Tev nepatīk plānot, vai varbūt baidies palikt stāvoklī? Tad tev patiks ilgtermiņa kontracepcija. Pretēji iepriekšējā rakstā minētajām kontracepcijas metodēm, kas jālieto pēc noteikta grafika, ar šīm metodēm varēsi pilnībā aizmirst par izsargāšanos vismaz 3-10 gadus.
Implants
Tas ir plastmasas stienītis, kas implantēts zem ādas. Šāds implants izdala hormonu progestīnu, kas bloķē ovulāciju un līdz ar to arī grūtniecību. Efektivitāte virs 99%! Implants vidēji izmaksā 60 līdz 300 eiro, bet implantācija var maksāt papildus. Efekts saglabājas līdz 3 vai 5 gadiem, un to var izņemt jebkurā laikā. Šāds implants nesatur estrogēnu, tāpēc tā ir laba izvēle cilvēkiem, kuri vēlas izvairīties no šī hormona. Tomēr ir dažas negatīvās puses: implantācijai nepieciešama vietējā anestēzija, un dažām sievietēm var rasties nelielas blakusparādības: pinnes, krūšu jutīgums un svara pieaugums.
Vara spirāle
Tas ir mazs T veida priekšmets, ko ginekologs ievieto sievietes dzemdē. Papildus variantam, kas ir izgatavots no vara, tirgū pastāv arī hormonālās spirāles.
Vara spirāle rada nelabvēlīgu vidi spermatozoīdiem dzemdes dobumā, tādējādi neļaujot spermatozoīdiem aizkļūt līdz olšūnai, kā arī, ja olšūna ir apaugļojusies, neļauj tai ieligzdoties un sākt attīstīties. Vara spirāle menstruālo ciklu neietekmē, reizēm menstruācijas gan var kļūt stiprākas vai sāpīgākas.
Vara spirāle ir ārkārtīgi efektīva – tā aizsargā no nevēlamas grūtniecības vairāk nekā 99 procentos gadījumu! To cena, salīdzinājumā ar hormonālajām spirālēm, nav augsta. Spirāle var kalpot līdz pat 10 gadiem un tiek izņemta jebkurā laikā pēc vēlēšanās.
Hormonālā spirāle
To arī ievieto sievietes ķermenī ginekologa kabinetā. Šī spirāle atbrīvo nelielu daudzumu progestīna un tādējādi kavē ovulāciju, padarot grūtniecību praktiski neiespējamu 3-12 gadus. Tiesa, svarīgi pieminēt, ka, ilgstoši lietojot hormonālo spirāli, menstruācijas uz kādu laiku var izzust.
Ievietojot dzemdes spirāli jaunai sievietei, ir nedaudz lielāks risks savainot dzemdi, kā arī nedaudz lielāks risks, ka spirāle var izslīdēt.
Ļoti svarīgi ir pirms dzemdes spirāles ievietošanas pārliecināties, ka sievietei nav seksuāli transmisīvu infekciju. Jāatceras, ka pat tad, ja nav nekādu sūdzību, infekcija tomēr var būt dzimumorgānos un radīt sekas nākotnē, piemēram, neauglību.
Ja tevi interesē arī citas kontracepcijas metodes, lasi iepriekšējos rakstus:
Ja piederat pie cilvēku tipa, kuri nekad nekavē un visu izdara laikā, šīs aizsardzības metodes noteikti ir vērts atcerēties. Tālāk aprakstītās kontracepcijas metodes ir jāizmanto ļoti precīzi, jo grūtniecības iestāšanās risks ievērojami palielinās jau pēc vienas vai divām dienām, ja ir aizmirsts iedzert, piemēram, kontracepcijas tableti. Kontracepcija, ko lieto pēc noteikta grafika, ir ārkārtīgi uzticama, taču arī izmaksas ir augstākas.
Šī ir hormonu injekcija, kas 90 dienas aizsargā pret nevēlamu grūtniecību. Efektivitāte – 99%, ja to lieto ļoti atbildīgi un saskaņā ar instrukcijām, parasti 94%. Šis līdzeklis ir viens no labākajiem aizsargiem pret nevēlamu grūtniecību, un ginekologi iesaka to lietot sievietēm, kurām ir sāpīgas un ārkārtīgi smagas mēnešreizes. Tiesa, jāņem vērā arī šī kontracepcijas līdzekļa trūkumi. Portāls Healthline norāda, ka pēc pēdējās injekcijas jāpaiet vismaz 10 mēnešiem, ja vēlaties mēģināt ieņemt bērnu. Turklāt pirmajos mēnešos pēc procedūras var parādīties ēšanas traucējumi, iespējama slikta dūša, spiedoša sajūta krūtīs, kā arī libido un garastāvokļa izmaiņas.
Gredzens
Tas ir 7 centimetrus plats kontracepcijas līdzeklis, kas satur estrogēnu un progesteronu. Šādu gredzenu, kas apstādina ovulāciju, izraksta ginekologs. Gredzenu ievieto pati sieviete un tas jāatstāj uz 3 nedēļām, pēc tam vienu nedēļu ieteicams to izņemt, lai sāktos menstruācijas. Šīs metodes uzticamība ir 91%, un vidējās izmaksas ir līdz 200 eiro. Daži trūkumi: var rasties krūšu jutīgums, galvassāpes, starp citu, sieviete nav pasargāta no grūtniecības nedēļā, kad viņa nenēsā gredzenu.
Plāksteris
To pielīmē pie rokas vai muguras. No tā organismā izdalās estrogēns un progestīns, kas aptur ovulāciju un padara grūtniecību neiespējamu. Plāksteris jāmaina reizi nedēļā, taču ieteicams to nelietot vienu nedēļu, lai sāktos mēnešreizes. Šī pasākuma efektivitāte ir 91%. Daudzas sievietes uzsver plākstera lietošanas priekšrocības, piemēram, salīdzinoši mazas blakusparādības. Tāpat veselu nedēļu nav jādomā par kādu citu kontracepcijas līdzekli.
