Trioloģija ‘’Greja 50 nokrāsas’’ nav populāra tāpat vien! Mežonīgu seksuālo fantāziju un kaislīgas iekāres esamība ir pavisam normālas parādības, lai gan vairākums no mums nemaz nav gatavi atzīt, ka mūsu prātos mīt arī pa kādam draiskajam velniņam, kas nespēj vien pārstāt domāt par dažnedažādām īpatnējām seksuāla rakstura izdarībām. Vēlme seksā izmēģināt ko pavisam jaunu un vēl nepieredzētu mīt kā vīriešu, tā arī sieviešu prātos. Interesanti seksa piedzīvojumi un jaunu fantāziju un ideju ieviešana dzīvē katrā mīlēšanās reizē – tas viss var piešķilt jaunu dzirksteli jūsu seksuālajā dzvīe. Seksuālā fantāzija var būt tik gaužām vienkārša kā mežonīga un kaisles pilna ņemšanās sesija tavā vannasistabā, gan arī daudz kas radošāks, piemēram, nodarbošanās ar netīru un izteikti piedauzīgu seksu, kādā īpaši eksotiskā lokācijā.
Ja arī tev ir nācies saskarties ar situāciju, kurā tu vairs neesi spējīgs kontrolēt savu vēlmi pēc mežonīga seksa, taču, kāda iemesla dēļ neesi spējīgs šīs iegribas realizēt īstajā dzīvē, ir īstais laiks piešķirt savai gultas pasaulei nedaudz asumiņa. Dodaties mājup, taču nespējat sagaidīt to brīdi, kad varēsiet nobaudīt aizliegto augli? Kāpēc gan neļauties šai netīrajai nodarbei savas automašīnas plašumos? Vairākums cilvēku, pēc ļaušanās kaislīgam seksam, atrodoties transportlīdzeklī, secina, ka sekss mašīnā ir patiesi baudāms un ir viens no ātrākajiem veidiem, kā nomierināt savu vai partneres seksuālo hormonu pieplūdumu ķermenī. Ja esat pārliecināti par savu labsajūtu ciešās un slēgtās telpās, tad mīlēšanās mašīnā ir tieši tā lieta, kas varētu jūsu attiecības nedaudz sapurināt; bez liekas laika tērēšanas – apmieriniet viens otru ar rokām un lieta darīta!
“Stāsts par to, kā patiesība vienmēr nāk gaismā. Varbūt tā ir mācība, vai varbūt tā ir vienkārši rūgta pieredze. Es nerunāšu par to, cik man ir žēl vai cik slikta es citiem šķietu. Es to nenožēloju, nekad neesmu to nožēlojusi. Es biju precēta sieviete, bet paralēli laulībai man bija mīlas dēka. Ne tāpēc, ka nemīlēju savu vīru – man vienkārši bija jautrāk šādi dzīvot. Esmu kaislīga sieviete, un dzīve bez kaislības man bija ļoti garlaicīga.
Mēs apprecējāmies jauni, tāpēc nav pārsteidzoši, ka laika gaitā aizraušanās izplēn un mēs viens otram kļuvām neinteresanti.
Attiecības ar vīru bija labas, sapratāmies, nestrīdējāmies. Bet mums vienmēr trūka kaislības. Mans vīrs bija mierīgāks nekā es, tāpēc laika gaitā es vienkārši pielāgojos viņa tempam un veidam.
Neplānoti es satiku vīrieti, kurš bija ļoti simpātisks. Bija interesanti ar viņu komunicēt. Un sekss bija nereāls. Kad es pirmo reizi pārgulēju ar viņu, es prātoju, kur viņš ir bijis visu manu dzīvi. Tādu sajūtu ar savu dzīvesbiedru nebiju piedzīvojusi nekad.
Šo romānu slēpu apmēram pusgadu. Negribēju izjaukt ģimeni vienas vai divu kļūdu dēļ.
Joprojām atceros vienu tikšanos ar savu mīļāko. Pēc darba man ar vīru bija jāiet uz teātri. Bet neilgi pirms došanās prom no darba es satiku savu mīļāko. Toreiz mūs pārņēma spēcīga iekāre. Mēs kā traki sākām skūpstīties un pieskarties viens otram. Pēkšņi kaisles virpulī sadzirdēju krakšķošu skaņu, it kā kaut kas būtu saplīsis.
Pēc visa notikušā es pamanīju, ka viņš mirkļa iespaidā bija saplēsis manu apakšveļu. Tā kā man bija jāsteidzas, ieliku apakšveļu somā un metos pie vīra.
Vēlu vakarā, kad bijām jau mājās, devos uz dušu nomazgāties. Saplēsto apakšveļu pirms tam izmetu miskastē.
Kad atgriezos no dušas, mani gaidīja sašutis vīrs ar saplēsto apakšveļu rokās. Sākās jautājumi, izcēlās konflikts. Protams, tajā brīdī atklājās visa patiesība. Izrādījās, ka viņam kādu laiku jau bija aizdomas par manu romānu, viņš tikai klusēja un man neko neteica.
Ja nebūtu šī viena misēkļa, viņš, iespējams, nekad nebūtu apstiprinājis savas aizdomas. Es neesmu redzējusi savu mīļāko kopš tās nakts. Ar vīru izšķīrāmies, jo viņš nevarēja piedot un saprast manu nodevību. Par aizraušanos un mīlestību palikušas tikai atmiņas.”
Es nekad īsti neesmu identificējusies ar feministisko-princešu sugu, un tomēr te nu es esmu: anālā karaliene. Dažas sievietes piedzīvo vaginālo orgasmu, dažas nē. Dažas var beigt no krūtsgalu stimulācijas, bet citas nevar. Es ietilpstu to sieviešu kategorijā, kurām ir aizliegts nodarboties ar anālo seksu viesnīcās, jo es nespēju kontrolēt savu ‘baudas trokšņu’ skaļumu.
Ne jau vienmēr es biju no tām, kuras ņem no aizmugures. Tāpat kā daudzas jaunas sievietes, es sapratu, ka taisnās zarnas integritāte ir līdzvērtīga rakstura integritātei, tāpēc daudzus gadus lepni atturējos no ziņkārības bāzt lietas savā dupsī. Ilgu laiku raksturoju sevi kā “kinky” un “seksuāli atbrīvotu” un tajā pašā laikā nosodīju anālo seksu un tos, kas ar to nodarbojas. Ļaujiet man paskaidrot – nevienam nav uz to jāparakstās, lai sevi tā sauktu – vienkārši mans arguments par anālā seksa nepieņemšanu bija puritānisks un tāpēc liekulīgs. Man bija daudz darāmā, lai augtu (dibenbaudas ziņā).
Pat zaudējot savu vaginālo ziediņu, mani pārņēma doma, ka manu kā sievietes vērtību palielināja neskarta jaunavības plēve. Tā tas bija arī ar manu pakaļgalu: anālais sekss padarītu mani netīru un piedauzīgu, tāpēc tam ir jāpaliek par ‘Neskarto Zonu’ (ja vien es būtu zinājusi).
***
Tad kādu nakti es atklāju tekilu un skaļā balsī mudināju savu draugu doties pa mazāk zināmo ceļu — bez lubrikanta. Ikviens, kam ir bijis anālais sekss, sarauc pieri, lasot šo teikumu, un tas ir pamatota iemesla dēļ: veiksmīga anālā seksa atslēga tiem no mums, kam tas patīk, ir bagātīgs lubrikanta daudzums.
(Protams daži vēlas, lai tas sāp, un arī tas ir forši. Bet es šeit runāju par savu pēcpusi, nevis kādu citu.)
Jebkurā gadījumā sākotnējais mēģinājums bija sāpīgs, tomēr pat no tā mana ziņkāre tika uzbudināta. Šī īsā tūpļa izpēte manī kaut ko pamodināja — burtiski — un, lai gan es nebiju pilnībā tikusi vaļā no sākotnējiem aizspriedumiem, sāku pieņemt, ka manā seksuālajā nākotnē ir daudz darāmā.
Godīgi sakot, ne jau sāpju draudi mani atturēja visus šos gadus. Tie bija iesakņojušies priekšstati: ka mana seksualitāte ir izrāde citiem, ka visa plašā sabiedrība to tagad vērtēs. Mans neskartais auglis tobrīd nezināja, ka sodomija iegūst savu (pilnīgi nepamatoti) slikto slavu, jo tā ir saistīta ar homoseksualitāti. Tāpēc ir īpaši skumji, ka tik ilgu laiku no tās izvairījos muļķīgu uzskatu dēļ. Savā ziņā mana atteikšanās nodarboties ar anālo seksu padarīja mani līdzvainīgu jau tā marginalizētas kopienas apspiešanā.
Par laimi, esmu diezgan pārliecināta, ka esmu atbrīvojusies no šīm muļķībām, kļūstot par īstu anālo čempionu.
Es pajautāju tam pašam vīrietim, kurš mani ‘izklaidēja’ koledžā — un ar kuru es vēlāk apprecējos —, vai viņš būtu pagodināts oficiāli noplūkt manu anālo ziedu, pirms es to atdodu kādam citam. Un no tā brīža nekādas citas seksuālas darbības nevarēja konkurēt. Es pat vairākus mēnešus tikos ar kādu, kura dzimumloceklis formāli nesastapa manu maksti, jo kāpēc gan tas būtu vajadzīgs?
