Tagi: sekss brīvā dabā

  • Erotiskais stāsts: Ko darīt, ja sekss nav bijis gadu?

    Erotiskais stāsts: Ko darīt, ja sekss nav bijis gadu?

    Ja intīmas izpriecas ceļiem saļodzīties nav ļāvušas vismaz gadu, dāmām tik un tā pēc garās pauzes pamostas gluži instinktīva, dzīvnieciska vēlme vīriešu barā pamanīt pašu spēcīgāko, staltāko un vīrišķīgāko… hmm… tēviņu. Stāsts par sievieti, kurai sekss nav bijis gadu.


    Cilvēki jau bija sākuši pulcēties. Viņa tos neredzēja, taču dzirdēja arvien pieaugošo čalu, ko gan pārmāca bungu dobjā dunēšana un dūdu skaņas.

    Uztraukumā trīcošiem pirkstiem Maija pabeidza tīt kājautus un iemauca pēdas zemos mīkstas ādas zābaciņos. Vēl bija ātri jāapjož austā josta un jātiek galā ar saktām, lai tumšzilā villaine labi turētos vietā.

    – Ņem vainagu! – aizelsusies atskrēja Līva. – Gredzenus arī atnesu. Pasteidzies!

    – Ui, cik smags! – Maija novaidējās, kad vainags cieši piegūla lina galvassegai. – Nesaprotu, kā ar visiem tiem bronzas grabuļiem un drēbju kārtām izturēšu – saulē ir kādi 30 grādi!

    – Un kā tad sendienās sievietes izturēja? – Līva atsvieda, steigšus šo to piekārtodama draudzenes apģērbā, tad soli atkāpās un vērtējoši pārlaida viņai acis.

    – Nu, kā?

    – Super! Paskaties pati!

              Maija nostājās spoguļa priekšā. Pretī vērās it kā labi zināma, tomēr svešāda sieviete arheoloģiskajā tautastērpā, ko rotāja neskaitāmas bronzas rotaslietas.

    – Īsta valdniece, – Līva atzinīgi uzsmaidīja un piemiedza ar aci. – Tavam Visvaldim patiks.

    – Kam? – Maija nesaprata.

    – Nu Gatim taču! Nupat jūs iepazīstināju, neatceries?

    – Atceros, atceros… Jersikas valdnieks, – Maija pasmaidīja.

    ***

    Nu jau vairākus gadus vasaras vidū šeit notika vēsturei veltīts festivāls, un ar katru gadu interesentu pulks kļuva arvien lielāks. Cilvēki pulcējās, lai divu dienu garumā klausītos sendienām raksturīgu mūziku, nogaršotu dažādus ēdienus, vērotu amatniekus izrādām savas prasmes, iegādātos no tirgotājiem kādu nieku vai noderīgu lietu, vērotu brīvdabas uzvedumu. Šogad festivāls bija veltīts 13. gadsimtam, un arī uzvedums attiecīgi bija plānots kā tā laika notikuma rekonstrukcija. Vācu krustneši uzbruka Jersikai, tās valdnieks Visvaldis ar saviem ļaudīm varonīgi aizstāvējās, taču kauju zaudēja, turklāt iebrucēji saņēma gūstā valdnieka sievu. Lai viņu atgūtu, Visvaldim bija jāzvēr uzticība bīskapam Albertam un jākļūst par viņa vasali.

              Vēl vakar Maija bija domājusi, ka izklaidēsies skatītāju rindās, taču tad piezvanīja draudzene Līva – viņa bija iesaistījusies festivāla uzveduma organizēšanā – un izmisusi lūdzās, lai Maija izpalīdz un ielec Visvalža sievas lomā. Iepriekš sarunātā lomas tēlotāja nelaimīgā kārtā bija salauzusi kāju, un, pēc Līvas teiktā, nevienu citu skaistu, graciozu sievieti, kura nebītos no publiskas uzstāšanās, viņa ātrumā nevarot atrast.

              Pēc neilgas tielēšanās Maija bija piekritusi, tad steigšus iepazīstināta ar uzveduma scenāriju, šorīt satikusi Jersikas valdnieka un bīskapa Alberta lomu tēlotājus un vienreiz kopā ar pārējiem izmēģinājusi, kas un kā viņai izrādē būs jādara. It kā jau nekas sarežģīts un nekāda nozīmīgā aktiermeistarība patiesi nebija nepieciešama, tomēr nu – brīdi pirms uzveduma sākuma – Maija juta tādu lampu drudzi, ka kļuva gandrīz vai nelabi.

    ***

    – Sākam! – kāds uzsauca.

    – Nāc! – Līva steidzināja un rāva Maiju sev līdzi.

