Sekss.lv

Tagi: pieredze

  • Sliktākais Tinder pirmais randiņš: misija – mazulis, salātlapas un topošais Teds Bandijs

    Sliktākais Tinder pirmais randiņš: misija – mazulis, salātlapas un topošais Teds Bandijs

    Reiz, vakariņojot ar draudzeni, nolēmām, ka ideāls deserts vakariņu noslēgumam būtu atmiņas par mūsu pirmajiem randiņiem.

    Tā, lūk, mana draudzene reiz nokļuva Tinder randiņā kādā Rīgas bārā. Viss bija labi, taču pēc dažiem aliņiem puisis nolēma atvērt savu koferi un atklāt tā saturu. Manai draudzenei jau no paša sākuma tas čemodāns likās dīvains, taču, kas zin, varbūt viņš ir biroja cilvēks. Diemžēl tajā koferī bija paslēpti nevis svarīgi uzņēmuma papīri, bet gan dažādi rakstu izgriezumi un vairākas grāmatas par… Scientoloģiju. Čalītis ne tikai centās viņai iestāstīt, cik šī reliģija ir laba, bet arī piedāvāja pievienoties Latvijā jau strādājošai scientologu sektai. Tikai pirms tam… vajag samaksāt. Tā kā draudzene centās būt ļoti pieklājīga, viņa atbildēja, ka viņai neesot naudas, taču puisis nemaz neiebilda, jo pirmajai iemaksai pietikšot ar viņas ap kaklu aplikto zelta ķēdīti. Pēc klasiskā manevra “Es aiziešu uz tualeti” viņa aizgāja no randiņa un turpina dzīvot kā laimīga agnostiķe.

    Tajā vakarā pārrunājām diezgan daudz randiņu, smējāmies līdz asarām, lai gan, nemelošu, daži stāsti bija biedējoši. Patiesība ir tāda, ka pirmais randiņš ir neparedzams. Tu nekad nevari būt pārliecināts, vai tas būs jautrs, biedējošs, dīvains, nedaudz garlaicīgs vai kaut kas neparedzams. Lūk, ieskats pirmo randiņu tumšajā pusē.

    Pirmais randiņš ar visu ģimeni

    “Pirmais randiņš. Viņš uzaicina ciemos pie sevis. Neesmu no tām drosmīgajām, bet tā kā mums ir kopīgi draugi, tad piekrītu. Saģērbjos, nopērku pudeli vīna, aizeju uz viņa privātmāju un pieklauvēju pie durvīm. Durvis atver padzīvojusi sieviete, kura, kā vēlāk uzzinu, ir viņa vecmāmiņa. Izrādās, viņš joprojām dzīvo kopā ar saviem vecākiem, un viņa vecāki tajā vakarā bija ieplānojuši ģimenes vakariņas, tāpēc viņš uzskatīja, ka tā būtu lieliska iespēja man iepazīt viņa ģimeni. Vakariņu laikā man bija dīvaina sajūta, ko vēl vairāk saasināja viņa vecmāmiņas jautājums, vai es domāju, ka viņas mazdēls ir MANS izredzētais. Pasmaidīju, bet man nepietika drosmes pateikt, ka redzu viņas mazdēlu pirmo reizi mūžā. Pēc vakariņām viņš pat piedāvāja man palikt pa nakti, bet es ne tikai atteicos, bet arī nobloķēju viņu. Tikšanās ar ģimeni ir liels solis, taču noteikti ne pirmajā randiņā. Paldies, nē. ”- Karolīna

    Maigošanās un urinēšana

    “Mēs tikāmies caur Tinder. Braucām uz bāru. Viens aliņš, tad vēl viens, tad šoti, un mēs abi jau bijām pārlieku priecīgi un sasarkuši. Kaut kā pārņēma tie dzīvnieciskie instinkti, bārā sākām skūpstīties, tad izgājām ārā uzpīpēt, un tur viņš mani piespieda pie sienas un mēs sākām kaislīgi maigoties. Viss jau būtu bijis ļoti jauki, ja gar manu kāju nebūtu sākusi tecēt karsta straume. Sākumā sabijos, ka es esmu tā sajūsminātā, bet tad izrādījās, ka mans tinders neizturēja un vienkārši sāka urinēt uz manis. Nē, mēs vairs nesatikāmies pēc šīs dzeltenās dušas.” – Līna

    Laiks doties pie altāra

    «Reiz satiku meiteni, kura savā profilā skaidri lieliem burtiem bija ierakstījusi, ka necieš nekādas vienas nakts attiecības. Man tas derēja, jo pēdējās nopietnās attiecības man bija pirms dažiem gadiem, un man bija apnicis satikties ar dažādām meitenēm. Es gribēju stabilitāti. Nolēmām piektdien satikties – braukt kaut kur paēst, un tad uz bāru. Viss noritēja gludi, pareizāk sakot – perfekti. Beidzot pēc trešā kokteiļa viņa mani uzaicināja uz savu māju. Biju diezgan iereibis un piekritu. Viņas mājā iedzērām vēl vienu kokteili un tad sākās… Vispirms viņa atzinās, ka mīl mani un sāka jautāt, vai es arī viņu mīlu. Es biju šausmīgi apjucis, murmināju, ka neesmu tas cilvēks, kurš tik ātri iemīlas. Tad viņa sāka kļūt agresīva, pacēla balsi un atkal uzdeva dīvainus jautājumus, piemēram – vai es apsolu viņu mīlēt, vai būšu viņai uzticīgs, cik drīz viņā iemīlēšos, cik ilgi viņai būs jāgaida… Beidzot viņa sāka jautāt par bērniem un kad mēs varēsim tos plānot, un kad viņa redzēja, ka es vairs nevaru viņai atbildēt uz šiem jautājumiem, viņa sāka kliegt, ka es vēlos viņu izmantot, ka es pat viņu nemīlot. Es patiešām nobijos un mēģināju viņu pārliecināt, ka šīs lietas prasa laiku, un tad viņa man atņēma manu tālruni un lūdza to atbloķēt, lai viņa varētu izdzēst Tinder. Tas bija pēdējais piliens, un es vienkārši izrāvu mobilo no viņas rokām, uzvilku kurpes, paņēmu mēteli un izskrēju ārā pat nesaģērbies. Tāda sajūta, ka trīs stundu iepazīšanās laikā piedzīvoju trīs gadus ilgas attiecības, kas lika man saprast, ka neesmu gatavs atgriezties nopietnās attiecībās.” – Toms

    Salātu lapas picērijā

    “Es domāju, ka tas noteikti bija sliktākais randiņš, kāds man jebkad bijis. Vienojāmies satikties vienā no Rīgas populārākajām picērijām. Nedaudz aizkavējos uz mūsu tikšanos un steidzoties pie viņa saņēmu ziņu, lai nesteidzos, viņš man jau bija pasūtījis salātus. Es īsti nesapratu, bet pēc dažām minūtēm biju klāt. Sasveicināmies, novelku mēteli, apsēžos un knapi atvelku elpu – viesmīle noliek uz galda picu un salātus. Es joprojām īsti nesaprotu, kas šeit notiek un kāpēc tas notiek, bet ok. Viņš bauda savu picu, un es mēģinu saprast, kāpēc man mutē nav siers un salami, bet gan salātlapa. Pēc pusstundas sarunas uzzinu, ka viņa bijusī draudzene ir izbijusi modele, kura ir ne tikai brutāli skaista, bet arī seksīga. Ilgu laiku strādājusi par apakšveļas modeli. Pēdējais sarkanais karogs bija, kad es teicu, ka man riebjas, ja cilvēki man blakus smēķē, un, kad izgājām no picērijas, viņš aizdedzināja cigareti un iepūta dūmus man sejā.” – Darja

    Es, viņš un viņa dēls

    “Bija puisis, kurš bildēs izskatījās 10/10. Sarakstījāmies, izdomājām satikties, iedzert kafiju un doties pastaigā. Pēc dažām minūtēm viņš man raksta un jautā, vai varu viņu paķert pa ceļam ar mašīnu. Labi, piebraucu, lai viņu paņemtu, viņš iekāpj mašīnā, viss ir ideāli – viņš ir ļoti mīļš, smieklīgs un izskatās gluži kā bildēs. Nolemjam iedzert kafiju un pavakariņot, jo ir jau vakars. Viss iet ļoti labi, viņš vēlreiz lūdz, lai aizvedu viņu arī mājās, jo tas esot pa ceļam. Braucam, runājam un tad nez no kurienes viņš izvelk telefonu, parāda kaut kāda bērna bildi un sāk raudāt. Izrādās, viņš nesen esot izšķīries no sievas un tagad ar dēlu tiekas retāk. Esam jau pie viņa mājas, apstājos. Viņš turpina rādīt man sava dēla bildes vienu pēc otras un velta vismaz minūti, lai apskatītu katru otro attēlu. Viņš man stāsta katru detaļu par šo dienu un savu dēlu. Es negribēju cilvēku aizvainot, tāpēc noklausījos desmitiem stāstu par viņa dēlu, redzēju vismaz 50 video un vairāk nekā 200 viņa fotoattēlu! Tiešām! Es nejokoju! Bija pagājušas divas stundas, kopš es piebraucu pie viņa mājas, līdz viņš izkāpa. DIVAS STUNDAS. Pēc šī randiņa es viņam teicu, ka neesmu gatava attiecībām un būt potenciāla pamāte.” – Renāte

    Topošais Teds Bandijs

    “Mēs sarakstījāmies vairākas dienas. Normāls, vienkāršs puisis, bez aizdomīgiem piedāvājumiem. Tikāmies vakarā, lai iedzertu tēju. Uzreiz pēc tikšanās bija jūtama dīvaina enerģija. Viņš visu laiku kafejnīcā ļoti intensīvi skatījās uz mani. Es viņam teicu, ka jūtos neērti, un lūdzu, lai viņš tā mani nevēro. Tad viņš apsēdās man blakus, teica, ka varbūt man tā būs ērtāk, paņēma manu roku un sāka to glāstīt. Glāstīdams manu roku viņš teica, ka mana āda ir diezgan tumša. Es biju neizpratnē. Un tad, turpinot glāstīt, viņš saka: “MAN PATĪK ĻOTI GAIŠA ĀDA, TIK GAIŠA KĀ MANAI MĀTEI.” Es tik ātri nekad nebiju izdomājusi aizbildinājumu, kāpēc man ir steigšus jādodas prom no šī slepkavnieciskā tipiņa.” – Ieva