***
Ne visas sievietes izjūt tādu baudas līmeni, kādu es gūstu no anālās spēles, kas padara šīs sāgas beigas vēl skumjākas. Mans entuziasms par anālo atveri kopā ar pārāk lielu libido faktiski pazemināja manu taisnās zarnas integritāti, un tagad tā pie jebkuras pārmērīgi lielas slodzes plīst, tāpēc manas anālā seksa dienas ir beigušās. Es saprotu, ka cilvēka gremošanas sistēma tūkstošiem gadu ir dabiski veidojusies, lai tā plūstu vienā virzienā, taču es biju pārliecināta, ka mans hipererogēnais dupsis var izturēt vairāk, nekā tas patiesībā spēja. Ik pa laikam es praktizēju pāris grūdienus šajā apgabalā, taču pagaidām mans dibens ir paredzēts tikai vienvirziena kustībai.
Pat ja anālās karalienes valdīšana ir beigusies, es priecājos, ka man bija iespēja risināt problēmas, kas mani atturēja no šī troņa iegūšanas. Pieaugušajiem, kuri piekrīt visādām neķītrām darbībām, vajadzētu būt iespējai likt savus dzimumorgānus visur — partnera mutē, dibenā un visur citur, nebaidoties no aizspriedumiem. Un kas zina, varbūt citas dāmas pārvarēs līdzīgu satraukumu un atklās, ka viņām patīk anālais sekss tāpat kā man.
Meklējot drosmi dalīties ar šo stāstu, es noskaņoju sevi, Spotify meklētājā ierakstot “anal”, kas man pasniedza dziesmu “How Far I’ll Go” no Disneja filmas Moana. Kā naglai uz galvas.
Bija viens vīrietis un viena sieviete. Nē, nebija viņi vīrs un sieva, viņi bija mīļākie. Tikās vairākus gadus un tad, daloties fantāzijās, nolēma – vajadzētu pamēģināt, kāds ir sekss trijatā. Pieaicināt vēl vienu vīrieti. Sievietei doma iepatikās – kaut kas neparastāks vienmēr sniedz adrenalīnu, un mūsdienu stresa laikmetā adrenalīns ir ļoti noderīgs!
Apspriežot detaļas, vīrietis viņu iedrošināja, jo bija šajā tēmā pieredzējis. Neuzkrītoši par šo pašu tematu apvaicājoties vēl dažiem, sieviete sajutās mazliet atpalikusi, šķita, ka gandrīz visiem ir bijis sekss trijatā! Lai arī Latvijas demogrāfija ir tāda, ka sieviešu ir vairāk, šādos pasākumos viņas, vairumā gadījumu, ir mazākumā – visvairāk izplatītā versija ir V + S + V.
Dažiem paveicies ar S + V + S (pārsvarā agrā jaunībā un reibumā), daži par to joprojām sapņo, vienlaikus apzinoties šāda sastāva neiespējamību. Sievietes, ja vien nav citas orientācijas, citu kailu sievieti blakus redzēt negrib! No idejas līdz realizācijai pagāja vismaz gads. Sieviete mēģināja saprast, kādu vīrieti vēlētos pieaicināt, – ne jau katru pazīstamo varētu uzrunāt.
Prasību nebija daudz, bet grūti apvienojamas vienā personā:
Lai patīk sievietei;
Lai šis vīrietis iekāro sievieti;
Lai viņam formāts būtu interesants;
Uzticamība, konfidencialitāte un – vēlams nekad vairs šo personu nesatikt.
Pirmie divi punkti atbilda vairākiem, bet no tiem daļa uzreiz atkrita, jo nekad nebūtu gatavi šādai izklaidei. Tie, kam tas patiktu, neatbilda pirmajiem punktiem un nekvalificējās kā uzticami. Vēl daži, kuri varēja izpildīt prasības, bija attāli pazīstami.
Tā nu ideja plivinājās gaisā, līdz vienudien vīrietis teica sievietei: «Izvēlies, ko vēlies, es respektēšu izvēli. Parūpēšos par to, lai tu justos droši un komfortabli, mana vienīgā prasība – lai viņš man neuzmācas. Un vislabāk ir pavisam svešs!»
Sieviete padomāja un ielika sludinājumu nenopietnā interneta vietnē. Atsaucība patīkami pārsteidza – atlika vien veikt rūpīgu atlasi. Tālāk par pirmo kārtu netika mazizglītotie, biseksuālie, pārāk vecie un pārāk jaunie. Otro kārtu neizturēja tie, kuru parametri nešķita pievilcīgi sievietei, un tie, kuri netika noteiktajā dienā un laikā noteiktajā vietā. Trešajā kārtā nonāca daži drosmīgie, kuri bija gatavi WhatsApp padalīties ar foto, parunāt pa telefonu un pirms vakara satikties un atrādīties.
Vīrietis lauku rajonā rezervēja mazu, savrupu viesu namiņu ar saunu, bet sieviete gatavojās morāli un pucējās fiziski.
Iepriekšējā vakarā abi vēl vienojās par ēdienkarti un dzērienkarti. Tajā dienā sieviete jau laikus devās prom no Rīgas, jo pa ceļam bija plānots apskatīties uz diviem izklaižu kandidātiem. Vienu brīdi sieviete pat apjuka – kā izvēlēties? Un ko darīt, ja patiks abi? Ar šīm šaubām sieviete dalījās ar vīrieti, kurš zibenīgi atbildēja tad ņem abus, es piekrītu. Atbilde sievieti mulsināja un iepriecināja.
Mulsināja, jo viņa nespēja vizualizēt sevi tādā pasākumā, un iepriecināja, jo sajuta – vīrietis patiešām šo pasākumu velta viņai. Nebija jau tā, ka sieviete nesaprastu, ko dara, pirms tam viņa bija rūpīgi izpētījusi attiecīgās tēmas video (un savām izjūtām atbilstošākos nosūtījusi vīrietim), izlasījusi rakstus angļu valodā par to, kāpēc cilvēki tā dara…
Pirmais pieturas punkts, pirmais pusfinālists. Smaidīgs, kopts un izglītots vīrietis ap 40 izkāpj no skaista auto, rokās turot konfekšu kasti ar rožu attēlu – īstus ziedus neesot varējis tuvējos miestos atrast, tad nu ziedi esot šādi, saldi. Skūpsts uz vaiga, pieklājības frāzes… Viss notiek viegli un nepiespiesti, it kā viņi tiktos pilnīgi normālā pirmajā randiņā. Tomēr sieviete nolemj noskaidrot svarīgākos jautājumus par simpātijām, precizēt vēstulēs minēto par pieredzi un sarunas laikā saprast, vai viņai būtu pieņemami šo cilvēku iepazīt tuvāk. Ļoti tuvāk.
Tā viņa uzzina, ka potenciālajam dalībniekam ir sieva, divi bērni un pāru tikšanās pieredze, kuru abi ar sievu praktizējuši intīmās dzīves atsvaidzināšanai.
Viņš atzīst, ka sieviete viņam patīk un ka ļoti priecātos, ja izvēle kristu tieši uz viņu (sieviete bija paspējusi pateikt, ka ir vēl viens kandidāts). Paļaujoties uz savām izjūtām, sieviete viņam saka – 90%, ka vakarā tiekamies, ja vien nākamais kandidāts pilnīgi neapburs. Bet ja apburs… Ko viņš teiktu, ja viņi būtu divi no malas? Pusfinālists optimistiski attrauc, ka viņš cer uz savu uzvaru, un šis īsais randiņš ar to ir beidzies.
Pēc stundas sieviete satiek otru kandidātu, simpātisku, sportisku vīrieti, kurš ir bez ziediem un bez konfektēm un izskatās tik pareizs, ka sieviete sajūtas neērti. Saruna īsti nevedas, kandidāts atzīstas, ka pieredzes nav, bet ļoti gribētu… Un sieviete savu lēmumu ir pieņēmusi.
Tikai sievietei nav skaidrs, kā tā uzreiz kandidātam atteikt? Lai ir nepārprotami un neaizvainojoši. Tālab tiek solīts atbildēt stundas laikā, un tad sieviete kandidātam uzraksta ziņu: «Jūs bijāt ļoti jauks, un noteikti izvēlētos jūs, ja meklētu kādu nopietnām attiecībām, bet šoreiz ne…» Protams, kandidāts reaģē acumirklī un solās būt tik nepareizs, cik nu vien vispār ir pasaulē iespējams. Bet divi iesācēji no trim – tā jau viss var izgāzties! Un sieviete atkārto savu nē.
Vakara pasākuma sastāvs nu ir zināms, stress sievietei mazliet atkāpjas, un viņa sāk iekārtot atpūtas vietu: dvieļi, sveces, uzkodas, vīna glāzes… Vīrietis brauks pēc darba, ap to laiku arī trešais būs klāt. Un vīrietis teica, ka izklaidēm ar trešo tiks veltītas dažas stundas, bet visa nakts pēc tam – tikai viņiem abiem.
Domas par vakara gaitu ir uzsildījušas asinis visiem: trešais raksta, ka var ierasties agrāk, nekā norunāts, bet vīrietis sūta ziņas “tikai nesāciet bez manis”.
