Anālais sekss

Salīdzinot ar citiem seksa veidiem, anālā seksa laikā ir vislielākais risks inficēties ar HIV/STS. Dažiem šāds kontakts ir patīkams, bet citiem var būt sāpīgs un traumatisks. Inficēšanās risks pastāv, ja šāds kontakts pilnībā nav noticis – ir bijis tikai tā mēģinājums.

Kaut gan salīdzinājumā ar citiem seksa veidiem, anālā seksa laikā visvairāk inficējas ar HIV vīrusu, arī anālais sekss var būt drošs.

Anālā seksa laikā vienmēr lieto prezervatīvus un lubrikantu!

Anālā seksa laikā vienmēr rodas mikrotraumas gan uz dzimumlocekļa, gan anālās atveres rajonā. Ievadot dzimumlocekli anālajā atverē, tiek iestiepti anālās atveres slēdzējmuskuļi un gļotāda, kas praktiski vienmēr izraisa mikrotraumu rašanos. Uz dzimumlocekļa mikrotraumas visbiežāk rodas priekšādiņas un saitītes piestiprināšanās vietā pie dzimumlocekļa galviņas.

Mikrotraumu traumu rašanos var mazināt lubrikantu lietošana, partnera saudzīga attieksme un anālās atveres dilatācija – anālās atveres slēdzejmuskuļu pretestības samazināšana.Ja Tevī ievada dzimumlocekli

Iespējamās problēmas var iedalīt divās kategorijās:

1. Traumas – ievadot dzimumlocekli var rasties dažādas traumas. Traumas var rasties arī dzimumakta laikā, ja partnera kustības ir ātras vai brutālas. Anālās atveres traumatizācija parasti izpaužas ar sāpēm, diskomforta sajūtu un asiņošanu. Pie mikrotraumām asiņošana būs niecīga – praktiski nepamanāma. Anālās atveres regulāra traumatizācija var izraisīt vēnu iekaisumu, kas izraisa hemoroīdu veidošanos. Izteiktas anālās atveres traumatizācijas rezultātā var rasties slēdzējmuskuļu plīsums.
2. Infekcija – nelietojot prezervatīvu, pastāv liela iespējas inficēties ar HIV infekciju un citām seksuāli transmisīvajām slimībām, arī tad, ja partnerim nenotiek ejakulācija (ja partneris Tevī nebeidz). Anālā seksa laikā iespējams inficēties ar visām zināmajām STS, īpaši gadījumos, ja netiek lietots prezervatīvs un ejakulācija notiek taisnajā zarnā.

50% gadījumos STS taisnajā zarnā norit bez sūdzībām!

Anālās atveres traumatizāciju var mazināt:

• pirms kontakta būtu vēlams 10 -15 minūtes pasēdēt siltā vannā vai bļodā ar ūdeni, jo siltumprocedūras atslābina muskuļu saspringumu un vieglāk tiem atslābst;
• seksa laikā bagātīgi lieto lubrikantu – smērvielas, kas uzlabo slīdamību;
• pirms dzimumlocekļa ievadīšanas, veicināt anālās atveres slēdzējmusku atslābšanu. Būtu ieteicams ieziest anālās arveres rajonu ar lubrikantu, tad lēnām sākt atslābināt anālās atveres ieeju ar pirkstiem vai tam speciālām “rotaļlietām”. Sākumā ievadot vienu, pēc tam divus pirkstus anālajā atverē. Un tikai tad, kad pirkstu ievadīšana nerada grūtības un muskuļi ir jūtami atslābuši, lēnām var ievadīt dzimumlocekli;
• dzimumlocekļa ievadīšanas laikā nesaspringsti, bet mēģini atslābināties līdzīgi kā defekācijas laikā;
• mazākā traumatizācija, lielāks muskuļu atslābums ir tā saucamajā “sunīša” pozā – atbalstoties uz elkoņiem un ceļiem, un ar muguru pret partneri. Šādā pozā partnerim būs vieglāk saudzīgi ievadīt dzimumlocekli.

Pēc kontakta vajadzētu apmazgāties un anālās atveres rajonu ieziest ar 2% Troksovazīna gelu – tas veicinās mikrotraumu dzīšanu, novērsīs iekaisumu rašanos.

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV/STS:

• Anālo seksu piekop tikai ar vienu pastāvīgu partneru, kurš nelieto intravenozās narkotiskās vielas. Ja Tavs partneris lieto intravenozās narkotiskās vielas – atsakies no šāda rakstura kontakta vai arī obligāti lieto prezervatīvu!
• Gadījuma rakstura seksuālo attiecību laikā izvēlies mazāk riskantu seksa veidu – masturbāciju vai orālo seksu;
• Gadījuma rakstura kontaktos – neatkarīgi no tā vai partneris ir pazīstams vai nepazīstams, anālā seksa laikā obligāti lieto prezervatīvu;
• Pasīvajam partnerim (kurā ievada) atšķirībā no aktīvā partnera (kurš ievada), pēc dzimumakta nav iespējams veikt specifiskus profilaktiskos pasākumus, lai izsargātos no inficēšanās ar HIV/STS. Pasīvais partneris ir vairāk pakļauts inficēšanās riskam.