    Misija ir mazulis

    “Vienīgais Tinder randiņš, uz kuru es devos, bija ar meiteni, kura pirmajās piecpadsmit minūtēs pēc randiņa man atklāja, ka viņas mērķis ir dažu mēnešu laikā… palikt stāvoklī. Jo viņa ļoti vēlas bērnu. Paldies, bet nē. Uz redzēšanos.” – Vilnis

    Atpakaļ uz 20. gadsimta 30. gadiem

    «Kāds puisis, ar kuru satikos Tinder, visas tikšanās laikā man mēģināja skaidrot, ka ir zinātniski pierādīts, ka sievietēm ir mazākas smadzenes nekā vīriešiem, tāpēc mēs esam nedaudz dumjākas, mazāk attīstītas, mazāk saprotam. Un tieši šī iemesla dēļ sievietei vienmēr blakus ir jābūt vīrietim, pretējā gadījumā viņa neizdzīvos un neko nesasniegs. Uz redzēšanos!” – Nadīna

    Stīvens Kaukāzietis

    “Es tikko biju pārcēlies uz Londonu, un tas bija tāds iepazīšanās trakums, jo tā ir tik liela pilsēta, tik daudz cilvēku un, protams, puiši. Latvieši kaut kā bija kļuvuši garlaicīgi. Un kādu dienu es satiku šo Stīvenu, ļoti atlētisku melnādainu puisi, kuram bija suns, kurš mīlēja dabu un visu laiku devās pārgājienos. Īsāk sakot, mana tipa puisis. Pēc aptuveni piecu dienu ļoti patīkamas sarakstes un labām noskaņām nolēmām satikties. Viņš paziņo, ka nedaudz kavēsies, un es ieņemu galdiņu restorānā, kur norunājām tikties. Un pēc piecām minūtēm man blakus apsēžas ļoti tievs, sešas pēdas garš kaukāzietis ar brillēm un saka: “Sveika, es esmu Stīvens.” Piecu minūšu laikā es atklāju, ka viņš tiešām nemelo par vārdu, bet tās esot viņa bijušā istabas biedra fotogrāfijas. Es apjuku un atstāju viņu vienu sēdēt pie galda. Es neticu, ka viņš mācījās no savas kļūdas, jo nešķita, ka tā bija viņa pirmā reize. Kopš tā laika visi tumšādainie cilvēki pakalpojumā Tinder man asociējas ar kaukāzieti Stīvenu.” – Rasa

    Pirkstiņlaiži jeb 21.gadsimta pēdu fetiša uzplaukums

  • Valentīndienas murgi: salauzts deguns, gultā ar vīramāti un melnu rožu pušķis

    Valentīndienas murgi: salauzts deguns, gultā ar vīramāti un melnu rožu pušķis

    Valentīndiena. Daži to ienīst, citi to dievina, un citi paliek neitrāli (šajā kategorijā pievienojos arī es). Jebkurā gadījumā šo dienu nav iespējams aizmirst vai nepamanīt. Ne velti to dēvē arī par Mīlestības un mīlētāju dienu.

    Ikviens droši vien zina stāstu par Valentīndienas izcelsmi. Romas imperators Klaudijs II, lai savāktu pēc iespējas lielāku armiju, izdeva pavēli, kas aizliedza laulības. Viņš vēlējās, lai pēc iespējas vairāk vīriešu steigtos aizstāvēt impēriju, nevis izklaidētos ar savām sievām un audzinātu mīlestības augļus. Šāds rīkojums saraudināja ne vienu vien mīlestības meklētāju. Asaru plūdu un palīdzības lūgumu pārņemts, Romas bīskaps Valentīns slepus sāka saprecināt pārus. Kad imperators par to uzzināja, viņš pavēlēja bīskapu arestēt un izpildīt tam nāvessodu tieši 14. februārī. Pēc kāda laika Valentīns tika pasludināts par svēto, un viņa nāves diena kļuva par slavenāko mīlētāju dienu pasaulē.

    Šis stāsts ir ļoti skaists, bet mans iekšējais skeptiķis joprojām murmina, ka tas vairāk ir mārketinga efekts. Tomēr, lai kāda būtu patiesība, no pieredzes un nostāstiem zinu, ka dažkārt ilgi gaidītā Mīlestības diena pārvēršas par Murgu dienu, un, lai gan seju klāj sirsniņas, īstās sirdis ir salauztas. Lūk, stāsti, kas to apliecina.

    Valentīndienas karma

    “Skolas laikā man Valentīndiena bija ārkārtīgi svarīga. Uz draudzeņu sejām krāsojām sirsniņas un rakstījām slepenas apsveikumu kartītes. Taču, kad pieaugu, kaut kā tas vairs nelikās svarīgi, varbūt tāpēc, ka neesmu nekāda lielā romantiķe. Bet vienu Valentīndienu gan es atcerēšos mūžīgi, jo tā man liek smieties, un tā noteikti bija ļoti nepatīkama toreizējam puisim. Ja pareizi atceros, tieši tās dienas rītā sastrīdējāmies un puisis jutās ļoti vainīgs. Tā nu es nāku mājās, un viss gaitenis uz viesistabu ir pilns ar svecēm, ziedlapiņām, un viesistabā mani sagaidīja liela sirds no svecēm un ziedlapiņām, kuras vidū bija rožu pušķis. Un mana pirmā reakcija bija…smiekli. Vēlāk mazliet sajutos neērti, ka tā reaģēju, jo neesmu bezsirdīgs cilvēks, bet tad pateicu, ka viņam pašam viss būs jāsakārto. Tas bija tik banāli, un es paturēju tikai pušķi. Varbūt karma, varbūt nē, bet vēlāk, kad manā dzīvē parādījās cits cilvēks, simboliski atnesu mājās šampanieti un kūku, ko ēdu un dzēru viena, kamēr mans “mīļotais” visu nakti spēlēja videospēles.” – Madara

    Neuzvilktā melnā kleita

    “Dažus mēnešus satikos ar vienu puisi. Kaut kā labi pavadījām laiku kopā, bet nebijām pieskārušies sarunai par to, kas mēs esam – oficiāls pāris vai nē. Kādu dienu viņš man jautāja, vai es šo piektdien nevēlos iet ar viņu uz ļoti populāru restorānu. Tā bija arī Valentīna diena, bet to viņš kaut kā nepieminēja. Dažas dienas iepriekš jau sāku gatavoties: ko ģērbšu, kā krāsošos utt. Es biju sanervozējusies, jo domāju, ka šis būs tas vakars, kad viņš mūs oficiāli padarīs par pāri, tāpēc es gribēju izskatīties lieliski. Todien uzvilku apspīlētu melnu kleitu, uzvilku augstpapēžu kurpes, nokrāsoju sarkanas lūpas un izskatījos kā no žurnāla vāka. Ierados restorānā… 45 minūtes – tik ilgi es sēdēju viena pie galda un gaidīju viņu. Pat ar aizvērtām acīm es jutu citu cilvēku skumjās acis, kas bija vērstas pret mani… Beidzot viņš ieradās restorānā. Ne ziedu, ne dāvanu, un pat bez normāla izskaidrojuma kavējumam. Viņš tikai atkārtoja, ka nezināja, ka šodien ir Valentīna diena. Mans garastāvoklis jau bija sabojāts, bet naivi cerēju, ka vismaz vīns un gardais ēdiens to uzlabos. Mēs pasūtījām pudeli, vakariņas un, gaidot tos, viņš teica: “Zini, tu esi tik lieliska, vienkārši pārsteidzoša, un es neesmu labākā sevis versija, un es sapratu, ka šobrīd nevēlos uzņemties saistības…” – Ginta

    No sapņa līdz murgam

    “Lai gan man ir 30 gadi, es jau kopš pusaudžu vecuma ienīstu Valentīna dienu. Precīzāk sakot, man bija 13 gadi. Kā jau tas droši vien ir populāri katrā skolā, katru gadu Valentīndienā viens otram sūtījām kartiņas, zīmējumus un līmējām uz sejām sirsniņas. Un tajā dienā manās rokās nonāca vēstule, par kuru sapņoju visu septīto klasi. Vēstule no manas tā brīža lielās mīlestības, kurā viņš man piedāvāja kļūt par viņa draudzeni. Atceros, ka toreiz domāju, ka no emociju pārslodzes man sirds uzsprāgs, un ceļi ik pēc dažām sekundēm padevās, tāpēc nevarēju normāli staigāt. Es biju tik laimīga. Es viņam uzrakstīju, ka piekrītu. Tad vēl dažas, kurās ar krāsainiem un spīdīgiem flomāsteriem atzinos viņam mīlestībā. Vēlāk nosūtīju vēl dažas, kuras aplīmēju ar sirsniņām un visādām mīļām uzlīmēm. Un visbeidzot, pēc sešām mācību stundām un Valentīndienas pasākuma diena tuvojās noslēgumam, viņš un vēl daži zēni no viņa klases pienāca pie manis un teica, ka tas viss bija joks, jo viņiem ļoti interesēja, kā es reaģēšu. Pēc tam es ilgu laiku ienīdu savu dzīvi, centos visu iespējamo, lai izvairītos doties uz skolu, un, lai arī mana sirds jau ir sadzijusi, es joprojām ienīstu Valentīndienu.” – Laura

    Melnu rožu pušķis

    “Kādu laiku draudzējos ar mākslinieku. Es biju ‘”mis pareizā”, tāpēc mēs bijām diezgan interesants pāris, bet, kā saka, pretstati pievelkas. Valentīndienas rītā atskanēja durvju zvans. Un tur viņš bija. Viņš man pasniedza MELNU UN NOVĪTUŠU rožu pušķi un teica: “Šīs rozes, tāpat kā mūsu attiecības, ir mirušas.” Viņš bija pirmais un pēdējais mākslinieks manā dzīvē.” – Ineta

    Gultā ar vīramāti

    “Mēs bijām draugi gandrīz gadu. Viņa tētim es patiku, bet viņa mamma vienkārši ienīda mani. Pilnīgi nopietni. Viņa uzskatīja, ka esmu pārāk nabadzīga viņas mīļotajam dēliņam. Bet, tā kā es patiešām mīlēju savu toreizējo puisi, centos visu iespējamo, lai norītu šo rūgtumu.

