Tu ieej viesistabā, tikko no dušas, ģērbies vien tumšos džinsos. Iekāre pārņem manu ķermeni bez brīdinājuma. Prāts pretojas, bet tā svaigā smarža, tās vilinošās ķermeņa līnijas, tavi palaidnīgi izspūrušie mati un siltā, mitrā āda…
Tavs pieklusinātais smaids liecina, ka plāns izdevies. Tu zini, ka es nepretošos, ka tev pietiks tikai pacelt uzaci, un es uzlikšu uz pauzes visu, lai uz mirkli aizbēgtu no darba un iegrimtu mūsu spilgtajā svētlaimes pasaulē. Es saglabāju dokumentu un lēnām noņemu brilles, nenovēršot acis no tevis. Tu pat nepakusties no savas vietas – tu gaidi, kad atnākšu pati.
Kad esmu centimetra attālumā no tevis, es iespiežu vienu kāju starp tavējo un, nedaudz izstaipoties, pieķeros pie tava kakla, un ievelku elpu aizraujošam skūpstam. Man tevis nekad nepietiek. Mūsu skūpsti, kā perfekti saskaņotas notis, vibrē cauri visam ķermenim un pamodina katru nervu galu. Tu esi lielisks skūpstītājs, kā vienmēr, un mūsu glāsti pamazām uzņem apgriezienus. Tavi pirksti ir manos matos un tavas lūpas paveras tikai tad, kad mums pietrūkst gaisa.
Tava karstā elpa silda manu jutīgo ādu. Es piespiežos pie tevis ar visu ķermeni un jūtu, kā, manam iegurnim berzējoties pret tavējo, tev rodas erekcija. Uztverot manu skatienu, tu satver mani aiz sēžamvietas un piespied vēl tuvāk. Mūsu lūpas un rokas nenogurstoši kustas, it kā mēs pētītu viens otru, it kā mēs mēģinātu uztvert katru ķermeņa centimetru, lai no jauna atklātu viens otru.
Mēles savijās atkal un atkal. Es maigi sakožu tavu apakšlūpu un atraujos. Tu jautājoši skaties uz mani, un es satveru tavu roku, nolaizu tavu rādītājpirkstu, tad viegli to iesūcu, braucot ar mēli ap tā galu… Jā, tu lieliski zini, ko es gribu darīt, bet gribu, lai tu to man pasaki.
– Pasaki, ko man darīt… – klusi nočukstu, skatoties tavās acīs.
– Nometies ceļos, – stingri un skaidri skan vārdi uz tavām mitrajām lūpām.
Kā man tas patīk… Tu vienmēr esi saprotošs un gādīgs, bet ir skaidrs, ka tev patīk dominēt. Tagad tava balss ir zemāka, skarbāka un joprojām ļoti pārliecināta. Jau no tās vien manu ķermeni pārņem saviļņojoši drebuļi. Es sekoju taviem norādījumiem. Pazemīgi nometos ceļos, ērti apsēžos, lai tavs biksēs pietūkušais dzimumloceklis būtu manu acu līmenī.
– Un tagad? – es paceļu uzacis un sakniebju lūpas.
– Paņemt to mutē, – skan stingra atbilde.
No sajūsmas viegli trīcošiem pirkstiem atpogāju tavus džinsus, atvelku rāvējslēdzēju, pavelku tās uz leju. Ar vienu roku satveru tavu atbrīvoto locekli, kas stāv tikpat lepns kā tu. Es atkal paceļu acis uz tevi un alkatīgi laizu tā galiņu. Tavas acis no baudas sašaurinās, tu gribi mani, gribi, lai es speru vēl vienu soli tālāk. Es atkal jautājoši paceļu uzacis un tu turpini spēlēt.
– Sūkā! – skan pavēle.
Es satveru to ar abām rokām, mana mute virzās tuvāk, lai tu sajustu manu silto elpu uz savas mitrās ādas, un tu nepacietīgi virzi savus gurnus uz priekšu, it kā steidzinot mani, it kā atgādinot, cik ļoti tu to vēlies. Bet tagad ir mans brīdis. Tāpat kā es visa esmu tava, tu esi mans, un es izbaudu katru tavas nepacietības mirkli.