              Zālienā sasēdušo skatītāju pūļa priekšā slējās no neēvelētiem dēļiem sanaglotā Jersikas valdnieka pils, patiesībā – viena tās siena. Kad Maija, sadevusies rokās ar Gati jeb valdnieku Visvaldi, pakāpās, lai parādītos vienā no pils logiem un karaliski pamātu publikai, dekorācija bīstami saļodzījās, tomēr, paldies Dievam, nesabruka.

              Atskanēja taures, vēstot par naidnieku tuvošanos, un pils priekšā uzradās aptuveni divdesmit krustneši. Bīskaps Alberts un vēl kādi pieci zobenbrāļi jāja ar zirgiem, pārējie, ieročus draudīgi vicinādami, skrēja kājām. Jersikas valdnieks saviem karavīriem pavēlēja aizstāvēties un padzīt ienaidniekus, un sākās sīva kauja.

              Iepriekšējos vēstures festivālos Maija tādas jau bija redzējusi, tomēr vērot cīnītājus tik tuvu bija kas cits. Metāls cirtās pret metālu, dobji dunēja zirgu pakavi un koka vairogi, vīri izgrūda niknus rēcienus, kaujas saucienus, un cīņas laukā ātri vien kļuva patiešām karsti ne jau no saules vien. Viņa dzirdēja, kā puiši piepūlē sēc, saoda viņu sviedrus un sajuta arvien pieaugošo adrenalīnu.

    – Re, kā šiem uzsita asinis, – Līva, stāvēdama blakus Maijai, nosmaidīja. – Cīnās pa nopietno.

              Arī skatītāji atzinīgi novērtēja īstenībai pietuvināto kaujas ainu, veltot cīnītājiem skaļus, uzmundrinošus izsaucienus, ovācijas un aplausus.

              Pēc scenārija Maijai – Jersikas valdniecei – bija jāstāv pils logā un izbaiļu pilnām acīm jāseko, kā cīņā veicas viņas vīram, tomēr viņa jau kuru reizi pieķēra sevi, ka skatiens ilgāk kavējas pie viena no jātniekiem. Tumšbrūna, nemierīga zirga mugurā sēdošais krustnesis stingri un stalti turējās seglos, ar vienu roku cieši turot iemauktus, bet ar otru plaši vēzējot garo zobenu, kas, ik pa brīdim uzzibsnot saulē, smagi cirtās pret pils aizstāvjiem. Cirtieni tika izdarīti ar tādu spēku un veiklību, ka šķita – krustnesis tūlīt kādu patiešām savainos vai pat nogalinās. Kaut kas velnišķīgi bīstams un reizē savādi valdzinošs jautās šā vīrieša kustībās, un Maijai bija tāda sajūta, kā vērojot graciozu plēsoņu, piemēram, jaguāru. Kad tāds iziet medībās, varbūt pat ir bauda kļūt par viņa medījumu, Maija prātoja, tūlīt gan nedaudz nokaunoties par šo domu.

    Lūk, ko nozīmē, ja sievietei sekss nav bijis gadu!

    Tad laikam pamostas gluži instinktīva, dzīvnieciska vēlme vīriešu barā pamanīt pašu spēcīgāko, staltāko un vīrišķīgāko… hmm… tēviņu.

               Maija iekoda apakšlūpā, lai piespiestu sevi domāt par ko citu, taču tas nebija tik vienkārši. Jo īpaši tāpēc, ka izveicīgais krustnesis nu raudzījās viņas virzienā. Vīrieša seju pilnībā aizsedza ķivere, un tās šaurajā spraugā pat nebija iespējams saskatīt viņa acis, tomēr Maijai likās, ka jūt sev pārslīdam krustneša skatienu – ciešu un vērtējošu.

    ***

    Kad vairums pils aizstāvju jau nekustīgi gulēja zemē mākslīgo asiņu peļķēs, viens no uzbrucējiem pielēca pie pils ar degošu lāpu un pielaida tai uguni. Tā kā dekorācija pirms tam bija apslaucīta ar degvielu, gaisā tūlīt uzšāvās varenas liesmas.

              Visvaldis ar atlikušajiem pils aizstāvjiem metās uz laivām, lai glābtos bēgot.

    – Ko stāvi?! Skrienam! – Līva uzsauca Maijai, kura kā aizsapņojusies joprojām skatījās uz stalto krustnesi.

