Valentīndiena. Daži to ienīst, citi to dievina, un citi paliek neitrāli (šajā kategorijā pievienojos arī es). Jebkurā gadījumā šo dienu nav iespējams aizmirst vai nepamanīt. Ne velti to dēvē arī par Mīlestības un mīlētāju dienu.
Ikviens droši vien zina stāstu par Valentīndienas izcelsmi. Romas imperators Klaudijs II, lai savāktu pēc iespējas lielāku armiju, izdeva pavēli, kas aizliedza laulības. Viņš vēlējās, lai pēc iespējas vairāk vīriešu steigtos aizstāvēt impēriju, nevis izklaidētos ar savām sievām un audzinātu mīlestības augļus. Šāds rīkojums saraudināja ne vienu vien mīlestības meklētāju. Asaru plūdu un palīdzības lūgumu pārņemts, Romas bīskaps Valentīns slepus sāka saprecināt pārus. Kad imperators par to uzzināja, viņš pavēlēja bīskapu arestēt un izpildīt tam nāvessodu tieši 14. februārī. Pēc kāda laika Valentīns tika pasludināts par svēto, un viņa nāves diena kļuva par slavenāko mīlētāju dienu pasaulē.
Šis stāsts ir ļoti skaists, bet mans iekšējais skeptiķis joprojām murmina, ka tas vairāk ir mārketinga efekts. Tomēr, lai kāda būtu patiesība, no pieredzes un nostāstiem zinu, ka dažkārt ilgi gaidītā Mīlestības diena pārvēršas par Murgu dienu, un, lai gan seju klāj sirsniņas, īstās sirdis ir salauztas. Lūk, stāsti, kas to apliecina.
Valentīndienas karma
“Skolas laikā man Valentīndiena bija ārkārtīgi svarīga. Uz draudzeņu sejām krāsojām sirsniņas un rakstījām slepenas apsveikumu kartītes. Taču, kad pieaugu, kaut kā tas vairs nelikās svarīgi, varbūt tāpēc, ka neesmu nekāda lielā romantiķe. Bet vienu Valentīndienu gan es atcerēšos mūžīgi, jo tā man liek smieties, un tā noteikti bija ļoti nepatīkama toreizējam puisim. Ja pareizi atceros, tieši tās dienas rītā sastrīdējāmies un puisis jutās ļoti vainīgs. Tā nu es nāku mājās, un viss gaitenis uz viesistabu ir pilns ar svecēm, ziedlapiņām, un viesistabā mani sagaidīja liela sirds no svecēm un ziedlapiņām, kuras vidū bija rožu pušķis. Un mana pirmā reakcija bija…smiekli. Vēlāk mazliet sajutos neērti, ka tā reaģēju, jo neesmu bezsirdīgs cilvēks, bet tad pateicu, ka viņam pašam viss būs jāsakārto. Tas bija tik banāli, un es paturēju tikai pušķi. Varbūt karma, varbūt nē, bet vēlāk, kad manā dzīvē parādījās cits cilvēks, simboliski atnesu mājās šampanieti un kūku, ko ēdu un dzēru viena, kamēr mans “mīļotais” visu nakti spēlēja videospēles.” – Madara
Neuzvilktā melnā kleita
