No iepriekšējās, pirmās tikšanās bija pagājis kāds pusotrs, divi mēneši. Vīrietis un Sieviete turpināja sarakstīties, čalot, stāstīt, kas jauns viņu dzīvēs. Ak, jā – mēs jau nezinām, ar ko beidzās viņu pirmā tikšanās. Tikai to, ka blakus istabā bija vēl kāds… Kāds, kurš kopš zināmā brīža vēroja notiekošās Baudas Spēles!
Stikla durvis atvērās un telpā ienāca stalts Puisis. Viņš bija kails, viņa loceklis tvirti piebriedis un kā televīzijas tornis lielā vējā smagnēji iekustējās, sperot katru nākamo soli. Viņš pienāca klāt gulošajam Vīrietim, noņēma ādas važas, lai gan Sieviete joprojām gulēja Viņu apskāvusi, Vīrietis nereaģēja. Tikai tad, kad Puisis noņēma masku, vīrietis pameta lēnu skatu uz augšu. Pirmais, ko viņš ievēroja, bija pēdas un skaisti pirksti, stingras kājas, slaidi gurni, nevainojami gluda pēcpuse. Loceklis bija perfektas formas, taisns, ar mazu liegu ieliekumu uz augšu pie galviņas, kura mikla spīdēja sveču gaismā. Viņam nebija vēderpreses kubiņu – viss, kas bija augstāk par vidus daļu, bija tikpat slaids, gluds, bez nevienas spalviņas. Viņam bija nedaudz skandināviski atturīga seja ar izteiktu ārieša degunu, dienu neskūti rugāji, tvirtas lūpas un pienbalti zobi. Tāda jaunavīga Dāvida skulptūra.
-LABVAKAR, MANI SAUC TOMS, sacīdams Puisis padeva roku, piedāvājot piecelties. Lai arī Vīrietis bija izbrīnīts par notiekošo, Viņš nebilda ne vārda, pasniedza roku un ļāvās piecelties…
-SVEIKS,TU IERADIES PAR ĀTRU, sacīja Sieviete.
-NĒ, TAS BIJA JAUKI, REDZĒT JŪSU KAISLĪGĀS ROTAĻAS KULMINĀCIJU…
-TO ES REDZU, satverot Puiša tvirto locekli, smaidot Sieviete lēni piecēlās. Puisis pieliecās, paņēma šampanieša trauku no grīdas un devās uz virtuvi. Vīrietis un Sieviete lēni atlaidās dīvānā – Viņi bija iztukšoti, bet laimīgi! Puisis atgriezās no virtuves ar jaunu dzirkstošā pudeli, atvēra to, ielēja sev un pasniedza glāzes mīlniekiem.
-PAR JUMS, saskandinot ar Vīrieti, Puisis piemiedza acis. Slaidais Dāvida jaunības tēlam līdzīgais Puisis bija Sievietes dzīvokļa īrnieks, aspirantūras students, jaunais rezidents kādā privātā klīnikā. Ar Sievieti viņš iepazinās Ginekoloģijas nodaļā, kur viņa apmeklēja savu dakteri, kura savukārt zinot, ka Sieviete meklē kārtīgu īrnieku, ieteica savu rezidentu. Tas zvans bija no dakteres, kura teica, ka iedevusi savam palīgam atstātās dzīvokļa atslēgas, viņš parakstījis līgumu, atstājis īres naudu un tuvākajā laikā ievākšoties.
-NEBIJU IEDOMĀJIES, KA JŪSU VECUMĀ IR IESPĒJAMA TĀDA KAISLE – TAS PATIESI BIJA FANTASTISKI! To sakot, viņš pasmaidīja.
-UN TĀDĒĻ TU IZMETIES KAILS? Sieviete jautāja ar izbrīnu.
-KAD IENĀCU, SADZIRDĒJU KO NEPARASTU, IEGĀJU GUĻAMISTABĀ UN… PIEDODIET, NEVARĒJU ATRAUT ACIS. DRĒBES PAŠAS KAUT KĀ NOVILKĀS. DAUDZ NETRŪKA. TIK ĻOTI GRIBĒJU TEV PIEVIENOTIES, Puisis paskatījās uz Sievieti.
