Simonai* ir nedaudz pāri divdesmit, un viņa izskatās kā jebkura cita augstskolas studente. Viņa ir skaista, ģērbusies plēstos džinsos un kedās – garāmgājēji nekad neiedomātos, ka viņa strādā par eskorta meiteni. Simona strādā augstas klases eskorta aģentūrā, vienā vakarā nopelnot vairāk naudas, nekā vairums studentu nopelna viena mēneša laikā. Jau pēc piecu minūšu ilgas sarunas var saprast, cik viņa ir inteliģenta – viņa zinoši runā par aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem — ne tas, ko varētu sagaidīt no stereotipiskas šīs profesijas pārstāves. (Ieskaties arī šeit: Eskorta meitenes atzīšanās: Es savus klientus iedalu kategorijās).
“Primāri es esmu “es” un tikai tad – “eskorta meitene“, viņa saka. “Es daru savu darbu, jo man tas patīk. Darbs seksa nozarē, protams, joprojām ir ļoti stigmatizēts, tāpēc es par to nevienam nestāstu, taču daudziem ir tik greizs priekšstats par to, ko patiesībā nozīmē būt eskorta meitenei. Lielākoties mans darbs nemaz neietver nodarbošanos ar seksu.” Simona labprāt piekrita runāt ar mani par savu pieredzi šajā nedaudz neparastajā darba jomā.
Kā tu izlēmi sākt ar to nodarboties?
Es diezgan ilgi par to domāju. Es gribēju kaut ko tādu, kas man dotu adrenalīnu. Man likās, ka mana dzīve ir ļoti parasta, it kā es varētu tā dzīvot jebkur citur pasaulē. Es gribēju kaut ko vairāk, kaut ko interesantāku, kas manī radītu satraukumu. ‘Iegūglēju’ šo tēmu un atradu dažādus variantus. Man nav vēlēšanās kļūt par pilnas slodzes eskortu, tāpēc priekš manis darbs aģentūrā ir labākais variants, jo mani atbalsta citas meitenes un priekšnieks, kurš veic visas drošības pārbaudes.
Kāda bija tava pirmā pieredze?
Pēc sarunas ar manu tagadējo priekšnieku man tika iedots tāds kā “izmēģinājuma brauciens”. Es satiku savu pirmo klientu vienā no Rīgas greznākajām viesnīcām. Godīgi sakot, kopš brīža, kad viņu satiku, es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Es pavadīju lielisku vakaru, un kopš tā laika esmu satikusi daudz interesantu cilvēku un guvusi patiešām interesantu pieredzi.
Vai tavi vecāki vai kāds no taviem draugiem zina, ar ko tu nodarbojies?
Nē, maniem vecākiem nav ne jausmas, un es no sirds ceru, ka tas tā arī paliks. Man ir bail iedomāties, ko teiktu mana māte!
Kad es sāku, es pastāstīju trim saviem tuvākajiem draugiem, un viņi ir bijuši ļoti atbalstoši — viņi saprot un respektē manu nostāju. Esmu teikusi vēl dažiem cilvēkiem, bet pārāk to nereklamēju.
Vai tu mēdz nervozēt, pirms satiec klientu?
O, jā! Katru reizi, pirms eju uz satikšanos, es lūdzu Dievu. Zinu, zinu, tas izklausās smieklīgi, bet tas ir mans veids, kā atslābināties, nomierināties. Es vienmēr nervozēju, bet tādā labā nozīmē – tas vairāk ir tāds kā patīkams uztraukums un gaidas.
Sākumā es bieži uztraucos, jo bažījos, ka ar mani kaut kas notiks drošības ziņā, taču tagad esmu sapratusi, ka šie vīrieši patiesībā riskē daudz vairāk nekā es. Visi trumpji ir meiteņu rokās: mēs sakām galīgo vārdu jebkurā lēmumā, un, ja mums šķiet, ka klients ir aizdomīgs, mēs varam viņu iekļaut melnajā sarakstā! Es sazinos ar savu priekšnieku gan pirms, gan pēc satikšanās, tāpēc viss ir ļoti droši un strukturēti. Bet jā, pirms katras jaunas tikšanās vienmēr ir jūtams satraukums!
Kas ir tavi tipiskie klienti? Kāpēc šie vīrieši maksā par eskorta meitenes satikšanu?
Mans vidējais klients ir aptuveni 40 gadus vecs, precējies, parasti ar bērniem, kuri, iespējams, nav nemaz tik daudz jaunāki par mani. Viņi parasti ir veiksmīgi lielu uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji, arī ārsti vai juristi — pārsvarā zinātnisku jomu pārstāvji. Dažādas izcelsmes, valstis, karjeras un reliģijas. Tik dažādus cilvēkus es savā reālajā dzīvē diez vai būtu satikusi.
Runājot par to, kāpēc viņi maksā par seksu, lielākā daļa manu klientu ir apprecējušies savos jaunības gados, un darba dēļ viņiem visiem nākas daudz ceļot. Tā ir ļoti vientuļa dzīve, tāpēc bieži vien viņi maksā par meiteni, ar kuru viņi var vienkārši pavadīt laiku, ļauties tuvībai un draudzībai, jo viņiem tā trūkst savā personīgajā dzīvē.