    Tā nu Valentīndienas vakarā (kas bija mūsu pirmā Valentīndiena) devāmies uz restorānu. Braucot pie stūres viņam zvanīja mamma (starp citu, pa telefonu viņi runāja vismaz trīs reizes dienā). Pēc telefona zvana mans puisis griezās atpakaļ, jo pēc sarunas ar mammu saprata, ka viņa vecākiem šodien nav nekādu plānu, tāpēc viņi gatavojās mūs vest uz restorānu. Es ļoti sadusmojos, neizturēju, sāku kliegt un jautāju, vai viņš aicinās mammu arī gultā ar mums? Viņš atbildēja, ka varbūt uzaicinās arī. Es sev apsolīju nekad vairs nebūt attiecībās ar puisi un viņa māti.” – Elīna

    Mans Valentīns ir slepkava

    “Es satikos ar ļoti jauku puisi. Un, lai gan mēs tikāmies tikai dažas nedēļas, Valentīna dienā viņš nolēma mani pārsteigt un savākt no darba. Viņa mašīnā mani gaidīja liels ziedu pušķis un liela kaste ar tā dēvētajām “ekskluzīvajām” šokolādes konfektēm. Es pārjautāju, vai nevienā no konfektēm nav riekstu, jo man pret tiem ir ĀRPRĀTĪGA alerģija. Viņš man apliecināja, ka nav. Jau pēc desmit minūtēm es sāku kļūt sarkana, pietūkusi un vienlaikus sāku smakt. Acis bija tik sarkanas un ūdeņainas, ka es gandrīz neko neredzēju. Kā jūs noprotat, pēc šī pārsteiguma mēs neatgriezāmies viņa mājā, lai pavadītu laiku intīmā gaisotnē, bet gan devāmies uz slimnīcu, kur man bija jāpavada divas dienas ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijas dēļ. Starp citu, mēs joprojām esam kopā. Ne tikai kopā, bet arī saderinājušies. Es tikai neaizmirstu viņam ik pa laikam atgādināt, ka viņš reiz mēģināja mani nogalināt.” – Ieva

    Brūnais Valentīns

    “Mēs ar puisi vienmēr esam bijuši eksperimentu cienītāji, tāpēc vienā Valentīndienā vienojāmies to svinēt “anāli”. Mēs vēl nebijām mēģinājuši, un Valentīndiena bija lieliska iespēja rūķim apmeklēt brūno alu. Tiklīdz sākām īstenot savu lielo plānu, sapratām, ka neko nesaprotam un pat neesam tam gatavi. Izrādījās, ka mums vajadzēja lubrikantu, kura mums nebija, tāpēc piepildījām pudeli ūdens un sākām izsmidzināt ūdeni apkārt un iekšā. Ikviens, kurš to ir mēģinājis, zina, ka ūdens atšķiras no lubrikanta, tāpēc pēc ilgām ūdens šļakatām gultā mēs vienkārši bijām noguruši no cenšanās (un man arī sāpēja), sēdējām uz slapjas gultas kā purvā ar pilnīgi apdzisušu vēlmi pamēģināt ko citu. Beigās nolēmām pasūtīt meksikāņu ēdienu un svinēt Valentīndienu kā normāli cilvēki, taču liktenis todien nebija mums labvēlīgs – mums abiem bija caureja no apēstajiem tako… Sūdīga diena gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.” – Gabriela

    Kailā šķiršanās

    “Es satikos ar puisi, kurš man ļoti patika. Viņš teica, lai es neko neplānoju Valentīndienā, jo viņš jau zina, ko mēs darīsim. Zināju, ka viņu ļoti interesē astronomija, bet tik un tā biju pārsteigta, ka viņš bija ieplānojis randiņu planetārijā tikai mums diviem. Klausījāmies lekciju, skatījāmies uz planētām, un pēc visa tā es ieteicu viņam atbraukt pie manis, jo dzīvoju pavisam netālu. Mani džinsi un džemperis ātri tika aizstāti ar seksīgu sarkanu apakšveļu, un mēs sākām izklaidēties. Tad viņš novilka visas drēbes, nostājās pie gultas man pretī un teica, ka vairs nevēlas ar mani satikties. Jā, viņš izšķīrās no manis, kamēr mēs kaili stāvējām viens otram pretī. Mans romantiskais garastāvoklis mainījās ar šoku un es viņam jautāju, kāpēc tad mēs svinējām šo Valentīndienu un pavadījām tik romantisku laiku, un viņš atbildēja, ka man iepriekš nebija bijusi jautra Valentīndiena un viņš man gribēja to uzdāvināt… WOW, paldies.” – Una

    Tinder, tualete un kokaīns

    “Es satiku šo meiteni Tinder tikai dažas nedēļas pirms Valentīna dienas. Mēs bijām uz diviem randiņiem, un viss bija kārtībā, tāpēc es domāju, ka uzaicināšu viņu kopā svinēt Valentīndienu. Paēdām jaukas vakariņas, tad nolēmām aiziet uz kādu bāru. Likās, ka mums bija tik daudz tēmu, par kurām runāt, jo būtībā mēs viens otru vēl labi nepazinām, bet viņa turpināja iet un iet uz tualeti. Ik pēc 15 minūtēm. Vienā no reizēm es tiešām apmulsu, jo tas prasīja vairāk nekā desmit minūtes, tāpēc domāju, ka ar viņu kaut kas ir noticis. Varbūt veselība pievīlusi, varbūt noģībusi… Tualete bija unisex. Pirmais, ko izdzirdēju, bija dīvaini trokšņi, tāpēc neko nesakot sāku dauzīties pa durvīm arvien skaļāk, līdz tās atvēra kāds puisis. Aiz viņa bija “mana” draudzene un baltā pulvera maisiņš. Es pagriezos, devos atpakaļ uz bāru, paziņoju bārmenei, ka meitene samaksās par mūsu galdiņu, un aizgāju.” – Lukass

    Dāvana ir mīlestības izpausme

    “Mans draugs man uzdāvināja dāvanu maisiņu Valentīndienā, kurā bija jauna blūze. Viss jau būtu labi, bet es pati biju pirkusi to blūzi un pirms dažām dienām nejauši atstāju to viņa mājā.” – Mila

    Orālais un lauzts deguns

    “Mēs bijām jauni studenti. Internets jau pastāvēja, taču joprojām trūka informācijas par seksu. Protams, mēs bijām dzirdējuši par orālo seksu un to, kas tas ir, bet mēs to nekad nebijām mēģinājuši. Nolēmu, ka orālais būtu laba Valentīndienas dāvana puisim, taču pirms tam jautāju draugiem padomu. “Iedomājies, ka laizi saldējumu”; “Neaizmirsti spēlēties ar viņa olām”; “Esi maiga, bet reizēm neaizmirsti rupjus pieskārienus ar zobiem”; “Vīriešiem ļoti patīk pamosties no orālā” – man visvairāk patika pēdējais padoms, tāpēc nolēmu to īstenot, pielāgojot pārējos padomus. Nakts pirms Valentīndienas. Es biju stresā, gaidīju, kad viņš aizmigs, lai varētu viņu skaisti pamodināt. Beidzot viņš aizmieg, sāk krākt, un es paceļu segu un dodos lejā. Paņemu viņa gaili rokās. Tas paliek ciets. Es ielieku to mutē. Sāku sūkāt un jūtu, ka ar katru sekundi tas paliek arvien cietāks un cietāks… Pēkšņi mans mīļotais sāk raustīties, viņa ķermenis trīc un es jūtu sitienu pa seju un tad lielas sāpes. Mans mīļotais iededz lampu un kliedz, jo es esmu asinīs… Nobīstoties viņš man iesita tik stipri, ka salauza degunu. Tā nu par godu Valentīndienai dodamies uz slimnīcu, tur centīgi skaidrojam, ka tā nebija vardarbība ģimenē un noticis pārpratums (cenšamies neiedziļināties), beidzot visas asinis, kas ir jau nožuvušas tiek noslaucītas no sejas, deguns ir salabots, un gaismai austot dodamies uz benzīntanku pēc hotdogiem. Viņš bija kaut kā izsalcis no stresa. Automašīnā joprojām klausos morāli, ka tā nedrīkstu uzvesties, apsolos vairs neklausīties savos draugos un aizmirst visus erotiskos pārsteigumus turpmāk. Zvēru, ka pēc šī incidenta mans deguns šķiet lielāks nekā tas bija, un katru reizi, kad es ilgi skatos spogulī, atceros šo sitienu pa seju.” – Laima

    Tu neesi labs puisis

    “Es aizvedu savu draudzeni uz viņas mīļāko restorānu/bāru Valentīndienā. Viss gāja lieliski, līdz mēs ieraudzījām viņas labāko draudzeni ienākam bārā. Viņa bija skumja. Izrādās, ka tam vajadzēja būt pirmajam randiņam ar kādu puisi, bet viņš vienkārši neieradās. Uzaicināju viņu pievienoties mums, jo viņa taču ir laba draudzene manai draudzenei. Viņa apsēdās pie mūsu galda un pēc stundas jau bija totāli piedzērusies. Vēl pusstunda un nolēmām braukt mājās, samaksāju rēķinu, atvadījāmies no piedzērušās draudzenes un tad sākās. Totāla drāma. Mana draudzene ielas vidū, gaidot taksometru, uztaisīja scēnu par to, ka es esot tik draudzīgs ar viņas draudzeni un pat samaksāju par viņas dzērieniem. Es gribēju būt tas labais puisis, bet tas izrādījās muļķīgs lēmums un vēl viens Valentīndienas vakars bez seksa.” – Toms

    Bez komentāriem…

    “Pagājušajā Valentīndienā mans vīrs (vienpadsmit gadus attiecībās) atzina, ka viņš mani nemīl un nekad nav mīlējis. Tā bija diena, kad uzsākām šķiršanās procesu, un viņš nesen bildināja manu kolēģi. ”- Viktorija

    Frīks

    “Ceļā uz restorānu mans draugs nepārtraukti sūdzējās, ka, ejot mani satikt, viņš paklupa, nometa tālruni un salauza tālruņa ekrānu. Kad viņš runāja, telefons bija viņa rokā. Es paskatījos un ieraudzīju ekrānā attēlu. Manu foto. Mēs bijām pazīstami nedēļu. Šī bija mūsu otrā tikšanās. Un pēdējā.” – Austra

    Negrimstošais sū*s…

    “Tā kā varu stāstīt anonīmi un tāpat jau kādu laiku nedzīvoju Latvijā, tad pastāstīšu par savu biedējošāko un apkaunojošāko piedzīvojumu. Īsumā: es pametu patiešām jauku puisi apkaunojošas situācijas dēļ.

