Seksa ballīte, kas mainīja manus pasaules uzskatus

Seksa ballīte var būtiski mainīt jūsu pasaules uzskatus. Vismaz tā notika ar portālā Men’s Health publicētā raksta autoru Zahariju. Ko viņš saprata un par ko domāja pēc šāda veida pasākuma apmeklēšanas, jūs uzzināsiet, lasot stāstu, kuru viņš tālāk pastāstīs pats. 

“Puišiem jābūt kailiem – tikai ar tauriņiem,” draugs man paziņoja, traucoties automašīnā. “Mums jācenšas pakalpot visām tur esošajām sievietēm. Ja viņa alkst vīnu, tas jāielej glāzē. Ja krēslam nolūzt kāja, metamies četrrāpus un par sēdekli piedāvājam savu muguru.” 

Seksa ballīti pirmo reizi apmeklēju, kad man bija 24 gadi. Tajā laikā tā atradās stundas brauciena attālumā no manām mājām Bostonā. Pārkāpjot šīs greznās mājas slieksni, es jutos pilnīgi nesagatavots tam, kas, iespējams, mani sagaidīs. 

Es biju izsalcis pēc seksa. Es pēc tā alkstu arī tagad. Man patīk satikties ar jaunām partnerēm. Man patīk neparastas lietas, es uzbudinos, ja kāds mani vēro, un arī pats neatsakos būt skatītāja lomā. Vienmēr ar lielāko prieku izmēģinu seksa rotaļlietas, pievienojos grupu seksam utt. Neskatoties uz to visu, tajā brīdī es jutos apmulsis – es jutos tur lieks (acīmredzot, es tā arī izskatījos). 

Protams, mani brīdināja par to, ko no tās sagaidīt. Mani vislabāk informēja 31 gadu vecais draugs – noteikti ne iesācējs seksa ballītēs. Bet tā vai citādi es biju pārsteigts. Kāpēc? Lai to saprastu, jums tas vienkārši ir jāpiedzīvo pašiem uz savas ādas.

Šķiet, ka biju tur jaunākais 

Vīriešu vidējais vecums bija apmēram 40 gadi. Starp citu, man nācās apmierināt arī kādas sešdesmitgadīgas sievietes vajadzības. Es pievērsos alkoholam viena vienīga iemesla dēļ – cerot nomierināties un kaut cik atslābināties. Tikai pēc trim neatšķaidītām tekilām es jutos brīvāk, tāpēc sāku ievirzīt sarunas ar apkārtējiem. Es staigāju pa zāli pilnīgi kails un vaicāju sievietēm, vai viņas vēlētos iedzert. Kad kāda teica: “Ak, mīļumiņ, atrodi mani vēlāk,” es sarāvos: šādi vārdi mani gan uzbudināja, gan biedēja. 

Pēc kāda laika mājas īpašnieki saaicināja visus vienā telpā un iepazīstināja mūs ar dažiem pamatnoteikumiem. “Jūs varat nodarboties ar seksu jebkur mājā, izņemot virtuvi un bērnu istabu,” pāris paskaidroja, tajā pašā vakarā atstājot bērnus vecvecākiem. “Tuvība ir atļauta tikai ar nepārprotamu otras personas piekrišanu,” viņi teica. Tika sniegts vēl viens ieteikums, kas netika dzirdēts nevienā citā seksa ballītē vai klubā (vēlāk man nācās apmeklēt vairākus desmitus šādu vietu!). Saimnieki ieteica pēc iespējas detalizētāk pateikt jūsu izvēlētos seksuālos nodomus un vēlmes un beigās pateikt: “Ja tas jums ir pieņemams, jūs mani vēlāk atradīsit.”

Jā, uzaicinātajam būs daudz vieglāk noraidīt piedāvājumu, nepasakot neko aizvainojošu. “Ja sarunu biedrs jūtas ieinteresēts, viņš noteikti jūs atradīs. Un, ja nē, tad nebija lemts,” paskaidroja ballītes vadītāji. Tātad – bez aizvainotām jūtām, bez neērtiem mirkļiem un bez sarežģītām situācijām, no kurām grūti izkļūt.