Kontracepcijas tabletes
Tas ir kontracepcijas līdzeklis, kas jālieto katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tabletēs esošie hormoni aptur ovulāciju, un bez tās nevar iestāties grūtniecība. Lietojot perfekti pēc grafika, iespēja atbrīvoties no neplānotas grūtniecības ir 99%. Tomēr daudzas sievietes atzīst, ka ne vienmēr ceļojuma laikā vai pēc kārtīgas ballītes var atcerēties laikus iedzert tableti, kas samazina šīs metodes efektivitāti līdz 91%. Viena no šīs aizsardzības metodes lielākajām priekšrocībām ir tā, ka nav nepieciešams neko ievietot vai implantēt. Ginekologi sievietēm bieži izraksta kontracepcijas tabletes, lai atvieglotu dažādus menstruāciju simptomus.
Turpinot mūsu rakstu sēriju par tēmu – kontracepcija (iepriekšējo rakstu, kurā pētījām bezmaksas kontracepcijas metodes, lasiet šeit) – šoreiz apskatīsim kontracepcijas metodes, kuras jālieto katra dzimumakta laikā.
Dažāda veida prezervatīvi, kontracepcijas sūkļi, diafragmas, spermicīdi ir kontracepcijas līdzekļi, kas ir daudz uzticamāki nekā iepriekšējā rakstā minētās “dabiskās” aizsardzības metodes. Tos bieži sauc par barjermetodēm. Salīdzinot ar dažādām zālēm, šo kontracepcijas līdzekļu izmaksas ir salīdzinoši zemas, un tas rada minimālas blakusparādības organismā (izņemot retus alerģiju gadījumus).
Sieviešu prezervatīvi
Tie ir iekšējie prezervatīvi, kas nesatur lateksu un hormonus. To galvenā sastāvdaļa ir poliuretāns, tāpēc tie ir lieliski piemēroti cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret lateksa materiālu. Tā kā tie aizsargā pret tiešu kontaktu ar partneriem, šādi prezervatīvi ne tikai palīdz novērst nevēlamu grūtniecību, bet arī lieliski aizsargā pret seksuāli transmisīvām slimībām. Tomēr, saskaņā ar Planned Parenthood asociācijas tīmekļa vietni, šādi prezervatīvi nodrošina tikai 79% aizsardzību. Tiesa, šos prezervatīvus var likt pirms dzimumakta – tie var noturēties sievietes ķermenī līdz pat 8 stundām – lieliska alternatīva tiem pāriem, kuriem vīriešu prezervatīvu uzvilkšana ir neērta un bojā spontānu kaislību.
Vīriešu prezervatīvi
Var teikt, ka šī ir kontracepcijas līdzekļu klasika. Labās cenas un augstās efektivitātes dēļ (pareizi lietojot 98%) prezervatīvi ir ārkārtīgi populāri visu vecumu cilvēkiem. Tā kā prezervatīvi aizsargā arī pret STS (seksuāli transmisīvām slimībām), tos bieži lieto cilvēki, kuriem nav regulāra seksa partnera vai kuri izbauda vienas nakts sakarus. Prezervatīvi ir arī viegli pieejami – tos var iegādāties praktiski jebkurā tirdzniecības vietā. Tomēr cilvēki saskata dažus prezervatīvu trūkumus. Piemēram, citi apgalvo, ka tie nomāc sajūtas, un ir arī iespējams, ka prezervatīvs seksa laikā var saplīst.
Kontracepcijas sūklis
Šī „barjeras” metode pasaules tirgū parādījās tikai 2005. gadā. Tā ir mīksta diska formas ierīce ar intrauterīno kontraceptīvu. Tā ir izgatavota no poliuretāna putām un satur spermicīdu nonoxynol-9. Pirms dzimumakta sūklis ir jāsamitrina un ar cilpas daļu uz leju un jāievieto makstī aizklājot dzemdes kaklu. Kontracepcijas sūkļa efektivitāte ir 84-91% sievietēm, kuras nav dzemdējušas, un 68-80% tām, kurām jau ir bērni. Kontracepcijas sūklis ir derīgs vairākiem dzimumaktiem 24 stundu laikā, tomēr pastāv Toksiskā šoka sindroma iestāšanās risks, ja sūklis netiek izņemts vairāk kā 30 stundas. Kontracepcijas sūklis neaizsargā no HIV un seksuāli transmisīvām slimībām. Gadījumos, kad sievietei ir alerģija pret nonoxynol-9, jāizvēlas cita kontracepcijas metode.
Diafragma
Tas ir recepšu, atkārtoti lietojams kontracepcijas veids. Diafragma izskatās kā mīksta, silikona bļodiņa, kas ir piesātināta ar spermicīdu. Viena no šī profilaktiskā pasākuma lielākajām priekšrocībām ir tā, ka diafragma nesatur lateksu vai hormonus, un tā var atrasties sievietes ķermenī līdz 24 stundām (nedrīkst aizmirst ik pēc 6 stundām uzklāt spermicīdu). Efektivitāte – 88%. Taču šis piesardzības pasākums nav piemērots tiem, kam patīk agresīvs un ātrs sekss, jo tādā gadījumā ierīci var izsist no vietas. Sievietēm, kurām ir bieži urīnceļu iekaisumi, nav ieteicams lietot diafragmu.
Dzemdes kakla uzmava
Šis ir vēl viens rīks, kas jāpiesātina ar spermicīdu. Dzemdes kakla uzmava tiek novietota uz dzemdes kakla, lai spermatozoīdi neiekļūtu tajā. Šī kontracepcijas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā, vai sieviete ir dzemdējusi: 86% sievietēm, kuras nav dzemdējušas, un 71% sievietēm, kuras ir dzemdējušas. Šī ir lieliska izvēle tiem, kas nevēlas lietot hormonālo kontracepciju vai plāno grūtniecību tuvākajā nākotnē. Vāciņš uz maksts jāatstāj 4 stundas pēc dzimumakta. Lai to iegūtu, jums ir nepieciešama recepte. Ieteicams mainīt ik pēc 12 mēnešiem.