Es pavirzos vēl tuvāk un apviju savu mēles galu ap mazo šķēlumu tava locekļa augšdaļā, tad ap visu galviņu. Tu klusi gaidi un pat aizturi elpu, līdz es beidzot ļauju tev iekļūt starp savām maigajām lūpām. Tu izlaid skaļu vaidu, kad siltums un mitrums apņem tavu locekli. Tavā sejā atspoguļojas iekāre un slāpes, kas mani vēl vairāk uzkarsē un iespiežas līdz pat manu sajūtu epicentram. Ak, kā man tas patīk… Pa manām vēnām plūst verdoša bauda, kad zinu, ka tev ir prieks, ka es esmu tā, kura tevi uzbudina, kas tevi apmierina.
Es koncentrējos, paņemu tavu daiktu vēl dziļāk, cik vien dziļi varu. Tu padodies visām manām sarežģītajām mēles kustībām, maigi kustinot gurnus, izmantojot visu, ko sniedz mana mute. Mana elpošana paātrinās, jo stimulācijas temps palielinās un tu bez brīdinājuma izrauj savu locekli, lai gan mana mute joprojām paklausīgi veidotu mazu “o”. Tu nopūties, tavas lūpas nodreb, bet es zinu, ka tu esi tuvu…
– Es gribu turpināt… – piedāvāju sevi, nesaprotot tavu plānu.
– Celies un izģērbies, – skan tava zemā balss.
Es pieceļos un lēnām izģērbjos, šūpojot gurnus. Fonā skan klusa mūzika un es vēroju, kā tava erekcija trīc, kad es atklāju arvien vairāk sava ķermeņa. Novelku vieglo, vaļīgo blūzi un nometu to zemē. It kā rādot, ko daru, pagriežu muguru un pārmetu skatienu pār plecu, lai lēni jo lēni atpogātu krūšturi. Pagriežos atpakaļ un, ar vienu roku turoties pie krūštura, pa vienai noslidinu lencītes no pleciem. Tad arī tas nokrīt blakus blūzei. Pārlaižot plaukstas pāri krūtīm, es noslidinu rokas līdz savu džinsu šortu jostasvietai. Lēnām atpogāju pogu, atvelku rāvējslēdzēju un, pagriezusies ar sānu pret tevi, vēl lēnāk noslidinu tās lejup pa savām iedegušajām kājām. Tu nenolaid acis no manis, un man tas patīk.
Atbrīvojusies no šortiem, noglāstu savu apjomīgo sēžamvietu un lēnām noslidinu arī biksītes, kurās rēgojas nekaunīgi slapjš pleķis.
Beidzot, es stāvu kaila tavā priekšā. Tu atkal pievelc mani sev klāt un piespied pie sevis ar visu savu ķermeni. Tavas rokas ceļo pa manu ķermeni un apstājas uz manām krūtīm. Mani krūtsgali sacietē no taviem maigajiem glāstiem, un tu sāc tos sūkt. Vienu pēc otra. Kad mēle veic apli ap vienu, pirksti ceļo apkārt otram. Tu zini, ka vieta starp manām kājām pulsē no elles karstuma. Es gribu tevi!
– Lūdzu… es tevi gribu. Ņem mani, – es čukstu tev ausī, karsti elsodama no taviem glāstiem.
Nesaņemot atbildi, es atraujos no tava karstā ķermeņa un noliecos pār dīvāna atzveltni, pagriežot tev dibenu. Es ļoti labi zinu, ko tu redzi: slapjus atspulgus uz manas jutīgās ādas, kas ir sarkana no asins pieplūduma, pietūkusi no sajūsmas. Es zinu, ka tu tam nepretosies, un tu zini, cik ļoti tevi tur gaida. Es dzirdu klusus soļus uz viesistabas koka grīdas, mokoši lēnus, un es jūtu, ka tu maigi pārbrauc ar plaukstu pāri manam dibenam un rotaļīgi to iepļaukā.
– Slikta meitene! – tu attaisno pļauku.
Tu mani atkal iepļaukās un no maniem vaidiem zini, cik ļoti tas mani uzkurina.
– Vai tu esi slikta meitene?
