Runa nav tikai par klimatu, pārtikas izvēli un to, cik aktīvi esam – arī piesārņojums var ietekmēt mūsu auglību, libido un pat vīriešu dzimumlocekļu izmēru.
Saskaņā ar vides un reproduktīvās veselības epidemioloģes Dr. Šannas H. Svonas (Dr. Shanna H. Swan) teikto, mūsdienu modernā pasaule apdraud spermatozoīdu skaitu, mainot vīriešu un sieviešu reproduktīvo attīstību un kaitējot cilvēku rases nākotnei. Šī sieviete pēta korelāciju starp mazākiem dzimumlocekļiem, mazāku spermatozoīdu skaitu un industriālo ķīmisko vielu izmantošanu ikdienas produktos.
Pētījuma autore jau iepriekš ir piedalījusies līdzīgā pētījumā par spermatozoīdu skaita samazināšanos laikā posmā no 1973. līdz 2011. gadam. Jaunais Dr. Svonas pētījums atklāj, kā industriālais piesārņojums un ķimikālijas izraisa zemu spermatozoīdu skaitu, ietekmē auglības līmeni – mūsdienu vīrietim, viņa raksta, ir ne tikai puse no tā spermas daudzuma, kas bija viņa vectēvam, bet arī pats dzimumloceklis ir mazāks.
“Ķimikālijas mūsu vidē un neveselīga dzīvesveida piekopšana izjauc mūsu hormonālo līdzsvaru, izraisot dažādas pakāpes reproduktīvās problēmas,” viņa atklāj. “Dažās pasaules daļās vidēji divdesmit gadu vecā sieviete šodien ir mazāk auglīga nekā viņas vecmāmiņa 35 gadu vecumā.”
Pēc Dr. Svonas domām, šī “globālā eksistenciālā krīze” samazina spermatozoīdu skaitu un tieši noved pie dzimumlocekļa izmēru un sēklinieku apjoma samazināšanās. “Pašreizējais reproduktīvo problēmu stāvoklis nevar turpināties daudz ilgāk, neapdraudot cilvēku izdzīvošanu,” raksta Dr. Svona. “No pieciem iespējamiem kritērijiem, kas sugu padara apdraudētu, ir jāizpildās tikai vienam; pašreizējais cilvēku stāvoklis atbilst vismaz trim.”
Dr. Svona arī pēta, kā piesārņotāji var ietekmēt mūsu libido, paskaidrojot, ka “Mēs atklājām sakarību starp sieviešu ftalātu līmeni un viņu seksuālo apmierinātību… pētnieki Ķīnā atklāja, ka darbinieces ar augstāku bisfenola A līmeni asinīs, kas parasti pazīstams kā BPA, visticamāk, saskaras ar seksuālajām problēmām, tostarp samazinātu libido.”
Tātad, vai mums ir lemts piedzīvot, ka nākamās paaudzes būs ar aizvien mazākiem dzimumlocekļiem, vai arī mēs varam kaut ko iesākt lietas labā?
Pēc Svonas teiktā, bioloģisko produktu iegāde un pēc iespējas mazāka plastmasas izmantošana ikdienas dzīvē palīdzēs novērst ķīmisko vielu ietekmi uz indivīdu. Viņa pat iesaka ēst mājās gatavotas maltītes, nevis ēst ārpus mājas, jo pārtikas pakas un cimdi, ko izmanto restorāna darbinieki, pārnes ftalātus pārtikā, kas pēc tam nonāk ķermenī.
Ja ne vides dēļ, tad ir pienācis laiks cīnīties ar piesārņojumu, lai aizsargātu savus dzimumlocekļus un civilizāciju. Kā raksta Svona: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu savu auglību, cilvēces un planētas likteni.”
Anna
Nav runa tiaki par dzimumlocekļiem. Arī sieviešu auglību ietekmē visādi piesārņojumi un citi mēsli. Pēc 60 gadiem vairs nebūs neviena auglīga cilvēka uz šīs planētas un mēs visi izmirsim
Olafs
Nu ne taču. Samazinās videjais daikta izmērs nevis katrs atsevišķs dzimumloceklis. Tas nizīmē tikai to ka tavam mazdēlam būs mikropenis.
Vectēvs
Tātad vienu dienu mans loceklis būs virs vidējā?
Nice…