              Abas kopā ar pārējiem bēgošajiem pils ļaudīm, skaļi kliegdamas un vaimanādamas, skrēja uz laivām. Maija jutās gandrīz vai patiesi nobijusies, jo uguns svelme un acīs kodošie dūmi jau iepriekš nežēlīgās kaujas uzburto realitātes sajūtu vēl tikai paspilgtināja. Jersikas pils dega, un valdniecei bija jātiek laivā. Maija skrēja, cik ātri vien varēja, kaut labi zināja, ka atbilstoši scenārijam krustneši viņu tūlīt noķers un saņems gūstā. Zināja, tomēr izbailēs skaļi iespiedzās, pēkšņi sajuzdama nesaudzīgas, smagas rokas satvērienu, kas viņu uzrāva gaisā, guļus uzmetot auļojoša zirga mugurā. Viņa karājās ar galvu uz leju pāri kāda jātnieka klēpim, un dzirdēja pūli ieaurojamies mirklī, kad sagūstītājs ar plaukstu viņai rotaļīgi, tomēr spēcīgi uzšāva pa pēcpusi.

              Ar savu trofeju noauļojis gar sajūsminātajiem skatītājiem, nolaupītājs strauji pagrieza zirgu, iecirta tam sānos papēžus un aiztraucās gar upes krastu, drīz nozūdot skatieniem aiz neliela uzkalniņa.

    – Nu tu vari laist mani vaļā! – Maija uzsauca. Karāties pie auļojoša zirga sāniem tik pazemojošā pozā nudien vairs nebija izturami. Taču jātnieks laikam nedzirdēja, jo nelika zirgam apstāties un arī neizlaida Maiju no sava spēcīgā satvēriena.

    – Ei, kurls esi?! – viņa uzsauca jau skaļākā un pūcīgākā balsī. – Laid mani!

              Viņš joprojām izlikās nedzirdam, zirgs turpināja auļot, un Maijai bija bail pretoties, lai, nedod Dievs, nenokristu un nelauztu kaulus.

              Pēkšņi Maija atkal sajuta vīrieša plaukstu pieskaramies un cieši uzgulstam viņas dibenam. Šoreiz tas nebija rotaļīgs uzsitiens, plauksta lēni un nekaunīgi sažņaudza vienu bulciņu. 

    Stingrie pirksti caur audumu kārtām ieslīdēja arī starp dupša vaigiem.

    – Izbeidz! Ko tu atļaujies?! – viņa iekliedzās un izbijusies centās atbrīvoties. Labāk novelties no zirga, nekā ļaut sevi apgramstīt svešam izvirtulim!

              Nu zirgs strauji apstājās, jātnieks satvēra Maiju zem padusēm un lēnām noslidināja lejā gar dzīvnieka silto sānu, līdz viņas pēdas atdūrās pret zemi. Viņa nikni uzlūkoja savu sagūstītāju. Skatoties pret sauli, virs viņas zirga mugurā slējās tumšs un draudīgs siluets. Maija instinktīvi gribēja atkāpties, taču sapinās garajos brunčos un pakrita. Nodunēja zeme, jātniekam nolecot no zirga. Viņš pastiepa roku, lai palīdzētu piecelties, taču Maija izlikās to nemanām un neveikli trausās kājās saviem spēkiem.

              Stāvot līdzās, vīrietis likās liels un masīvs. Nu viņa tajā atpazina kaujas laukā ievēroto krustnesi.

    ***

    – Redzēju, kā tu uz mani pirmīt skatījies, – viņa balss zem ķiveres skanēja dobji un izaicinoši.

    – Tas tev nedod tiesības mani aiztikt, – Maija nikni uzšņāca.

    – Es tikai vadījos pēc scenārija, – šķita, ka viņš smīn.

    – Tad mūsu scenāriji pamatīgi atšķiras!

              Viņa strauji apcirtās un devās prom, un iztrūkusies sarāvās, kad krustnesis saķēra aiz rokas.

    – Uz kurieni?

    – Atpakaļ! – Maija pūlējās izrauties.

    – Cik zinu, tev uzvedumā vairs nav jāparādās. Šobrīd Visvaldis pazemots krīt ceļos bīskapa Alberta priekšā un piekrīt būt viņa padotais. Publika aplaudē un dodas šturmēt šašlika un alus teltis. Mēs tur esam lieki.

    – Ko tu gribi? – viņa pūlējās balsī ielikt niknumu, taču vairāk gan izklausījās nervoza un nobijusies. Tieši tāda viņa šobrīd arī jutās.

    – Palīdzi man tikt ārā no bruņām. Pašam grūti…

              Maija neuzticīgi pavērās viņā.

    – Nu, lūdzu, – vīrietis piebilda.

              Vēl mirkli vilcinājusies, Maija pastiepās, abām rokām satvēra krustneša bruņucepuri un rāva nost, ieintriģēti skatīdamās, kas zem tās atklāsies.

              Viņā raudzījās tumšzilas acis, pār kurām krita zem bruņucepures savēlušos tumšu matu šķipsnas. Stingro zodu un vīrišķīgo žokļa līniju klāja trīs dienu rugāji. Sasodīts, cik viņš bija seksīgs!