“Dažus mēnešus satikos ar vienu puisi. Kaut kā labi pavadījām laiku kopā, bet nebijām pieskārušies sarunai par to, kas mēs esam – oficiāls pāris vai nē. Kādu dienu viņš man jautāja, vai es šo piektdien nevēlos iet ar viņu uz ļoti populāru restorānu. Tā bija arī Valentīna diena, bet to viņš kaut kā nepieminēja. Dažas dienas iepriekš jau sāku gatavoties: ko ģērbšu, kā krāsošos utt. Es biju sanervozējusies, jo domāju, ka šis būs tas vakars, kad viņš mūs oficiāli padarīs par pāri, tāpēc es gribēju izskatīties lieliski. Todien uzvilku apspīlētu melnu kleitu, uzvilku augstpapēžu kurpes, nokrāsoju sarkanas lūpas un izskatījos kā no žurnāla vāka. Ierados restorānā… 45 minūtes – tik ilgi es sēdēju viena pie galda un gaidīju viņu. Pat ar aizvērtām acīm es jutu citu cilvēku skumjās acis, kas bija vērstas pret mani… Beidzot viņš ieradās restorānā. Ne ziedu, ne dāvanu, un pat bez normāla izskaidrojuma kavējumam. Viņš tikai atkārtoja, ka nezināja, ka šodien ir Valentīna diena. Mans garastāvoklis jau bija sabojāts, bet naivi cerēju, ka vismaz vīns un gardais ēdiens to uzlabos. Mēs pasūtījām pudeli, vakariņas un, gaidot tos, viņš teica: “Zini, tu esi tik lieliska, vienkārši pārsteidzoša, un es neesmu labākā sevis versija, un es sapratu, ka šobrīd nevēlos uzņemties saistības…” – Ginta
No sapņa līdz murgam
“Lai gan man ir 30 gadi, es jau kopš pusaudžu vecuma ienīstu Valentīna dienu. Precīzāk sakot, man bija 13 gadi. Kā jau tas droši vien ir populāri katrā skolā, katru gadu Valentīndienā viens otram sūtījām kartiņas, zīmējumus un līmējām uz sejām sirsniņas. Un tajā dienā manās rokās nonāca vēstule, par kuru sapņoju visu septīto klasi. Vēstule no manas tā brīža lielās mīlestības, kurā viņš man piedāvāja kļūt par viņa draudzeni. Atceros, ka toreiz domāju, ka no emociju pārslodzes man sirds uzsprāgs, un ceļi ik pēc dažām sekundēm padevās, tāpēc nevarēju normāli staigāt. Es biju tik laimīga. Es viņam uzrakstīju, ka piekrītu. Tad vēl dažas, kurās ar krāsainiem un spīdīgiem flomāsteriem atzinos viņam mīlestībā. Vēlāk nosūtīju vēl dažas, kuras aplīmēju ar sirsniņām un visādām mīļām uzlīmēm. Un visbeidzot, pēc sešām mācību stundām un Valentīndienas pasākuma diena tuvojās noslēgumam, viņš un vēl daži zēni no viņa klases pienāca pie manis un teica, ka tas viss bija joks, jo viņiem ļoti interesēja, kā es reaģēšu. Pēc tam es ilgu laiku ienīdu savu dzīvi, centos visu iespējamo, lai izvairītos doties uz skolu, un, lai arī mana sirds jau ir sadzijusi, es joprojām ienīstu Valentīndienu.” – Laura
Melnu rožu pušķis
“Kādu laiku draudzējos ar mākslinieku. Es biju ‘”mis pareizā”, tāpēc mēs bijām diezgan interesants pāris, bet, kā saka, pretstati pievelkas. Valentīndienas rītā atskanēja durvju zvans. Un tur viņš bija. Viņš man pasniedza MELNU UN NOVĪTUŠU rožu pušķi un teica: “Šīs rozes, tāpat kā mūsu attiecības, ir mirušas.” Viņš bija pirmais un pēdējais mākslinieks manā dzīvē.” – Ineta
Gultā ar vīramāti
“Mēs bijām draugi gandrīz gadu. Viņa tētim es patiku, bet viņa mamma vienkārši ienīda mani. Pilnīgi nopietni. Viņa uzskatīja, ka esmu pārāk nabadzīga viņas mīļotajam dēliņam. Bet, tā kā es patiešām mīlēju savu toreizējo puisi, centos visu iespējamo, lai norītu šo rūgtumu.