    Kādu laiku satikāmies. Bija jau skūpsti un glāsti. Citiem vārdiem sakot, mēs jau bijām labi pazīstami, bet seksa vēl nebija. Pienāca Valentīna diena, viņš aicināja pie sevis. Pagatavojām vakariņas, ielējām vīnu un abi zinājām, ka šodien TAS beidzot notiks. Tikai tad man ļoti savajadzējās uz tualeti. Ne jau pa pirmo, bet Nr. 2. Es vienmēr cenšos ciesties līdz atgriežos savās mājās vai tur kur jūtos droši, bet tā kā plānoju nakšņot pie viņa, tad citas iespējas nebija. Vienkārši bija tas jādara. Aizgāju uz tualeti, paveicu darbu, spiežu pogu, lai nolaistu ūdeni, bet nekas nenotiek. TAS turpina peldēt. Es no izlietnes ar plaukstām leju ūdeni podā, bet nekādu izmaiņu nav. Saprotu, ka situācija kļūst aizdomīga, jo esmu šeit ieslēgusies jau kādas 15 minūtes, tāpēc spriedze tikai aug. Pārskatu visas atvilktnes, visus vannasistabas skapjus, beidzot atrodu krūzīti. Ieleju ūdeni no izlietnes krūzē, tad tualetē, bet rezultāts ir tāds pats. Saņemu viņa SMS telefonā “wru”, atbildu, ka drīz būšu, un jūtu, ka no pieres jau tek sviedri. Beidzot atceros, ka vienā no atvilktnēm ieraudzīju somu un sāku īstenot plānu, kas pēkšņi parādījās manā galvā… Ielieku roku somā, paņemu to lietu, ko izdarīju podā, un izmetu to pa vannasistabas logu. Es to daru vairākas reizes, jo LIETA sadalījās vairākās daļās. Beidzot tualetē no LIETAS nav pēdu, es atgriežos pie savas simpātijām, pastāstu, ka esmu saindējusies, tāpēc biju tik ilgi, un dodos uz mājām. Vēlāk dažas dienas viņu ignorēju, beidzot ar salauztu sirdi meloju, ka neesmu gatava ne randiņiem, ne arī attiecībām, jo ​​nespēju norīt piedzīvoto kaunu. Un varbūt karma ir kuce, bet pēc visa šī laika neesmu nevienā iemīlējusies, un viņš ir laimīgi saderinājies.” – Grēta

    Erotiskā masāža, tās veidi un piedāvājums

  • Erotiskā masāža – pieredzes stāsts

    Erotiskā masāža – pieredzes stāsts

    Kāds lasītājs nolēma pastāstīt, kā beidzās viņa masāžas salona apmeklējums. Izrādās, viņam nebija ne jausmas, ka tā būs erotiskā masāža, un uz ko īsti ir spējīgas meitenes, kuras palīdz vīriešiem un pat sievietēm. Varbūt šādus profesionāļus ir vērts apmeklēt ne tikai ārzemēs.

    “Brīvajā laikā spēlēju futbolu. Mēs ar draugiem vairāku gadu laikā esam izveidojuši patiešām labu komandu, un sašūpojam laukumu vismaz reizi nedēļā. Visi zina, ka dažkārt spēle noved pie savainojumiem. Parasti pietiek ar sasprindzināto muskuļu izvingrināšanu, un sāpes pāriet, taču reizēm ir nepieciešama profesionāla palīdzība.

    Reiz puiši pie alus glāzes ieminējās, ka otrā pilsētas galā ir lielisks masāžas salons. Tur strādājot tikai meitenes. Tā kā labi atceros, kā izskatās tā pusmūža sieviete, kas 2 reizes mēnesī masē manus saspringtos muskuļus, pasmīnēju. Mani masēja sieviete, kuras figūra būtu ideāli piemērota diska metējai, un kuras rokas bija nedaudz lielākas par manējām. Taču, draugiem runājot un aizdomīgi ķiķinot, es paņēmu viņu piedāvātās meitenes numuru un jau nākamajā rītā zvanīju, lai sarunātu tikšanos.

    Runājot pa telefonu, pirmais, kas mani pārsteidza, bija viņas balss – maiga, bet nedaudz aizsmakusi. Domās iztēlojos, kā jāizskatās tik hipnotiskas balss īpašniecei. Tomēr veltas cerības neloloju, lai vēlāk nebūtu vilšanās.

    ***

    Jau dažas dienas vēlāk braucu cauri pilsētai un lamāju sevi par to, ka nodevos šādam piedzīvojumam. Pīķa stundā doties uz vienu no attālākajiem galvaspilsētas rajoniem, lai tikai apgultos uz auksta masāžas galda… Tā vietā varētu sēdēt pie televizora, skatīties spēli un malkot aukstu alu. Arī spriedze plecos garastāvokli nemaz nepacēla.

    Kad navigācija paziņoja, ka beidzot esmu sasniedzis galamērķi, saraucu pieri, jo atrados īres namu kvartālā. Kad atradu īstās kāpnes, nospiedu domofona pogu. Acīmredzot mani jau gaidīja, jo pēc mirkļa durvis tika atslēgtas. Uzkāpu uz trešo stāvu un atradu meklētā dzīvokļa durvis pavērtas.

    Šis salons ļoti atšķīrās no mazās ambulances palātas, kurā man parasti veica masāžas. Gaismas bija aptumšotas un degunu kutināja neuzkrītošs vīraka aromāts. Mani gaidīja īsta skaistule plānā halātiņā. Dzīvoklī bija vēss, un tumsā varēja redzēt, kā viņas krūtsgali spīd cauri gaišajam materiālam. Viņas balss realitātē bija vēl iespaidīgāka, un viņas garie blondie mati bija sasieti zirgastē. Droši vien, lai atklātu laipno seju.

    Kad masiere pienāca tuvāk, es sapratu, ka viņa ir vecāka, nekā šķita no pirmā acu uzmetiena. Mani maldināja jauneklīgā figūra. Šūpodama gurnus, viņa mani ieveda citā aptumšotā telpā. Pasniedza dvieli un palūdza izģērbties. Sākumā sastingu, jo parasti bija pieņemts palikt šortos. Tomēr gaisotne bija patīkama, tāpēc izpildīju viņas lūgumu. Viņa ne brīdi nenovērsa acu skatu no manis.

    Pēc viņas lūguma apgūlos uz masāžas galda, kas bija pārklāts ar mīkstu dvieli. Lai gan mans skats bija vērsts pret grīdu, es skaidri redzēju viņas gludās kājas, kas rēgojās ārā no īsā halāta. Viņa bija bez apaviem, tāpēc varēju vērot viņas skaistās pēdas un spilgti pulētos kāju nagus.

    ***

    Dzirdēju, kā viņa atkorķē masāžas eļļas pudeli un berzē rokas, sasildot šķidrumu starp plaukstām. Tad man uz muguras nokrita pirmā eļļas lāse. Pat ar visu ķermeņa svaru spiežoties uz sava dzimumlocekļa, tas kļuva sāpīgi ciets. Man nācās sakost zobus, kad viņas rokas slīdēja pa manu muguru. Šī veida pieskāriens knapi līdzinājās fizioterapeita glāstiem. Vispirms viņa uzmanīgi izpētīja manus plecus, tad mokoši lēnā kustībā virzījās uz leju. Jutu, ka pāris eļļas pilieni, ko viņas rokas sasildīja, nopil man gar sāniem. Mana āda neviļus nodrebēja. Tad viņa savā seksīgajā balsī jautāja, vai man nav auksti. Es nevarēju izveidot normālu teikumu – vien nomurmināt kaut ko, kas bija domāts kā noraidoša atbilde.

    Viņa nopūtās un ar vienu ātru kustību novilka dvieli no maniem gurniem. Man nebija iebildumu. Patiesību sakot, es pat nedomāju pretoties, jo viņas rokas jau slīdēja pār maniem saspringtajiem augšstilbiem. Šī masāža varēja būt jebkas, izņemot relaksējošu. Viņa noglāstīja manus ikrus un atgriezās pie augšstilbiem. Es jutu, ka viņa stāv tieši pie manām pēdām, jo ​​viņas krūtis sitāt pret manām kājām, kad viņa noliecās. Kamēr es biju apreibis no šīs sajūtas, viņa drosmīgi pārbrauca ar pirkstu pār manu pēcpusi. Es sarāvos. Viņa kādu brīdi glāstīja to vietu, nomierinot mani. Tad palūdza apgriezties.

    Es biju cietāks nekā jebkad agrāk, taču sapratu, ka, ja nepagriezīšos, nekad nesaņemšu to, ko solīja šis satriecošais ievads. Tāpēc vienkārši apgriezos. Viņa smaidīja, kad paskatījās uz mani. Tad viņa glāstīja manas kājas ar apļveida kustībām, lēnām virzoties augšup. Visbeidzot viņa ar savām siltajām rokām satvēra manus sēkliniekus. Es biju tik saspringts, ka jutu, ka varētu beigt. Pēc tam viņa satvēra manu locekli un slidināja pirkstus uz leju visā tā garumā. Skatoties tieši man acīs, viņa sāka izmisīgi strādāt savām smalkajām, ieeļļotajām rokām, līdz es eksplodēju viņas saujās.

    ***

    Viņa pasmaidīja un noslaucīja rokas. Masieres drēbes bija piesūkušās ar masāžas eļļu, tāpēc varēja redzēt, ka zem halātiņa ir reibinošs kailums. Viņa lūdza man atslābināties, lai gan es biju tik apmierināts, ka pat aizsnaudos, kamēr viņa slaucīja masāžas eļļu no mana ķermeņa. Pēc brīža viņa mani pamodināja un pameta vientulībā ģērbties. Es biju bezgala apmulsis par to, ko šī satriecošā blondīne tikko bija paveikusi ar savām mazajām rokām. Kad izgāju no telpas, viņa jau bija pārģērbusies. Viņa pasniedza savu vizītkarti un smalki deva mājienu par to, cik esmu parādā par pakalpojumu. Vēlāk iedomājos, ka vajadzēja samaksāt dubultā, jo, braucot mājās, nejutu nekādas sāpes nevienā ķermeņa daļā.”

    Vilnis, 38 gadi

  • Komandējuma laikā pārgulēju ar kolēģi. Ko man tagad teikt vīram?

    Komandējuma laikā pārgulēju ar kolēģi. Ko man tagad teikt vīram?