    – Mani sauc Kaspars, – krustnesis stādījās priekšā.

    – Maija.

              Viņš atsprādzēja un nometa zālē roku sargus, tad to pašu izdarīja ar ādas siksnu, ar ko bija apjozta baltā bezpiedurkņu tunika, uz kuras izcēlās liels, melns krusts. Noģērbis arī to, ar žestu aicināja Maiju palīdzēt tikt ārā no bruņukrekla.

              Bruņukrekls bija veidots no sīkiem tērauda gredzentiņiem un noteikti svēra vairāk nekā desmit kilogramu. Maija brīnīdamās to pasvārstīja rokās.

    – Kā tu varēji tādā cīnīties?

    – Esmu pieradis, – Kaspars īsi atteica un noģērba piesviedrētu lina kreklu, atklājot saulei un Maijas acīm brūni iedegušu muskuļotu torsu. Pār plakano vēderu zem nabas aizstiepās tumšu matiņu celiņš, intriģējoši nozuzdams aiz rupja auduma biksēm.

    – Kārumniece, – vīrieša balss skanēja nedaudz piesmakusi. Viņš bija sekojis Maijas skatienam.

    – Tu ko?! – viņa tēlotā sašutumā gribēja liegties, taču nespēja novērsties, kad krustnesis atbrīvojās arī no sava pēdējā apģērba gabala un nu stāvēja viņas priekšā pilnīgi kails, reibinoši smaržodams pēc cīņas un saules karstuma radītiem sviedriem, zirga un muskusa. Plēsoņa sevi izrādīja trusītim, nešaubīgi gatavodamies uzbrukumam.

              Maija ieprātojās, ka tagad vēl varētu aiziet. Tomēr viņa vairs nevēlējās doties prom. Bija tik neizsakāmi labi justies spēcīgā, izskatīgā vīrieša iekārotai un gribētai. Par to, ka Kaspara acīs viņa tāda bija, šobrīd nebija ne mazāko šaubu.

    Tumšo, cirtaino matiņu biežņā guļošais loceklis braši slējās viņai pretī, acīmredzami kļūstot ar katru mirkli cietāks.

    – Es tevi gribu, – krustnesis valdonīgi paziņoja, un viņa rokas lēni un mazliet neveikli attaisīja saktu aizdares, atbrīvojot Maiju no villaines, brunčiem un garā linu krekla.

    – Tu neievēro 13. gadsimta stilu, – viņš nosmīnēja, iekārē satumsušu skatienu veltot zem krekla uzietajam baltu mežģīņu krūšturim un gaisīgajām biksītēm.

              Krustneša plaukstas sākumā piesardzīgi, bet tad arvien drošāk apmīļoja mežģīņu segtās pilnīgās krūtis, tad, izņēmis tās ārā no krūštura bļodiņām, viņš noliecās, lai spēcīgi pasūktu sārtos krūšu galiņus, kuri jau bija kļuvuši pavisam cieti.

              Maija glāstīja vīrieša matus, skaustu, platos, muskuļotos plecus un skaļi ieelsojās, kad viņa roka glāstoši noslīdēja zemāk, lai ienirtu zem viņas biksītēm. Šis vīrietis zināja, ko dara, o, jā, un jau pēc dažiem mirkļiem šaurā auduma strēmelīte starp sievietes kājām bija pavisam mitra. Viņa pirksti ritmiski turpināja darboties, un Maijai saļodzījās ceļi, kļuva arvien grūtāk nostāvēt. Sajutis to, Kaspars noguldīja viņu uz pirmīt zemē nomesto drēbju kaudzes, nepacietīgām kustībām atbrīvoja no biksītēm un papleta viņas kājas.

              Krustneši pakļāva ar uguni un zobenu, un šis vīrietis ar viņu šobrīd darīja to pašu. Viņa zobens bija ugunīgi karsts un liels, patīkami piepildot un apmierinot, liekot padevīgi sekot viņa noteiktajam ritmam, lai visbeidzot izšķīstu apžilbinoši baltā saules gaismā kaut kur augstu, augstu virs pūkainajiem vasaras mākoņiem.

    ***

              Zirgs, jau krietni pamielojies ar sulīgo, lekno zāli, ieinteresēts nolieca galvu starp manāmi izmīņātajām smilgām, lai paskatītos, ko tie cilvēki tur tik ilgi dara.

              – Nelūri! – vīrieša balss uzrūca, un zirga purns nesaudzīgi tika pabīdīts nost. Dzīvnieks nosprauslojās un pagājās sānis. Skaidrs, ka vēl kādu brīdi neviens viņam mugurā nekāps.

