“Mēs ar dzīves biedru esam kopā gandrīz deviņus gadus – precējušies piecus. Var teikt, ka mums nav seksa jau gandrīz desmit gadus. Es varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik reižu esam mīlējušies.
Sekss mums ir bijis vienu vai divas reizes pēc tam, kad apprecējāmies. Es saņēmu drosmi un pagājušā gada oktobrī pacēlu šo jautājumu – es teicu, ka vēlos justies mīlēta un vēlos ar viņu nodarboties ar seksu. Nākamajā dienā mēs mīlējāmies (pirmo reizi kopš apprecējāmies). Es skaidri norādīju, ka ne vienmēr vēlos būt tā, kas izrāda iniciatīvu, un, ja es kādreiz saku, ka nevēlos nodarboties ar seksu, tas nozīmē, ka es seksu nevēlos konkrētajā brīdī, nevis to, ka nevēlos nemaz.
Kopš tā laika ir pagājuši četri mēneši, un nekas nav mainījies – joprojām nav nekādas intereses. Tas nav tikai par seksu. Mēs neskūpstāmies, ir tikai maza buča reizi divās nedēļās. Viņš pat neatskatās, ja es izeju no dušas kaila. Apskāvieni ir mehāniski. Pirms divarpus nedēļām es vēlreiz pievērsos šim jautājumam un jautāju, vai viņš ir domājis par atvērta tipa laulību, jo es viņu mīlu, bet vēlos seksu savā dzīvē. Viņš noraidīja šo ierosinājumu, taču piekrita, ka “es nevarot dzīvot kā mūķene”. Ilgāku laiku atklāti runājām par to, ko gribam, kas patīk, ko vēlētos izmēģināt, taču pagāja trīs nedēļas, kuru laikā viņš man nepieskārās.
Tas grauj manu pašcieņu vissliktākajā veidā, es nopietni domāju par mazāk ētisko variantu – poligāmiju. Man liekas, ka esmu izmēģinājusi pilnīgi visu, nevaru iedomāties, ko vēl varētu darīt. Viņš ir labs cilvēks, man patīk viņa sabiedrība. Es negribu viņu zaudēt, bet no otras puses, daži no manas dzīves labākajiem gadiem jau ir pagājuši, es nevēlos pavadīt savu atlikušo dzīvi, gaidot uzmanību un seksu, jo izskatās, ka es šajā situācijā nebūšu uzvarētāja.”
***
Situāciju komentē Zakarijs Zeins, žurnāla Men’sHealth redaktors.
“Spriežot pēc tā, kas rakstīts vēstulē, iespējams, nav tāda maģiska risinājuma, kā palikt šādā laulībā un būt seksuāli apmierinātam. Varbūt ir pienācis laiks domāt par šķiršanos. Domāju, ka tu jau esi par to domājusi, varbūt pat jau esi izlēmusi to darīt, kā var saprast no šī teikuma: “Daži no manas dzīves labākajiem gadiem jau ir pagājuši, es nevēlos pavadīt savu atlikušo dzīvi, gaidot uzmanību un seksu, jo izskatās, ka es šajā situācijā nebūšu uzvarētāja.” Būtībā tavus vārdus var traktēt šādi – turpmākā dzīve laulībā ar šo vīrieti būtu līdzvērtīga nāvessodam. Es domāju, ka tu nevēlies viņu sāpināt, jo, kā saki, viņš ir “labs cilvēks”. Iespējams, tāpēc tu domā par neuzticību, par iespēju nodarboties ar seksu, nekonfrontējot viņu par problēmām jūsu laulībā.
Piekrītu – šķiet, ka vieglāk būt neuzticīgam nekā šķirties, bet tici man – krāpšana un melošana viņam arī nesniegs lielu gandarījumu.
Šķiršanās ir nopietns solis, tāpēc vispirms mēģini runāt par savu laulību, kurā nav seksa. Es ieteiktu teikt kaut ko līdzīgu: “Es domāju, ka esam panākuši zināmu progresu — mēs esam runājuši par savām seksuālajām vēlmēm, lietām, ko vēlējāmies izmēģināt, bet kopš tā laika nekas nav mainījies. Varbūt ir daži mūsu dzīves aspekti, par kuriem mēs vēl neesam runājuši?”
***
Es parādīju tavu jautājumu terapeitei Dženetai Brito. Viņa domā, ka ir kāds iemesls, kāpēc viņš nevēlas seksu, viņš vienkārši to vēl nav atklājis. Speciāliste iesaka noskaidrot, kas vīram liedz seksuāli atvērties. Varbūt viņam ir veselības problēmas, varbūt viņš lieto libido nomācošas zāles, varbūt viņam ir psihiski traucējumi, viņš uzaudzis stingrā reliģiskā ģimenē, piedzīvojis seksuālu traumu vai varbūt viņam ir specifiska pieeja baudai?
“Kas viņam traucē veidot saikni ar cilvēkiem, kurus viņš mīl? Kas viņam vajadzīgs, lai viņš justos droši, lai viņš varētu atvērties tev un sākt seksuāli izpausties attiecībās?”
Ja viņš atklāj, kas ir šī problēma, nākamais svarīgais solis ir tas, vai viņš vēlas to risināt. Vai viņš vēlas pamainīt medikamentus, konsultēties ar psihoterapeitu, runāt par savu seksuālo pagātni? Ja tā, tad lieliski. Ja nē, zvani šķiršanās advokātam.
Ir arī iespējams, ka tavs vīrs ir aseksuāls – tā sauc cilvēkus, kuriem sekss neinteresē vai interese par to ir ārkārtīgi maza. Varbūt tev vajadzētu jautāt: “Vai esi kādreiz izjutis spēcīgu dzimumtieksmi? Vai esi kādreiz izjutis spēcīgu iekāri jebkurā dzīves posmā?” Dažreiz aseksuāli cilvēki dzīvo kopā ar seksuāli aktīviem partneriem nemonogāmā laulībā, un tādējādi tiek apmierinātas ikviena vajadzības. Bet, ja tavs vīrs nevēlas šādas attiecības, manuprāt, vispiemērotākais risinājums ir šķiršanās.
Es saprotu, ka šķiršanās ir grūts lēmums, no otras puses, tici man, krāpšana nav risinājums. Skaidrs, ka vīrietis tev ir dārgs, man liekas, ka tu jūties vainīga un šausti sevi.
Tev nav jājūtas vainīgai, ka vēlies ar viņu šķirties, jo tu nejūties mīlēta, novērtēta, cieš tavs pašvērtējums. Tu jūti diskomfortu nevis tāpēc, ka tev nav seksuālu attiecību – tev vienkārši trūkst fiziska pieskāriena un intimitātes.
Tās ir vajadzības, nevis tikai vēlme – tev nevajadzētu atteikties no šīm būtiskajām vajadzībām tikai tāpēc, ka viņš nevēlas meklēt risinājumu.
Galu galā tu vari atrast citu partneri, kurš būs tev blakus, kuru tu mīlēsi, jūsu attiecībās būs tuvība, tu jutīsies gribēta un mīlēta. Ceru, ka arī tavs vīrs meklēs jums abiem pieņemamu risinājumu.”
- Saikne starp vecumu un erekcijas disfunkciju: kas ir normāli un kas nav
- Atklāts stāsts: manai sievai ir ideāla figūra, bet mani piesaista apaļīgās
- Randiņi ar erekcijas disfunkciju: pārliecības padomi vīriešiem
- Vīrieši atklāj iemeslus, kāpēc viņi dodas pie prostitūtām
- Recepte zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai: kas būtu jāzina?
