Autors: Linda

Šis ir vaļsirdīgs stāsts par to, kāpēc kāds vīrietis pērk seksu par naudu. Kāpēc viņu saista pērkamā mīla?

„Joks tāds, ka pie mums valda stereotips: prostitūtu pakalpojumus izmanto tikai divi vīriešu tipi – bagāti biznesmeņi un nepatīkama izskata veči ar biezu naudas maku. Mēdz uzskatīt, ka  biznesmeņi pie pērkamām meitenēm dodas laika trūkuma dēļ, jo nesanāk veidot normālas attiecības, bet nesmukie veči – jo citādi nevar tikt pie smukām meitenēm. Tad, lūk, gan pirmie, gan otrie var atļauties neslēpt savus piedzīvojumus. Visiem pārējiem tas jādara. Un es piederu pie tiem pārējiem, būdams latviešu vīrietis “parastais”. Vismaz tāds priekšstats man radās no meiteņu stāstītā.

Esmu programmētājs, man ir visnotaļ pieklājīgi ienākumi un tāpēc varu atļauties seksu par naudu divas līdz trīs reizes mēnesī. To es daru bez draugu kompānijas un alkohola lietošanas, kas ir vēl viens mīts, ka vīrieši pie prostitūtām dodas sadzērušies un barā.

Mana pirmā pieredze

Pirmā reize man gadījās pilnīgi nejauši kādā vecpuišu ballītē. Man toreiz bija divdesmit gadu. Kāds jokmīlis piezvanīja uz „masāžas salonu” un izsauca trīs meitenes. Apkalpot paprāvo kompāniju meitenes atbrauca divu būdīgu miesassargu pavadībā. Tad, kad viņi visi ieradās, kompānija jau bija pajukusi un skaidroties nācās man. Tad es sapratu, ka ar attiecīgām iestādēm darīšanas jākārto konkrēti – cik daudz, cik maksā, kādi pakalpojumi, uz cik ilgu laiku, kādā veidā notiks apmaksa.

Man par laimi būdīgie miesassargi bija ar mieru vienoties par kompromisu un mums tika atstātas divas meitenes. Vienu no viņām es aizvedu uz savām mājām. Kopš tās reizes es nekad tā vairs neesmu darījis. To nedrīkst darīt personīgās drošības dēļ. Telefona numurs, ko lietoju, zvanot uz attiecīgām iestādēm, man ir atsevišķs, no privātā vai darba telefona nekad nezvanu. Tas arī nepieciešams drošībai.

Tā nakts, ko pavadīju ar pērkamo meiteni, man ļoti patika. Sekss bija lielisks un mēs vēl ļoti jauki papļāpājām. Mani toreiz pameta draudzene, kurā es biju ne pa jokam iemīlējies. Es to visu izstāstīju savai „viešņai”. Viņa savukārt padalījās ar savas privātās dzīves problēmām, kas, kā izrādījās, maz atšķīrās no citu meiteņu rūpju iemesliem.

Kad meiča devās projām, man diez kādēļ pavīdēja doma, ka viņa nepaņems naudu. Muļķīgi, protams! Bet toreiz man sajauca prātu draudzīgā atmosfēra, kurā noritēja mūsu tikšanās, kas krasi atšķīrās no mana toreizējā priekšstata par to, kā klients un prostitūta izturas viens pret otru. Protams, viņa naudu paņēma un tas man bija par mācību, ka, pirmkārt, attieksmei ir lietišķa būtība, neatkarīgi no tā, kā veidojas attiecības ar sievieti – vai tas ir tikai sekss vai vaļsirdīga saruna par personīgām tēmām. Neko vairāk tur nav ko gaidīt.

Ar to meiteni es satikos vēl pāris reižu viņas kopā ar kolēģi īrētajā istabā. Viņas “amata māsa” man iepatikās vēl vairāk un ar viņu es ik pa brīdim pavadīju laiku gandrīz gada garumā. Tad šī pati meitene man ieteica savas draudzenes un tās atkal savukārt savas. Tā es līdz divdesmit septiņu gadu vecumam biju savācis diezgan daudz zināšanu par  intīmpakalpojumu izmantošanu.

Vietas un lietošanas noteikumi

Nekad nemeklēju meitenes uz ielas. Mani mulsinātu tas, ka citu acu priekšā veiktu tik delikātu aktu. Tikai vienreiz, būdams komandējumā, es iekritu azartā, meklējot svešā pilsētā intīmpakalpojumus. Un mani arī neinteresē ne nepilngadīgas, ne piedzērušās vai apsitušās, ne izmisušās. Par izmisušām es sauca dāmas, kas naudas trūkuma dēļ izgājušas uz ielas un piekrīt darīt visu par viszemāko samaksu. Tādu dāmu vidū, pirmkārt, izplatītas seksuāli transmisīvās slimības, otrkārt, viņas, kā likums, ir psihiski nestabilas. No tādām sievietēm es baidos.