              – Zini, – Kaspars klusi runāja Maijai pie auss, ar pirkstu apļodams ap vienu no viņas krūtsgaliem. – Nākamnedēļ līdzīgs festivāls notiks Grobiņā. Tur es būšu vikings. Atbrauksi?

              – Nē, – viņa, piepildīta un apmierināta, pasmaidīja. – Es guļu tikai ar krustnešiem…

              Ir lietas – reibinoši skaistas un vienreizīgas –, ko turpinājums tikai sabojātu.

  • Sekss nūdistu pludmalē – pieredzes stāsts

    Sekss nūdistu pludmalē – pieredzes stāsts

    Lai arī Latvijā pieejamās oficiālās nūdistu pludmales ir teju uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, citviet pasaulē tās ir visai iecienītas atpūšanās vietas. Kāda sieviete atklāti dalās savā pieredzē – sekss nūdistu pludmalē.


    “Mēs ar Niku bijām kopā jau gadu, kad nolēmām doties savās pirmajās brīvdienās kā pāris, un, izskatot visus ceļojumu bukletus, par galamērķi izvēlējāmies Horvātiju. Lai gan mēs jau praktiski dzīvojām kopā, ideja par veselas nedēļas pavadīšanu kopā, kuras laikā varēsim veltīt uzmanību tikai viens otram, lika tauriņiem lidināties manā vēderā.

    Seksuālā ziņā mēs bijām diezgan azartiski. Mēs bijām gatavi uz visu: klusu stūrīti kādās draugu kāzās vai pat seksu brīvā dabā.

    Brīvdienas bija tīrā svētlaime. Mēs joprojām atradāmies savā “medusmēneša fāzē” un visu dienu atpūtāmies pludmalē, pēc tam pavadot laiku mīlējoties viesnīcas istabiņā. Ceturtajā dienā mēs ar laivu no Dubrovnikas devāmies uz mazu saliņu. Šeit bija tikai viena pludmale, bet, ieraugot zīmi pie ieejas, un bonusā vēl apkārt klejojošos kailos cilvēkus, sapratām, ka tā nav parasta pludmale.

    Neviens no mums nekad iepriekš nebija bijis nūdistu pludmalē, un sākotnēji savas domas paturējām pie sevis, jūtoties mazliet uzjautrināti. Mēs nebijām plānojuši būt kaili, bet visi skatījās uz mums, un mēs sākām justies neērti ar drēbēm mugurā. Es redzēju sievieti, kura nevarēja novērst skatienu no Nika, un man sāka iepatikties ideja būt kailai citu priekšā, it īpaši tāpēc, ka viņiem acīmredzami patika redzētais.

    Niks devās peldēties, un, kad es palūrēju uz viņu pār savu saulesbriļļu malu, sapratu, ka visi pārējie arī skatās uz viņu. Visas acis bija vērstas uz viņa locekli. Redzot, kā visa pludmale viņu vēro, es neticami uzbudinājos.

    Vietiņa, kur bijām apgūlušies, bija paslēpa akmeņos. Kad Niks atgriezās no peldes, es nolēmu, ka mēs neviena nemanīti varētu ļauties vienam ātrajam seksiņam. Steidzīgi skūpstoties, mēs nevarējām tērēt laiku – ikviens varēja pēkšņi mūs pieķert.

    Niks sāka maigi glāstīt manus krūtsgalus, un es pret savu kāju jutu, kā viņš kļūst ciets. Pastiepusi roku, es virzīju viņa uzbriedušo locekli sevī. Viņš lēnām kustējās uz priekšu un atpakaļ, cenšoties būt apdomīgs, un es aizvēru acis, pilnībā aizmirstot, kur atrodos. Kad Niks sāka kustēties ātrāk, es čukstus izdvesu, “stiprāk”, un atvēru acis, lai ieraudzītu krāšņu vīrieti, kurš stāvēja uz klints mums blakus, tikai dažu metru attālumā, aizrautīgi raugāmies uz mums. Es noelsos, un Niks arī viņu pamanīja, bet neviens no mums neiebilda.

    Es noķēru vīrieša skatienu, kamēr viņš vēroja, kā mēs abi baudas augstumos gūstam orgasmu. Ļaut svešiniekam pievienoties, pat no attāluma, bija neticami uzbudinoši. Pirms es paspēju pamirkšķināt acis, vīrietis jau bija pazudis tikpat ātri, cik parādījies.

