Orgasma veids, ko zina tikai dažas sievietes: kā izjust ārpuszemes baudu

Šķidrums, kas izplūst no sievietes dzimumorgāniem orgasma laikā, tām, kas to piedzīvojušas, rada daudz neskaidrību un jautājumu. Kas tas ir? Vai tas ir urīns? Vai tas ir normāli? Par šo jautājumu satraucas arī vīrieši, kuri vēlētos savai mīļotajai sagādāt šo neparasto baudu, bet nezina, kā un vai tas vispār ir iespējams.

Citas sievietes, kuras kaut ar vienu ausi ir dzirdējušas par tā saukto skvirtu (angļu “squirting”) vai sievietes ejakulāciju (kas, pēc dažu speciālistu domām, nav gluži tas), un par neparasto baudu, kas pavada šo parādību, iespējams, prāto: vai to varu arī es?

Kā to iespējams apgūt?

Šis jautājums nedod mieru arī vīriešiem, kuri vēlētos savai mīļotajai sagādāt šo neparasto baudu, bet nezina, kā un vai tas vispār ir iespējams.

Kāda ir sajūta?

Sievietes, kuras piedzīvojušas skvirtu, to raksturo dažādi. Dažas saka, ka sajūta neatšķiras no parasta orgasma, citas apgalvo, ka sajūta ir līdzīga orgasmam, bet nedaudz atšķirīga. Dažas sievietes to raksturo kā ļoti intensīvu, šokējošu relaksāciju. Citi saka, ka tieši pirms “ejakulācijas” viņas izjūt spēcīgu vēlmi urinēt un pēc tam piedzīvo spēcīgu, “slapju” orgasmu.

Ne visas to piedzīvo

Jau sen zināms, ka seksuāla uzbudinājuma vai orgasma laikā dažām sievietēm no dzimumorgāniem var izdalīties šķidrums, un dažos gadījumos šis šķidrums izplūst diezgan spēcīgā strūklā. Sieviešu “spermu” ir pieminējis sengrieķu ārsts Hipokrāts, kurš uzskata, ka tas palīdz palikt stāvoklī. Līdzīga parādība ir minēta Kamasurtā, kas sniedz detalizētu aprakstu par to, kad un kāpēc to var sagaidīt. 17. gadsimtā holandiešu anatomiķis Regnjē de Grāfs uzrakstīja traktātu “Par sieviešu dzimumorgāniem”, kurā viņš aprakstīja šo šķidrumu un saistīja to ar erogēno zonu maksts iekšpusē, kas ir ļoti līdzīga vīriešu prostatai.

2003. gadā pētījums, kurā piedalījās 320 sievietes, atklāja, ka sieviešu izdalītā šķidruma daudzums svārstās no 0,3 līdz vairāk nekā 150 ml, t.i., dažas var izdalīt vairāk nekā pusglāzi, bet citas var izdalīt tikai dažus pilienus.

Kāda veida šķidrums tas ir?

Viens no galvenajiem jautājumiem par skvirtu ir, vai tik šis noslēpumainais šķidrums nav urīns? Daži pētījumi liecina, ka tas tā varētu būt. 2014. gadā pētījuma dalībniecēm pirms seksuālās aktivitātes tika lūgts doties uz tualeti, un pēc tam viņām tika veikta ultraskaņas skenēšana, lai pārliecinātos, ka šo sieviešu urīnpūslis ir tukšs. Seksuālā uzbudinājuma laikā ultraskaņas izmeklējums tika atkārtots un noskaidrojās, ka sieviešu urīnpūslis ir ievērojami pilns.