Sieviete pucējas un atbild abiem. Brīžiem viņai šķiet, ka vīrietis no Rīgas nevis brauc pa šoseju, bet burtiski lido, tik strauji viņš tuvojas, lai ierastos pirmais. Tomēr trešais dzīvo šajā Latvijas pusē un ierodas 10 minūtes ātrāk. Sieviete paspēj tikai pieņemt atvesto vīnu, pārmīt dažus vārdus, un tad jau pagalmā ieripo arī vīrieša auto. Abi kungi lietišķi sarokojas, bet pasākuma formāts ir tāds, ka vārdus gan neviens nenosauc, tad visi dodas uz telpām, iekurina pirti, kopīgi klāj galdu un jokojas.
Viss izskatās nevainīgi. Tosts par satikšanos, cits citam piedāvā uzkodas, sarunas par bērniem un darbu. Sieviete pie sevis nosmīn, ka no malas neviens gan nepateiktu, kāpēc viņi ir te… Saviesīgās sarunas turpinātos vēl un vēl, bet vīrietis ieskatās pulkstenī un zīmīgi nosaka, ka pirts jau noteikti ir sasilusi. Kungi dodas uz dušu, bet sieviete ātri piebeidz vīna glāzi, dziļi ievelk elpu un meklē dvielīti.
Jo, pēc vīrieša ieteiktā scenārija, vispirms ir jābūt dvielīšos. Lai ir, kam nejauši noslīdēt.
Pirts ir tieši tik sasilusi, lai nebūtu pārāk karsti, un kompānija ātri apsēžas uz augšējās lāviņas: Sieviete pa vidu, vīrietis pa labi, trešais – pa kreisi… Sieviete vēro kailo trešo. Viņš ir tīri labā sportiskā formā, tomēr melnās spalvas uz krūtīm un muguras viņai ne visai patīk. Ir pierasts pie kailā vīrieša, un šis trešais ir citāds. Maza pauze, neveiklas sarunas…
Vīrietis paskatās uz sievieti, un viņa saprot: starta atļauja tiek gaidīta tieši no viņas. Neveikla kustība un dvielītis noslīd no sievietes krūtīm. «Varbūt piesēdiet man tuvāk,» sieviete saka, un vīrieši nekavējas. Viņu no abām pusēm apskauj rokas, sākumā sieviete atšķir, kuras ir viņas vīrieša rokas un kuras pieder trešajam, pēc tam viss sajūk… Sieviete skūpstās ar vīrieti. Trešais skūpsta sievietes muguru. Vīrieša lūpas noslīd zemāk un zemāk, sieviete atlaižas, trešais pieplok viņas krūtīm, nu sieviete jūt divas karstas mēles un četras maigi nekautras rokas.
Acis sievietei ir aizvērtas, viņa tikai sajūt, ka notiek kustība, vīrietis nu ir viņai aiz muguras un balsta viņu kā krēsla atzveltne, kamēr pie viņas klēpja pieplok trešais, bet vīrietis apņēmis ar rokām balsta sievietes kājas. Realitāte aizpeld kaut kur tālu, tālu, sieviete tikai bauda mirkli, vīrietis paceļas virs viņas, un sieviete sajūt mutē locekli, šaubu par tā piederību nav, tā smaržu un formu sieviete uzreiz atpazīst, bet kuras rokas ir kuram…
To vairs saprast nevar, viss sajūk vienā lielā baudas virpulī. Iesildījušies pirtī, visi trīs pārvācas uz istabas dīvānu, nu sieviete pagaršo arī otru locekli.
Kompānija ir pamatīgi aizrāvusies, kad iezvanās trešā mobilais telefons. Sieva.
Trešais ieskatās pulkstenī, ļoti atvainojas un pošas prom. Vīrietis un sieviete paliek, mazliet pārsteigti un ļoti uzbudināti.
Tikko durvis aizvērušās, vīrietis iegūst sievieti turpat uz dīvāna, abi beidz ātri un skaļi. Kad straujā elpa mazliet norimusi, rodas ideja aiziet izpeldēties naksnīgajā, jūrā un abi, kaili un iekarsuši, aizsoļo augusta tumsā. Ūdens, kā vairumā vasaras dienu, nav ļoti silts, un doma par peldi tiek atmesta, spontāni aizstājot to ar mīlēšanos stāvus. Vieta ir nomaļa. Viņi cer, ka neviens neko neredzēja un nedzirdēja. Gan abu skaļo seksu pie jūras, gan uzreiz pēc tam mierīgāko mīlēšanos uz terases galda.
Vai terasē bija ieslēgta gaisma? Sieviete pēc tam jautās pie brokastu galda, un vīrietis paraustīs plecus. Bet līdz brokastīm vēl būs daudz stundu. Mīlēties, aizmigt, pamosties, mīlēties, aizmigt, pamosties… Sieviete nebeidza beigt būt patīkami pārsteigta par vīrieša varēšanu vēl un vēl. Starp mīlēšanās reizēm viņš turēja sievieti cieši apskautu, bet viņa turējās pie viņa rokas un miegā smaidīja.
Brokastoja viņi vēlu, mierīgi un apcerīgi, jo tuvojās laiks šķirties un braukt katram uz savām mājām.
Vīrietis sēdēja kails, bet sieviete vieglā kleitiņā vēroja viņa iedegumu un vietas, kuras saulei nebija rādītas. Ārā līņāja. Sieviete izgāja uz terases, pastiepa roku zem lietus un vēroja ūdens piles tekam pār plaukstu. Piedzīvojums bija galā. Sieviete centās saprast savas izjūtas, bet nespēja. Pārāk nesen viss noticis. Kailām pēdām no mugurpuses pienāca vīrietis, apkampa un lēni slidināja lūpas pār kaklu. Karstos pelnos uguni iedegt ir viegli. Mirklis, un sievietes kleita tiek pacelta, bet viņa pati noguldīta uz jau vakar iesildītā terases galda. Pa kuru laiku viņš tur uzklāja dvieļus, sieviete padomāja, pirms pārstāja domāt.
*****
– Es taču teicu, ka būs bauda un ka to trešo pēc tam neatcerēsies. Tikai baudu.
Uz tik vilinošu mīļotā jautājumu parasti atbildu ar seksīgu, nedaudz aizsmakušu un čukstošu balsi. Jo vai tad iedzert kafiju uzreiz pēc pamošanās ir labāk nekā piedzīvot orgasmu?!
Pazīstamo sakāmvārdu par putru un sviestu varētu nedaudz pārfrāzēt: ”Tu nevari sabojāt rītu ar seksu.” Iesākot savu dienu ar tik tiešām patīkamām sajūtām, tu saņem enerģijas devu visai dienai, stiprini imūnsistēmu, mazini stresa līmeni un, kas daudzām sievietēm ir ļoti motivējoši, kaislības dedzina kalorijas un veido skaistu figūru.
Ja runājam par fizioloģiskajiem ieguvumiem, tad jau sen ir noskaidrots, ka rīta seksa efekts ir ne tikai patīkamāks, bet arī daudz iedarbīgāks par vingrošanu. Līdztekus vēderpreses muskuļiem, mīlestības baudīšana stiprina roku, iegurņa, sēžamvietas un krūškurvja muskuļus. Turklāt orgasma laikā izdalās endorfīni, tāpēc pacilātais garastāvoklis saglabājas ilgu laiku. Vai tas nav lielisks ierocis, lai cīnītos pret pelēkajiem darbadienu rītiem?
Kad no rīta visa pasaule sabrūk uz galvas ar nebeidzamiem projektiem un atskaitēm, talkā nāks oksitocīns, būtiski mazinot stresu un vairojot pārliecību par sevi un pieņemtajiem lēmumiem.
Šādas aizraujošas pamošanās pretinieki ir vieglāk aizkaitināmi, biežāk pakļaujas stresa situācijām, un viņu asinsspiediens mēdz būt ārpus normas robežām. Kuram no mums tādas problēmas ir vajadzīgas? Daba ir parūpējusies, ka varam iztikt bez zālēm. Un tās recepte labam garastāvoklim, mieram un ilgmūžībai ir vienkārša: SEKSS KATRU RĪTU. SEKSS BEZ ATRUNĀM. SEKSS BEZ ATPŪTAS DIENĀM…tikai pankūku pauze derētu!
Kas gan slikts ir tajā, ka pirmajai seksa pieredzei vēlies sagaidīt savu īsto un vienīgo? Katrs no mums ir atšķirīgs un katram var būt savi iemesli, tāpēc šoreiz ieskatīsimies Reddit lietotāju personīgajos stāstos par to, kāpēc katrs no viņiem savos četrdesmit vēl ir nevainīgs.”
Laimīgās beigas
“Es zaudēju nevainību 40 gadu vecumā. Dzīves laikā bija vairākas iespējas, bet toreiz es tās neizmantoju. Meitenes nāca un flirtēja ar mani, bet es vienkārši sastingu un mans prāts aptumšojās. Esmu ļoti kautrīgs un kluss. Dažreiz domāju, ka man ir autisms, bet man nekad tas nav diagnosticēts. Es vienmēr domāju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, un es zināju, ka neesmu “normāls”. Es arī nedzēru daudz un neballējos.