    Atlikušo pēcpusdienu mēs palikām savā vietā, jūtoties nerātni un nokautrējušies katru reizi, kad kāds gāja mums garām, nenojaušot par to, ko mēs tikko esam darījuši. Noķērām pēdējo laivu atpakaļ uz Dubrovniku, un, baidoties, ka mūsu vērotājs mūs atpazīs, paslēpāmies zem saulesbrillēm un cepurēm. Mēs viņu neieraudzījām, lai gan kaut kur dziļi sirdī es to vēlējos. Kad es domāju par brīdi, kad mūs pieķēra, es joprojām satraukumā drebu. Tagad es zinu, ka ir vērts uzņemties šādus riskus.”

  • Sekss brīvā dabā – ar ko rēķināties un kā to izbaudīt?

    Sekss brīvā dabā – ar ko rēķināties un kā to izbaudīt?

    Sekss brīvā dabā vismaz vienu reizi mūžā ir absolūts “must have”, jo tas sniedz aizraujošas emocijas, neaizmirstamu pieredzi un palīdz attiecībās saglabāt tik ļoti nepieciešamo dzirkstelīti. Iedomājies, kādas sajūtas tevi pārņemtu, mīlējoties ar partneri zem zvaigžņotas debess! Romantika, tuvums, kaisle, bauda – ahhh! Pirms mesties šajos erotiskajos brīvdabas piedzīvojumos ir dažas lietas, kam ir jāsagatavojas savlaicīgi. Nelielu ‘čeklisti’ un ieteikumus, kas būtu labākās seksa rotaļlietas, ko iesaistīt šādos piedzīvojumos, atradīsiet raksta turpinājumā.

    Tu neesi Harijs Poters ar neredzamības apmetni

    Sekss brīvā dabā

    Iespējamo seksa vietu plānošanu jāsāk ar izsvēršanu, kur būs vismazākais risks, ka tevi un tavu partneri kāds ieraudzīs. Īpaši jāpiedomā pie tā, lai šajā vietā neplānoti nepagadītos bērni vai ģimenes, citādi varat pamatīgi satrūkties. Izvērtējiet arī, cik droši tas ir no likumiskā viedokļa – cik liela ir iespēja, ka jūs varētu pieķert policisti, apsargi, personas ar jūtīgu psihi, kas par jūsu izklaidēm nekavējoties ziņotu likumsargiem. Ticiet vai nē, bet arī meža vidū cilvēki mēdz izvietot novērošanas kameras!

    Ja tiksiet pamanīti un pieķerti, nodarbojamies ar seksu publiskā vietā (Latvijas valsts mežu teritorija ir uzskatāma par publisku vietu), nāksies ne tikai pārtraukt izklaidi, bet arī saņemt visai bargu sodu.

    Cilvēki nav vienīgie nelūgtie viesi

    Kad abi ar partneri būsiet tikuši skaidrībā, kuras ir tās vietas, kurās nodarboties ar seksu būtu gana droši, lai citi cilvēki jūs abus nepieķertu, laiks padomāt par nākamo nelūgto viesu veidu – dzīvniekiem. Jūs noteikti negribētu, lai pašā mīlēšanās karstumā jums gar sānu aizlīstu čūska vai pēkšņi uzrukšķētu mežacūka, vai ne?

    Izvēlieties tās vietas, kuras pārzināt vislabāk un varat būt salīdzinoši droši par to, ka nekādi bīstamie un nevēlamie viesi, meža dzīvnieku un/vai abinieku formā, neizdomātu neaicināti pievienoties jūsu karstajām izklaidēm.

    Mazi nieciņi, kas var bojāt atmosfēru

    Sekss brīvā dabā

    Trešais solis, par ko jāpadomā, ir sekojošs: kā nodrošināties pret kukaiņiem, smiltīm, skujām un citiem mazizmēra traucēkļiem. Nav nekā nepatīkamāka par attapšanos “pusceļā”, ka patiesībā jūs guļat skudru pūznī. Tāpat arī odu, mušu un dunduru aizgaiņāšana nepadarīs mīlēšanās procesu erotiskāku un baudāmāku.

    Pret kukaiņiem visefektīvākais nodrošinājums būs rūpīgi aizvērta telts, savukārt pret smiltīm, dubļiem, skujām, zariņiem un citiem durstīgiem smalkumiem – blīva un izmērā plata sega. Mīlēties teltī uz Dormeo matrača, protams, būtu visērtākais risinājums, bet tajā pašā laikā arī vistālākais no “brīvas dabas”.

    Izsargāšanās un higiēna ir īpaši svarīgas lietas

    Nodarbojoties ar seksu ārpus telpām, ir īpaši jāpiedomā pie kontracepcijas metodēm un jāsarūpē papildu prezervatīvi. Gadījumā, ja nejūtaties simtprocentīgi droši par to, ka tiešām negadīsies neplānota ķibele (lasīt – grūtniecība), noteikti neaizmirstat arī par nodrošināšanos ar avārijas kontracepcijas tableti.

