Autors: Kitija

Tikai reizi dzīvē biju bijusi pie masiera vīrieša – tāds jauns puisis sanatorijas tipa iestādē (tā man bija iespēja izcelties uz pensionāru fona). Atceros vien to, ka viņa veiktā masāža bija daudzreiz saudzīgāka, nekā citas profesionāles veikums, kuras rokās es ik pa laikam kliedzu, bet te – gandrīz aizmigu. Tolaik nezināju, ka pēc desmit gadiem satikšu masieri, kura rokas liks man kliegt. Aiz baudas, nevis aiz sāpēm.

Tas viss sākās tā

Šis vīrietis uzreiz pieminēja, ka ir dziednieks un masieris. Tas mani darīja uzmanīgu un aizdomīgu – iedomājos garmatainu dīvaini ar neskūtām padusēm. Tāpēc tiekoties ar viņu, biju patīkami pārsteigta, ieraugot slaidu, sportisku, koptu vīrieti ar mazliet nebēdnīgu smaidu uz lūpām. Abpusējas simpātijas radās uzreiz, un bija skaidrs – būs arī nākamās tikšanās reizes. Vīrietis plūstoši nonāca pie tēmas, kādas masāžas viņš pieprot, cik tas viss ir lieliski, un tad atklājās, ka viņam ir arī pārnēsājams masāžas galds. Sirsnīgi pabrīnījos par tādu iespēju un tad, vai nu pilnmēness, vai parasta prāta aptumsuma iespaidā, piekritu viņa ierosinājumam izbaudīt, kādu no masāžām pie manis mājās.

‘’Tā būs tikai masāža’’

…viņš vairākas reizes drudžaini atkārtoja, vien sarunas beigās piebilstot – ‘’ja vien tu pati nevēlēsies ko vairāk!’’ Par to man īsti nebija viedokļa, jo biju iepazinusi tikai ārstnieciskā tipa masāžas – sāpīgas, bet iedarbīgas. Norunātajā laikā pie durvīm atskan zvans. Tur stāv viņš – viegli apmulsis vīrietis ar milzīgu somveidīgu veidojumu rokās, kuru knapi var iedabūt iekšā pa dzīvokļa durvīm.

‘’Viņš laikam ir ļoti nogribējies, ja jau stiepa to milzu somu augšā pa kāpnēm’’ –  man iešāvās prātā vienlaikus ar domu, ka esmu gatava masāžai ar laimīgām beigām.

Jokojot un apceļot vienam otru, veikli tika uzstādīts masāžas galds, un tad iestājās neveikla pauze. Ejot pie masieres, es zinu, ka man jāizģērbjas un jānoguļas, bet kā jārīkojas tad, ja masāža un randiņš ir viens un tas pats pasākums? Jānovelk drēbes pašai vai to izdara masieris? Ja ģērbjos pati, vai to daru lēnām un viņš skatās, vai arī es ātri izģērbjos, apguļos, un viņš pa to laiku novēršas, izliekoties, ka neskatās? ‘’Paliec tikai biksītēs un nogulies uz vēdera, es aizgriezīšos’’ –  viņš pārtrauc neveiklo pauzi. Es zibenīgi izpildu viņa norādi.

Manu daiļo augumu gādīgi apklāj dvielis

…es gan nosmīnu par īsu saminstināšanos no masiera puses, atbrīvojot mani no manu augumu nosedzošā dvieļa. Viņš laikam nebija domājis biksīšu vietā ieraudzīt tikai melnu aukliņu, kā jau tas mēdz būt, valkājot miniatūra izmēra stringus. Silta eļļa uzpil man pleciem, un vīrieša stiprās rokas sāk tos maigi glāstīt. Viņš noteikti ir profesionālis, jo katra kustība liecina par to, ka masieris patiesi zina, ko dara. Tas nav kaut kāds ‘’es tevi pamasēšu – tam jau sertifikātu nevajag’’. Ticis galā ar pleciem un muguru, viņš pārloka tiem dvieli, un tagad siltā eļļa plūst uz manām pēdām un apakšstilbiem.

Pēdu masāža ir īsts baudījums. Nezinu visus punktus, kuri tika izmasēti, bet sajūtas gan bija lieliskas. Masiera dāsnās rokas pāriet pie maniem apakšstilbiem, pēc mirkļa atraujas, un siltā eļļa tiek iemasēta manos augšstilbos. Tad, bez pauzes un brīdinājuma, viņa rokas jau glāsta manus dibena apaļumus. Esmu pēdu masāžas apburta un mana modrība ir nedaudz iemidzināta. Ir silti, labi, viegli, patīkami, atslābinoši un vienlaikus – uzbudinoši.

Masierim mans miers un aplaimotā sejas izteiksme ir kā starta šāviens, un roku kustību amplitūda nu vairs nav nosaucama par ārstniecisku nodomu vadītu.

Viņš mazliet atraujas

…un viegla švīkstoņa liecina par to, ka masieris atbrīvojas no saviem džinsiem un krekla. Es pamanu viņa kailās pēdas, kas pa grīdu pienāk tuvāk pie mana galvgaļa. Masieris iečukst man ausī: ‘’Biksītes jānovelk, lai nesasmērējas ar eļļu.’’ Nešaubos ne mirkli, ka tā vajag, un arī viņš, nemaz negaidot manu piekrišanu, jau sācis tās vilkt nost. Lēni noripinot biksītes pāri maniem gurniem, manu silto vietiņu sasniedz daži izjusti skūpsti. Nekādas steigas – laiks ir apstājies.

Es nekustos, guļu uz vēdera un izbaudu viņa rokas, lūpas un pirkstus. Masāžas galds sniedz vīrietim ērtu piekļuvi manam ķermenim, kurš ir vairāk kā gatavs saņemt gan glāstus, gan skūpstus. Agrāk tā nekad vēl nav bijis, ka varu tikai gulēt un baudīt, atslābināties un būt egoiste uz visiem 500 %.

‘’Kad tu tā guli, es neredzu tavas krūtis’’ – viņš čukst man pie auss un maigi iekož tās ļipiņā. ‘’Lūdzu, pagriezies’’ –  masieris turpina iesākto.Viņš uz manām piebriedušajām krūtīm pilina jau padzisušu eļļu un sāk tās aktīvi masēt.

Viss notiek tik dabiski

…masiera pirksti nu jau darbojas tikai ap stratēģiski svarīgāko zonu un laiku pa laikam lēni ieslīd manī. Esmu vieglā lidojuma sajūtā un mans ķermenis pamazām vien saspringst, tā tuvojoties brīdim, kad tas, manu elsu un kliedzienu pavadīts, pilnībā atslābs. Perfekti sajuzdams manas reakcijas, masieris vada mani pretim baudas kulminācijai. Viņš bez vārdiem uzmin gan ritmu, gan vietu, gan intensitāti, it kā pirms tam būtu apguvis mana ķermeņa baudas karti.

Pilnīgs un galīgs atslābums pārņem mani, galvā nav nevienas domas, ir tikai pāri plūstošas laimes izjūta.

Nezināju, ka masāža var būt arī tāda. Nezināju, ka ar ‘’Yoni’’ masāžu var panākt tik relaksējošu baudu. Nezināju, ka šī bauda būs intensīvāka par to, kuru sievietei var sniegt vīrieša loceklis. Nezināju, ka tik īsā brīdī sievieti var palaist kosmosā un pēc dažām minūtēm viņu turp sūtīt atkal.

P.S. Ja kādam zinātniekam šķiet, ka ‘’G’’ punkta nav, viņš ir totāls muļķis!