Kādu vakaru es uzaicināju pie sevis kolēģi noskatīties filmu. Viņa arī bija ļoti klusa un kautrīga. Es ļāvu viņai uzņemties vadību un ļāvu tam notikt. Tas bija pirms 2 gadiem, un tagad mēs esam saderinājušies.”
Nevar
“Es pazīstu vienu puisi, kuram ir mikro dzimumloceklis un kurš fiziski nespēj nodarboties ar seksu. Žēl arī tāpēc, ka viņš ir izskatīgs un smieklīgs, satiekas ar daudzām meitenēm, utt. Pilnīgi normāls. Zinu, ka viņš ir jaunava tikai tāpēc, ka viņš man to atzina, kad bija piedzēries. Viņam ir gandrīz 40.”
Skumji
“Es pazīstu kādu, kurš nekad nav pat skūpstījis meiteni. Viņam ir sociālā trauksme. Turklāt viņš ir ieķēries meitenē, ko satika pirms 15 gadiem, un kura pat nekad nav interesējusies par viņu. Es redzēju, kā reiz bārā pie viņa pienāca glīta meitene, un viņš gandrīz izlēca no ādas. Viņam tas likās kaut kas nepieņemams.”
Sociālā stigma
“Man ir 42.
Mana līdzšinējā dzīve kaut kādā ziņā iedalās trīs laika periodos. Vecums 17-25: es uzaicināju uz satikšanos dažas meitenes/sievietes. Viņas visas vienkārši teica nē (izņemot vienu). Vēlākos gados es viņām sāku jautāt, kāpēc viņas atsaka, un viņas pārsvarā atbildēja “jo tu esi tu”. Līdz viena no viņām man sīkāk paskaidroja, ko nozīmē “jo tu esi tu”, un es padevos. Es ierakos studijās, pētīju visu, kas mani interesēja, un vienkārši DAUDZ lasīju.
Vecums 25-32: es vienkārši nemēģināju. Turpināju mācīties. Protams, bija sievietes, kuras es labprāt uzaicinātu (bija pat viena, kuru uzaicināju, bet pats par sevi saprotams, viņa teica “nē”), bet es joprojām “biju es”, un viņas tāpat būtu teikušas nē. No 28 līdz 30 gadiem man bija ļoti prasīgs darbs, kas no manis izsmēla visu. 30 gados sāku iet uz sporta zāli.
32 gadus vecums: no 30 līdz 32 gadiem es zaudēju 44 kilogramus svara. Sāku nodarboties ar jogu un skriešanu. Es pamanīju, ka sievietes uz mani skatās, bet biju pārliecināts, ka viņas mani neuzskata par pievilcīgu, ka es tikai to iztēlojos. Kopš tā laika mana treniņu rutīna ir mazinājusies, un esmu pieņēmies nedaudz svarā, bet, par laimi, vairāk muskuļu nekā tauku.
20 gadu vecumā es uzzināju, ka man ir tāds personības tips, kura dēļ mani ir grūti iepazīties, kas nozīmē, ka iepazīšanās ir īpaši sarežģīta. Tajā laikā es domāju, ka esmu labi funkcionējošs autists. Man ir daudzas (bet ne visas) tā iezīmes. Es nekad neesmu spējis labi socializēties, tāpēc man tik ļoti neveicas ar randiņiem. Apmēram pēdējo 5 gadu laikā es sāku domāt, vai man autisma vietā ir sociālā trauksme vai varbūt bonusā tam. Un visu šo laiku esmu strādājis pa naktīm, kas rada vēl lielākas grūtības randiņu ziņā. Man ir radies priekšstats, ka esmu puslīdz labs, bet es nevēlos kādai būt “pēdējā iespēja”. Man labāk patiktu sieviete, kura vēlas būt kopā ar mani, nevis ir kopā ar mani tika, lai būtu attiecībās. Es arī domāju, ka nebūtu godīgi apgrūtināt sievieti ar manām “vājībām”, kuras esmu ieguvis gadu gaitā. Arī sociālā stigmatizācija, kas saistīta ar 40 gadu vecumu un to, ka pat neesmu bijis uz randiņiem, pati par sevi šķiet šķērslis.”
Jaukākais cilvēks pasaulē
“Ir kāds puisis, kurš strādā veikalā netālu no manas dzīvesvietas. Viņam ir jābūt vismaz 40, un viņš ir viens no jaukākajiem cilvēkiem, ko es jebkad esmu saticis uz šīs planētas. Gandrīz visi mani draugi un es ejam iepirkties tieši tur, jo mums tik ļoti patīk šis cilvēks. Kādu dienu mēs sākām runāt, un viņš man atklāja, ka nekad nav nodarbojies ar seksu, viņam nekad nav bijis draudzenes un viņš nekad nav ēdis gaļu visā savas dzīves laikā. (Diezgan skaidri, ka tas ir reliģisku iemeslu dēļ, bet es nejautāju). Tomēr viņš izstaro pozitīvismu un patiesi rūpējas par katru satikto cilvēku. Tas tikai parāda to, ka sekss un partnera atrašana nav svarīgi, lai dzīvotu brīnišķīgu dzīvi.”
Atturība
“Es esmu uzaudzis reliģiskā ģimenē, tāpēc man mācīja gaidīt līdz laulībām. Man bija daudz puišu, bet es ar viņiem negulēju sava atturības zvēresta dēļ. Es nēsāju savu solījumu gredzenu, līdz 30 gadu vecumā apprecējos. Es apprecējos ar savu labāko draugu un dvēseles radinieku. Viņš man teica, ka viņam ir problēmas ar gultas lietām, un viņam nekad nav bijusi draudzene, bet es naivi cerēju, ka tad, kad būsim kopā un kaili, viss būs kārtībā.
Izrādās, es kļūdījos – viņš bija pilnīgi impotents. Es nolēmu, ka apprecējos ar viņu tāpēc, ka mīlu viņu, nevis seksa dēļ, tāpēc viss bija labi. Mēs sākām runāt ar ārstiem, lai noskaidrotu, vai to var labot, bet tad viņš guva briesmīgu smadzeņu traumu. Tagad mans vīrs ir paralizēts un ar daudzām veselības problēmām. Dīvaini ir tas, ka pēc smadzeņu traumas viņam atgriezās erekcija. Taču viņam paralīzes dēļ sāp tik ļoti, ka mēs tāpat nevaram to darīt. Te nu es esmu – gandrīz 40 gadus veca, precēta, nevainīga sieviete, kas rūpējas par savu paralizēto vīru, un es nezinu, kāda būs mana nākotne.”
Pārāk fokusējies
“Es strādāju kopā ar vienu tādu. Viņam ir 45 gadi, varbūt tuvojas 50. Viņš ir dīvains, skops vīrietis, kurš strādā pārāk smagi, un krāj visu savu naudu. Bet viņš ir diezgan sabiedrisks, es zinu, ka viņš to vēlas, bet viņš ir pārāk koncentrējies uz darbu, lai tas patiešām notiktu.”
Nepieejamais
“Daži no mums ir vienkārši neglīti gan pēc izskata, gan pēc personības. Nav nepieciešams šņukstošais stāsts vai garš skaidrojums. Gadiem ilga intensīva sociālā noraidīšana un depresija nepalīdz, taču tie nav galvenie iemesli. Daži cilvēki ir vienkārši nepieejami pēc savas būtības.”
“Mēs ar dzīves biedru esam kopā gandrīz deviņus gadus – precējušies piecus. Var teikt, ka mums nav seksa jau gandrīz desmit gadus. Es varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik reižu esam mīlējušies.
Sekss mums ir bijis vienu vai divas reizes pēc tam, kad apprecējāmies. Es saņēmu drosmi un pagājušā gada oktobrī pacēlu šo jautājumu – es teicu, ka vēlos justies mīlēta un vēlos ar viņu nodarboties ar seksu. Nākamajā dienā mēs mīlējāmies (pirmo reizi kopš apprecējāmies). Es skaidri norādīju, ka ne vienmēr vēlos būt tā, kas izrāda iniciatīvu, un, ja es kādreiz saku, ka nevēlos nodarboties ar seksu, tas nozīmē, ka es seksu nevēlos konkrētajā brīdī, nevis to, ka nevēlos nemaz.
Kopš tā laika ir pagājuši četri mēneši, un nekas nav mainījies – joprojām nav nekādas intereses. Tas nav tikai par seksu. Mēs neskūpstāmies, ir tikai maza buča reizi divās nedēļās. Viņš pat neatskatās, ja es izeju no dušas kaila. Apskāvieni ir mehāniski. Pirms divarpus nedēļām es vēlreiz pievērsos šim jautājumam un jautāju, vai viņš ir domājis par atvērta tipa laulību, jo es viņu mīlu, bet vēlos seksu savā dzīvē. Viņš noraidīja šo ierosinājumu, taču piekrita, ka “es nevarot dzīvot kā mūķene”. Ilgāku laiku atklāti runājām par to, ko gribam, kas patīk, ko vēlētos izmēģināt, taču pagāja trīs nedēļas, kuru laikā viņš man nepieskārās.