    Kas attiecināms uz personīgo higiēnu, mitrās salvetes, kā arī roku dezinfekcijas līdzeklis ir obligātas prasības. Protams, pēc atgriešanās no aizraujošās ekskursijas, būtu ieteicams ieiet arī siltā dušā un rūpīgi pārbaudīt savus kailos ķermeņus, lai pārliecinātos par ērču neesamību.

    Labākās seksa rotaļlietas, ko iesaistīt šajā avantūrā

    Aizraujoša seksuālā avantūra

    Nedomājiet, ka seksa rotaļlietas ir paredzētas tikai lietošanai iekštelpās! Nebūt ne! Lai arī dildo un locekļa formas vibratorus šoreiz gan tiešām labāk atstāt mājās, ir vēl daži citi instrumenti, ar kuru palīdzību padarīt šo neparasto pieredzi vēl aizraujošāku.

    Kādas intīmmantiņas vislabāk ņemt līdzi kaislīgajā pārgājienā? Lieti noderēs gan anālie stimulatori jeb spraudņi, kā arī izmērā mazi klitora stimulatori. Īpaši aizraujošiem piedzīvojumiem noteikti jāizvēlas attālināti kontrolējamie vibratori – tie piedos šai neordinārajai pastaigai vēl karstāku emociju vilni.

    Sekss brīvā dabā pavisam noteikti paliks jūsu atmiņās uz ilgu laiku, kā arī stiprinās jūsu saikni un atraisīs vēl nebijušas un iepriekš neizjustas emocijas. Jo ekstremālāki būs jūsu kopīgie piedzīvojumi, jo stiprākās un noturīgākas būs jūsu attiecības!

  • Cilvēki atklāj savu labāko (un sliktāko) pieredzi, nodarbojoties ar seksu brīvā dabā

    Cilvēki atklāj savu labāko (un sliktāko) pieredzi, nodarbojoties ar seksu brīvā dabā

    Sekss brīvā dabā vienmēr ir mazliet azartisks. Pastāv risks tikt pieķertiem, kas neapšaubāmi palielina dažu cilvēku sajūsmu – taču tas var beigties ne tā kā iecerēts vai pat ar naudas sodu/arestu, atkarībā no tā, kur jūs to darāt.

    Protams pastāv arī nosacīts komforta līmenis – piemēram, ja jūs nolemjat to darīt mežā, pastāv iespēja sadurties uz asumiem vai nejauši sagriezties, piemēram, uz asas zāles. Vai, ja nodarbojaties ar seksu pludmalē, smiltis var iekļūt vietās, kur jūs tās vismazāk gribētu.

    Bet no otras puses, sekss brīvā dabā var būt fantastisks, ja tas tiek darīts pareizi.

    Ja neesi to vēl izbaudījis, smelies iedvesmu (vai arī ņem vērā ne tik labās pieredzes) no šiem pieciem pieredzes stāstiem.

    Sākot ar traku seksu parkā līdz seksa rotaļlietu izmantošanai makšķerēšanas braucienā – šie cilvēki dalās labākajā un sliktākajā pieredzē, kurā tiek piekopts sekss brīvā dabā.

    Maija, 23

    ‘Kad biju kopā ar savu bijušo draugu, mēs bieži gājām makšķerēt – dienas laikā un nakšņojot.’

    ‘Mēs to darījām krūmos, gaidot, kamēr pieķersies zivis.’

    ‘Tas bija lieliski, jo mēs varējām ņemt līdzi visas savas seksa rotaļlietas, un neviens taču nedzirdēs jūsu vibratora dūkoņu laukos?’

    ‘Vasarā es mēdzu staigāt ar anālo aizbāzni. Atrodoties ārā, sajūta ir daudz nebēdnīgāka.’

    Bella, 30

    ‘Es devos uz 21 gada ballīti un uzreiz sapazinos ar puisi, un es zināju, ka vēlos ar viņu pārgulēt.’

    ‘Mēs mazliet papļāpājām un pēc tam nolēmām doties ārā. Mēs nevarējām ar to nodarboties mājā, jo notika ballīte un visas telpas bija piepildītas ar cilvēkiem, kas ballējās vai gulēja.’

    ‘Mums nācās šķērsot ielu un doties uz vietējo baznīcas dārzu (būtībā kapsētu) un mēģināt nodarboties ar seksu pret baznīcas sienu, bet sekss stāvot kājās man vienmēr ir bijis mazliet apgrūtinošs, tāpēc pārvietojāmies uz batutu, kas atradās baznīcas rotaļu laukumā un turpinājām nodarboties ar seksu tur.’

    ‘Galu galā mēs padevāmies un nogūlāmies uz aukstas, cietas 4. janvāra zemes turpat baznīcas autostāvvietā.’