    “Esmu 38 gadus veca precēta sieviete ar 2 bērniem. Nesen biju komandējumā, kur pārgulēju ar vīrieti, kurš ir 30 gadus vecāks par mani un kurš man ir kā mentors. Nākamajā dienā viņš no manis izvairījās, un, kad man beidzot izdevās ar viņu satikties, viņš bija auksts un aizbildinājās. 

    Kad uzrakstīju viņam vēstuli par darba tēmu, viņš atbildēja tikai pēc nedēļas. Dažas dienas vēlāk es viņam nosūtīju vēl vienu vēstuli, pastāstot, kā jūtos, bet iekļaujot arī darba lietas; es gribēju viņam pateikt, ka neesmu apmierināta, ja tas beidzas šādi. Viņš atbildēja uz katru sīkumu, ko es minēju savā vēstulē, taču nekomentēja to, kas notika starp mums. 

    Man viņa traki pietrūkst. Tāpat man ir skumji, ka varbūt es kļūdījos attiecībā uz viņu – varbūt viņš nav tik brīnišķīgs, jauks cilvēks, kā es domāju. Es zinu, ka viņam ir divi pieauguši bērni, un attiecības ar sievu ir saspīlētas. 

    Vēl viena problēma ir manas attiecības ar vīru. Kāpēc es gulēju ar kādu citu, ja nekad iepriekš nebiju bijusi neuzticīga? Dažreiz mēs strīdamies, bet mīlējamies regulāri – reizi vai divas nedēļā. Taču īpašu pievilcību pret viņu neizjūtu, mīlu vairāk mehāniski (lai gan pēc šī mana romāna mūsu savstarpējā pievilcība negaidīti nostiprinājās). Mēs apprecējāmies mīlestības dēļ, bet, kad piedzima bērni, mana vajadzība pēc seksa samazinājās. 

    Ko man tagad darīt? Mani biedē doma par aiziešanu no vīra. Lielākoties man šķiet, ka es viņu mīlu, bet vai ar to pietiek? Es vēlētos satikt šo otru vīrieti, kad nākamreiz būšu viņa pilsētā — bet tikai biznesa nolūkos —, taču baidos, ka viņš atteiksies tikties. Es neiebilstu to darīt vēlreiz, bet tas nav mans galvenais mērķis.”

    Atbild The Guardian attiecību eksperte Annalisa Balbieri:

    “Pirmkārt, esi godīga pret sevi – beidz izlikties, ka vēlies satikt otru vīrieti tikai darba dēļ. Es domāju, ka tu par visu visvairāk vēlies atkārtot šo vakaru, un es saprotu, kāpēc. Šāda pieredze var būt reibinoša, taču reālajā pasaulē šāds stāvoklis nav ilgs. Turklāt tu esi precējusies un viņš ir skaidri licis noprast, ka vairs nevēlas tevi satikt. Klausies signālus, ko viņš acīmredzami sūta. 

    Tu jautā, kāpēc šāda nakts notika. Kāds pētījums atklāj, ka lielākajai daļai pāru attiecību aktīvā fāze ilgst apmēram 10 gadus. Pēc šī laika, neatkarīgi no partneru vecuma un tā, vai un cik ļoti viņi mīl viens otru, pievilcība kļūst reaktīva – rodas kā reakcija uz uzbudinājumu, nevis spontāni. 

    Cilvēki bieži domā, ka viņi nejūt pievilcību, taču pārsvarā pie vainas ir ilgstošu attiecību rutīna.  

    Tu salīdzini vienas nakts sakaru aizraušanos ar ilgstoši veidotām attiecībām – tas ir negodīgi. Mēs taču attiecībās vēlamies justies gribēti un iekārojami, taču, godīgi sakot, iekāri laulībā diezgan ātri dzēš ikdiena, it īpaši, kad piedzimst bērni. Ikdienā kopīgās mājsaimniecības kontekstā ir grūti nemitīgi uzturēt iekāri, un daudzi no mums mēdz sevi par to šaustīt. Nenogalini savu laulību fantāzijas dēļ. 

    Grūti pateikt, vai tavā laulībā patiešām ir krīze, jo tavā vēstulē virmo reibinošā sajūta par vienas nakts sakariem ar citu vīrieti, taču ir skaidrs, ka tu lolo attiecības ar savu vīru. Es neieteiktu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus – vismaz līdz brīdim, kad reibonis pāries. 

    Jautāsi, kāpēc tas notika tagad? Manuprāt, tas ir saistīts ar trim lietām: atrašanās prom no mājām, vīrietis, kas tev šķiet pievilcīgs, un pareizie apstākļi. Tas nenozīmē, ka turpmāk tev būs nosliece uz neuzticību. Tomēr, ja, atgūstot veselo saprātu, joprojām jūties nelaimīga pašreizējās attiecībās, tev, iespējams, vajadzēs tuvāk paskatīties uz savu laulību un, iespējams, meklēt palīdzību. 

    Neuzticība bieži vien ir brīdinājuma signāls, ko sūta kāds no partneriem, kad attiecības sāk klibot. Tev un tavam vīram vajadzētu vairāk sarunāties. Stingri iesaku veltīt laiku vīram – nevis tikai mīlēties, bet arī sarunāties un atjaunot attiecības starp abiem. Pēc bērnu piedzimšanas visa partneru uzmanība parasti tiek pievērsta atvasēm, un tas ir normāli.

    Vai atceries, kādas bija jūsu attiecības to pašā sākumā, kad bijāt iemīlējušies? Varbūt pašreiz netiek apmierinātas visas tavas (neseksuālās) vajadzības? Nereti cilvēki, kas audzina bērnus, jūtas kā sevi pazaudējuši. Varbūt šis vienas nakts sakars bija veids, kā tu varēji iejusties savā būtībā un redzēt, kā tev šobrīd pietrūkst.”

    Seksa nozīme attiecībās – 5 vīriešu viedoklis

  • Kā es uzzināju, ka esmu anālā seksa karaliene. Pieredzes stāsts

    Kā es uzzināju, ka esmu anālā seksa karaliene. Pieredzes stāsts

    Es nekad īsti neesmu identificējusies ar feministisko-princešu sugu, un tomēr te nu es esmu: anālā karaliene. Dažas sievietes piedzīvo vaginālo orgasmu, dažas nē. Dažas var beigt no krūtsgalu stimulācijas, bet citas nevar. Es ietilpstu to sieviešu kategorijā, kurām ir aizliegts nodarboties ar anālo seksu viesnīcās, jo es nespēju kontrolēt savu ‘baudas trokšņu’ skaļumu.

    Ne jau vienmēr es biju no tām, kuras ņem no aizmugures. Tāpat kā daudzas jaunas sievietes, es sapratu, ka taisnās zarnas integritāte ir līdzvērtīga rakstura integritātei, tāpēc daudzus gadus lepni atturējos no ziņkārības bāzt lietas savā dupsī. Ilgu laiku raksturoju sevi kā “kinky” un “seksuāli atbrīvotu” un tajā pašā laikā nosodīju anālo seksu un tos, kas ar to nodarbojas. Ļaujiet man paskaidrot – nevienam nav uz to jāparakstās, lai sevi tā sauktu – vienkārši mans arguments par anālā seksa nepieņemšanu bija puritānisks un tāpēc liekulīgs. Man bija daudz darāmā, lai augtu (dibenbaudas ziņā).

    Pat zaudējot savu vaginālo ziediņu, mani pārņēma doma, ka manu kā sievietes vērtību palielināja neskarta jaunavības plēve. Tā tas bija arī ar manu pakaļgalu: anālais sekss padarītu mani netīru un piedauzīgu, tāpēc tam ir jāpaliek par ‘Neskarto Zonu’ (ja vien es būtu zinājusi).

    ***

    Tad kādu nakti es atklāju tekilu un skaļā balsī mudināju savu draugu doties pa mazāk zināmo ceļu — bez lubrikanta. Ikviens, kam ir bijis anālais sekss, sarauc pieri, lasot šo teikumu, un tas ir pamatota iemesla dēļ: veiksmīga anālā seksa atslēga tiem no mums, kam tas patīk, ir bagātīgs lubrikanta daudzums.

    (Protams daži vēlas, lai tas sāp, un arī tas ir forši. Bet es šeit runāju par savu pēcpusi, nevis kādu citu.)

    Jebkurā gadījumā sākotnējais mēģinājums bija sāpīgs, tomēr pat no tā mana ziņkāre tika uzbudināta. Šī īsā tūpļa izpēte manī kaut ko pamodināja — burtiski — un, lai gan es nebiju pilnībā tikusi vaļā no sākotnējiem aizspriedumiem, sāku pieņemt, ka manā seksuālajā nākotnē ir daudz darāmā.

    Godīgi sakot, ne jau sāpju draudi mani atturēja visus šos gadus. Tie bija iesakņojušies priekšstati: ka mana seksualitāte ir izrāde citiem, ka visa plašā sabiedrība to tagad vērtēs. Mans neskartais auglis tobrīd nezināja, ka sodomija iegūst savu (pilnīgi nepamatoti) slikto slavu, jo tā ir saistīta ar homoseksualitāti. Tāpēc ir īpaši skumji, ka tik ilgu laiku no tās izvairījos muļķīgu uzskatu dēļ. Savā ziņā mana atteikšanās nodarboties ar anālo seksu padarīja mani līdzvainīgu jau tā marginalizētas kopienas apspiešanā.

    Par laimi, esmu diezgan pārliecināta, ka esmu atbrīvojusies no šīm muļķībām, kļūstot par īstu anālo čempionu.

    Es pajautāju tam pašam vīrietim, kurš mani ‘izklaidēja’ koledžā — un ar kuru es vēlāk apprecējos —, vai viņš būtu pagodināts oficiāli noplūkt manu anālo ziedu, pirms es to atdodu kādam citam. Un no tā brīža nekādas citas seksuālas darbības nevarēja konkurēt. Es pat vairākus mēnešus tikos ar kādu, kura dzimumloceklis formāli nesastapa manu maksti, jo kāpēc gan tas būtu vajadzīgs?

    ***

    Ne visas sievietes izjūt tādu baudas līmeni, kādu es gūstu no anālās spēles, kas padara šīs sāgas beigas vēl skumjākas. Mans entuziasms par anālo atveri kopā ar pārāk lielu libido faktiski pazemināja manu taisnās zarnas integritāti, un tagad tā pie jebkuras pārmērīgi lielas slodzes plīst, tāpēc manas anālā seksa dienas ir beigušās. Es saprotu, ka cilvēka gremošanas sistēma tūkstošiem gadu ir dabiski veidojusies, lai tā plūstu vienā virzienā, taču es biju pārliecināta, ka mans hipererogēnais dupsis var izturēt vairāk, nekā tas patiesībā spēja. Ik pa laikam es praktizēju pāris grūdienus šajā apgabalā, taču pagaidām mans dibens ir paredzēts tikai vienvirziena kustībai.