Tas grauj manu pašcieņu vissliktākajā veidā, es nopietni domāju par mazāk ētisko variantu – poligāmiju. Man liekas, ka esmu izmēģinājusi pilnīgi visu, nevaru iedomāties, ko vēl varētu darīt. Viņš ir labs cilvēks, man patīk viņa sabiedrība. Es negribu viņu zaudēt, bet no otras puses, daži no manas dzīves labākajiem gadiem jau ir pagājuši, es nevēlos pavadīt savu atlikušo dzīvi, gaidot uzmanību un seksu, jo izskatās, ka es šajā situācijā nebūšu uzvarētāja.”
“Spriežot pēc tā, kas rakstīts vēstulē, iespējams, nav tāda maģiska risinājuma, kā palikt šādā laulībā un būt seksuāli apmierinātam. Varbūt ir pienācis laiks domāt par šķiršanos. Domāju, ka tu jau esi par to domājusi, varbūt pat jau esi izlēmusi to darīt, kā var saprast no šī teikuma: “Daži no manas dzīves labākajiem gadiem jau ir pagājuši, es nevēlos pavadīt savu atlikušo dzīvi, gaidot uzmanību un seksu, jo izskatās, ka es šajā situācijā nebūšu uzvarētāja.” Būtībā tavus vārdus var traktēt šādi – turpmākā dzīve laulībā ar šo vīrieti būtu līdzvērtīga nāvessodam. Es domāju, ka tu nevēlies viņu sāpināt, jo, kā saki, viņš ir “labs cilvēks”. Iespējams, tāpēc tu domā par neuzticību, par iespēju nodarboties ar seksu, nekonfrontējot viņu par problēmām jūsu laulībā.
Piekrītu – šķiet, ka vieglāk būt neuzticīgam nekā šķirties, bet tici man – krāpšana un melošana viņam arī nesniegs lielu gandarījumu.
Šķiršanās ir nopietns solis, tāpēc vispirms mēģini runāt par savu laulību, kurā nav seksa. Es ieteiktu teikt kaut ko līdzīgu: “Es domāju, ka esam panākuši zināmu progresu — mēs esam runājuši par savām seksuālajām vēlmēm, lietām, ko vēlējāmies izmēģināt, bet kopš tā laika nekas nav mainījies. Varbūt ir daži mūsu dzīves aspekti, par kuriem mēs vēl neesam runājuši?”
***
Es parādīju tavu jautājumu terapeitei Dženetai Brito. Viņa domā, ka ir kāds iemesls, kāpēc viņš nevēlas seksu, viņš vienkārši to vēl nav atklājis. Speciāliste iesaka noskaidrot, kas vīram liedz seksuāli atvērties. Varbūt viņam ir veselības problēmas, varbūt viņš lieto libido nomācošas zāles, varbūt viņam ir psihiski traucējumi, viņš uzaudzis stingrā reliģiskā ģimenē, piedzīvojis seksuālu traumu vai varbūt viņam ir specifiska pieeja baudai?
“Kas viņam traucē veidot saikni ar cilvēkiem, kurus viņš mīl? Kas viņam vajadzīgs, lai viņš justos droši, lai viņš varētu atvērties tev un sākt seksuāli izpausties attiecībās?”
Ja viņš atklāj, kas ir šī problēma, nākamais svarīgais solis ir tas, vai viņš vēlas to risināt. Vai viņš vēlas pamainīt medikamentus, konsultēties ar psihoterapeitu, runāt par savu seksuālo pagātni? Ja tā, tad lieliski. Ja nē, zvani šķiršanās advokātam.
Ir arī iespējams, ka tavs vīrs ir aseksuāls – tā sauc cilvēkus, kuriem sekss neinteresē vai interese par to ir ārkārtīgi maza. Varbūt tev vajadzētu jautāt: “Vai esi kādreiz izjutis spēcīgu dzimumtieksmi? Vai esi kādreiz izjutis spēcīgu iekāri jebkurā dzīves posmā?” Dažreiz aseksuāli cilvēki dzīvo kopā ar seksuāli aktīviem partneriem nemonogāmā laulībā, un tādējādi tiek apmierinātas ikviena vajadzības. Bet, ja tavs vīrs nevēlas šādas attiecības, manuprāt, vispiemērotākais risinājums ir šķiršanās.
Es saprotu, ka šķiršanās ir grūts lēmums, no otras puses, tici man, krāpšana nav risinājums. Skaidrs, ka vīrietis tev ir dārgs, man liekas, ka tu jūties vainīga un šausti sevi.
Tev nav jājūtas vainīgai, ka vēlies ar viņu šķirties, jo tu nejūties mīlēta, novērtēta, cieš tavs pašvērtējums. Tu jūti diskomfortu nevis tāpēc, ka tev nav seksuālu attiecību – tev vienkārši trūkst fiziska pieskāriena un intimitātes.
Tās ir vajadzības, nevis tikai vēlme – tev nevajadzētu atteikties no šīm būtiskajām vajadzībām tikai tāpēc, ka viņš nevēlas meklēt risinājumu.
Galu galā tu vari atrast citu partneri, kurš būs tev blakus, kuru tu mīlēsi, jūsu attiecībās būs tuvība, tu jutīsies gribēta un mīlēta. Ceru, ka arī tavs vīrs meklēs jums abiem pieņemamu risinājumu.”
Es ļoti gaidīju brīvdienas. Darbs bija mani izsmēlis, tāpēc augusta beigas gaidīju kā glābiņu. Un pati vainīga – biju vienojusies ar kolēģiem apmainīt atvaļinājuma datumus un nebiju domājusi, ka gaidīšana būs tik ilga… Un kā reiz man visu vasaru bija tik daudz darba kā nekad. Bet es negribu sūdzēties. Un ne par to ir stāsts. Šis stāsts būs par manu atvaļinājumu Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.
Gandrīz visi draugi jau bija atgriezušies no brīvdienām, tāpēc braucienu nācās plānot vienai. Sākumā satraucos par to (atvaļinājums vienatnē?!?!), bet ātri sapratu, ka izejas nav. Pirms pusgada biju izšķīrusies ar savu ilggadējo puisi, un joprojām tam nebiju tikusi pāri. Atvaļinājums bija iespēja izvēdināt viņu no sava prāta.
***
Lisabonā bija neprātīgi karsts. Visi, gan jauni, gan veci, bija ģērbušies tik trūcīgi, cik vien iespējams. Un kāpēc gan neatkailināties, ja ārā ir +35? Pusi dienas staigāju pa vecpilsētu, daudz fotografējot. Pēc tam nolēmu atgriezties viesnīcā.
Augšupielādēju dažas brīvdienu fotogrāfijas Instagram, un biju ļoti pārsteigta, pēc mirkļa ieraugot neskaitāmus ziņu pieprasījumus no puišiem, kurus es pat nepazinu. Parasti ignorēju šādas ziņas, bet nodomāju – kāpēc gan ne? Es šovakar gribu portugāļa kompāniju!
Tomēr atrast īsto puisi vakaram nemaz nebija tik viegli. Daži slikti runāja angliski, citi pat neatradās Lisabonā… Bija palikuši daži sakarīgi varianti, bet vienīgais piemērotais šķita brazīlietis, vārdā Francisko.
***
Mēs satikāmies netālu no viesnīcas. Frānsiss (kā viņš sevi iepazīstināja) dzīvē izrādījās daudz seksīgāks nekā profila bildē. Muskuļots, nedaudz iededzis un ar žilbinošu smaidu. Tiklīdz viņu ieraudzīju, kājas sāka ļodzīties, un sapratu, ka šovakar nebūšu viena.
Domāju, ka arī viņš saprata manus nodomus. Nedaudz pastaigājām pa vecpilsētu, tad Bairro Alto ielā, kur ir daudz bāru, iedzērām caipirinha (brazīliešu kokteilis, ļoti garšīgs) un nolēmām aizbraukt pie manis.
Jau ceļā uz viesnīcu mūs pārņēma kaislības. Liftā sākām skūpstīties. Es neesmu pārliecināta, kurš to visu sāka. Jutos patīkami apreibusi un noskaņota ļauties viņam.
Viņa spēcīgās rokas apvijās ap manu vidukli. Jutu patīkamas tirpas, kas pārskrēja manam ķermenim. Likās, ka viņa rokas ir visur… Manās biksītēs, zem krūštura, iekšā manī… Biju jau aizmirsusi, cik labi ir sajust spēcīgas vīriešu rokas uz sava ķermeņa.
Viņš sāka atpogāt kreklu. Es jau biju kaila. Pat nejutu, kurā brīdī viņš mani izģērba! Man bija mazliet kauns par savu ķermeni tāpēc pietupos tuvāk viņa kājstarpei un atpogāju bikses. Caur apakšbiksēm izspiedās viņa iespaidīgais piebriedušais loceklis. Mazliet nobijos, kad to ieraudzīju, bet nolēmu uzņemties iniciatīvu, un sāku to skūpstīt. Viņš nedaudz saspringa, bet, paņēmis manus matus, sāka ritmiskas kustības. Un man tas patika! Jutos tik labi.
Viņš parāva manus matus, likdams piecelties. Es paklausīju. Man bija interese redzēt, kas notiks tālāk.