Tajā naktī es nemīlējos parastajā veidā

Mans loceklis bija tik nervozs, prasot tik daudz spēka, lai to noturētu saceltu. Tomēr es apmierināju dažas sievietes mutiski. Viņas bija gandrīz divreiz vecākas par mani, bet tas nebija svarīgi, jo tas, ko es piedzīvoju, bija vienkārši fantastiski. Es redzēju savas partneres glāstam citas, kad viņas tuvojās ekstāzei. Bija patiess prieks viņas vērot. 

Es acīmredzami nevarēšu pateikt pat vismaz viena cilvēka vārdu, ko es tajā vakarā skūpstīju. Bet es zvēru, ka šī liktenīgā izklaide man iemācīja dažas lietas, kas mainīja manu līdz šim pieņemto attieksmi un pat mainīja manu domāšanu.

Pirmkārt, es sapratu, ka sekss var būt rotaļīgs!

Es redzēju ceļos nometušos vīrieti ar cieši saspiestiem sēkliniekiem (tas bija dominatrix profesionāles darbs), bet šīs ainas galvenais vadmotīvs joprojām bija smiekli. 

Līdz šai naktij es seksuālās dzīves raksturošanai biju izmantojis tādus vārdus kā “pārsteidzošs”, “vienreizējs”, “kaislīgs”, “vētrains” vai dažas līdzīgas lietas. Bet man nekad nešķita, ka sekss ir jautra nodarbe. Tā vietā es tagad ar pārliecību varu teikt, ka sekss, manuprāt, var būt ne tikai fiziska izklaide, bet tam jābūt arī rotaļīgam. Iemīlējušies cilvēki var gan pasmaidīt, gan pasmieties. Sekss nav jāuztver kā nopietna nodarbošanās. 

Tagad padomāsim par to, kas tiek rādīts pornogrāfiskajās filmās. Seksu atdarinošie pāri nekad nesmejas: abi smagi strādā. Arī es kādreiz gribēju, lai visas manas partneres man saka: “Ak, jā, Zahs bija kolosāls. Viņš bija tik kaislīgs un tik nenogurdināms.” Tā vairs nav. Dažreiz, protams, es joprojām iejūtos Terminatora lomā, taču arvien biežāk priekšroku dodu seksam, ko var raksturot kā nenopietnu, pļāpīgu, rotaļīgu, vējainu un (obligāti!) JAUTRU. 

Otrā lieta, ko es toreiz sapratu, bija tā, ka cilvēki, kas apmeklē seksa ballītes, nav īpaši – viņi ir tādi paši kā es vai jūs.

Es zinu, cik banāli es tagad runāju, bet tas, ko es saku, ir tīra patiesība. Šādas vietas apmeklē grāmatveži, skolotāji, ārsti, pilsoņi ar mazbērniem un neskaitāmi citi, kas vēlas vienkārši izklaidēties. Šie cilvēki ir atvērti domājoši, iecietīgi, seksu uztver kā pozitīvu parādību un viņiem nav aizspriedumu. Tāpēc daudzi mani draugi ir tieši tie, kurus es satiku seksa ballītēs. (Nē, es ar viņiem nemīlējos.) Mani piesaista neierobežotas personības, ar kurām es varu brīvi apspriest lolotās vērtības. 

Ir vēl viena lieta, ko es sapratu, apmeklējot seksa ballītes. Tās ir mainījušas manu attieksmi gan pret sabiedrību, gan sevi. Es prātoju, kāda varētu būt pasaule, ja cilvēki nesarauktu pieri, izdzirdot vārdu “sekss”. Galu galā šajās ballītēs, kā jau teicu, piedalās vienkārši pilsoņi, tie paši, ar kuriem mēs neizbēgami sastopamies uz ielām. Bet, ja tā, tad kāpēc nav pieņemami vērsties pie cilvēka, ar kuru jūs jūtat savstarpēju uzticību, un vienkārši jautāt: “Varbūt tu vēlies darīt to un to? Ja tā, tu zini, kur mani meklēt.” Es nevēlos, lai mans priekšlikums izklausītos pēc kaut kāda ārprātīgi atbrīvota hipija (lai gan es dažreiz domāju, ka tāds esmu), bet mēs vismaz varētu mēģināt būt godīgāki, atvērtāki un mazāk kritiski, ja runa ir par seksuālām vēlmēm.