Spermicīdi
Beigu beigās droši vien rodas jautājums, kas tie par spermicīdiem? Vispārīgi runājot, spermicīdi ir kontracepcijas līdzeklis, kas nogalina spermu un neļauj tai virzīties uz olšūnu. Tomēr paši spermicīdi nav efektīvi bez papildu pasākumiem (prezervatīvs, diafragma, dzemdes kakla vāciņš). Pastāv arī alerģiskas reakcijas pret spermicīdiem, tāpēc iesakām sekot līdzi savam ķermenim un pašsajūtai. Turklāt, ja lietojat medikamentus maksts piena sēnītei, spermicīdi var nedarboties. Šie pasākumi arī neaizsargā pret STS.
Vecajās bioloģijas mācību grāmatās bija melns uz balta rakstīts, ka atturība ir labākais veids, kā novērst grūtniecību. Tomēr, vai tiešām ir vērts nepiedzīvot tādu baudu kā orgasms, tikai senu ieteikumu dēļ? Mēs uzskatām, ka, lai izvairītos no grūtniecības, nav jāatsakās no seksa. Tirgū ir pieejami gandrīz 20 dažādi kontracepcijas veidi, tāpēc gandrīz ikviens var izvēlēties sev piemērotāko.
Kontracepcijas veidu daudzveidība
Bieži vien pāri pat neaizdomājas par to, cik daudz iespēju ir novērst neplānotu grūtniecību, un izmanto kādu no populārākajām metodēm: prezervatīvus, izvilkšanas metodi vai kontracepcijas tabletes. Dažādu alerģiju, blakusparādību vai ne pārāk labās efektivitātes dēļ šīs trīs kontracepcijas metodes var nebūt piemērotas ikvienam, tāpēc šajā rakstā mēs apspriedīsim ne tikai tās, bet arī alternatīvus pasākumus, kas var būt nedaudz mazāk zināmi.
Tomēr, pirms sākat aplūkot spirāles vai spermicīdu priekšrocības un trūkumus, jums vajadzētu atbildēt uz dažiem ļoti svarīgiem jautājumiem:
Vai jums ir svarīgi, kurš no jums izmantos kontracepciju?
Vai jūs plānojat bērnus, un varbūt jūs tos nemaz nevēlaties?
Vai jūs spējat ievērot grafiku, vai arī jūs drīzāk klasificētu sevi kā aizmāršīgu cilvēku?
Kādi ir jūsu ienākumi?
Vai vēlaties nedomāt par kontracepciju katru dienu, bet vienkārši baudīt seksu ar savu otro pusīti?
Vai jums ir alerģijas?
Vai jums ir pastāvīgas attiecības ar vienu un to pašu cilvēku, vai varbūt jūsu partneri mainās?
Vai jūs ciešat no sāpīgām mēnešreizēm?
Ņemot vērā šos aspektus, visus nozarē pieejamos kontracepcijas līdzekļus var iedalīt vairākās galvenajās grupās:
Kontracepcija – dzīvesveids (cikla uzraudzība);
Kontracepcijas līdzekļi, kas jāizmanto katra dzimumakta laikā;
Kontracepcijas līdzekļi, ko lieto pēc grafika;
Ilgstoša kontracepcija;
Kontracepcija uz mūžu;
Kontracepcija pēc neaizsargāta dzimumakta.
Kontracepcija ir jāapsver pat tad, ja jums nav pastāvīga partnera. Saskaņā ar zinātniskiem avotiem, vidējais vecums, kurā jaunieši zaudē nevainību, ir 17 gadi. Tāpēc pirms intīmo attiecību uzsākšanas ir svarīgi apzināties iespējamos veidus, kā sevi pasargāt.
Kontracepcija – dzīvesveids
Kā pirmo apskatīsim kontracepcijas metodi, kurai nav nepieciešami nekādi preparāti vai prezervatīvi. Ir dažādi uz dzīvesveidu balstīti veidi, kā novērst grūtniecību: atturība, dabiska ģimenes plānošana, pārtrauktais dzimumakts, zīdīšana.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka šīs metodes nav 100% uzticamas, un tās var apgrūtināt relaksēšanos dzimumakta laikā. Turklāt tās neaizsargā pret seksuāli transmisīvām slimībām. No otras puses, tās ir īpaši piemēroti pāriem, kuri vēlas bērnus.
Dabiska ģimenes plānošana
Šī pieeja ir vispiemērotākā pāriem, kuriem ir spēcīgas, harmoniskas, ilgstošas attiecības. Grūtniecības plānošanas metode ietver menstruālā cikla un simptomu uzraudzību, lai izvairītos no dzimumakta auglīgajās dienās. Lai gan šī kontracepcijas metode ir bezmaksas, zema riska un nerada nekādas blakusparādības cilvēka veselībai, tā ir diezgan riskanta. Saskaņā ar ASV „Planned Parenthood“ asociācijas datiem šī metode ir efektīva 76 līdz 88% gadījumu un ir viena no vismazāk uzticamajām, salīdzinot ar citām kontracepcijas metodēm.
Atturība
Kā minēts iepriekš, šī kontracepcijas metode, iespējams, bija vispopulārākā padomju bioloģijas mācību grāmatās. Lai gan tā šķiet nedaudz neparasta mūsdienu sabiedrībā, tās efektivitāti jebkurā gadījumā nevar apšaubīt. Lai iestātos grūtniecība, spermai ir jāsasniedz olšūna, bet tas nevar notikt bez seksa ar partneri. Šī metode neko nemaksā un ir 100% uzticama. Tiesa, tas nenozīmē, ka sekss ir pilnībā jāizslēdz – jūs joprojām varat iegūt maksimālu labumu no solo spēlēm.