Viņš mani atspieda pret sienu un ātri iegāja manī. Sajutu sāpes, bet pēc dažām sekundēm tās pārvērtās vardarbīgā vibrāciju vilnī. Viņa loceklis ar mani darīja brīnumus! Satvērusi viņa matus, es čukstēju “dziļāk, vēl dziļāk…” Bet viņš nesaprata un pēkšņi apstājās.
– Kaut kas notika? – viņš nopietnā balsī jautāja. – Nē, neuztraucies, – es atbildēju un, paspērusi dažus soļus uz priekšu, ielecu gultā.
Sekss bija lielisks. Brīnišķīgs. Neatkārtojams. Sasniedzu vairākus orgasmus, un likās, ka varēju vēl tik pat daudz. Es nezinu, ko viņš darīja savādāk nekā citi mani seksa partneri, bet tas bija pārsteidzoši!
Tagad Lisabona man asociējas ar seksīgo brazīlieti. No pilsētas tā arī neko neapskatīju, jo netikām nekur tālāk par viesnīcas gultu. Bet tās bija labākās brīvdienas, kādas man jebkad ir bijušas!
Mēs joprojām sazināmies. Viņš sola sagaidīt Jauno gadu kopā ar mani Rīgā, bet jau tagad zinu, ka brīvdienas pavadīsim gultā…
P.S. Atvainojos visiem vīriešiem, kuri lasīs manu stāstu un teiks, ka kārtējā dumjā latviete atdeva sevi ārzemniekam. Pamācieties seksa mākslu no dienvidniekiem, un visi trumpji būs jūsu rokās.
Intīmo pakalpojumu nozare jeb seksa darbs (angļu: Sex Work) parasti tiek saistīts ar striptīzu un prostitūciju, taču pēdējos gados tieši tiešsaistes aktivitātes, piemēram, satura veidošana platformā Only Fans, ir kļuvušas ārkārtīgi populāras. Taču pasaule ir plaša, un cilvēku vēlmes un fetiši mēdz aizvest uz visattālākajiem apziņas un fantāzijas nostūriem.
Kāds draugs man nesen stāstīja par tiešsaistes kopienas izveidotajiem “interneta noteikumiem”, no kuriem viens ir apmēram šāds: “Ja kaut kas eksistē, par to jau ir uztaisīta pornogrāfija.” Kad sāku lasīt par Japānas seksa darba industriju, iedomājos, ka līdzīgu likumu varētu attiecināt arī uz šo valsti – “ja tev ir kāda seksuāla fantāzija, pilnīgi noteikti varēsi to piepildīt kādā no Japānas pieaugušo klubiem”.
Daži virzieni seksa darba nozarē patiešām var šķist dīvaini un ne līdz galam saprotami. Jo tālāk skatāmies no kultūras, kurā uzaugām, jo neparastākas šīs lietas šķiet. Piemēram, intīmo pakalpojumu nozare Japānā.
Dīvaina prostitūcijas definīcija
Seksa pakalpojumi mūsdienu Japānā tika kriminalizēti 1956. gadā, kad Prostitūcijas novēršanas likums aizliedza nodarboties ar seksu par naudu. Tomēr aizliegumam bija daudz nepilnību – par nelikumīgu kļuva tikai vaginālais dzimumakts ar svešinieku naudas dēļ. Nepilnības tika izmantotas, un valstī parādījās daudzi pakalpojumi, kas rietumnieku acīm un ausīm izklausījās dīvaini, taču, kamēr nav iekļauts vagināls sekss, tā netiek uzskatīta par prostitūciju.
Protams, neviens nesteidzas tos saukt īstajos vārdos. Tāpat kā pārējai pasaulei, arī japāņiem patīk lietot eifēmismus, runājot par seksualitāti un seksu. Neķītro vai “slikto” vārdu vietā ētisku, morālu un kas zina, kādu vēl iemeslu dēļ, tiek izmantoti piedienīgi vārdi vai vārdu kombinācijas.
Interesanti, ka dažādu pakalpojumu sniedzēju vietu nosaukumi parasti ir saistīti ar veselību. Piemēram, rozā saloni (angl. Pink Salons), modes veselības klubi (angl. Fashion Health Clubs), ziepju zemes (angl. Soaplands) utt. Acīmredzot veselību tādā vietā īsti nesaņemsiet.
Intīmo pakalpojumu nozare Japānā – rozā saloni
Šie saloni ir vislabāk pazīstami ar saviem orālā seksa pakalpojumiem. Tie piedāvā ēdienu, dzērienus un privātas istabiņas, tāpēc tie nekādā veidā nepārkāpj Japānas likumus. Telpas parasti izskatās pēc bāriem, un klienti viens no otra ir atdalīti ar starpsienām, tāpēc nevar gaidīt īpašu privātumu vai ilgstošas nodarbes ar tajās strādājošajām sievietēm. Gluži otrādi, internetā raksta, ka nereti viss, kas notiek aiz citām starpsienām, ir saklausāms pat pārāk labi.
Lai gan šādas vietas ir diezgan populāras japāņu vīriešu vidū, ārzemniekiem tur nokļūt nav tik viegli. It īpaši, ja jūs nerunājat japāņu valodā. Pirmkārt, ārvalstu tūristi tiek saistīti ar lielāku seksuāli transmisīvo slimību risku. Otrkārt, ir bažas, ka ne visi zina (vai izliekas nezinām), kā Japānā darbojas šādu pakalpojumu sistēma (bez vaginālā seksa utt.).
Neveiksmīga komunikācija palielina arī pārpratumu un tiesību pārkāpumu risku. Protams, šajās dienās tirgus ir nedaudz mainījies un ir vietas, kur tūristi pie durvīm klauvē ikdienas.
Vannošanās
Nosaukumu “soapland” ir diezgan grūti iztulkot latviešu valodā (tas sastāv no diviem angļu vārdiem “Soap” – ziepes un “Land” – zeme). Šādi pakalpojumi Japānā parādījās tieši ar prostitūcijas aizliegumu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Sākumā šīs vietas sauca par “turku pirtīm”, bet vēlāk ieguva nosaukumu “Soaplands”.
Lai gan Japānā sekss par naudu ar svešinieku ir aizliegts, tas ir diezgan nemākulīgi glabāts noslēpums, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti “ziepju zemēs”. To īpašnieki savas darbības likumību pamato, paziņojot, ka viss aprobežojas tikai ar iešanu vannā.
Klienti maksā par ieeju salonos un pirtīs, un par papildu pakalpojumiem tiek piemērota atsevišķa maksa. Salonu īpašnieki saņem naudu par regulāriem pakalpojumiem, un pārējo peļņu saņem “Soap Girls” jeb “ziepju meitenes”. Lai gan ziepju zemju galvenie klienti ir vīrieši, dažas vietas ir paredzētas arī sievietēm.
To, kas notiek privātajās telpās, nosaka klienti un darbinieces. Pārsvarā vizīte sākas ar vannu, kur klients mazgājas ar vienu vai divām meitenēm. Viņas izmanto smērvielas, putas un masē klientu ar ķermeni, neizmantojot seksu. Taču nav noslēpums, ka ziepju zemes apmeklējumi bieži vien par papildu samaksu beidzas ar dzimumaktu.
Lomu spēles par naudu
“Image klubi” ir vēl viena populāra vieta Japānā, kas parādījās 70. gadu beigās un kuru necentīšos pārtulkot latviešu valodā. Šie klubi tiek uzskatīti par vienu no dārgākajām pieaugušo izklaides vietām valstī, kur klienti par saviem pakalpojumiem maksā no vairākiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem dolāru.
Kluba koncepcija ir sekojoša – klubā parasti ir vairākas telpas, katra saistīta ar dažādām tēmām, kur var simulēt noteiktas situācijas kopā ar sievietēm, kuras tur strādā. Pēc samaksas klients var izvēlēties, uz kuru istabu viņš vēlētos doties un kuru fantāziju piepildīt. Speciāli aprīkotas ir ne tikai telpas, bet arī visas darbinieces ir ģērbtas atbilstošos seksīgos tērpos.
Mani īsti nepārsteidza piedāvātās situācijas un tēmas, viena lieta jo īpaši – domāju, ka japāņiem ārkārtīgi populāra ir iespēja pārvērst realitātē fantāziju par sievietes taustīšanu pārpildītā metro. Pārāk bieži dzirdam patiesus stāstus par uzmākšanos sabiedriskajā transportā.
Telpu tematika klubos ir ļoti daudzveidīga, taču diezgan paredzama un banāla – ārsta kabinets, klases telpa, policijas iecirknis, birojs, metro vagons, restorāns utt. Esmu lasījusi, ka reizēm klientiem ir iespēja izlikties par mazuļiem – tādā gadījumā viņi tiek atbilstoši saģērbti, un darbinieces viņus pabaro, spēlējas un dzied šūpuļdziesmas.
Intīmo pakalpojumu nozare Japānā – leļļu klubi
Pārejot uz arvien dīvainākām izklaidēm Japānā, jāpiemin leļļu klubi (angļu Doll Club), kas arī radās, lai apdomīgi apietu prostitūcijas likuma aizliegumu. Šajos klubos klienti iegādājas privāto laiku ar lelli. Jā, lelli. Izrādās, seksa lelles šajā valstī ir diezgan populāras. Tās sver tikpat, cik dzīvs cilvēks, turklāt klienti var izvēlēties tās izskatu pēc individuālajām vēlmēm – mainīt matus, acis, drēbes un dažkārt pat intīmos orgānus.