Kādreiz es izmantoju sludinājumus presē. Tie pakalpojumi, kas tur tiek reklamēti, ar garantiju nodrošina kvalitatīvu servisu. Tikai, ja tu neesi pastāvīgs klients, var gadīties, ka dabūsi to preci, kurai ir ne visai labs noiets. Dažas reizes es pasūtīju sev divas meitenes – tas spēcīgāk uzbudina, tāpēc meiteņu izskatam vairs nav tik liela nozīme. Tagad es izmantoju internetu, kur var aplūkot meiteņu bildes.

Reiz ziņkāres dzīts pasūtīju „bargo kundzi”. Īpaši lielā sajūsma par to nebiju. Man labāk patīk klasisks sekss un masāža. Īpaši, ja masāža tiek veikta ar visu ķermeni.

Meitenes ir dažādas

Ja kāds iedomājas, ka vissenākās profesijas pārstāves visas kā viena ir modeles tipa meičas, tad viņš stipri maldās. Viņas ir tik dažādas – gan tuklas, gan ar neglītu figūru utt. Izskatam īstenībā nav pārāk liela nozīme, galvenais, lai viņai ir pieredze un talants. Arī vecumam nav nozīmes. Man pēdējā laikā iepatikusies viena četrdesmit piecus gadus veca dāma, ar kuru esmu vairākas reizes ticies un domāju tikties vēl.

Bet vispār es pret visām meitenēm labi izturos. Gadās pa kādai muļķītei, bet lielāko tiesu viņas visas ir dzīvesgudras sievietes ar saviem plāniem. Mūžīgi strādāt šo darbu viņas negrasās. Es neuzskatu, ka prostitūcija sievietei ir neizbēgams ceļš uz pagrimumu. Viņas labi nopelna un, prātīgi apejoties ar naudu, ir iespējams uzsākt nelielu biznesiņu.

Esmu gājis pie prostitūtām un iešu arī turpmāk

Kāpēc es tā daru, nevaru atbildēt. Bet pavisam droši varu teikt, ka ne tāpēc, ka man būtu problēmas privātajā dzīvē. Man ir lieliskas attiecības ar sievu un gultā mums ir visnotaļ jauki un brīnišķīgi. Man ir šādi tādi klikšķi, ko sieva ne visai atbalsta. Viņai ne visai patīk orālais sekss. Sieviešu žurnāli apgalvo, ka tieši tāpēc, ka sieviete atsakās gultā kaut ko darīt, vīrieši iet pie prostitūtām. It kā uzlabojot savu ”meistarību” varēšot pievērst vīra seksuālo interesi tikai sev.

Nav tiesa! Īstenībā, ja sekss ir ar tuvu un mīlamu sievieti, tur iesaistītas emocijas un jūtas. No tā, vai tikko pārdzīvots strīds vai jūtu uzplūdi vienam pret otru, ir atkarīgs ļoti daudz.

Protams, prostitūta nekad nezaudēs kontroli pār sevi, kā to varētu izdarīt sieviete kas atrodas blakus gultā, jo mīl tevi. Bet tajā pašā laikā partneres sajūtas tā kā vairāk attiecināmas uz emocijām nevis pašu seksu. Nevajag domāt, ka par naudu meitene neko nejūt. Jo lielāku entuziasmu izrāda klients, jo ar lielāku atdevi strādā meitene.

Mani, patiesībā, uzvelk tas, ka prostitūtu apmeklēšana ir tā kā nelegāls pasākums. Tā ir bīstama spēle, bet aizraujoša – tu samaksā un nosaki noteikumus. Un ir vēl viens vilinošs moments seksā par naudu: tas, ka to dara sievietes, kurām ir īpaša attieksme pret seksu. Es nerunāju, par tām, kuras nodarboties ar prostitūciju tiek piespiestas.  Es runāju par tām, kurām patīk darīt TO, un šī attieksme būtu pielīdzināma vīriešu attieksmei pret seksu. Tāpēc jau mani velk pie viņām. Mēs it kā esam slepeni sabiedrotie, kas negrib neko daudz zināt viens par otru.

Es gan reizēm iedomājos, ka pret šīm meitenēm es izturos kā pret saviem džekiem, kas mani saprot bez vārdiem, lai arī viņām ir savi trūkumi.”