Tā nu Valentīndienas vakarā (kas bija mūsu pirmā Valentīndiena) devāmies uz restorānu. Braucot pie stūres viņam zvanīja mamma (starp citu, pa telefonu viņi runāja vismaz trīs reizes dienā). Pēc telefona zvana mans puisis griezās atpakaļ, jo pēc sarunas ar mammu saprata, ka viņa vecākiem šodien nav nekādu plānu, tāpēc viņi gatavojās mūs vest uz restorānu. Es ļoti sadusmojos, neizturēju, sāku kliegt un jautāju, vai viņš aicinās mammu arī gultā ar mums? Viņš atbildēja, ka varbūt uzaicinās arī. Es sev apsolīju nekad vairs nebūt attiecībās ar puisi un viņa māti.” – Elīna
Mans Valentīns ir slepkava
“Es satikos ar ļoti jauku puisi. Un, lai gan mēs tikāmies tikai dažas nedēļas, Valentīna dienā viņš nolēma mani pārsteigt un savākt no darba. Viņa mašīnā mani gaidīja liels ziedu pušķis un liela kaste ar tā dēvētajām “ekskluzīvajām” šokolādes konfektēm. Es pārjautāju, vai nevienā no konfektēm nav riekstu, jo man pret tiem ir ĀRPRĀTĪGA alerģija. Viņš man apliecināja, ka nav. Jau pēc desmit minūtēm es sāku kļūt sarkana, pietūkusi un vienlaikus sāku smakt. Acis bija tik sarkanas un ūdeņainas, ka es gandrīz neko neredzēju. Kā jūs noprotat, pēc šī pārsteiguma mēs neatgriezāmies viņa mājā, lai pavadītu laiku intīmā gaisotnē, bet gan devāmies uz slimnīcu, kur man bija jāpavada divas dienas ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijas dēļ. Starp citu, mēs joprojām esam kopā. Ne tikai kopā, bet arī saderinājušies. Es tikai neaizmirstu viņam ik pa laikam atgādināt, ka viņš reiz mēģināja mani nogalināt.” – Ieva
Brūnais Valentīns
“Mēs ar puisi vienmēr esam bijuši eksperimentu cienītāji, tāpēc vienā Valentīndienā vienojāmies to svinēt “anāli”. Mēs vēl nebijām mēģinājuši, un Valentīndiena bija lieliska iespēja rūķim apmeklēt brūno alu. Tiklīdz sākām īstenot savu lielo plānu, sapratām, ka neko nesaprotam un pat neesam tam gatavi. Izrādījās, ka mums vajadzēja lubrikantu, kura mums nebija, tāpēc piepildījām pudeli ūdens un sākām izsmidzināt ūdeni apkārt un iekšā. Ikviens, kurš to ir mēģinājis, zina, ka ūdens atšķiras no lubrikanta, tāpēc pēc ilgām ūdens šļakatām gultā mēs vienkārši bijām noguruši no cenšanās (un man arī sāpēja), sēdējām uz slapjas gultas kā purvā ar pilnīgi apdzisušu vēlmi pamēģināt ko citu. Beigās nolēmām pasūtīt meksikāņu ēdienu un svinēt Valentīndienu kā normāli cilvēki, taču liktenis todien nebija mums labvēlīgs – mums abiem bija caureja no apēstajiem tako… Sūdīga diena gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.” – Gabriela
Kailā šķiršanās
“Es satikos ar puisi, kurš man ļoti patika. Viņš teica, lai es neko neplānoju Valentīndienā, jo viņš jau zina, ko mēs darīsim. Zināju, ka viņu ļoti interesē astronomija, bet tik un tā biju pārsteigta, ka viņš bija ieplānojis randiņu planetārijā tikai mums diviem. Klausījāmies lekciju, skatījāmies uz planētām, un pēc visa tā es ieteicu viņam atbraukt pie manis, jo dzīvoju pavisam netālu. Mani džinsi un džemperis ātri tika aizstāti ar seksīgu sarkanu apakšveļu, un mēs sākām izklaidēties. Tad viņš novilka visas drēbes, nostājās pie gultas man pretī un teica, ka vairs nevēlas ar mani satikties. Jā, viņš izšķīrās no manis, kamēr mēs kaili stāvējām viens otram pretī. Mans romantiskais garastāvoklis mainījās ar šoku un es viņam jautāju, kāpēc tad mēs svinējām šo Valentīndienu un pavadījām tik romantisku laiku, un viņš atbildēja, ka man iepriekš nebija bijusi jautra Valentīndiena un viņš man gribēja to uzdāvināt… WOW, paldies.” – Una