Citas dīvainības
Uzlecošās saules zemē visas vietas un pakalpojumus, kas ir saistīti ar erotisku piesitienu, būtu grūti uzskaitīt. Jo tālāk mežā, jo vairāk koku. Piemēram, “No-Pants Shabu” ir restorāni, kur viesmīles apkalpo klientus īsos svārkos bez apakšveļas. Dažos restorānos par 100 eiro dzeramnaudu viesmīles var arī pieliekties.
Cita veida ēdināšanas iestāde “Kaitzenzushi Kuabakura” ir ātrās ēdināšanas restorāni, kuros var ne tikai ēst suši, bet par papildus samaksu var aptaustīt viesmīles krūtis, ko sauc par “Yamame Desu”.
Vēl viens pakalpojums, kas tiek uzskatīts gandrīz par seksa pakalpojumu “ātro uzkodu”, ir estētikas saloni. Tie piedāvā ātrus un lētus intīmos pakalpojumus, un tajos lielākoties strādā ārzemnieces. Populārākais pakalpojums ir prostatas masāža.
Ir grūti uzskaitīt visu Japānas izklaides un pakalpojumu klāstu — to izpētīt ir gan interesanti, gan reizē nedaudz mulsinoši. Bet tādi mēs, cilvēki, esam – katrs ar savām fantāzijām un vēlmēm, tāpēc varbūt pat labi, ka ir vietas, kur pieaudzis vīrietis var kādu laiku būt zīdainis vai piepildīt savu fantāziju par seksu ar lelli.
Tomēr ir jautājums par darbinieku drošību – īpaši ņemot vērā to, ka, lai gan prostitūcija ir aizliegta, tiek atrasti daudzi veidi, kā to apiet. Ja teorētiski vieta, kur tiek sniegts viens vai otrs pakalpojums, nepievērš policijas uzmanību tās darbības it kā caurspīdīguma dēļ, vardarbības iespēja ir daudz lielāka. Vienīgais veids, kā samazināt seksuālās izmantošanas risku, ir prostitūcijas dekriminalizācija, kas ļautu darbiniekiem, nebaidoties no soda, vērsties pēc palīdzības, ja viņi tiek aizskarti.
Gadās, ka attiecības starp diviem partneriem vai laulātajiem ir sliktas; strīdi un meli, varbūt alkoholisms un pat vardarbība, bet tas, kas satur viņus kopā, ir labs sekss. Partneri nereti mēdz teikt, ka sen būtu šķīrušies, bet sekss ir tik labs, ka diezin vai atradīsies kaut kas labāks. Kas ir sliktas attiecības, bet labs sekss? Vai tas ko nozīmē? Mēģināsim to aplūkot no vairākiem aspektiem. Skaidro psihoterapeite Anita Plūme.
Sievietes liktenis mīlēt un ciest?
Jūlijai ir 43. Viņai ir divi bērni un vīrs, pareizāk sakot, vīrs, kurš ļoti labi nopelna. Jūlija ir atnākusi pie psihologa tāpēc, ka jūtas nelaimīga un nezina vairs, ko iesākt.
Viņa saka: „Ar Arno dzīvojam kopā jau vairāk kā divdesmit gadu. Un visu šo laiku esmu tā, kas gādā par māju, bērniem un patiesībā arī par mūsu savstarpējām attiecībām. Arno man joprojām patīk, un jau kopš pašiem pirmsākumiem es esmu aktīvākā gultā – aktīvākā seksuālajās attiecībās. Es esmu tā, kas iegādājas seksīgu veļu, lai viņam izpatiktu, es esmu tā, kas mēģina viņu pavedināt.
Es esmu tā, kas vienmēr gatava seksam. Bet viņš ir tas, kurš atsakās, jo ir noguris vai vienkārši negrib mani. Jūtos noniecināta, neglīta un beidzot arī veca laikam…
Tomēr dažkārt, kad viņam ir noskaņojums, sekss tik tiešām ir fantastisks, kaislīgs, baudāms. Tādos brīžos jūtos kā debesīs, pilna gaišu domu, laimīga. Bet mums ir arī citas problēmas. Viņš daudz strādā, ilgi paliek ārpus mājas. Nereti ir tikšanās, jādomā, darījumu tikšanās, un tajās viņš diezgan stipri iedzer. Un kad dzer, dara to divas vai trīs dienas. Viņš ari devis mājienus, ka viņam gadās kāds piedzīvojums vai pat garāmejoša mīlas dēka. Tas mani satrauc, jo kāda cita var izrādīties labāka par mani un Arno atvilt.
Tādēļ ik vakaru gaidu viņu ar siltām vakariņām, ja arī pēkšņi saņemu zvanu ar ziņu, ka viņš būs vēlu, es gaidu. Gadās, ka viņš pārnāk tikai nākamajā dienā vai pat dienu vēlāk. Bet viņš ir fantastisks mīlnieks, negribu viņu zaudēt. Saprotu, ka man jācenšas un jābūt labākai, lai viņu paturētu, tāpēc seksā meklēju arvien ko jaunu, interesantu, jo ne velti saka, ka vīriešus pie sievietes saista labs sekss. Mums ir pilna māja ar dažādām seksa rotaļlietām, un es pat iegādājos tādu kā sadomazo komplektiņu. Esmu pirkusi arī viņam kaut ko, lai gan vēl ne reizes viņš nav piekritis ar mani to pamēģināt. Sakiet, ko lai es daru, kā lai atrodu efektīvāku pavedināšanas veidu? Man viņš tā patīk! Es viņu tik ļoti mīlu!”
Ābols no ābeles tālu nekrīt
Sarunājoties kļūst zināms, ka Jūlija augusi ģimenē, kur tēvs ir alkoholiķis, bet mamma izglītota sieviete, kas strādāja atbildīgā, bet tajā laikā ne pārāk labi atalgotā darbā. Tēvs, kaut arī dzēra, strādāja celtniecībā un diezgan labi nopelnīja. Nereti tēvs mēdza laikus nepārnākt mājās, aizķērās kaut kur ar draugiem. Jūlijas mamma gaidot kļuva saspringta un nomākta. Tādos vakaros viņa daudz nerunāja, pat necentās pagādāt vakariņas. Abas māsas, kā nu mācēja, iztika pašas. Mamma bija nikna un, ja māsas viņai lūdza palīdzēt, pikti sūrojās, ka visi no viņas tikai prasa un prasa, bet par viņu nedomā neviens. Visbiežāk šāda gaušanās beidzās ar asarām: „ Paskatieties, kāds jums ir tēvs. Man galva sāp no tā vien, ka viņš jāvaktē. Kur nu vēl iedziļināties jūsu problēmās. Vien mīlestība palīdz izdzīvot.”
Vai nimfomāne…
Kad Jūlijai bija sešpadsmit, viņa pirmo reizi iemīlējās. Puisis bija pats redzamākais klasē. Nav brīnums, ka Jūlija iemīlējās, bet puisis ne, lai gan Jūlija viņu ilgu laiku lenca un beigu beigās kādā ballītē pavedināja. Viņu attiecības beidzās nesākoties, jo viņš meiteni publiski pazemoja un nokliedza, lai nepiesienas, jo Jūlija viņam galīgi nepatīk. Pagāja laiks, un Jūlija, mācoties tehnikumā, satika tagadējo vīru Arno, kurš bija tehnikuma volejbola komandas kapteinis un meiteņu iemīļots puisis. Arno Jūlijai sevišķu uzmanību nepievērsa, bet Jūlija pielika visas pūles, lai viņu savaldzinātu, līdz beidzot tas arī izdevās, un tā nu sanāca, ka acumirklīgā kaisle beidzās ar grūtniecību.
Viņi apprecējās. Kopš tās dienas ir pagājuši divdesmit trīs gadi. Ja rūpīgāk iedziļināmies Jūlijas dzīvē, saprotam, ka vecāki viņai nekad nav bijuši paraugs tam, kā vīrietis un sieviete veido attiecības, kas balstās draudzībā un līdztiesībā ģimenē, kā tas ir, kad viens otru mīl, kā tas ir, kad viens par otru gādā, kā tas ir, kad viens rēķinās ar otra vajadzībām. Tas, ko redzēja Jūlija, ir bēdīgs skats uz kopdzīvi, kur vīrieši ir aizņemti paši ar sevi, bet sievietes cieš un par katru cenu cenšas dzīvi padarīt labāku, cerot uz mistisku mīlestību.
Viņa atcerējās, ka tad, kad tēvs beidzot paziņoja, ka nāk mājās, mamma gatavoja vakariņas, lika meitenēm saposties un visi sēdās pie galda.
Un tad netrūka arī vīna pudeles pie vakariņām, bija runāšanās un smiešanās. Vajadzēja par katru cenu būt jautriem un izdabāt tēvam, lai viņš justos labi. Īsāk sakot, Jūlija neredzēja, kas ir labas un patiesi sirsnīgas attiecības.