Barošana ar krūti
Tas ir vēl viens veids, kā novērst neplānotu grūtniecību, ko nosaka jūsu dzīvesveids. Un, lai gan tiek uzskatīts, ka tas ir uzticams 98% gadījumu, ginekologi iesaka tai pārāk neuzticēties. Teorētiski, ja sieviete baro bērnu ar krūti, ovulācija nenotiek, tāpēc apaugļošanai gatava olšūna vienkārši neveidojas. Tomēr, kā liecina dažādi avoti, tas prasa biežu zīdīšanu – vismaz ik pēc 4 stundām. Turklāt, ja jūsu mazulis ir vecāks par 6 mēnešiem, grūtniecības iestāšanās iespēja ievērojami palielinās pat tad, ja barojat bērnu ar krūti. Tāpēc sievietēm ieteicams vienmēr ieklausīties savā ķermenī: ja sākas menstruācijas, šī kontracepcijas metode kļūst neefektīva.
Pārtrauktais dzimumakts
Viena no vienkāršākajām un populārākajām kontracepcijas metodēm, kuras efektivitāte pilnībā tiek nodota vīrieša rokās: pirms ejakulācijas viņam ir jāizņem dzimumloceklis no sievietes maksts, lai olšūna netiktu apaugļota. Izklausās vienkārši, bet vai tiešām tā ir? Šī metode ir efektīva, lai novērstu grūtniecību tikai 78% gadījumu, tāpēc pirms izlemt, vai to izmantot savā dzimumdzīvē, ir ļoti svarīgi kopā ar partneri izvērtēt iespējamos riskus. Turklāt ir svarīgi paturēt prātā, ka šī metode vīrietim var radīt papildu stresu, kas nereti ietekmē arī seksa kvalitāti.
Ārējais dzimumakts
Lai izvairītos no grūtniecības, pietiek nemīlēties vagināli. Tāpēc ir iespējams izmantot dažādas seksa rotaļlietas vai izmēģināt anālo seksu (bet jāņem vērā, ka grūtniecība var iestāties, spermai nonākot vaginālā kanāla tuvumā).
Tālākos rakstos apskatīsim pārējās kontracepcijas metodes.
Populārās “Krēsla” sāgas aktrisei Kristenai Stjuartei ir ļoti dīvains padušu fetišs. Vairākās intervijās jaunā sieviete atzina, ka viņai patīk to smarža, un patīk process, kura laikā viņas partneris laiza viņas paduses.
Dženifera Lorensa
Šīs aktrises fetišs nav diez ko dīvaināks par padusēm. Tie ir sūkļi.
Čārlijs Čaplins
Leģendārais mēmā kino aktieris Čārlijs Čaplins guva baudu, apmētājot kailas sievietes ar kūkām.
Rasels Brends
Aktieris un komiķis Rasels Brends bieži nodarbojas ar seksu ar iedomātām sievietēm. Jā, jūs sapratāt pareizi.
Enrike Iglesiass
Populārajam mūziķim izrādās ir ļoti populārs fetišs. Viņu seksuāli pievelk pēdas.
Kristina Agilera
Šai dziedātājai ir lateksa apģērbu fetišs, kas arī ir ļoti populārs.
Džons Maijers
Tāpat kā viņa dziesma “You’re Body Is A Wonderland”, Džonam Maijeram patīk izsmērēt putukrējumu pa visu savas dāmas ķermeni un pēc tam to nolaizīt.
Metjū Makonahijs
Šo aktieri uzbudina nekas cits, kā… ēdiens!
Džeimss Franko
Viens no Holivudas smieklīgākajiem vīriešiem Džeimss Franko kādā intervijā teica: “Dažreiz mani uzbudina truši. Es nezinu, kāpēc.”
Džeida Pinketa Smita
Ja jums rodas jautājums, kāds bija Džeidas un Vila Smita ilgās laulības noslēpums, iespējams, ka tas bija viņas fetišs. Džeida ir ekshibicioniste, un viņai patīk nerātns sekss sabiedriskās vietās.
Rikijs Mārtins
Vai esat dzirdējuši par zelta lietu? Proti, jūs vēlaties, lai kāds cits urinētu uz jums vai otrādi. Izrādās, dziedātājam Rikijam Mārtinam tas patīk.
Roberts Patinsons
Spriežot pēc viņa fetiša, šim aktierim filmā “Krēsla” vajadzēja tēlot vilkaci, nevis vampīru. Aktierim ir fetišs uz dažādām smaržām – nevis tikai parfimēriju, bet uz visām cilvēku smaržām kopumā. Pats aktieris ir pārliecināts, ka tas ir saistīts ar feromoniem.
Eimija Vainhausa
Izcilās balss īpašniece savas nemierīgās dzīves laikā saskārās ar pēršanas fetišu. Viņas bijušais partneris teica, ka tas varēja turpināties stundām ilgi.
Fetiši ir tēma, kas interesē ikvienu. Daži cilvēki nebaidās atzīties, ka viņiem ir kāds fetišs, citi uz to skatās šķībi un prāto, ka tiem nu noteikti nav kaut kas kārtībā ar galvu.
Vārds “fetišs” pirmo reizi tika lietots, lai apzīmētu noteiktu reliģisku priekšmetu pielūgšanu, kad tiem tika piešķirtas pārdabiskas spējas. Piemēram, dažādas statuetes vai krusti. Šodien dzirdot šo vārdu, mēs to uzreiz saistām ar seksuālu uzbudinājumu. Fetišs ir noteikta cilvēka ķermeņa daļa, priekšmets vai īpašība, kas izraisa seksuālu uzbudinājumu.
Mūsdienās šis vārds ir tik izplatīts, ka dažreiz tas zaudē savu nozīmi. Piemēram, ja jums patīk, ka sievietes valkā augstpapēžu kurpes, tas uzreiz nenozīmē, ka tas ir pēdu fetišs. Tāpat tas, ka kādu uzbudina noteikta smarža, nenozīmē, ka tā ir seksuāla novirze. Var nosaukt daudz dažādu fetišu, un tie visi ir normāli, ja vien tie netraucē ne jūsu, ne apkārtējo ikdienai.