-MAN? atsauca Sieviete
-JĀ, TEV, nedaudz samulstot atbildēja Puisis.
-TAD JŪS DIVATĀ MANI? sarunai pievienojās Vīrietis.
-JA JŪS NEIEBILSTU, PROTAMS, Puisis pieskaroties Vīrieša kreklam un atsedzot kailo gurnu, noglāstīja to.
-O, IZRĀDĀS MAN IR ADVANCĒTS UN MODERNI DOMĀJOŠS ĪRNIEKS, sacīdama sieviete viegli papliķēja Puisim pa dibenu.
– DZĪVĒ VISS IR JĀIZBAUDA, ATCERIETIES ESMU MEDIĶIS UN DAUDZ KO ZINU PAR ĶERMEŅA VĀJĪBĀM, TURKLĀT NEESMU PRET… MHM… DAŽĀDĀM ROTAĻĀM… divdomīgi atbildēja Puisis, atkal ieskatoties Vīrieša acīs.
Bija jau vēls, un vajadzēja doties prom. Vīrietis pasniedza Sievietei kleitu un mēģināja ierausties stūrī atrastajos bokseros.
– JŪS VARĒTU PALIKT, MAN NEKAS NAV PRET JAUKIEM NAKTS VIESIEM, GULTA, ŠĶIET, IR PALIELA, PIETIKS VIETAS VISIEM, Puisis pārtrauca rosīgo sarunu par taksometra izsaukšanu vai tomēr braukšanu, nedaudz iedzērušiem.
Viens aiz otra tie devās dušā, un drīz jau apklusa radio viļņi, nodzisa sveces…
Vīrietis apgūlās gultas iekšējā malā pie sienas, Sieviete, apķerot vīrieti, skūpstīja Viņa muguru. Drīz no vannas istabas atgriezās Puisis un klusi apgūlās malā. Pavasara naktis nav no tām siltākajām, sega bija mazāka kā gulta un, protams, trijiem nepietika. Pēc dažām stundām Puisim sametās drēgni. Viņš pagriezās pret Sievieti un apķerot cieši pieglaudās Viņas augumam.
***
Pavasarīgā rīta saule spoži iespīdēja neaizklātajā guļamistabas logā. Sieviete atvēra acis. Priekšā klusi šņākuļoja Vīrieša mugura, Sievietē atplauka smaids. Un tad Viņa pievērsa uzmanību tam, ka aiz Viņas gulošais Puisis ir ne tikai viņu apķēris un cieši piespiedies, bet arī viņa tvirtais loceklis bija atdūries pret Sievietes dibena vaigiem. Mhm, rīta stienis!
Sieviete lēni, ar baudu rīvējoties gar cieto jaunekļa darba rīku, nemanāmi trausās augstāk, līdz sajuta piebriedušo galviņu pieskaramies miklajām lūpiņām. Pavisam maigi un uzmanīgi Viņa spiedās tam virsū – tas bija tik patīkami… Puisis sakustējās, Sieviete sastinga. Pēc brīža viņa atkal sadzirdēja miegaino šņākuļošanu un turpināja savas kārīgās kustības. No cietā milzeņa, kas pamazām pildīja klēpi, Viņa palika pavisam mikla un līdz galam iestūma sevī locekli. Sieviete, viegli saspiežot un atlaižot maksts muskuļus, imitēja kustības. Ar pirkstiem pieskaroties klitoram, Viņa berzēja miklo klēpi. Krūtis piebrieda un Viņa sajuta, ka Tas tuvojas… Vēl mirklis un, viegli notrīsot, Sievietes ķermeni pārņēma orgasma vilnis.
Tā viņa nogulēja kādu pusstundu, tad uzmanīgi, lēni uz augšu rušinoties, Sieviete atbrīvoja sevi, no joprojām apbrīnojami tvirtā locekļa, un, klusi pieceļoties, izgāja no istabas. Brokastis pagāja sarunās par šo to, it nemaz nepieminot vakardienas notikumus. Apmainoties ar laipnībām, par patīkamo iepazīšanos, visi trīs devās katrs savās dienas gaitās.
Oļegs
pirma dala labaka
Kaut kas tāds
gribētu arī trešo daļu