    Pat ja anālās karalienes valdīšana ir beigusies, es priecājos, ka man bija iespēja risināt problēmas, kas mani atturēja no šī troņa iegūšanas. Pieaugušajiem, kuri piekrīt visādām neķītrām darbībām, vajadzētu būt iespējai likt savus dzimumorgānus visur — partnera mutē, dibenā un visur citur, nebaidoties no aizspriedumiem. Un kas zina, varbūt citas dāmas pārvarēs līdzīgu satraukumu un atklās, ka viņām patīk anālais sekss tāpat kā man.

    Meklējot drosmi dalīties ar šo stāstu, es noskaņoju sevi, Spotify meklētājā ierakstot “anal”, kas man pasniedza dziesmu “How Far I’ll Go” no Disneja filmas Moana. Kā naglai uz galvas.

  • Darbs striptīza klubā man iemācīja ne tikai izģērbties

    Darbs striptīza klubā man iemācīja ne tikai izģērbties

    Lielākajai daļai cilvēku, iespējams, biežāk nākas redzēt striptīza dejotājas datora ekrānā – filmās, seriālos vai mūzikas klipos – nekā realitātē. Ja vien regulāri neapmeklējat striptīza klubus, protams. Popkultūrai bieži patīk izmantot dažādus elementus un stereotipus no seksa darba nozares, bet to, kāds patiesībā ir darbs striptīza klubā, jums pastāstīšu es.

    Ekrānos visbiežāk redzamas burvīgas ainiņas – augstpapēžu kurpes, seksīga apakšveļa, nauda, ​​vilinošas kustības un naivas Lolitas acis. Vai tieši otrādi, starp filmas kadriem un grāmatu rindām klusi tiek uzdoti jautājumi – “Kā tu šeit nonāci?” “Kurā dzīves posmā tev tik ļoti nepaveicās, un tagad tā vietā, lai naktīs mierīgi gulētu, tu izģērbies nepazīstamu cilvēku priekšā?” It kā nebūtu vidusceļa, pelēkās zonas, kurā būtu gan nedaudz spozmes, gan nedaudz skumju. Kā visur!

    Darbs striptīza klubā

    Man nav traģisku dzīves stāstu vai neatrisinātu ​​bērnības traumu. Jo ilgāks laiks ir pagājis, jo vairāk es šo lēmumu atceros kā pa miglu – dīvainu sakritību un dzīves apstākļu virkni. Tagad, atskatoties atpakaļ, es varu izdomāt vairākus nopietnus iemeslus, taču man ir nojausma, ka neviens no tiem nebūtu pilnīgi pareizs. Es būtībā visu varētu reducēt uz zinātkāri.

    Tā pati zinātkāre, ko izraisa kaut kas nezināms un nepieredzēts – jautra sajūsma un kluss lepnums darīt kaut ko tādu, kas ir aizliegts “parastiem” cilvēkiem. Kaut kas tāds, ko citi neuzdrošinātos darīt. (Atgādinu tikai – tas ir aizliegts nevis ar likumu, bet gan morāli.) Taču šīs nepieļaujamās lietas ir kļuvušas par ārkārtīgi svarīgu mācību, par kuru būšu pateicīga savai zinātkārei, iespējams, vēl ilgi.

    Seksualitāte un ķermeniskums man šķita muļķīgs

    Pretēji tam, ko jūs varētu iedomāties, es nebiju ne ļoti drosmīga, ne pārliecināta par savu seksualitāti, pirms sāku strādāt klubā. Lai jums būtu vieglāk saprast, kādreiz es nespēju izrunāt vārdu “sekss” nesākot ķiķināt, it kā tas būtu kaut kas smieklīgs vai jocīgs. Jebkas, kas ietvēra cilvēka seksualitāti un ķermeniskumu man šķita muļķīgs. Darbs striptīza klubā manī “kaut ko salauza”.

    Dienu no dienas es redzēju, ka pat pieauguši vīrieši baidās runāt par tuvību un dažreiz nedaudz kaunējās par to, ka viņi apmeklē striptīza klubu. Daži nodrebēja, ieraugot mūsu kailos ķermeņus. Redzēju arī citas darbinieces – viņu kailos ķermeņus, kas lēnām virpuļo ap stabu, spiežas pie klientiem, kaut ko čukst ausī. Tos pašus augumus redzēju arī pēc pilnas darba nakts vai tad, kad nebija cilvēku – nogurušas un ietinušās halātos, izgāztiem vēderiņiem, mīkstās čībās iespaidīgo augstpapēžu kurpju vietā.

    Katru vakaru spogulī redzēju arī savu ķermeni – zaudētos kilogramus, tad uzēstos, tad atkal iekritušu vēderu, seksīgu ķermeni un tādu, uz kuru nemaz nevēlos skatīties, gludi noskūtām kājām un ataugušiem matiņiem. Pastāvīgā, neizbēgamā sava un citu ķermeņu redzēšana visās to formās ir padarījusi seksualitāti par kaut ko pavisam pašsaprotamu.

    Darbs striptīza klubā. Sekss.lv
    Emīlijas Filipenkovaites foto

    Laiks pret naudu

    Darbs striptīza klubā, man ļāva uzzināt arī par fizisko pieskārienu un robežām. Daudzi cilvēki domā, ka darbs striptīza klubā noteikti ir a priori traumējošs un psiholoģiski nomācošs tikai tāpēc, ka ir jāizrāda patika pret pilnīgi svešiem cilvēkiem, flirtējot ar viņiem un pārdodot viņiem fantāzijas par to, cik brīnišķīgu komunikāciju un laika pavadīšanu viņi varētu iegūt ar mani. Protams, es varētu izstāstīt dažus desmitus stāstu, kas tiešām būtu raksturojami kā seksuāla uzmākšanās, es varētu pastāstīt par klientiem, kuri pēc ieejas maksas samaksāšanas pēkšņi sāk uzvesties tā, it kā būtu samaksājuši par visām dejotājām…

    Man šodien svarīgāk ir apzināties, ka tajā, ka divi pieauguši cilvēki apmaiņā pret naudu dod viens otram kompāniju un uzmanību, būtībā nav nekā nepareiza un bīstama. (Protams, ja tiek ievērotas personiskās robežas.) Un patiesībā vieni no neaizmirstamākajiem darba vakariem klubā ir bijuši tie, kuros es sarunājos ar vīriešiem, kuri mani vienkārši ciena, jautā, kādas ir manas robežas un nekad tās nepārkāpj. Šādu īslaicīgu tikšanos dinamikā es ieguvu kaut ko, ko es varētu saukt par šī darba jēgu, lai cik dīvaini tas izklausītos – veltīt savu laiku un enerģiju kādam, kurš ikdienā ko tādu nevar iegūt.

    Nosvinēt meitas piedzimšanu striptīza klubā

    Galu galā interesantākais, kas vislabāk saglabājas atmiņā, ir dažādi klienti un viņu stāsti. Kad sāku tur strādāt, draugiem jokojot stāstīju, ka no visām tikšanās reizēm ar cilvēkiem varētu sākt rakstīt antropoloģisku pētījumu. Tāpat kā nevajadzētu vadīties pēc stereotipiem par to, kādas meitenes tur strādā, tāpat būtu grūti uzzīmēt priekšstatu par tipisku klientu. No cilvēkiem, kas ierodas uzvalkos, līdz pilsoņiem ar zemiem ienākumiem. No puiša, kurš svin savu astoņpadsmito dzimšanas dienu, līdz igauņu uzņēmējam, kurš piedāvā viņam nākamajā dienā sastādīt kompāniju restorānā.

    Ja pati savām acīm nepārliecinātos, neticētu, ka savas meitas piedzimšanu var nosvinēt striptīza klubā – es reiz tādam vīrietim dejoju. Kad jautāju, kā viņam pagājusi diena, viņš ar prieku sacīja, ka viņam šodien piedzimusi meitiņa. Es gribēju viņu pasūtīt trīs mājas tālāk, bet es lieliski saprotu, ka tā nav mana darīšana. Jo īpaši atceros vienu klientu, kura vienīgais lūgums bija paturēt viņa roku. Viņš teica, ka viņam trūkst tuvības, un viņa sieva, kad viņi mīlējas, pat nevar uz viņu paskatīties.

    Ir bijuši cilvēki, kas grib ballīti, bet nav ar ko svinēt (patiesībā tas te ir retums, latvieši parasti ir neapmierināti ar to, ka viss ir tik dārgs). Reiz tāda draugu grupiņa nakts vidū ar taksi bija atbraukuši no otras Latvijas puses, jo viņi vienkārši vēlējās kompāniju. Par to, cik vērtīgi ir uzklausīt cilvēku, es uzzināju kādas privātās dejas laikā, kad saruna par laikapstākļiem noveda pie stāstiem par Afganistānas kara pieredzi. Pēc dažām minūtēm šis vīrietis sāka raudāt.

    Emīlijas Filipenkovaites foto

    Daudziem joprojām var šķist, ka šis darbs sievieti kaut kā “sasmērē”, ka viņas maldina sevi, meklējot šeit vieglu naudu, nevēloties redzēt realitāti. Un tiešām, ir bijušas daudzas naktis, kad es sēžu blakus nepazīstamiem cilvēkiem, tukši skatos tālumā, automātiski izdvešu “mhm” un patiesībā domāju, ka nav tādas summas, par kuru es būtu gatava viņam doties līdzi uz mājām. Bet ir arī sarunas, kas ļauj man iepazīt interesantus cilvēkus, kurus es visdrīzāk nekad vairs nesatikšu, varu iztrakoties labās ballītēs un pieņemt savu seksualitāti bez kauna. Darbs striptīza klubā, manuprāt, sagādā gan tādu pašu gandarījumu, gan nepatiku, kā jebkurš cits darbs.

  • Erotiskais stāsts: Es, Viņš un Svešinieks

    Erotiskais stāsts: Es, Viņš un Svešinieks

    Piespiedos cieši cieši, apķēros ap vidukli un, atliekusi galvu, paskatījos Viņa acīs. Cik gan tās ir tumši brūnas, nodomāju un apjēdzu, ka tā dziļi ieskatījusies tajās tā pa īstam nekad nebiju. Bezgala garas sarunas un sarakstes, kaislīgas tikšanās – vai tad ir laiks tā mierīgi vērties otra acīs?