Pastāv uzskats, ka fetiši ietilpst vienā kategorijā ar vuārismu un ekshibicionismu, un tie atbilst trīs kritērijiem:
Pirmais kritērijs: jums ir jābūt seksuālām vēlmēm, kas ir vērstas uz ķermeņa daļu, kas nav dzimumorgāns, vai ir nedzīvs objekts, kas ir ilgušas vairāk nekā sešus mēnešus. Tām ir jāizpaužas fantāzijās, vēlmēs vai uzvedībā.
Otrais kritērijs: jūsu fantāzijas, vēlmes vai uzvedība ir radījušas jums ievērojamas ciešanas vai traucējušas jūsu ikdienas dzīvi.
Trešais kritērijs: priekšmets nevar būt apģērbs, ko izmantojat pārģērbjoties (piemēram, vīrietis pārģērbjas sievietes drēbēs), un tas nevar būt stimulācijas ierīce, piemēram, vibrators. Tātad vēlme ģērbties sieviešu drēbēs vai vibratora izmantošana nav fetišs.
Tātad, lai fetišu uzskatītu par traucējošu, tam kaut kādā veidā ir jārada jums nopietnas neērtības, un tam ir jābūt ilgušam vismaz sešus mēnešus. No otras puses, ja šie kritēriji neizpildās, tad konkrētais fetišs ir vienkārša seksuāla interese par darbībām vai priekšmetiem, kas jums šķiet patīkami.
Tātad, kamēr jūsu fetiši ilgstoši nerada nopietnas problēmas jūsu ikdienas gaitās, nav vērts uztraukties un piedēvēt sev kādu kaiti.
Fetišu kategorijas
Lai gan ir daudz fetišu priekšmetu, tos var iedalīt trīs galvenajās kategorijās:
Materiālu fetišs – cilvēks ar šādu fetišu parasti jūtas ļoti piesaistīts kādam noteiktam materiālam, piemēram, lateksam, gumijai, zīdam vai ādai. Šāds fetišs ir diezgan izplatīts un ar to ir diezgan viegli sadzīvot.
Priekšmetu fetišs – cilvēks ar šīs kategorijas fetišiem izjūt tieksmi pēc noteiktām lietām, piemēram, augstiem papēžiem vai apakšveļu;
Ķermeņu daļu fetišs ir tieksme pēc, piemēram, pēdām, matiem, sēžamvietas utt.
Fetiša priekšmeti
Cilvēkam, kurš nesaskaras ar šo tēmu, var rasties daudz jautājumu, kas tad tomēr tiek klasificēti kā fetiša objekti? Patiesība ir tāda, ka tas var būt gandrīz jebkas. Iedomājies jebkuru priekšmetu, un, iespējams, pasaulē būs vismaz viens cilvēks, kuram būs fetišs uz to. Cilvēkiem piemīt visneparastākie fetiši – tas tikai vēlreiz parāda, cik dažādi mēs esam un cik daudzveidīga ir pasaule. Apskatīsim dažus piemērus:
Alkas pēc ķermeņa modifikācijām, piemēram, tetovējumiem vai auskariem;
Tieksme pēc noteikta apģērba, piemēram, zeķēm, svārkiem vai apakšveļas;
Tieksme pēc gumijas vai ādas materiāliem;
Tieksme pēc noteiktu veidu apaviem, piemēram, kurpēm ar spiciem papēžiem;
Alkas tikai pēc noteiktām ķermeņa daļām, piemēram, pēdām (klasiskais pēdu fetišs), nabas, mutes, nagiem utt.
Tieksme pēc galvas vai ķermeņa matiem;
Tieksme pēc retākiem priekšmetiem, piemēram, stetoskopiem, knupjiem vai autiņbiksītēm;
Šo jautājumu visbiežāk uzdod cilvēki, kuriem pašiem nav fetišu, vai arī tie, kuri baidās to sev atzīt, jo ir grūti saprast, kā atsevišķi priekšmeti vai kādas cilvēka īpašības, kurām mūsu dzīvē nav acīmredzamas seksuālas nozīmes, var izraisīt uzbudinājumu. Kā norāda žurnāls “Health Line“, ir daudz iemeslu, kāpēc mūs saista viena vai otra lieta.
Pirmkārt, daži cilvēki ir seksuāli vairāk uzbudināti nekā citi. Piemēram, ja intīmā situācijā nejauši saskaraties ar tradicionāli neseksuālu ķermeņa daļu (pēdu vai pirkstiem), personai tā var patikt, un tad viņš vai viņa to dabiski sāks redzēt un izmantot kā seksuālu objektu.
Svarīga ir arī cilvēka personība – 2014. gadā tika veikta aptauja, kurā tika aptaujāti 270 cilvēki, kas praktizē BDSM. Aptaujas rezultāti liecina, ka tiem, kam patīk dominējošā loma, ir atšķirīgas rakstura iezīmes nekā tiem, kuri uzņemsies pazemīgo lomu. Dominantajiem svarīga bija varas un kontroles sajūta, viņi bija pārliecinātāki, savukārt pazemīgo grupa kā svarīgāko norādīja emocionalitāti un jūtu izpausmi. Abas grupas vienlīdz novērtēja empātiju, godīgumu, altruismu un baudu.
Vēl kāds aspekts, kas būtiski ietekmē mūsu seksualitātes izpausmi, ir bērnība un pusaudža gadi, tās pārdzīvojumi un traumas. Ja priekšmets ir patīkams un svarīgs agrīnā pusaudža vecumā, kad mūsu seksualitāte tikai sāk atklāties, pastāv liela iespēja, ka nākotnē mēs to saistīsim ar seksualitāti. Tajā pašā “Health Line” rakstā ir runāts par Viljamsu, vīrieti, kuram ir autiņbiksīšu fetišs, un viņu saista dzīvesveids, kurā pieaugušie tiek uzskatīti par mazuļiem.