Ja Tu ievadi dzimumlocekli

Pastāv risks gūt nelielas mikrotraumas un risks inficēties ar HIV, seksuāli transmisīvajām slimībām un citām slimībām, kuru ierosinātāji atrodas taisnajā zarnā.

Anālā seksa laikā arī ar pastāvīgu partneri nelietojot prezervatīvu, pastāv iespēja, ka urīnizvadkanālā nonāk zarnas mikroflora (zarnas nūjiņa,uc), kas var izraisīt nespecifiskus iekaisuma precesus urīnizvadkanālā un priekšdziedzerī.

STS (gonoreja, trihomoniāze,u.c.) taisnajā zarnā 50% gadījumos norit bez sūdzībām, tāpēc Tavs partneris var arī nezināt, ka ir slims. Arī sifilisa pirmajā stadijā, sifilītiskā čūliņā (šankrs) var atrasties taisnajā zarnā, kuru ne Tu ne tavs partneris var nezināt un nejust. Tāpēc pastāv liels rsks inficēties ar kādu no šīm slimībām.

Tā kā anālā seksa laikā praktiski vienmēr abiem partneriem rodas mikrotraumas, arī Tev pastāv risks inficēties ar HIV vīrusu.

Vadot dzimumlocekli uz iekšu, tas darbojas līdzīgi virzulim, kas cenšas visu aizvirzīt tālāk. Erekcijas stāvoklī dzimumlocekļa urīnizvadkanāla atverīte ir vairāk atvērta vaļā un nelietojot prezervatīvu, taisnās zarnas saturs (gļotas ar mikroorganismiem, fēces) tiek “dzītas” urīnizvadkanālā. Šī apstākļa dēļ ir liels risks, ka urīnizvadkanālā nonāks iekaisumu izraisīt spējīgi mikroorganismi.

Sūdzības var rasties 2-7 dienas pēc kontakta par nepatīkamu sajūtu urinācijas laikā (čurājot). Sūdzības var arī nebūt, ja iekaisumam ir hroniska norise. Hroniska priekšdziedzera gadījumā pirmās sūdzības var parādīties pēc 5 – 7 gadiem.

Sākumā var rasties dažāda rakstura seksuālas dabas traucējumi (priekšlaicīga ejakulācija, libido pazemināšanās u.c.); var būt velkošas, diskomforta sajūtas starpenē; urinācijas traucējumi (nepieciešamība urinēt naktī) un citas sūdzības.

Pēc kontakta var “piepampt” priekšādiņa, to novēro gadījumos, ja priekšādiņā rodas mikrotraumas, kurās iekļūst dažādi mikroorganismi (zarnu nūjiņa, gardnerella u.tt.). Parasti nākamā dienā pēc kontakta priekšādiņa kļūst bieza, apsārtusi, un to ir grūti pārvilkt pār dzimumlocekļa galviņu.

Biežākās traumas ir saitītes plīsums. Parasti sūdzības parādās uzreiz pēc dzimumakta – nepatīkama dedzinoša un sūrstoša sajūta dzimumlocekļa galviņas apakšpusē.

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV/STS:

• Anālā kontakta laikā – neatkarīgi vai labi pazīstams vai pilnīgi nepazīstams partneris – vienmēr lieto prezervatīvu!
• Gadījumā, ja ir viens pastāvīgs dzimumpartneris, kurš nelieto intravenozās narkotiskās vielas, un seksuālajās attiecībās Jūs nelietojiet prezervatīvu, būtu nepieciešams:

1. pirms kontakta, partnerim vajadzētu iztukšot taisno zarnu (veikt defikācijas aktu). Šim nolūkam aptiekās ir pieejamas speciālas mikroklizmas, pēc kuru ievadīšanas 5-10 minūšu laikā notiek vēdera izeja;
2. būtu vēlams, ja partneris ar klizmas palīdzību izskalotu taisno zarnu;
3. bagātīgi izmantot lubrikantus. Kārtīgi ieziežot gan dzimumlocekli, gan partnera anālo atveri. Īpašu uzmanību veltot dzimumlocekļa galviņai, tai skaitā urīnizvadkanāla atverei. Vēlams būtu izmantot antibakteriālus lubrikantus. Anālam seksam nebūtu vēlams izmantot lubrikantu ar Nonoksilonu (, jo tas var izraisīt zarnas gļotādas kairinājumu.
4. pirms dzimumlocekļa ievadīšanas, anālo atveri rūpīgi izmasēt ar pirkstiem, lai panāktu muskuļu atslābumu;
5. sākumā dzimumlocekli ievadīt ļoti lēnām un saudzīgi;
6. pēc dzimumkontakta noteikti vajag apmazgāties un būtu vēlams arī pačurāt;
7. pēc apmazgāšanās ieziest dzimumlocekli ar kādu pretsēnīšu vai pretiekaisuma ziedi.