– Jā… – es elsoju, izvirzot gurnus atpakaļ, lai sagaidītu tavu sāpīgi stingro locekli starp maniem vaigiem.
– Ko ir pelnījušas sliktas meitenes? – tu atkal jautā, kā tāds stingrs skolotājs.
Tajā pašā laikā tu sāc stimulēt manu klitoru ar pirkstu galiem, jūtot, kā es kļūstu arvien slapjāka. Vispirms viens, pēc tam divi tavi pirksti viegli ieslīd manī. Tu jūti, kā manas maksts muskuļi saraujas ap iebrucējiem. Pamazām roka sāk kustēties arvien ātrāk un ātrāk un, man šķiet, ka katru reizi atgriežoties iekšā, tu trāpi vēl jutīgākā punktā kā iepriekš.
Es nevaru atbildēt, viss, par ko es varu domāt, ir tas, ka tavi pirksti kairina manu viskarstāko punktu, tāpēc tu pats atbildi.
– Sliktas meitenes tiek sodītas, un man šķiet, ka tu esi ļoti slikta meitene. Ar kādu baudu tu sūkāji manu daiktu…
Tu izvelc pirkstus un es jūtu, ka iekšā spiežas kaut kas daudz lielāks. Ak, jā…
– Es gribu būt tevī. Ko tu vēlies, lai es daru? – tagad tu gaidi norādījumus.
– Paņem mani. Spēcīgi. Vienkārši izdrāz mani!
Un, man par pārsteigumu, tu sāc ļoti lēni, tik tikko uzņemot ātrumu. Ļauj man pierast pie tava locekļa, iekļūstot arvien dziļāk un dziļāk, un es pamazām tuvojos kulminācijai. Lēnām un precīzi, katru reizi dziļāk un dziļāk, manā karstajā, slapjajā, saspringtajā makstī, bet ne līdz galam, līdz es burtiski lūdzos, saucu tavu vārdu, lai tu man sniegtu visu.
Tik pacietīgi gaidītais orgasms trāpa ar pilnu spēku, tiklīdz es jūtu, ka tu ienirsti manī līdz galam, tiklīdz tavi sēklinieki atsitās pret manu ķermeni. Es vaidu, kad drebuļi pārskrien manam sastingušajam ķermenim, un tu turpini izpildīt manu lūgumu. Burtiski.
Tu cieši satver manus gurnus un sāc drāzt mani no visa spēka, līdz istabā atbalsojas mūsu ritmisko ķermeņu sitienu skaņa. Tu atkal sāc pliķēt pa manu dupsi. Sākumā lēnām, pēc tam ātrāk, saskaņojot katru grūdienu ar pļauku. Ātrums palielinās, un es vairs nevaru izturēt, jo tā pati vijīgā roka apvijas ap mani un sāk rupji stimulēt manu klitoru. Tas ir par daudz. Vēl spēcīgāks orgasms izšaujas cauri manam ķermenim, un es jūtu, kas notiek ar tevi, joprojām ritmiski stumjot savu daiktu manī. Tu vēlies, lai es jūtu, ka tu joprojām esi dziļi manī. Es izdvešu vēl vienu izmisīgu vaidu, un tu reizē ar to atbrīvojies no manas pilošās kājstarpes.
– Uz ceļiem! – atskan valdonīga un rupja pavēle.
Es nekavējos, jo zinu, kas sekos tālāk. Steigšus apmetos riņķī un, redzot tavu piesarkušo locekli tavā spēcīgajā saujā, paklausīgi paveru muti. Paiet pāris sekundes un es jūtu tavu karsto spermu šļācamies sev uz sejas. Istabā atbalsojas tavi zemie gārdzieni, kamēr tu nemākulīgi tēmējot notraipi manus matus un seju.
Atskan vēl pēdējā pavēle, kas nozīmē, ka man tas viss ir jāsatīra. Ar iekāres pilnu acu skatu virzu pirkstus gar saviem vaigiem, vācot spermas šļakatas un bīdot tās savā mutē. Tu pievirzies tuvāk, iestumjot savu slapjo locekli manā mutē, ļaujot man to pilnībā izgaršot.
Vairāk erotisko stāstu lasi ŠEIT.