Lai arī tas izklausās dīvaini, pastāv pat īpašas kopienas, kurās cilvēki var nākt un justies droši, runājot par saviem fetišiem. Rakstā viņš stāsta, ka pirmo reizi vīrieti autiņos ieraudzījis aptuveni 16 gadu vecumā, kad sērfojis internetā. Jau toreiz šī ideja viņam šķita pievilcīga, tikai tobrīd viņš vēl neapzinājās pastāvošo plašo kopienu un nevarēja skaidri formulēt, ko jūt.
Fetišs un attiecības
Runājot par fetišiem, ir svarīgi atklāti runāt ar savu partneri, cenšoties iekļaut fetišus savās attiecībās, kad vien iespējams. Mūsu partneriem ir jāpieņem visi mūsu seksualitātes izpausmes veidi, nevis jāmēģina no tiem atbrīvoties, jo tikai tad ir iespējamas pilnvērtīgas un cieņpilnas attiecības, kurās mēs varam realizēt savas vajadzības.
Piemēram, ja jums ir pēdu fetišs, jūs dažkārt varat intīmajās nodarbēs iekļaut pēdu masāžu vai citas aktivitātes, kas jums patīk. Kāri pēc kāda konkrēta materiāla, piemēram, lateksa, varētu piepildīt reizi pa reizei pārģērbjoties. Pat ja jūtat, ka daži fetiši sākuši traucēt jūsu ikdienai, aprunājieties ar partneri un meklējiet palīdzību kopā.
Vidējais minējums par jauniem vīriešiem ir tāds, ka viņi pēdējā mēneša laikā ir nodarbojušies ar seksu četrpadsmit reizes, bet faktiskais skaits ir aptuveni 4-5 reizes.
Šis minējums nozīmētu, ka vidēji jauni vīrieši nodarbojas ar seksu katru otro dienu — aptuveni 180 reizes gadā —, salīdzinot ar patieso realitāti, kas ir aptuveni 50 reizes gadā.
Aptaujātie nošāva greizi, mēģinot uzminēt arī jaunu sieviešu intīmās dzīves nianses. Aptaujātajiem vīriešiem šķita, ka sievietes nodarbojas ar seksu 22 līdz 23 reizes mēnesī.
Šie minējumi būtu līdzvērtīgi jaunai sievietei, kas nodarbotos ar seksu katru darba dienu, plus divas vai trīs reizes brīvdienās katru mēnesi. Patiesībā tās ir apmēram piecas reizes mēnesī.
Kāpēc mēs to uztveram tik nepareizi
Tāpat kā daudziem mūsu greizajiem priekšstatiem, izskaidrojums tam var būt gan mūsu domāšanas veids, gan tas, ko mums saka citi. Cilvēku sugas izdzīvošana tiešā veidā ir atkarīga no seksa. Tomēr tas ir nepareizu priekšstatu perēklis, jo atšķirībā no daudzām citām cilvēka pamatuzvedībām, kuras mēs ikdienā varam novērot, sekss lielākoties notiek aiz slēgtām durvīm (un sekss, kas ir pieejams vispārējai apskatei, nav pilnībā precīzs normas attēlojums).
Tā kā mums nav piekļuves reālās dzīves informācijai, mēs vēršamies pie citiem “autoritatīviem” avotiem: sarunām forumos un sporta zāļu ģērbtuvēs, apšaubāmām aptaujām, ne īpaši uzticamiem plašsaziņas līdzekļiem un porno. Tie lielākoties sniedz ekstrēmus piemērus, kas izkropļo mūsu uzskatus par realitāti.
Tātad – ir pienācis laiks parunāt par tēmu “sieviešu ejakulācija” – jo patiesībā tā nav tik noslēpumaina, kā daudzi vēlētos ticēt.
Zinātnieki ir atraduši pierādījumus tam, ka sievietes, kuras “skvirto”, izdala vienu no diviem dažādiem šķidruma veidiem – tīru urīnu vai urīna un šķidruma kombināciju, kas nāk no sievietes prostatas dziedzera.
2015. gadā pētnieki no Francijas bija pirmie, kas, izmantojot ultraskaņu, pētīja šo noslēpumaino parādību, un atklāja, ka sievietes ejakulācija rodas urīnpūslī un galvenokārt sastāv no urīna.
Nav nekā neparasta, ja sievietei kulminācijas brīdī no urīnizvadkanāla izplūst pienains balts šķidrums, taču “skvirta” laikā izdalās tik daudz šķidruma, ka tas var piepildīt veselu ūdens glāzi.
Orgasms uz laboratorijas galda
Daži nelieli pētījumi liecina, ka pienbaltais šķidrums nāk no Skenes dziedzera (saukts arī par paruretrālo dziedzeri). Daži medicīnas aprindās uzskata, ka šis dziedzeris ir līdzīgs vīriešu prostatai, lai gan to izmērs un forma sievietēm ļoti atšķiras, un to precīza funkcija nav zināma.
Jaunākajā pētījumā piedalījās 7 sievietes, kurām bija jānodod urīna paraugs, un tika veikta ultraskaņas pārbaude, lai pārliecinātos, ka viņu urīnpūslis ir tukšs.
Sievietes tika atstātas laboratorijā vai nu masturbēt vai nodarboties ar seksu ar partneri, līdz viņas gandrīz bija sasniegušas kulmināciju. Orgasma un “skvirta” brīdī viņām tika veikta atkārtota ultraskaņas pārbaude un izvadītais šķidrums tika savākts paraugu maisos. Pēc tam tika veikta atkārtota viņu iegurņu skenēšana, lai iegūtu skatu uz urīnpūsli.
Savādi, lai gan sievietes bija iztukšojušas urīnpūsli pirms lielā notikuma, skenēšana, kas tika veikta tieši pirms viņu kulminācijas, atklāja, ka urīnpūšļi atkal bija pilnībā uzpildīti.
Skenēšana pēc kulminācijas un ejakulācijas liecināja, ka brīvprātīgo pūšļi atkal bija tukši. Komanda savus rezultātus publicēja žurnālā The Journal of Sexual Medicine.