Kas tev patīk savā darbā?
Tikšanās ar patiešām interesantiem cilvēkiem. Nopietni! Es satieku tik atšķirīgus cilvēkus. Un parasti izcili pavadu laiku. Man patīk dinamika, jo neviens nevienu nenosoda. Ne viņš, ne es neesam tādā pozīcijā, lai viens otru nosodītu.
Vai ir kas tāds, kas tev nepatīk?
Jā, protams, tāpat kā jebkurā citā darbā. Dažreiz man ir klienti, kas lūdz, lai nāku “seksīgi” ģērbusies, jo viņi gribēs mani izvest sabiedrībā, aizvest iepirkties vai darīt kaut ko citu. Viņi vēlas izrādīties publiski, lai gan visiem ir skaidri redzams, ka šis vīrietis ir daudz vecāks par mani. Šādās situācijās cilvēki vienkārši zina, ka esmu eskorta meitene, un man tas šķiet ļoti neērti.
Vēl, kas dažreiz šķiet ļoti grūti – nepārtraukti uzklausīt citu cilvēku problēmas. Es viņiem esmu tāds kā uzticības burbulis. Protams, viņiem ir atļauts dalīties ar mani savās personiskajās problēmās. Man patīk mēģināt palīdzēt cilvēkiem, bet citreiz viņu problēmu uzklausīšana nopietni ietekmē manu garastāvokli.
Kādas, tavuprāt, ir labas eskorta meitenes?
Labas eskorta meitenes savam klientam vienmēr liks justies brīvi, relaksēti, neradīs lieku saspringumu. Lielākoties tas patiesībā nemaz nav sekss — tā ir runāšana ar cilvēkiem. Mana aģentūra īpaši koncentrējas uz to, lai eskorta meitenes būtu izglītotas un inteliģentas. Tev ir jāprot uzklausīt un tev patiesi ir jārūp šim cilvēkam. Mans darbs ir daudz vairāk saistīts ar to, nevis seksu.
Kas ir dīvainākā lieta, ko tev kāds ir lūdzis darīt?
Reiz mani sasēja; tas bija smieklīgi. Kopumā lielākajai daļai manu klientu nav īpašu dīvainību. Mans otrais klients lika man uzvilkt ādas kleitiņu, viņš man aizsēja acis un pieslēdza rokudzelžos pie savas gultas. Es domāju, ka mēs nodarbosimies ar seksu, bet viņš man vienkārši veica ne pārāk labu masāžu. Tas arī bija viss. Mēs pat nenodarbojāmies ar seksu.
Ko tev ir sniegusi šī darba pieredze?
Oj, ļoti daudz! Kopš sāku strādāt par eskorta meiteni, esmu uzzinājusi vairāk par cilvēkiem un cilvēka dabu, nekā jebkad agrāk, un tas man ir iemācījis lasīt cilvēkus. Es nezinu, kā to aprakstīt, bet tagad varu vienkārši paskatīties uz vīrieti un precīzi zināt, ko viņš vēlas.
Esmu arī daudz uzzinājusi par sevi. Es nedomāju, ka tas mani ir kā īpaši mainījis, bet tas liek man domāt savādāk par tādām lietām kā sekss, attiecības un mīlestība.
Man jājautā: cik tu nopelni?
Es nopelnu 300 eiro stundā. Vidēji es nopelnu 1300 nedēļā. Ja es gribētu, es varētu strādāt katru vakaru un nopelnīt daudz vairāk, bet tas jau vairs nebūtu normāli. Priekš cilvēka, kurš vēl nav pabeidzis augstskolu, tā ir pārāk liela summa.
Kāds, tavuprāt, ir izplatītākais stereotips, kas saistīts ar darbu seksa industrijā?
Ka tas tiek darīts piespiedu kārtā, ka sievietes no tā negūst nekādu prieku un ka viss ir saistīts tikai ar seksu. Es zinu, ka, ja šī intervija notiktu ar kādu, kas darbojas citā seksa industrijas sfērā, manis nosauktās lietas varētu būt patiesas, taču augstas klases eskorta meiteņu darbs noteikti vairāk ir attiecināms, ja tā var teikt, uz draudzēšanos un komunikāciju, nevis seksu, un lielākā daļa meiteņu, kas to dara, to dara pieredzes nevis naudas dēļ. Un neviens mūs nespiež to darīt, tā ir mūsu pašu izvēle.
Joprojām pastāv daudz aizspriedumu. Vai tev ir bijusi kāda negatīva pieredze šī iemesla dēļ? Ko tu domā par aizspriedumiem pret seksa pakalpojumu sniedzējiem?
Manuprāt, lielai daļai cilvēku šķiet pilnīgi nedabiski, ka sieviete patiešām izbauda seksu un vēlas kļūt par eskorta meiteni vai prostitūtu pēc savas gribas. Lai gan nauda ir ļoti, ļoti laba — daudz vairāk, nekā mēs jebkad varētu cerēt nopelnīt šajā vecumā jebkurā citā profesijā, daudzas no mums to dara tieši pieredzes un gandarījuma dēļ, ko saņemam. No sirds varu teikt, ka man tas ļoti patīk.
*Vārds ir mainīts.
