, iedzērusi vienu malku viņa nāca arvien tuvāk. Lēni, bet pārliecinoši, jo kaut kas bija licis viņai domāt, ka to grib ne tikai viņa. Viņa bija pamanījusi kā iekāres uguntiņas deg viņa acīs, kad viņš paslepus viņu vēroja. Bet viņš vilcinājās un pat nepakustējās, lai viņai tuvotos. Varbūt viņš baidijās apdedzināties viņas kaisles ugunīs, bet pašreiz viņa to vienkārši vairs nespēja savaldīt un bija to izlaidusi brīvība.

    Viņa paņēma no viņa rokām neizdzerto vīna glāzi un nolika to uz grīdas. Viņas lūpas dega kaislē, nespējot izturēt vilcināšanos. Viņš bija pārsteigts par šādu uzdrīkstēšanos un spītīgi gaidīja cik ilgi viņai vēl pietiks drosmes un pacietības. Ar rokām satverdama krekla apkakli, viņa kvēli viņu noskūpstija. Tā bija viena vienīga sekunde, kad rokas atrāva viņa kreklu tā, ka visas pogas noplīsa un aizlidoja kur pagadās.
    Viņa skūpstija, glāstija viņa ķermeni, bet viņš stāvēja kā sastindzis pat nepieskaroties.Viņa noskūpstija viņu vēlreiz un juta, ka uz viņa pieres ir izsitušās mazas sviedru lāsītes.

    Viņa bija pamanījusi arī to, ka viņa ķermenis viegli trīcēja iekārē, bet viņš tik ļoti negribēja to izrādīt. Labi, ja jau reiz viņš ir tik nejūtīgs, man arī nevajag – viņa pie sevis nodomāja. Viņa pagriezās, paņēma savu vīna glāzi un, tik pat vēsi kā viņš bija stāvējis visu šo laiku, kad Viņa bija ļāvusi vaļu savai kaislei, devās uz terasi pavērot saulrietu….
    Viņš apjuka, kad atguvās un redzēja kā viņa attālinās. Tagad bija viņa laiks, jo situācija bija kļuvusi ne gluži tāda kā viņš bija iecerējis.
    Viņš klusi piegāja pie viņas. Uzlicis rokas uz viņas pleciem un pieliecies pie kakla viņš pieskārās tam ar mēles galiņu. Ar liegām roku kustībām apņemdams viņas gurnus, viņš piekļāvās cieši klāt. Veroties saulrietā viņa nebija pamanījusi viņa tuvošanos un pieskāriens neviļus lika aizrauties elpai, izjūtot viņa auguma pieskārienu vieglas trīsas no jauna pārņēma viņas augumu.

    Viņa piekļāvās viņam un ļāva noticēt, ka viņš ir uzvarējis. Viņa ļāvās viņa maigajām rokām, bet iekšēji vēl joprojām bija nikna un aizvainota. Domās viņa sevi nolādēja par pašas pārdrošību un sasodīto kaisli. Viņa gribēja ienīst visu vīriešu dzimumu par to, ka atkal un atkal viņi modināja viņā šīs izjūtas. Bet viņa to nespēja, jo tāda bija viņas daba.
    Viņa bija gatava atdot visu savu kaisli, bet pretī gribēja saņemt to pašu. Un tas cik vēss viņš bija pirms brīža neļāva viņai vairs atbildēt ar pilnu atdevi. Viņa atrāvās un teica – nevajag jau sevi tā piepūlēt manis dēļ, ja jau pats nevēlies! Nemaz nedomā, ka viens Tavs pieskāriens liks man visu aizmirst! – viņa nodomāja.

    It kā saprazdams viņas domu, viņš pie sevis nodomāja – Kaut kas šajā spēlītē ir jāpielabo! Ar spēcīgu tvērienu viņš pievilka viņu sev klāt un, pirms viņa uzsāka protestēt, aizspieda viņas lūpas ar savējām. Viņa necentās atbildēt vēl mēģinādama izrauties. Taču viņš to nepieļāva un lēnām, gandrīz vai uzstājīgi sāka pogāt viņas blūzītes pogas, līdz beidzot tā bija vaļā. Viņa sajuta kā pirksti pieskaras krūšu galiem, sākot tos glāstīt. Sajutuši kutinošo pieskārienu tie strauji pārvērtās lielos šokolādes zirnīšos.
    Šādas izmaiņas kā lavīna aizrāva līdz visu viņas būtību un viņa ļāvās glāstiem, skūpstiem, kas kļuva arvien svelmaināki un jutekliskāki. Iekšējā apņēmība būt nelokāmai kaut kur pazuda un viņa piekļāvās viņam ciešāk.
    Viņš pacēla viņu uz rokām un aiznesis līdz gultai, lēni kopā ar viņu atgūlās tajā. Viņa rokas glāstoši atbrīvoja viņas augumu no drēbēm līdz viņa bija pilnīgi kaila, tad mērķtiecīgām kustībām arī viņš atbrīvojās no savām drēbēm. Pieplacis pie viņas ķermeņa, lūpas viegli slidinot pa viņas kaklu uz leju, līdz vēlreiz tās aizskarā piebriedušos krūšu galus, viņš sāka tos maigi skupstīt. Viņa roka uzmanīgi pietuvojās Viņas klēpim. Sajutusi viņa roku, viņa klusu ievaidējās. Ar savu kāju, it kā nemanot, pavērdams viņas kājas viņš ieslīdēja starp tām.

    Viss viņa organisms bija uzbudinājuma pārņemts un ātri, bet maigi viņš iegāja viņā. Viņa juta ienākam viņu sevī un instinktīvi sasprindzinājusi savus muskuļus, apņēma to tā pat kā ar rokām bija apņēmusi viņa spēcīgo ķermeni. Viņi uzsāka lēnām un dziļām kustībām kustēties, pielāgojoties viens otram līdz tas pārgāja ātrās drudžainās kustībās, kas mijās ar nebeidzamiem skūpstiem un glāstiem.

    Vairs nebija nedz laika, nedz telpas, nedz kā aizliegta. Viņa iekliedzās un viņas ķermenis nodrebēja. It kā to būtu gaidījis arī viņš nodrebēja un, skaļi ievaidēdamies ar neprātīgu spēku iekļāva viņu savos apskāvienos. Viņa sajuta savā klēpī iebrāžamies spēcīgu straumi, kas viņā radīja baudas kalngalu, kurš tik ilgi bija gaidīts. Viss viņas augums trīsēja no labsajūtas un katra šūniņa centās iegūt pēc iespējas vairak baudas, sniedzot to arī viņam līdz pilnīgam spēku izsīkumam.

    Līdz beidzot viņi klusi un mierīgi aizmiga viens otra apskāvienos…