    Šoreiz ir citādi. Vēlos Viņa acīs saredzēt atbildi uz jautājumiem, kuri tagad drūzmējas manā prātā un uz kuriem nevaru atbildēt ne es, ne manas draudzenes. „Nu, nu, būs jau labi, tici man…”, Viņš, saņēmis manu galvu plaukstās, čukst un pieliecas skūpstam. Aizveru acis.

    Tāpēc jau tu nezināji, ka Viņa acis ir brūnas, jo tavas uzreiz aizveras, prātā aizšalc doma, izbaudot lūpu pieskārienus, mēles galiņu satikšanos un sajūtot, cik ļoti es Viņu atkal gribu. Atslābinu tvērienu un nolaižu rokas zemāk, aizāķējot pirktus aiz Viņa džinsu jostas.

    Arī Viņa plaukstas aizslīd no manas sejas, pārslīd pleciem un tad, it kā atjēgušās, atgriežas pie mana kakla. „Mīļā, neuztraucies, tev patiks…tas būs lieliski…”, Viņš čukst starp skūpstiem un tad atliecas, lai aizsietu man acis ar plānu šallīti.

    ***

    Mēs jau desmitiem reižu esam to pārrunājuši, esmu šaubījusies un jautājusi, piekritusi un atteikusies, gribējusi un noliegusi. Un te nu mēs esam – Viņa skaistajā lauku īpašumā pie ezera. Pilsētas dzīve palikusi 100 km attālumā, te dzirdamas vien putnu dziesmas, izejot uz terases reibina jasmīns, bet virs ezera ceļas viegla pievakares migla. Vecā guļbūve saglabājusi dienas siltumu, tomēr es nodrebinos. Man nav vēsi, tās ir kā trīsas gaidot kaut ko, ko īsti nezini, no kā mazliet baidies un ko tomēr ļoti gribi.

    Skūpstāmies lēni, izjusti un nogaidoši, es nevaru pilnībā atslēgties no ārpasaules, esmu modra un saspringusi kā lauvene medību slēpnī. Kāda b**n lauvene… tu taču šodien pati esi medījums… tu esi antilope, kura baidās no mednieka… baidās un gaida…man iešaujas prātā.

    Viņš, lai arī cenšas noturēties, ir iekarsis, tas jūtams no skūpstiem, tie kļūst aizvien izmisīgāki un manu galvu Viņš tur plaukstās vēl ciešāk. Arī man mazliet izdodas attālināties no realitātes, tomēr dzirdu nočirkstam grantēto pagalma ceļu, tad noklaudz auto durvis. Mēs abi mirkli sastingstam. Piekļaujos Viņam vēl ciešāk, Viņš mazliet atliecas, noskūpsta mani uz lūpām un tad atraujas, joprojām turot manu seju savās plaukstās. Jūtu, kā Viņš vēro katru manu grimasi, cenšos pasmaidīt, bet sanāk tikai viegla, kaisles vaidam līdzīga nopūta. Klusi veras durvis, tikpat klusi tuvojas soļi, seno grīdas dēļu vibrācijas dēļ tie vairāk jūtami nekā dzirdami. Tie noklust man aiz muguras, es gan gribu, gan negribu pagriezties un paskatīties uz atnācēju. Nošvīkst apģērbs. Noteikta, bet vienlaikus glāstoši viegla roka uzgulst man uz muguras, lai mirkli pakavētos un tad slīdētu zemāk.

    Mirkli sastingstu un gribu bēgt, bet mans mīļotais, it kā domas lasīdams, turpina turēt manu seju savās plaukstās un atkal pieliecas maigam, mierinošam skūpstam. Lūpas un mēle atsaucas, skūpstāmies mazliet izmisīgi un tad sajūtu sev apkārt vēl vienas rokas. Svešais.

    Tas Svešais, kurš nupat atnāca, tas, kuru es tagad neredzu un neredzēšu arī pēc tam. Svešais lēni paceļ manus vasarīgi kuplos svārkus, rokas pārvietojot uz kailā dibena, tās lēnām riņķo un, aizceļojušas uz priekšpusi, sastop manu jau mitro kājstarpi. Mans vīrietis vairs neskūpsta, bet vēro katru manu reakciju tā, ka es pilnīgi jūtu šo skatienu. Nu jau Svešais ir pabīdījis malā melnos stringus, pirksti maigi un noteikti taustās, lai atrastu īstos punktus. Cenšos saglabāt neitrālu sejas izteiksmi un neizrādīt, ka tur, lejā, kaut kas notiek, tomēr ilgi tas neizdodas. Ko tu tēlo vēso, Viņš taču tāpat redz, ko apmēram dara Svešais, nospriežu un atmetu visu izlikšanos, lai pilnībā nodotos baudai. Svešais pietupstas, atraujot rokas no mana klēpja un ar noteiktu kustību panāk, ka stāvu ar kājām plecu platumā.

    Nu gluži kā rīta vingrošanā… rokas augšā, kājas plati… nosmīnu, bet tūlīt jau tur, kur nupat bija viņa prasmīgie pirksti, sajūtu karstu un tikpat prasmīgu mēli. Ievaidos, man saļogās ceļgali, bet manējais satver mani ap vidukli un notur vertikālā pozīcijā.

    “Vēl ne… vēl tev jāturas kājās…” Viņš murmina, ātri noskūpsta un es, lai arī manas acis ir aizsietas, esmu pārliecināta – viņš vēro, kā manā sejā atspoguļojas bauda, kuru sniedz Svešais. Gribu sajust, vai mans vīrietis ir uzbudinājies tikpat ļoti, cik es, un mēģinu pārvietot savas rokas no Viņa muguras uz džinsu priekšpusi. „Nē… nē… tagad ne…” atskan vienlaikus ar manu roku novirzīšanu atpakaļ uz viņa muguras. Kad mēģinu tā izdarīt vēlreiz, Viņš nočukst „Tu pati to panāci…” un nu manas rokas tiek aizliktas aiz manas muguras, piespiestas kopā ar Viņa ciešo apskāvienu.

    Viņš ir liela auguma un pietiekoši stiprs, lai mani noturētu stāvus, kaut ik pa brīdim, Svešā mēles un tai pievienojušos pirkstu iepriecināta, līgojos kā iereibusi. Tūlīt būs… tūlīt… ak nē.. vai tiešām es beigšu… beigšu no nezināma vīrieša sniegta kunilinga un fingeringa… domas man ir juceklīgas un tad to vairs nav vispār, tikai trīsas, elsas un daži kliedzieni.

    ***

    Atjēdzos no skūpstiem, tās ir Viņa lūpas un Viņa mēle, uz mirkli aizmirstas, ka baudu sniedzis Svešais un es čukstu kaut ko par to, cik labi bija. Viņš nosmej īsu smiekliņu, atraujas un, paņēmis mani aiz rokām, kaut kur ved. Manas acis joprojām ir aizsietas, tāpēc es neredzu Svešo, tikai garāmejot sajūtu viņa parfīmu, kas sajaucies ar vīrieša ādas aromātu un telpā valdošo kaisles gaisu. Telpas ir man pasvešas, esmu te tikai otro reizi, tāpēc nespēju noorientēties, kurp mani ved. Bet es Viņam uzticos, lai arī tikai apmēram nojaušu, kas varētu sekot.

    Iepriekš esam izrunājuši galvenos taboo un galvenās vēlmes, tāpēc izgaršoju laiku, kas tiek veltīts tikai man. Laiku, kad man nekas nav jāplāno, jāparedz, jāorganizē. Viss notiek plūstoši un es iesaistos vien kā mirkļu baudītāja.

    Mani svārki un blūzīte, Viņa roku novilktas, tiek kaut kur aizmestas un nu es stāvu tikai veļā un zeķēs. „Nenobīsties, tagad tevi pagriezīšu apkārt pāris reizes, lai noreibst galva”, Viņš nosaka un es atceros bērnības spēli aklās vistiņas. Tikai man te neviens nav jāķer. Mani apskauj un nogulda gultā, dzirdu drēbju švīkstoņu un to krišanu uz grīdas, tad jūtu, kā matracis ieliecas zem vēl divu ķermeņu smaguma. Viens pieplok manam klēpim, un es nespēju atšķirt, kurš tas ir – Viņš vai Svešais? Galva joprojām mazliet reibst, tas pastiprina neparastās izjūtas un īpaši saasina baudu. Otrs iekārtojas man aiz muguras, gādīgi paņemot klēpī manu galvu un tikpat gādīgi pieturot kājas, lai tās būtu paceltas gaisā un atklātu pēc iespējas vairāk tā skaistuma, kas tagad paveras Svešajam.

    Jā, deguns uzreiz sajuta mana vīrieša smaržu, kad Viņš pietuvojās manai galvai, lai to ieliktu sev klēpī, tālab zinu – kunilingu sniedz Svešais. Joprojām varu paļauties tikai uz savu dzirdi, tausti un ožu, acis joprojām ir aizsietas.

    Pirms vēl vienu reizi, Svešā roku un mēles vadīta, dodos Kosmosā, dzirdu savējā straujo elpu un jūtu, kā pie mana skausta pulsē viņa pamatīgi piebriedušais loceklis. Mmmm… Viņam laikam ļoti patīk tas, ko viņš redz… ir pēdējā sakarīgā doma, pirms ļaujos baudas nestajām konvulsijām.

    Atjēdzos, kad Svešā visnotaļ apjomīgais loceklis ieslīd manā vēl pulsējošajā vagīnā. Cik laiks pagāja… cik… vai tad es biju atslēgusies… cenšos saprast un atcerēties, bet nākamais baudas vilnis aizskalo arī šīs dažas domas. Svešā kustības kļūst pavisam straujas, viņš ievaidas, vēl daži grūdieni, un tad sastingst. Lēni atraujas un es dzirdu kailo pēdu soļus, kas attālinās.

    Manas kājas tiek nolaistas uz gultas, mēs abi ar manu vīrieti elsojam, bet pie auss dzirdu Viņa straujos sirdspukstus.

    ***

    Kur es esmu… laikam biju piemigusi.. vai viņi abi vēl tepat… mēģinu sakopot domas un atgriezties realitātē, kad manējais ņem nost acu apsēju. Aiz loga palicis tumšāks, ir pavasara vakars, pie manis atgriežas skaņas no ārpasaules.