Daži speciālisti, piemēram, britu farmakologs Abass Kanani uzskata, ka par skvirtu ir atbildīgs tikai un vienīgi urīnpūslis, jo šajā sievietes ķermeņa daļā nav neviena cita orgāna, kas spētu ar tādu spēku izspiest tik daudz šķidruma. Kad muskuļi orgasma laikā atslābinās, kļūst grūtāk noturēt urīnu, tāpēc tas izdalās caur urīnizvadkanālu. Tomēr daudzi citi pētnieki uzskata, ka ar skvirtu viss nav tik vienkārši.

Amerikāņu seksoloģes Beverlijas Viplas 80. gadu sākumā veiktais zinātniskais pētījums par sekrētiem (un turpmākie citu zinātnieku pētījumi) atklāja, ka urīnviela un kreatīns, urīna ķīmiskās sastāvdaļas, skvirtā tika atrasti tikai nelielā daudzumā. Tika atklātas arī citas vielas, kuras parasti urīnā neatrodas. Starp tām ir prostatas specifiskais antigēns jeb PSA. Vīriešiem PSA ražo prostata. Sievietēm arī ir prostatas audi tā sauktajos parauretrālos (vai Skeno) dziedzeros, kas atrodas maksts priekšējā sienā. Daži pētījumi liecina, ka tie savienojas ar urīnizvadkanāla apakšējo daļu caur kanāliem. Daži speciālisti uzskata, ka šiem dziedzeriem ir izšķiroša nozīme ejakulācijas laikā izdalītā šķidruma veidošanā.

Tomēr daudzas sievietes attur nevis fiziska barjera, bet gan psiholoģiskas bailes, ka partnerim liksies, ka viņas ir urinējušas. Neuztraucies, izdalījumi parasti ir dzidri, bezkrāsaini, nav dzelteni, un tiem nav urīna smaržas vai garšas. Tiek uzskatīts, ka skvirts sniedz ne tikai baudu, bet arī ieguvumus veselībai: tā mērķis var būt izskalot kaitīgās baktērijas no urīnizvadkanāla, kas tajā nonāk dzimumakta laikā, tādējādi novēršot urīnceļu infekcijas.

Kā to piedzīvot?

Daudzas sievietes, kuras saskaras ar ejakulāciju, saka, ka to viņām palīdz sasniegt G – punkta stimulēšana. G – punkts tiek uzskatīts par vietu maksts iekšpusē, uz tās priekšējās sienas apmēram 5-8 cm dziļumā. Dažreiz tas var šķist raupjāks vai ar izteiktāku reljefu nekā apkārtējie audi. G-punktu neuzskata par atsevišķu orgānu, bet gan par “zonu”, caur kuru var stimulēt parauretrālos dziedzerus un klitora iekšējās, slēptās daļas. Tas, kā zināms, ir kā aisbergs: no ārpuses redzamais ir tikai neliela daļa no daudz lielāka orgāna, kas atrodas dziļāk sievietes ķermenī. G – punktu var masēt partneris vai pati sieviete ar saliektiem pirkstiem, kustinot tos it kā aicinot “nāc šurp” un piespiežot stiprāk. To pašu efektu var panākt ar īpašā leņķī saliektām seksa rotaļlietām.

Ja vēlies mēģināt izbaudīt skvirtu, paklāj zem sevis dvieli, jo rezultātā var būt daudz šķidruma. Tāpat jāatceras, ka dažas sievietes G – punkta stimulācijas laikā izjūt diskomfortu, un arī tas ir normāli, jo cilvēki ir dažādi. Tāpēc eksperimentē tikai sava prieka pēc un noteikti pārtrauc, ja tev kaut kas nepatīk.

• 18. GADSIMTA ceļvedis seksa pozās
• Kā “OnlyFans” palīdz sportistiem gūt peļņu, popularitāti un sazināties ar faniem
• Intīmas attiecības: izpētiet jutekliskas pozas dziļākām saitēm
• Zinātnieki atbild, kas ir veselīgāk orālā seksa laikā: izspļaut vai norīt
• Pastāv viens galvenais iemesls, kas ietekmē sieviešu apmierinātību guļamistabā