Seksualitāte un fetiši – vai ir iespējams definēt, kas ir “normāli”?

Cilvēki ir atklājuši gandrīz bezgalīgi daudz veidu, kā nodarboties ar seksu – un lietas, ar kurām to darīt. Slavenais seksa pētnieks Alfrēds Kinsijs ir sacījis: “Vienīgais nedabiskais dzimumakts ir tas, ko nevar veikt.”

Sākot no pēdu fetišiem līdz pat nerātnam apģērbam vai paradumiem, fetiši ir nebeidzama izvēles un prakses varavīksne. Lai gan ir maz pētījumu par fetišiem un netipisku seksuālu interesi, kurā būtu piedalījušies cilvēki, pastāv pētījumi par dzīvnieku uzvedību, kas ļauj mums iepazīt to, kā un kāpēc fetiši attīstās.

Diemžēl fetiši nereti tiek greizi sasaistīti ar kādu seksuālu novirzi, tāpēc ir viegli justies dīvaini vai kaunēties par to. Daudzi no mums nekautrējas nosodīt lietas, kuras paši nesaprotam un neesam piedzīvojuši, it īpaši, ja runa iet par seksu.

Katru gadu daudzviet pasaulē norisinās praida gājieni, kas sākās kā sociālā kustība pret represīvām un diskriminējošām darbībām pret LGBTQ+ kopienu pēc Stounvolas nemieriem Ņujorkā 1969. gadā. Piecdesmit gadus vēlāk vasara atkal kļūs par laiku, kad pieminēsim un svinēsim seksualitātes daudzveidību.

Palīdīsim zem segas visi kopā, lai pozitīvāk paskatītos uz šīm tā sauktajām “perversijām”. Galu galā mums katram patīk kāda nerātnība – kāpēc gan nemēģināt pieņemt arī kādas sev mazāk saprotamas tieksmes?

Kas ir fetiši?

Fetiši nav tikai pātagas un ādas apģērbs, bet arī dabiska zinātkāre, kas mudina izpētīt mūsu seksualitātes nezināmās teritorijas.

Agrāk zinātne apgalvoja, ka fetiši ir seksuālas novirzes vai izvirtības. Tomēr mūsdienās lielākā daļa pētnieku un klīnisko praktiķu fetišus uzskata par kaitīgiem tikai tad, ja tie rada mocības, fizisku kaitējumu vai pārkāpj piekrišanas robežas.

Zinātnieki tikai nesen ir sākuši saprast, kā attīstās dažādi fetiši. Vairāki pētījumi ar dzīvniekiem un dažu indivīdu atsauksmes liecina, ka fetišu veidošanos var ietekmēt audzināšana un Pavlova nosacījuma refleksi (nosacījuma refleksi neiedzimst, tie rodas kā reakcija uz kādu kairinātāju, piemēram, smaržu, garšu, skaņu, sāpēm).

No Pavlova nosacījumu refleksu veidošanās viedokļa fetišus var uzskatīt par atalgojošu seksuālās pieredzes saistīšanu ar priekšmetiem, darbībām vai ķermeņa daļām, kas ne vienmēr ir seksuālas. Šis varētu būt iemesls, kāpēc dažādiem cilvēkiem ir dažādi fetiši.

Kas attiecas uz audzināšanu, labākais piemērs ir pētījums, kurā tika samainītas vietām jaundzimušu kazu un aitu mātes. Kazas audzināja jērus, un aitas – kazu mazuļus. Rezultāti parādīja, ka kazu un aitu tēviņiem pieaugot bija parādījušās seksuālas tieksmes pret pretējās sugas mātītēm – tādām, kā viņu “audžumātes” – savukārt mātītes bija atvērtākas attiecībām un bija gatavas seksam ar abu sugu tēviņiem.

Šis pētījums nedaudz atspoguļo dzimumu atšķirību, jo vīriešu skaits, kuriem ir fetiši, mēdz ievērojami pārsniegt sieviešu skaitu.

Šīs dzimumu atšķirības, šķiet, ir izskaidrojamas vienkārši ar atšķirībām dzimumtieksmēs, kur vīrieši parasti mēdz izrādīt lielāku uzbudinājumu un mazāku atturību pret dažādiem “deviantiem” dzimumaktiem nekā sievietes. Tomēr tas nenozīmē, ka vīriešiem ir vairāk psiholoģisku noviržu.

Ar fetišiem saistītās novirzes

Fetišus, tāpat kā jebkuru citu lietu dzīvē, var aizvest tik tālu, ka šķiet – nu jau ir par traku.

Ar fetišiem saistītās novirzes raksturo divi galvenie kritēriji: intensīvs seksuāls uzbudinājums no objektu vai ļoti specifisku ķermeņa daļu izmantošanas, kas nav dzimumorgāni, kas izpaužas fantāzijās, vēlmēs vai uzvedībā; tie, kas var izraisīt lielas ciešanas vai traucēt tuvību, sociālo vai profesionālo dzīvi.

Daži no tiem ir īpaši traucējoši, piemēram, ekshibicionisms vai froterisms.

Taču, ja kāda iemesla dēļ mēs izveidojam asociācijas, kas veicina uzbudinājumu un tieksmes pēc dažādiem fetišiem, pētījumi arī atklāj, ka šīs asociācijas var “izdzēst”. Tomēr šis process var būt diezgan lēns un grūti maināms.

Vārdam “normāls” nav definīcijas

Fetišiem ir potenciāls uzlabot vai paplašināt to sajūtu repertuāru, kuru mēs piedzīvojam seksa laikā.

Tā vietā, lai koncentrētos uz to, kam vajadzētu tevi uzbudināt vai nē, labāk domā, kā šī lieta tev vai tavam partnerim atbilst. Normalitāte ietilpst neskaidrās robežās, un tev pašam ir jāizlemj, vai šīs robežas paplašināt vai nē.

Nav precīzas definīcijas tam, kas šajā ziņā ir normāls vai veselīgs. Šīs definīcijas ir ļoti atkarīgas no konteksta (vēsturiskā laika un kultūras). Mēs mēdzam pieturēties pie lietām, kas, šķiet, ir biežāk sastopamas, veselīgas un dabiskas: bet kā ir ar to, kas pēc sajūtām šķiet pareizi?

Tātad, kā zināt, vai tev piemīt kāds fetišs? Ja cilvēku starpā ir piekrišana un cieņa vienam pret otru, tiešām nav svarīgi, ko jūs darāt starp palagiem, uz virtuves galda vai savā slepenajā vietā.

Arī šovasar, svinot praidu, mums tas būtu jāuztver kā atgādinājums par mūsu krāsaino seksuālo daudzveidību – un arī bezgalīgajiem seksa veidiem, un nevienā no tiem nav nekā nedabiska.

Mēs uzskatām, ka visiem cilvēkiem vajadzētu ļaut paust savu seksualitāti, neskatoties uz dažādiem stereotipiem un rāmīšiem ar nosaukumu “normāls”. Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu, it īpaši, ja runa ir par seksualitātes izbaudīšanu.