Vai tas nozīmē, ka šķidrums, kas tiek izšļakstīts seksa laikā, ir urīns?
Komanda jau bija apstiprinājusi, ka tas nāk no urīnpūšļa, tāpēc tā varētu būt pareizā atbilde.
Pētnieki salīdzināja kulminācijas laikā ievāktos paraugus ar urīna paraugiem, kas tika savākti pētījuma sākumā, un atklāja, ka divām no septiņām sievietēm šie paraugi bija ķīmiski identiski. Taču pārējām piecām sievietēm paraugi bija nedaudz atšķirīgi. Komanda atrada fermentu, ko sauc par prostatas specifisko antigēnu (PSA), kas nelielā daudzumā bija brīvprātīgo sieviešu ejakulētajā šķidrumā.
PSA, ko vīriešiem ražo prostatas dziedzeris, biežāk tiek asociēts ar vīriešu ejakulātu, kur tā klātbūtne palīdz spermai peldēt. Sievietēm, šo antigēnu galvenokārt ražo Skenes dziedzeri.
Tātad, kad sievietes orgasma laikā ejakulē, viņas izdala vienkāršu urīnu vai urīnu, kas ir atšķaidīts ar šķidrumiem no sievietes prostatas dziedzera.
Atlikušie noslēpumi, kas saistīti ar šo fenomenu, ir par to, vai tā veic kādu adaptīvu funkciju un kāpēc tik maz sieviešu to spēj. Pētnieki domā, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka dažas sievietes vispār neražo PSA, vai arī noteicošais varētu būt tieši prostatas dziedzera izmērs un forma.
Monogāmija ir bieži dzirdēts termins, kas, atšķirībā no poligāmijas, attiecas uz seksuālu un emocionālu pieķeršanos tikai vienam partnerim. Mūsdienu cilvēkiem monogāmas attiecības ir saistošākas nekā poligāmas – tā ir tradīcija, ko veido vairāki aspekti: tiesību sistēma, reliģija utt. Bet kas ir veiksmīgas monogāmas attiecības un kā tās panākt? Kāda ir seksa un erotikas nozīme šādās attiecībās? Ko darīt, ja pāri vēlas dažādot savu pieredzi un ar vienu partneri viņiem ir par maz?
Kā monogāmija atšķiras no poligāmijas un atvērta tipa attiecībām?
Vārds “poligāmija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “daudz-laulību” – ciešas attiecības ar vairāk nekā vienu partneri. Tikmēr monogāmija nosaka attiecības tikai ar vienu partneri. Monogāmija pārsvarā ir izplatīta attīstītajās valstīs. Poligāmiju, savukārt, nevajadzētu jaukt ar terminu “atvērta tipa attiecības“.
Erotiskas fantāzijas un monogāmas attiecības – vai tās ir savienojamas?
Nav noslēpums, ka daudziem no mums prātā ir daudz dažādu erotisku fantāziju, un tas ir pilnīgi normāli. Tiesa, ir reizes, kad neapzināti sākam fantazēt par seksu ar citiem partneriem, tāpēc dabiski rodas jautājums, vai šādas fantāzijas nav uzskatāmas par monogāmu attiecību pārkāpumu?
Runājot par monogāmām attiecībām, ir vērts atcerēties, ka erotiskās fantāzijas ir visai personiska lieta, un katram ir tiesības uz savu privātumu, ja vien netiek sāpināta otrā pusīte. Tomēr partneriem ir jārunā savā starpā un jādalās ar savām seksuālajām fantāzijām, kas viņus var ne tikai tuvināt, bet arī iedvest attiecībās kaislības.
Vai monogāmija nodrošina veiksmīgas attiecības?
Ikviens vēlas zināt veiksmīgu attiecību recepti, taču tas nav nemaz tik vienkārši. Laimīga laulība un partnerattiecības ir atkarīgas no daudziem aspektiem.
Ja partneri jūtas droši, ir atklāti viens pret otru, cenšas “neiekrist” rutīnā, interesējas par otra emocionālo labsajūtu, risina radušās grūtības un skaidri apzinās, ka “ilgai un laimīgai kopdzīvei” ir nepieciešami abi partneri, attiecības mēdz būt ilgas.
No otras puses, poligāmas vai atvērta tipa attiecības ir partneru izvēle un tās izdosies, ja vien abi ar visām četrām būs PAR. Šādiem pāriem nav raksturīgi greizsirdības uzliesmojumi, partnera piesavināšanās, un abi partneri jūtas droši arī šādās saistībās. Tomēr ne monogāmija, ne poligāmija vien nenodrošina 100% veiksmīgas attiecības – svarīga ir runāšana, atklātība, drošība, novitāte un otra vajadzību uzklausīšana.
Ko darīt, ja tu vēlies izmēģināt poligāmas attiecības?
Cilvēkam vispirms jābūt atvērtam pret sevi. Vispirms vajadzētu izprast savas vēlmes: varbūt tas, ko tu vēlies ir kaut kas jauns, kāds piedzīvojums, pieredze, vai varbūt tu bēdz no kāda veida problēmām attiecībās vai sevī.
Vai neuzticība monogāmās attiecībās ir attiecību beigas?
Bieži dzirdam cilvēkus sakām, ka viņi nekad nepiedotu neuzticību – un tā ir katra paša izvēle. Tomēr monogāmās attiecībās neuzticība bieži nerodas “no nekurienes”, tāpēc jums vienmēr jābūt skaidrībai par savām attiecībām – tās vajag uzlabot, analizēt un runāt par tām ar savu partneri.
Pirms tiek izlemts spert soli pa kreisi, pāri nereti neredz un biežāk arī negrib redzēt pazīmes, ka kaut kas nav kārtībā. Veiksmīgas attiecības ir atkarīgas arī no tā, kādu seksuālo dzīvi pāris dzīvo.
