Var jau būt, ka būšu pārāk tieša un specifiski konkrēta sakot, ka vienā saulainā pavasara dienā vienkārši nolēmu izmēģināt savas nepiekoptās aktrises prasmes pieaugušo izklaides industrijā, taču šeit nav nekas, ko grezni piepušķot.
***
Reizēm šķita, ka biju nokļuvusi seksa un erotikas nīdēju pulciņa uzmanības centrā. Svētie, kas TO dara tikai misionāra pozā un caur mīlīgi piešķiebtām kaķactiņām pasaulei vēsta, ka erotika un kaili krūšgali ir šaušmīgs FUJ, un, ka es pavisam noteikti degšu kā ragana elles ugunīs ,un nekad nebūšu spējīga ieskatīties acīs pašas iznēsātam bērnam.
***
Bija dienas, kad šķita , ka esmu varena. Varena sieviete, kas var atļauties ar savu dzīvi darīt ko vien sirds kāro un nospļauties uz citu cilvēku primitīvajiem aizspriedumiem. Bija dienas, kad svētuļu pulciņa biedri bija mani pārliecinājuši, ka esmu tikai vienai no tām daudzajām, kura ieliekama netiklības rāmītī ar apzīmējumu ‘’ vēl viena wanna be porno zvaigne bez izglītības un kauna apziņas’’ . Un pa virsu visam tam, bija arī dienas, kad domāju, ka neviens vīrietis taču mani vairs negribēs uztvert nopietni… bet šī diena bija citāda.
***
Kā allaž sāku savu dienu ar iespaidīga izmēra latte krūzi un ielūkošanos tik šausmīgi populārajā vietnē Instagram. Starp uzkrītoši slaidu meiteņu un piemīlīgu kucēnu bildēm parādījās arī neatbildēta ziņa. Un nē, šoreiz tas nav viens no maniem baisi apmātajiem un uzbāzīgajiem orgasma tēlošanas mākslas talanta cienītājiem. Tas ir mans bijušais. Prātā , pat neatverot vēstuli , iešaujas doma – bāc, es nesaprotu, es taču viņu pametu savas daudzsološās porno zvaigznes karjeras dēļ, ko gan viņš, prastais muļķis, vēl varētu no manis vēlēties. It kā ar klaju vienaldzību, bet dedzīgumu vienlaikus, es atveru vēstuli…
***
Neesmu stāvā sajūsmā. Viņš vēlas savu jaunākā svaiguma JEEP novietot manā pagalmā, jo redziet, es dzīvojot vienas nieka minūtes attālumā no jūras. Manas lūpas savelkas smīnā.
Nekādā gadījumā! Pazīstot viņu, vai nu grib palielīties vai vienkārši ir nogribējies, jo kādu laiciņu ir dzīvojis bez sievietes.
Pēc trim minūtēm manas domas sāk šaudīties. Varbūt varu izmantot šo situāciju savā labā? Varbūt varu izmantot šo situāciju, lai palielītos ar to, cik labi, cik ārkārtīgi labi, man iet bez viņa? Pēc piecām minūtēm jau rakstu atbildes vēstuli, sakot, ka apmaiņā pret dzirkstošā šampanieša pudeli – kādēļ gan ne, lai tik brauc šurp!
***
Izeju pagalmā, iespīlējusies pagājušās sezonas augumam tik ļoti pieguļojošajā bandāžas kleitā, kurai cauri spiežas mani acīs krītošie krūšgali, lai atvērtu iebrauktuves vārtus. Viņš izkāpj un pavisam neatgādina vīrieti, ko reiz pazinu. Uz sejas izspiedušies asi rugāji, mati nevīžīgi izpūruši vējā un ierasto eko ādas mokasīnu vietā – noplukušas vasaras iešļūcenes. Visai nesalīdzināmi ar manās atmiņās dzīvojošo kopto un pedantisko vīrieti. Esmu mazliet šokēta, bet jāsaka, ka patīkami. Šī nevīžība šķiet neierasti pievilcīga. Viņš gan neizskatās pārsteigts. Esmu ierastā es – ne par kripatiņu savādāka. Esmu tā pati seksīgā ragana, kas viņu pameta, lai apmaiņā pret seksu saņemtu kaudzi naudas. Tā pati bezgala seksīgā ragana.