Tinder, tualete un kokaīns
“Es satiku šo meiteni Tinder tikai dažas nedēļas pirms Valentīna dienas. Mēs bijām uz diviem randiņiem, un viss bija kārtībā, tāpēc es domāju, ka uzaicināšu viņu kopā svinēt Valentīndienu. Paēdām jaukas vakariņas, tad nolēmām aiziet uz kādu bāru. Likās, ka mums bija tik daudz tēmu, par kurām runāt, jo būtībā mēs viens otru vēl labi nepazinām, bet viņa turpināja iet un iet uz tualeti. Ik pēc 15 minūtēm. Vienā no reizēm es tiešām apmulsu, jo tas prasīja vairāk nekā desmit minūtes, tāpēc domāju, ka ar viņu kaut kas ir noticis. Varbūt veselība pievīlusi, varbūt noģībusi… Tualete bija unisex. Pirmais, ko izdzirdēju, bija dīvaini trokšņi, tāpēc neko nesakot sāku dauzīties pa durvīm arvien skaļāk, līdz tās atvēra kāds puisis. Aiz viņa bija “mana” draudzene un baltā pulvera maisiņš. Es pagriezos, devos atpakaļ uz bāru, paziņoju bārmenei, ka meitene samaksās par mūsu galdiņu, un aizgāju.” – Lukass
Dāvana ir mīlestības izpausme
“Mans draugs man uzdāvināja dāvanu maisiņu Valentīndienā, kurā bija jauna blūze. Viss jau būtu labi, bet es pati biju pirkusi to blūzi un pirms dažām dienām nejauši atstāju to viņa mājā.” – Mila
Orālais un lauzts deguns
“Mēs bijām jauni studenti. Internets jau pastāvēja, taču joprojām trūka informācijas par seksu. Protams, mēs bijām dzirdējuši par orālo seksu un to, kas tas ir, bet mēs to nekad nebijām mēģinājuši. Nolēmu, ka orālais būtu laba Valentīndienas dāvana puisim, taču pirms tam jautāju draugiem padomu. “Iedomājies, ka laizi saldējumu”; “Neaizmirsti spēlēties ar viņa olām”; “Esi maiga, bet reizēm neaizmirsti rupjus pieskārienus ar zobiem”; “Vīriešiem ļoti patīk pamosties no orālā” – man visvairāk patika pēdējais padoms, tāpēc nolēmu to īstenot, pielāgojot pārējos padomus. Nakts pirms Valentīndienas. Es biju stresā, gaidīju, kad viņš aizmigs, lai varētu viņu skaisti pamodināt. Beidzot viņš aizmieg, sāk krākt, un es paceļu segu un dodos lejā. Paņemu viņa gaili rokās. Tas paliek ciets. Es ielieku to mutē. Sāku sūkāt un jūtu, ka ar katru sekundi tas paliek arvien cietāks un cietāks… Pēkšņi mans mīļotais sāk raustīties, viņa ķermenis trīc un es jūtu sitienu pa seju un tad lielas sāpes. Mans mīļotais iededz lampu un kliedz, jo es esmu asinīs… Nobīstoties viņš man iesita tik stipri, ka salauza degunu. Tā nu par godu Valentīndienai dodamies uz slimnīcu, tur centīgi skaidrojam, ka tā nebija vardarbība ģimenē un noticis pārpratums (cenšamies neiedziļināties), beidzot visas asinis, kas ir jau nožuvušas tiek noslaucītas no sejas, deguns ir salabots, un gaismai austot dodamies uz benzīntanku pēc hotdogiem. Viņš bija kaut kā izsalcis no stresa. Automašīnā joprojām klausos morāli, ka tā nedrīkstu uzvesties, apsolos vairs neklausīties savos draugos un aizmirst visus erotiskos pārsteigumus turpmāk. Zvēru, ka pēc šī incidenta mans deguns šķiet lielāks nekā tas bija, un katru reizi, kad es ilgi skatos spogulī, atceros šo sitienu pa seju.” – Laima
Tu neesi labs puisis