    Svešais ir prom. It kā viņa nekad te nebūtu bijis. Guļu uz sāna un vēroju, kā aiz loga tumšs ņirb ezera ūdens. Mīļotais pieglaužas man no mugurpuses, roka glāstoši pārslīd manam gurnam, bet zobi viegli iekož auss ļipiņā.

    Mirkli Viņa roka glāsta mani tīri automātiski, tad pieliekšanās un skūpsts manam plecam. Pasmaidu. Lūpas no pleca noslīd uz roku… uz gurnu… uz vēdera…uz krūtīm un tad pār vēderu ceļo zemāk. „Vai vāverītei tas patika…?” ir retorisks jautājums, uz kuru Viņš pats starp skūpstiem sniedz atbildi „Patika gan vāverītei… es redzēju, kā patika…” Pēkšņi apjēdzu, cik ļoti Viņam bija taisnība par to, ka es nedrīkstu redzēt Svešo, ka man viņš tikai jājūt. Šajā namā esmu redzējusi tikai savējo vīrieti un tālab mierīgu sirdi šo baudu varu uztvert kā Viņa sniegto. Pēkšņi ļoti gribas būt situācijas noteicējai, es veikli apgriežos, tagad mana galva ir gultas kājgaļa virzienā un tieši pretim slejas Viņa skaistais, varenais loceklis. Pieliecos un maigi noskūpstu to, mazliet pakaitinu ar mēli, tad cieši apņemu ar lūpām un ieslidinu dziļi mutē. Viņš ievaidas un saķer mani aiz matiem, kaut kur ir pazudis maigums. Viņš beidz strauji un mežonīgi.

    Nenosakāmu laiku paliekam guļot tāpat, kā mineta laikā – es guļu Viņam virsū, ar seju pret kāju pēdām. Ir mierīgs, miegains slinkums. Tīkams nogurums, kas vēl un vēl liek atlikt celšanos no gultas.

    ***

    „Nu viss, nerātnele, ceļamies!” Viņš uzplikšķina man pa dibenu „citādi tava vāvere te acu priekšā… nenoturēšos…” Lēni paveļos nost. Nu, nezinu gan, vai tu gluži tā uzreiz atkal varētu, nospriežu celdamās kājās. Izstaipos kā kaķe pēc diendusas un izeju vērot ezeru no terases. Pārliecos pāri malai, ir tik superīgi justies skaistai, jutekliskai un dzīvai. Pār istabu tuvojas soļi un šo apkampienu no mugurpuses es nevaru sajaukt ar citiem, gribu pagriezties skūpstam, bet Viņš pieplok ar lūpām manam kaklam un neļauj izkustēties no vietas. Skūpsti kļūst aizvien kaislīgāki, droša roka atrod ceļu uz manu klēpi, tad Viņš ar ceļgalu paplēš manas kājas, pārliec pār terases margām un strauji ienāk manī.

    Neparastā vieta un mūsu ķermeņi, kuri visu laiku ir tādā pusbaudas stāvoklī, dara savu – mēs beidzam ātri, skaļi un reizē. Labi, ka tuvumā nav kaimiņu, vien nozib man prātā. „Un tagad uz ezeru atvēsināties! Kamēr neesam savus instrumentus noberzuši jēlus” Viņš iesmejas un man atliek tikai sekot.

    Ūdens vēl nav ļoti silts, drīzāk pat vēss, tomēr dažas minūtes papeldam un skrienam uz māju. Kaut kad Viņš ir paspējis iekurināt pirti un nu tur sildāmies, pēc tam duša, vīns un vieglas vakariņas.

    Gultā atgriežamies jau pēc pusnakts. Ieritinos viņam azotē un vaicāju to, ko nebija drosmes pavaicāt agrāk: „Kāpēc tu vēlējies, lai atbrauc Svešais? Kāpēc tu skatījies? Kāpēc palīdzēji viņam?” Viņš īsi iesmejas, pagriežas uz muguras un, vērdamies griestos, nosaka: „Es gribēju, lai tev ir daudz baudas. Ļoti daudz. Lai beidzot pasaki, ka tev pietiek. Un es negribēju, ka to dari bez manis. Ka kāds tev nodara pāri.” Pieglaužos platajam plecam. „Starp citu… manam draugam tu ļoti patiki”.

    Domīgi slidinu roku turpu-šurpu pa viņa vēderu. Protams, mana roka pēc mirkļa ir noslīdējusi vēl zemāk… jūtu atsaucību un pieliecos sniegt skūpstu jau atkal cietēt sākušajam loceklim. „Pagaidi, mums vēl visa nakts priekšā…” Viņš maigi nosaka un pievelk mani sev klāt.

    Autore: Zelda

  • Seksa pakalpojumu sniedzēji atklāj klientu dīvainākās vēlmes

    Seksa pakalpojumu sniedzēji atklāj klientu dīvainākās vēlmes

    Mums visiem ir savas dīvainības, un tas, ko viens uzskata par novirzi, otram var būt visparastākā, pat īpaši iecienīta nodarbe. Arī seksa pakalpojumu sniedzējiem ir nācies saskarties ar dažādām klientu kaprīzēm un vēlmēm, tāpēc nav pārsteigums, ka sociālo ziņu portālā Reddit pat ir izveidota diskusija, kurā tiek apspriesti dīvainākie notikumi. Šeit cilvēki dalījušies stāstos par to, kādas īpatnējas, smieklīgas un dažkārt pat īpaši dīvainas klientu vēlmes ir nācies uzklausīt.

    Uzbudinās no izolācijas materiāla

    “Kāds puisis maksāja manai paziņai par to, ka viņa izlikās berzējam stikla vati pret savu ķermeni un vaidam: “Ak, kā man niez!” Viņš to redzot masturbēja,” raksta kāda vietnes apmeklētāja.

    Klients, kuru uzbudina siers

    “Kāds vīrietis virtuālās sesijas laikā vēlējās, lai es rīvētu sieru, un tas bija jādara apmēram 45 minūtes. Kad tas viss beidzās, man bija tik daudz sarīvēta siera, ka tas knapi ietilpa ledusskapī,” sacīja diskusijas dalībniece.

    Seksa pakalpojumu sniedzēji atklāj klientu dīvainākās vēlmes

    Klients vēlas cīkstēties

    “Bija kāds klients, kurš uzzināja, ka es nodarbojos ar cīņas mākslu. Viņš rezervēja augstas klases viesnīcas telpas, kur mēs nodevāmies BJJ [Brazilian Jiu-Jitsu] cīņas mākslai,” savu klientu vēlmes atklāj kāda sieviete.

    Seksa pakalpojumi dažkārt var būt izdevīgi karjerai

    “Mana paziņa ir profesionāla apskāvienu sniedzēja (160 $/h). Lūk, viens vīrietis maksā viņai par katru pirmdienu, kad viņa apmeklē viņa dzīvokli, kurā ir arī birojs, un tur viņu apskauj, kamēr viņš veic svarīgus biznesa zvanus. Tas aizņem gandrīz stundu. Tātad, viņa apmeklē šo vīrieti katru nedēļu, un viņa pārdošanas apjomi ir ievērojami auguši. Vīrietis atzinis, ka agrāk svarīgi zvani viņam bija nepatīkamākā darba daļa,” sacīja diskusijas dalībnieks.

    Close up. Man and woman hold hands tightly.

    Neticami, bet pat skaļa purkšķināšana var būt uzbudinoša

    “Es kādreiz biju profesionāla ‘dominatrixa’, tāpēc esmu piedzīvojusi visai interesantas klientu vēlmes, bet vienam klientam izdevās mani pārsteigt. Viņa fetišs bija spēcīgas gāzes tieši viņam sejā, tāpēc viņš lika man ar velosipēda pumpi iepūst tur gaisu un pēc tam ļauties spēcīgajam spiedienam. Tas viņu patiesi uzbudināja,” stāsta kāda seksa darbiniece.

    2016. gada vēlēšanu debates

    “Visdīvainākā vēlēšanās tika uzklausīta tajā vakarā, kad televīzijā tika pārraidītas H. Klintones un D. Trampa debates. Vīrietis, kurš man zvanīja, samaksāja man par pāris stundu spīdzināšanu (konkrēti, sāpīgām darbībām ar viņa dzimumorgāniem), kas man bija jāizpilda, kamēr viņš skatījās debates. Es secināju, ka klausīties debates ir tikai viņa seksuālā novirze, pretējā gadījumā šāda interese par politiku ir vienkārši neiedomājama,” dalījās kāda sieviete.

    Klients pat neprasa seksu

    “Kāda sieviete man teica, ka, atnākot pie klienta, viņai atlika tikai sasiet viņa rokas un kājas un pēc tam divas stundas viņu ignorēt. Tas, iespējams, bija vieglākais veids, kā nopelnīt naudu,” viņa joko.

    Ēdiens kā fetišs

    “Es nekad neaizmirsīšu vienu seansu. Šajā reizē man ar sēžamvietu vajadzēja berzēt kūku klienta sejā un tajā pašā laikā liet uz viņa locekļa sīrupu un apmierināt viņu ar rokām. Vēlāk mēs berzējāmies viens pret otru ar saviem sīrupa pārklātajiem lipīgajiem ķermeņiem. Pēc šīm nodarbēm bija īpaši grūti stāvēt uz viņa dzīvokļa flīžu grīdas, jo bija liels risks paslīdēt uz visuresošā ēdiena. ”

    Lemon cake, with the first slice cut

    Viņš dod priekšroku nevis seksam, bet putekļu sūcējam

    “Norunātajā laikā klients ieradās manā mājā (tā bija varbūt mūsu ceturtā tikšanās reize) un istabas stūrī ieraudzīja Roomba putekļu sūcēju. Vīrietis gandrīz iespiedzās priekā un lūdza mani to ieslēgt – viņš gribēja redzēt, cik spēcīgi tas spēj sūkt. Es piekritu, un tad man bija jāgaida pāris stundas, līdz šis vīrietis pievērsīsies man, kamēr viņš skatījās kā robots braukā pa dzīvokli. Tur pat nebija ko sūkt, jo tajā rītā jau viss bija iztīrīts. Tam puisim vienkārši patika skatīties, kā robots strādā. Tajā reizē seksa nebija. Tagad es viņu redzu ik pēc pāris nedēļām. Viņš vienmēr vispirms lūdz palaist putekļu sūcēju un tikai tad mēs kaut ko darām. Dažreiz, starp citu, viņš atnes maisiņu ar netīrumiem, ko viņš izber uz grīdas un tad skatās, kā robots tos sasūc.”