Sekss nūdistu pludmalē – pieredzes stāsts

Lai arī Latvijā pieejamās oficiālās nūdistu pludmales ir teju uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, citviet pasaulē tās ir visai iecienītas atpūšanās vietas. Kāda sieviete atklāti dalās savā pieredzē – sekss nūdistu pludmalē.

“Mēs ar Niku bijām kopā jau gadu, kad nolēmām doties savās pirmajās brīvdienās kā pāris, un, izskatot visus ceļojumu bukletus, par galamērķi izvēlējāmies Horvātiju. Lai gan mēs jau praktiski dzīvojām kopā, ideja par veselas nedēļas pavadīšanu kopā, kuras laikā varēsim veltīt uzmanību tikai viens otram, lika tauriņiem lidināties manā vēderā.

Seksuālā ziņā mēs bijām diezgan azartiski. Mēs bijām gatavi uz visu: klusu stūrīti kādās draugu kāzās vai pat seksu brīvā dabā.

Brīvdienas bija tīrā svētlaime. Mēs joprojām atradāmies savā “medusmēneša fāzē” un visu dienu atpūtāmies pludmalē, pēc tam pavadot laiku mīlējoties viesnīcas istabiņā. Ceturtajā dienā mēs ar laivu no Dubrovnikas devāmies uz mazu saliņu. Šeit bija tikai viena pludmale, bet, ieraugot zīmi pie ieejas, un bonusā vēl apkārt klejojošos kailos cilvēkus, sapratām, ka tā nav parasta pludmale.

Neviens no mums nekad iepriekš nebija bijis nūdistu pludmalē, un sākotnēji savas domas paturējām pie sevis, jūtoties mazliet uzjautrināti. Mēs nebijām plānojuši būt kaili, bet visi skatījās uz mums, un mēs sākām justies neērti ar drēbēm mugurā. Es redzēju sievieti, kura nevarēja novērst skatienu no Nika, un man sāka iepatikties ideja būt kailai citu priekšā, it īpaši tāpēc, ka viņiem acīmredzami patika redzētais.

Niks devās peldēties, un, kad es palūrēju uz viņu pār savu saulesbriļļu malu, sapratu, ka visi pārējie arī skatās uz viņu. Visas acis bija vērstas uz viņa locekli. Redzot, kā visa pludmale viņu vēro, es neticami uzbudinājos.

Vietiņa, kur bijām apgūlušies, bija paslēpa akmeņos. Kad Niks atgriezās no peldes, es nolēmu, ka mēs neviena nemanīti varētu ļauties vienam ātrajam seksiņam. Steidzīgi skūpstoties, mēs nevarējām tērēt laiku – ikviens varēja pēkšņi mūs pieķert.

Niks sāka maigi glāstīt manus krūtsgalus, un es pret savu kāju jutu, kā viņš kļūst ciets. Pastiepusi roku, es virzīju viņa uzbriedušo locekli sevī. Viņš lēnām kustējās uz priekšu un atpakaļ, cenšoties būt apdomīgs, un es aizvēru acis, pilnībā aizmirstot, kur atrodos. Kad Niks sāka kustēties ātrāk, es čukstus izdvesu, “stiprāk”, un atvēru acis, lai ieraudzītu krāšņu vīrieti, kurš stāvēja uz klints mums blakus, tikai dažu metru attālumā, aizrautīgi raugāmies uz mums. Es noelsos, un Niks arī viņu pamanīja, bet neviens no mums neiebilda.

Es noķēru vīrieša skatienu, kamēr viņš vēroja, kā mēs abi baudas augstumos gūstam orgasmu. Ļaut svešiniekam pievienoties, pat no attāluma, bija neticami uzbudinoši. Pirms es paspēju pamirkšķināt acis, vīrietis jau bija pazudis tikpat ātri, cik parādījies.

Atlikušo pēcpusdienu mēs palikām savā vietā, jūtoties nerātni un nokautrējušies katru reizi, kad kāds gāja mums garām, nenojaušot par to, ko mēs tikko esam darījuši. Noķērām pēdējo laivu atpakaļ uz Dubrovniku, un, baidoties, ka mūsu vērotājs mūs atpazīs, paslēpāmies zem saulesbrillēm un cepurēm. Mēs viņu neieraudzījām, lai gan kaut kur dziļi sirdī es to vēlējos. Kad es domāju par brīdi, kad mūs pieķēra, es joprojām satraukumā drebu. Tagad es zinu, ka ir vērts uzņemties šādus riskus.”