“Es aizvedu savu draudzeni uz viņas mīļāko restorānu/bāru Valentīndienā. Viss gāja lieliski, līdz mēs ieraudzījām viņas labāko draudzeni ienākam bārā. Viņa bija skumja. Izrādās, ka tam vajadzēja būt pirmajam randiņam ar kādu puisi, bet viņš vienkārši neieradās. Uzaicināju viņu pievienoties mums, jo viņa taču ir laba draudzene manai draudzenei. Viņa apsēdās pie mūsu galda un pēc stundas jau bija totāli piedzērusies. Vēl pusstunda un nolēmām braukt mājās, samaksāju rēķinu, atvadījāmies no piedzērušās draudzenes un tad sākās. Totāla drāma. Mana draudzene ielas vidū, gaidot taksometru, uztaisīja scēnu par to, ka es esot tik draudzīgs ar viņas draudzeni un pat samaksāju par viņas dzērieniem. Es gribēju būt tas labais puisis, bet tas izrādījās muļķīgs lēmums un vēl viens Valentīndienas vakars bez seksa.” – Toms
Bez komentāriem…
“Pagājušajā Valentīndienā mans vīrs (vienpadsmit gadus attiecībās) atzina, ka viņš mani nemīl un nekad nav mīlējis. Tā bija diena, kad uzsākām šķiršanās procesu, un viņš nesen bildināja manu kolēģi. ”- Viktorija
Frīks
“Ceļā uz restorānu mans draugs nepārtraukti sūdzējās, ka, ejot mani satikt, viņš paklupa, nometa tālruni un salauza tālruņa ekrānu. Kad viņš runāja, telefons bija viņa rokā. Es paskatījos un ieraudzīju ekrānā attēlu. Manu foto. Mēs bijām pazīstami nedēļu. Šī bija mūsu otrā tikšanās. Un pēdējā.” – Austra
Negrimstošais sū*s…
“Tā kā varu stāstīt anonīmi un tāpat jau kādu laiku nedzīvoju Latvijā, tad pastāstīšu par savu biedējošāko un apkaunojošāko piedzīvojumu. Īsumā: es pametu patiešām jauku puisi apkaunojošas situācijas dēļ.
Kādu laiku satikāmies. Bija jau skūpsti un glāsti. Citiem vārdiem sakot, mēs jau bijām labi pazīstami, bet seksa vēl nebija. Pienāca Valentīna diena, viņš aicināja pie sevis. Pagatavojām vakariņas, ielējām vīnu un abi zinājām, ka šodien TAS beidzot notiks. Tikai tad man ļoti savajadzējās uz tualeti. Ne jau pa pirmo, bet Nr. 2. Es vienmēr cenšos ciesties līdz atgriežos savās mājās vai tur kur jūtos droši, bet tā kā plānoju nakšņot pie viņa, tad citas iespējas nebija. Vienkārši bija tas jādara. Aizgāju uz tualeti, paveicu darbu, spiežu pogu, lai nolaistu ūdeni, bet nekas nenotiek. TAS turpina peldēt. Es no izlietnes ar plaukstām leju ūdeni podā, bet nekādu izmaiņu nav. Saprotu, ka situācija kļūst aizdomīga, jo esmu šeit ieslēgusies jau kādas 15 minūtes, tāpēc spriedze tikai aug. Pārskatu visas atvilktnes, visus vannasistabas skapjus, beidzot atrodu krūzīti. Ieleju ūdeni no izlietnes krūzē, tad tualetē, bet rezultāts ir tāds pats. Saņemu viņa SMS telefonā “wru”, atbildu, ka drīz būšu, un jūtu, ka no pieres jau tek sviedri. Beidzot atceros, ka vienā no atvilktnēm ieraudzīju somu un sāku īstenot plānu, kas pēkšņi parādījās manā galvā… Ielieku roku somā, paņemu to lietu, ko izdarīju podā, un izmetu to pa vannasistabas logu. Es to daru vairākas reizes, jo LIETA sadalījās vairākās daļās. Beidzot tualetē no LIETAS nav pēdu, es atgriežos pie savas simpātijām, pastāstu, ka esmu saindējusies, tāpēc biju tik ilgi, un dodos uz mājām. Vēlāk dažas dienas viņu ignorēju, beidzot ar salauztu sirdi meloju, ka neesmu gatava ne randiņiem, ne arī attiecībām, jo nespēju norīt piedzīvoto kaunu. Un varbūt karma ir kuce, bet pēc visa šī laika neesmu nevienā iemīlējusies, un viņš ir laimīgi saderinājies.” – Grēta
Erotiskā masāža, tās veidi un piedāvājums
- Saikne starp vecumu un erekcijas disfunkciju: kas ir normāli un kas nav
- Atklāts stāsts: manai sievai ir ideāla figūra, bet mani piesaista apaļīgās
- Randiņi ar erekcijas disfunkciju: pārliecības padomi vīriešiem
- Vīrieši atklāj iemeslus, kāpēc viņi dodas pie prostitūtām
- Recepte zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai: kas būtu jāzina?