***
Iesākam sarunu ar visai notrulinātām frāzēm. Viņam ejot labi, jauns darbs, jauna mašīna, jauna dzīves uztvere. Es, protams, atbildu ar ko visai līdzīgu. Iet labi, darbs tas pats vecais, mašīnas marka nav mainījusies un dzīves uztvere – kāda vēl dzīves uztvere – daru ko vēlos un neesmu pazīstama ar vainas vai nožēlas izjūtu. Viņš pasniedz manis pieprasīto šampanieša pudeli, līdz ar tumšās šokolādes konfektēm un visai glīti iesaiņotām rozēm. Man riebjas ziedi, es neprotu un negribu par tiem rūpēties ,un viņs to ļoti labi zina.
***
Neesmu īsti gatava aicināt viņu iekšā, tāpēc rādu īsāko ceļu uz savu skujkoka lapeni. Viņš man seko. Saruna ievirzās lēni un negribīgi, mums īsti nav ko apspriest, jo kopīgā pagātne un attiecību iznākums ir, nebaidos šī vārda ,traģisks. Tā paiet vēl piecpadsmit minūtes līdz beidzot man šī liekulība ir apnikusi ,un es jautāju viņa ierašanās patiesos nodomus. Klusums, kam seko viņa visai smagnēja nopūta.
Viņš vēlreiz ieelpo un klāsta, ka viņam trūkst koptas sievietes uzmanība un, ka, viņaprāt, man piemītot milzīga seksuālā enerģija un, ka pieskārieni un karstas elpas nopūtas man ir nepieciešami kā gaiss ko elpot.
Man nav ko piebilst. Viņš esot gatavs man to sniegt, bet vai man tas ir vajadzīgs? Es esmu gatava atzīt, ka izmisuši un bēdās ieslīguši vīrieši mani uzbudina. Pret šo varu esmu bezspēcīga. Un kāpēc gan nesniegt vīrietim baudu, lai viņš varētu atkal pacelties spārnos un lidot.
***
Es aicināju viņam mani iegūt, piebilstot, ka viņš noteikti ir paspējis nedaudz ierūsēt. Tas viņu manāmi uzkurināja, taču viņš nebūt nemetās man virsū, drīzāk tuvojās man ar cieņu. Manas piesārtušās lūpas jau ieņēma skūpstam nepieciešamo izliekumu, bet tas izrādījās lieki. Viņš sāka ar savas karstās elpas uzpūšanu uz manas , ar zelta auskariem izrotātās, auss ļipiņas. Steidzos viņam paziņot, ka šāds manevrs it nebūt neatgādina viņu, bet viņš metās aizrādīt, lai klusēju. Klusumā slēpjoties mirkļa skaistums. Parasti gan neesmu tik šķietami vienkārši apklusināma, bet šoreiz paklausīgi pamāju ar galvu. Uz brīdi manā galvā iezagās atmiņas. Lai cik traģiskas kopumā nebūtu bijušas mūsu attiecības, gultā mēs vienmēr viens otru izbaudījām uz visiem simts. Biju nedaudz apjukusi. Manā darba specifikā jutekliskumam īsti nav vietas. Pornogrāfijas mērķis ir pēc iespējas ātrāk, mākslīgāk un vairākkārt saniegt beidzamo posmu – orgasmu. Biju jau piemirsusi, kāds ir šķietami parasts un ikdienišķs sekss.