Citreiz šķiet, ka, ja jau esat attiecībās, tad tās turpināsies “mūžīgi un laimīgi”, bet aizvainojumi, dusmu izvirdumi, intereses trūkums vienam par otru un apspiesta kaisle var novest pie neuzticības.
Taču, ja tas jau ir noticis, nevajadzētu iegrimt detaļās par notikušo, bet vairāk pievērsties jautājumam “kāpēc tas ar mums notika?” Ja uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, meklējiet palīdzību pie profesionāļiem, kuri var palīdzēt jums no jauna atklāt vienam otru, atbrīvoties no aizvainojuma un izveidot vēl stiprākas attiecības. Neuzticība var novest pie attiecību beigām vai, gluži otrādi, pie jaunu, stiprāku, ciešāku attiecību sākuma.
Sekss monogāmās attiecībās: ko darīt, lai padarītu intīmo dzīvi vēl patīkamāku?
Jau minējām, ka veiksmīgu attiecību galvenie komponenti ir drošības sajūta un novitāte (noslēpums, risks, kaislība). Bet ko darīt, lai attiecībās neiezagtos rutīna, un intīmā dzīve priecētu pat pārus, kuri ir kopā jau ilgus gadus? No vienas puses, mums visiem attiecībās ir vajadzīga drošība, bet, no otras puses, mēs vēlamies noslēpumainību, risku, kaut ko neierastu un jaunu. Lai kaisle neizdzistu, tā ir nepārtraukti jāuztur.
Uzaiciniet viens otru uz randiņu! Arī ilgas, gaidīšana un vēlme ir svarīgi aspekti, kas attiecībās pastāvīgi nepieciešami, lai kaisle un erotika nepazustu. Neaizmirstiet arī rotaļīgumu, jo tā sniedz sajūsmu un pārsteigumu.
Kas būtu jāzina, pirms poligāmu attiecību uzsākšanas?
Pirmkārt, jārunā vienam ar otru! Atklāta saruna šeit ir galvenais, jo nav vienas atbildes, kas derētu visiem. Sarunas priekšnoteikums ir atklātība.
Ja tu vēlies monogāmas attiecības, iespējams, ka ilgstošas poligāmas vai atvērta tipa attiecības neizdosies. Gluži otrādi, būs arvien vairāk aizvainojuma un greizsirdības, un tas noteikti nenovedīs pie stiprākām attiecībām, bet drīzāk pie personīgo attiecību sabrukuma.
Taču, ja pāris izvēlas būt atvērta tipa attiecībās, ir nepieciešams pārrunāt robežas. Jāizprot, kas abiem partneriem der un kas nē – skaidri vienojieties un dariet visu iespējamo, lai abi partneri justos droši par savu izvēli.
Teju ikvienam ir dažādas seksuālās fantāzijas, taču par tām reti runā skaļi. Tomēr, ja tev ir grūtības izjust orgasmu, pirmkārt, mēs iesakām normalizēt sarunas par seksa tēmām ar savu partneri. Sākot runāt (kaut vai mazliet) par to, kas tev patīk, un par to, ko jūs abi vēlaties iegūt seksa laikā, jūs iepazīsit viens otru arvien labāk. Arī seksa laikā ir svarīgi runāt: izsaki savas sajūtas un baudu vārdos un skaņās. Tas gan tev, gan tavam partnerim dos nepārprotamus mājienus par patīkamo un mazāk patīkamo.
Erogēno zonu “kombo”
Kā jau minējām, ir vairāki orgasma veidi, kas nozīmē, ka sievietes ķermenī bieži vien ir vairāk nekā viena erogēnā zona. Vairāku erogēno zonu stimulēšana vienlaikus palielina iespēju gūt lielu baudu. Tu vari lūgt partnerim vienlaikus pieskarties tavam klitoram un vagīnai, vai arī skūpstīt kaklu un stimulēt krūtsgalus. To var darīt arī seksa laikā.
Mēģini mazāk kontrolēt
Psihologi ir vienisprātis: orgasms sākas prātā. Ir grūti to izbaudīt, ja prāts ir aizņemts ar liekām problēmām. Gadās, ka sievietes, kuras vēlas kontrolēt visus dzīves aspektus, seksa laikā kļūst nervozas un nespēj sasniegt orgasmu. Tāpēc pirms seksa ir ieteicams pavingrot, meditēt, paklausīties savu iecienīto mūziku un nodarboties ar citām aktivitātēm, kas tevi atslābina.
Palūdz kunilingu
Statistika liecina, ka sievietēm, kurām ir orālais sekss ar savu partneri, ir par 23% lielāka iespēja sasniegt orgasmu. Tātad, ja tu nekad neesi mēģinājusi orālo seksu, varbūt ir pienācis laiks iegremdēties šajā pieredzē? Vairāk par šo tēmu lasi rakstā par orālā seksa sniegšanu sievietei jeb kunilingu.
Nevajag uzreiz ienirt pātagu un roku dzelžu valstībā, bet ņemiet vērā, ka lielai daļai sieviešu patīk fakts, ka vīrieši ir spēcīgi un mazliet dominanti, tāpēc, ja esi viena no viņām, ir vērts aprunāties ar savu partneri par jaunas pieredzes ieviešanu guļamistabā. Varbūt jūsu seksuālo dzīvi varētu bagātināt rupjāki un neķītrāki partnera izteikti vārdi seksa laikā? Lielam skaitam pāru labi der arī dažādas lomu spēles, kas palīdzēs aizmirst par ikdienas rūpēm, atslābināties un, iespējams, izbaudīt arī orgasmu.
Nododies solo spēlēm
Žurnāla “Journal of Sex & Marital Therapy” (2020) publicētajā rakstā teikts, ka sievietes, kuras bieži masturbē, izjūt lielāku baudu. Sava ķermeņa pārzināšana, pilnīga relaksācija un erogēno zonu izpētīšana noteikti palīdzēs tev skaidri saprast, kas patīk tieši tev, un palīdzēs sasniegt orgasmu. Masturbēt var ar pirkstu palīdzību vai ar dažādām seksa rotaļlietām.