    ‘Ārā bija absolūti stindzinoši, un neviens no mums nebeidza.  Smieklīga vilšanās un savā ziņā biedējoši dīvaina pieredze.’

    Stefans, 34

    ‘Man bija pirmais randiņš klusā, ar pienenēm apaugušā parkā kādas pilsētas centrā. Randiņa laikā mani iztaujāja par katru manas dzīves sīkumu – līdz brīdim, kad es biju sarāvies čokurā, saķēris ceļgalus kā bērns, domājot par manu eksistenci un dzīves morālēm.’

    ‘Randiņš/nopratināšana ieilga līdz krēslai, tad saruna nomira un es biju gatavs doties mājās.’

    ‘Bet, vērojot, kā es sakopju mūsu randiņa vietu, mūsu acis satikās – un viņa metās man virsū.’

    ‘Mums bija sekss, paslēpjoties starp kokiem, ar cilvēku pārpildītu futbola maču mums pa labi un gulbju piepildītu ezeru, ko ieskauj ģimenes un bērni, pa kreisi.’

    ‘Tas nebija ilgs, bet tas bija dīvaini lielisks – mēs nodarbojāmies ar seksu tā, it kā mēs ienīstu viens otru. Tas bija krāšņs, spīta un niknuma pilns.’

    ‘Pēc nedēļas es viņai nosūtīju īsziņu, sakot, ka neticu, ka mums randiņu aplikācijā bija saderība. Viņa atbildēja, sakot, ka novērtē manu īsziņu.’

    Daniels, 29

    ‘Kamēr mācījos universitātē, dzīvoju kopā ar vecākiem, un tāpat arī mans toreizējais draugs.’

    ‘Tas diemžēl nozīmēja, ka mēs īsti nevarējām nodarboties ar seksu gultā, jo mana ģimene bija diezgan reliģioza un viņš savai ģimenei vēl nebija paziņojis par savu orientāciju. Tāpēc mēs izvēlējāmies seksu automašīnās un parkos.’

    ‘Vienu reizi mēs braucām uz vietējo nacionālo parku un atradām taku, kas izskatījās diezgan noslēgta. Pēc rūpīgas pārliecināšanās, mēs sākām darīt lietas.’

    ‘Mēs tik ļoti aizrāvāmies un aizmirsām palūkoties apkārt, ka pēkšņi mums blakus parādījās puisis, kurš pastaigājās ar savu suni.’

    ‘Mēs ātri apstājāmies, un vīrietis izdvesa kaut kādu šausminošu skaņu un strauji devās prom.’

    ‘Mēs atgriezāmies pie savas automašīnas un pabeidzām seksu, kas dīvainā kārtā bija vēl aizraujošāks pēc pieķeršanas.’

    Patriks, 30

    ‘Pirms satikšanās ar savu pašreizējo draudzeni, es bieži mēdzu gulēt ar dažādām sievietēm.’

    ‘Vienu reizi es devos nakts pastaigā ar draudzeni, ar kuru mēdzu arī pārgulēt, un mēs attapāmies nodarbojamies ar seksu pludmalē.’

    ‘Tā bija viena no tām pludmalēm ar paaugstinātu plūdu sienu, un krasts bija zemāk. Es atceros, ka mēs noteikti dzirdējām cilvēkus, kas gāja garām virs galvas, tāpēc mums nācās būt klusiem (bet par laimi mūs nevarēja redzēt).’

    ‘Viss, ko es atceros, ir tas, ka viļņu triecienu skaņa un nakts debesis padarīja visu procesu patiešām elpu aizraujošu, papildu riskam tikt pieķertiem.’

    ‘Lai gan tas bija diezgan neērti. (Tā bija oļu pludmale).’

    Ambera, 22

    ‘Tas bija ļoti agrs vasaras rīts un bija tik gaišs, ka burtiski izskatījās kā dienas vidū.’

    ‘Mēs nevarējām aiziet ne pie manis, ne uz viņa mājām, tāpēc nodomājām, “pie velna, mēģināsim to darīt ārā”.’

    ‘Man bija pārāk bail to darīt cilvēku māju tuvumā, tā vietā mēs pagājām zem diezgan liela tilta un mēģinājām to darīt tur.’

    ‘Es noliku savu mēteli un nogūlos uz muguras. Mēs sākam darīt to, taču viņš nevarēja palikt ciets ilgāk par septiņām sekundēm, jo bija ļoti nervozs.’

    ‘Tad mēs pēkšņi izdzirdējām suņu staidzinātājus un burtiski uzrāvām kājās bikses un skrējām prom.’

    ‘Pēc tam es kādu laiku ar viņu nerunāju, un mums nekad vairs nebija sekss.’