***
Viņs turpināja ar manu kaklu. Viegli to skūpstot , ar pirkstu galiņiem viņš virpināja manus garos, vēsi blondos matus. Es ,vairs nespēdama nociesties, sāku sniegties pēc viņa mantības. Uzlikdama savu plaukstu uz viņa kājstarpes, es pieņēmos sārtumā. Viņš bija pret un visai ātri atgrieza manu roku tās sākotnējā pozīcijā. Tas mani uzbūra vēl vairāk, un mana elpa kļuva smagāka. Kad manas kleitas šaurās lencītes bija jau noslidinātas nost no maniem pleciem, viņš aptvēra manas apaļās krūtis tā, lai pirksti nepieskartos maniem uzmanību alkstošajiem krūšu galiņiem. Lieki piebilst, ka biju gatava viņam atdoties tagad un tūlīt.
***
Pat neatpogājot savas balinātās džinsa bikses, viņš strauji parāva manas kleitas apakšdaļu uz augšu un, ar savām iesvīdušajām rokām, sāka glāstīt manas ciskas. Es atkal centos satvert viņa mantību, bet viņš atkārtoti noraidīja manus mēģinājumus. Viņš lika man piecelties un noslidināt savas apakšbiksītes. Tās bija kļuvušas miklas un jau paspējušas pielipt manam slaidajam augumam. Es tās novilku un uzsviedu viņam uz pleca. Viņš , izlikdamies, ka to nemaz neievēro, nāca man klāt un teica : ‘’Mīļā, pagriezies.’’ Es nekavējoties izpildīju šo lūgumu. Viņš ar savu masīvo augumu pagrūda mani uz priekšu tā, ka manas rokas atdūrās pret lapenes koka sienu. Viegli un neuzspiesti skūpstīdams manu muguru, viņš nonāca līdz manai erogēnajai zonai – dibenam. Neslēpšu, ka lepojos ar šo koķetīgo ķermeņa daļu. Pietupienu un citu dibena muskuļu vingrinājumu izpilde noteikti ir nākusi tai par labu.
***
Savu bijušo es varētu raksturot divos vārdos – patmīlīgs dupšmīlis. Es sajutu viņa mēles galu pieskaramies manai dibena atverei .Viņš to skūpstīja. Viņš sāka to skūpstīt arvien agresīvāk.
Ar rokām apņemdams manus gurnus, viņs saldi virpināja savu mēles galiņu gar manas dibena atveres sieniņām.
Manas krūtis vēl vairāk alka pēc viņa uzmanības, taču viņš to ignorēja. Es centos neizdvest ne skaņas, taču sajūtu pieplūdums negribīgi lika pār lūpām pārlaist vairākus intensīvus baudas kliedzienus. Viņš bija pavisam mierīgs un spītīgi turpināja iesākto. Pēkšņi viņš strauji un asi ieķērās manos dibena vaigos un veica pēdējos mēles vilcienus. Es burtiski pārsprāgu no uzbudinājuma vien. Viņš apstājās…pagrieza mani pret sevi un piekļāva sev cieši klāt. Es sajutu viņa locekļa gatavību darboties. Tas bija gatavs mani iekarot šeit un tagad, taču tas neietilpa viņa plānos.
***
Atsvaidzinoša pavasara vēja brāzma pāršalcās pāri manam augumam, liekot tam atkal notirpt. Nē, mums nebija sekss vārda tradicionālajā izpratnē. Viņš tikai apmierināja mani. Tieši tāda un ne par kripatiņu savādāka sievietes uzmanība viņam bija nepieciešama, lai atkal paceltos spārnos un lidotu.
***
Kā jau es minēju – šī diena bija citāda. Mēs saskatījāmies un klusībā cerējām, ka tiksimies vēlreiz – bez visa ikdienišķā attiecību sloga, bez liekiem vārdiem un liekām cerībām. Viņš atvadījās noskūpstot manu delnu un pateicās par iespēju sagādāt sev baudu. Tas viņā atgrieza vīrišķību , un viņš atkal varēja kļūt par veco, labo un kārtīgi pedantisko darbaholiķi.
P.S. – ieraksts dienasgrāmatā veikts absolūtā starojumā, 2019. gada maijā, sestdienā, pulkstens 18.30.