Tuvums un tuvība – nav viens un tas pats
Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka ar vārdu ‘intīms’ ir domāts kaut kas seksuāls, bet patiesībā intīms nozīmē emocionāli tuvs. Tā nu iznāk, ka, klausoties Jūlijas bērnības stāstā, redzams, ka viņa nav redzējusi, kā veidojas labas un intīmas attiecības. Vienīgais, kas ir skaidrs, ka šiem diviem cilvēkiem ir bērni un vēl viņus saista seksuālā interese.
Līdz ar to Jūlijas iekšējā pasaulē izveidojies pieņēmums, ka vienīgais, kā sieviete var piesaistīt vīrieti vai uzlabot attiecības, ir sekss.
Jūlija kā daudzas sievietes plašajā pasaulē, bet sevišķi latviešu sievietes, cenšas dzīvē īstenot saukli – mans liktenis ir mīlēt un ciest. Viņa mīl Arno vai vismaz domā, ka mīl. Viņa ir ar mieru atteikties no visa – no savām interesēm un vajadzībām, no savām bēdām un skumjām un pat no savām dusmām pret Arno, lai paturētu viņu savā tuvumā un nepaliktu viena. Viņa ir pārliecināta, ja būs bezgalīgi, neierobežoti seksuāli atraisīta un atvērta seksuāliem eksperimentiem, Arno novērtēs tieši viņu, pārstās staigāt apkārt vai iesaistīties gadījuma sakaros, bet paliks ar viņu un uzmanību pievērsīs tikai viņai – vislabākajai un seksīgākajai.
Tomēr dzīves realitāte ir daudz nepatīkamāka – ja cilvēks nevēlas mainīties, viņš nemainās. Tāpēc Jūlijas seksuālās aktivitātes nereti paliek bez atbildes. Citiem vārdiem sakot, mēs runājam par diviem kopdzīvei nepiemērotiem cilvēkiem, nepiemērotiem viens otram, – viens, šajā gadījumā Jūlija, cenšas attiecības uzlabot ar seksu, otrs mēģina izkļūt no valgiem, dzerot un staigājot apkārt. Tādēļ Jūlija stāsta, ka viņai ar Arno vētrainākais sekss ir pēc strīda – vakarā, naktī un pat no rīta. Tādos brīžos Jūlija jūtas, ka ir vienīgā, mīlētā un iekārotā. Tas ir tas, kāpēc viņi ir kopā.
Turpinājums var būt šāds
Natālija, 52 gadus veca, ir ļoti jauka izskata sirma dāma. Sieviete stāsta, ka viņai ir 28 gadus vecs dēls un nesen piedzimis mazdēls, kuru viņa ļoti mīl. Pavisam nesen Natālija guvusi panākumus karjerā. Iesākusi strādāt kā valsts ierēdne, šobrīd viņa ieņem diezgan augstu amatu. Viņa labi nopelna un daudz braukā apkārt pa pasauli. Tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, viņa atklājusi sevī jaunas īpašības, jūtas asprātīga, interesanta, tāda, kāda nekad nav bijusi.
Natālija saka, ka jau 29 gadus ir precējusies, bet dzīvot sākusi burtiski tikai pirms diviem gadiem. Kopā ar vīru viņa ir jau kopš 21 gada vecuma. Tomēr viņi ir ļoti atšķirīgi. Viņa ir tā, kas interesējas par visu jauno, iet uz teātriem, bet viņam tas ir vienaldzīgi. Toties visus šos gadus viņus vienojis ārkārtīgi labs sekss. Vīrs kā jau tālbraucējs šoferis lielāko tiesu bija prom no mājām. Viņam laimējās, jo brauca uz ārzemēm, līdz ar to labi nopelnīja. Tomēr sagadījies tā, ka ar laiku Natālijas vīrs sāka iedzert un pazaudēja darbu. Atalgojums samazinājās, un viņš kļuva pavisam nīgrs un nomākts.
Aizvien biežāk viņš Natālijai adresēja dažādas dzēlīgas piezīmes, ka viņa ir tā, kas uzkundzējusies, kas izvirzījusies uz viņa pūļu rēķina. Pirms gada vai pusotra sekss starp viņiem beidzās. Natālija pieķērusi sevi domājam, ka sekss beidzies tad, kad kādā dienā apjautuši, ka „mums nav nekā kopīga”, viņa saka, „un viņš necenšas, lai būtu”. Jūtas ir atdzisušas. Gadu skaitlis 52 biedē ar to, ka, aizejot projām, viņa līdz mūža galam var palikt viena. Un Natālija nezina, ko darīt, jo bailes no vientulības ir tik lielas, ka varbūt labāk dzīvot tā, kā ir. Natālija grib atrast atbildi uz savu jautājumu.
Pagātne ir kopā ar mums
No stāstītā mēs zinām, ka Natālijas tēvs bija taksists, kurš mīlēja iedzert, bet māte, izglītības darbiniece, daudz strādāja, taču viņai pietika laika bērnu audzināšanai un mājas uzturēšanai. Natālijas māte bieži klāstīja, ka dzīve ir tāda, kāda tā ir. Un jācer, ka tēvs kādu dienu sapratīs, kas ir svarīgākais viņa dzīvē.
Kad Natālijai bija 18 gadu, mamma nomira ar vēzi. Tēvs sāka vēl vairāk dzert un pazaudēja darbu. Natālija beidza skolu, aizbrauca no mājām un iestājās universitātē. Viņa bija izskatīga meitene, kuru aplidoja puiši. Īsta ballīšu meitene, kas neatteicās arī no piedāvātā alkohola. Tā kā viņa zināja, kā ir būt vienai un nemīlētai, tad arī puišu apskāvieni bija gaidīti. Beigās viņa sapinās ar pasniedzēju, kurš bija precējies. Meitene iemīlējās. Natālija cerēja, ka mīļotais pametīs ģimeni, bet kādu dienu viņa ieraudzīja mīļoto kopā ar sievu un bērniem, dodoties uz vilcienu, lai kaut kur brauktu. Viņš pat nepaskatījās uz viņu, kad cieši viens otram pagāja garām.
Tas bija kā starta šāviens. Natālija saka: „Es pēkšņi pamodos un sapratu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Ka vērtības savā dzīvē mēģinu aizstāt ar gadījuma vērtībām. Man tas likās tik bīstami. Likās, ka tuvojos robežai, kuru nedrīkstu pārkāpt.”
Apmēram gadu Natālija negribēja satikties ne ar vienu. Vienu brīdi pat iedomājās par pašnāvību, bet tad nejauši uzskrēja virsū kādam kursabiedram, ar kuru savulaik viņai bijis romāns. Mīlas sakars atsākās vētraini un kaislīgi. Tā viņi arī apprecējās, un viņš ir Natālijas tagadējais vīrs. Viņu attiecības drīz vien vairs nebija tik labas, jo puisis pameta universitāti, aizgāja strādāt par šoferi, un Natālija zināmā mērā jutās vīlusies. Tomēr sekss bija tik labs un aizraujošs, ka likās – tas palīdzēs izdzīvot. Bet pienāca diena, kad neremdināmā kaisle mitējās, un Natālija saprata, ka starp diviem cilvēkiem var būt arī vēl kas cits. Kaut kas, kas cilvēkus satuvina vienkārši tāpat. Kaut kas, kas ir tāpat vērtīgs, kaut kas, ka tu gribi nākt mājās, kaut kas, ka tu gribi pavadīt laiku kopā ar otru. Tikai viņai tā nebija. Natālija atmodās no miega otrreiz.
Divas dzīves, viens stāsts
Kas gan kopīgs abām sievietēm? Jāsaka, ka Jūlija un Natālija ir viena stāsta divas daļas – Jūlija tā sākums, bet Natālija turpinājums, kas tuvojas nobeigumam. Te es nedomāju vecuma starpību, bet attiecību kvalitāti un prasmi izvērtēt dzīvi. Jūlija joprojām ir tajā stadijā, kad viņa mēģina pārveidot savu partneri un cīnās, lai viņš kļūtu labāks, lietojot vienīgo ieroci, ko pazīst – seksu. Ar to viņa mēģina pievērst sev uzmanību, aizstāt tuvību un mīlestību, arī labas attiecības.
Diemžēl nereti sievietes mēģina izmantot seksu ģimenes stabilitātes un attiecību nostiprināšanai, nerēķinoties ar sevi un īstenībā arī ar vīrieša vēlmēm un vajadzībām.
Natālija savā emocionālajā attīstībā ir nedaudz pavirzījusies uz priekšu. Viņa ir sapratusi, ka sekss nav vienīgā vērtība, kas cilvēkus vieno. Viņa ir sākumā, lai meklētu sevi, attiecības un mīlestību. Viņa grib saprast, ko viņai nozīmē mīlestība. Un kas ir mīlestība katram no mums?
Vai varat godīgi paskatīties savam partnerim acīs un teikt, ka nekad neesat domājis par seksu sabiedriskā vietā? Jums, tāpat kā pārējai pasaulei, iespējams, kaut kur spēlē ekshibicionista sērija vai vismaz zinātkāre par to.
Sekss sabiedriskā vietā šķiet aizliegts (tas ir nelikumīgi, ņemiet vērā), un iespēja tikt pieķertam ar netīrām rokām (tiešā nozīmē, ir iespējams) uzmundrina adrenalīnu. Turklāt, ja jums ir ilgstošas attiecības, to apmeklēšana savvaļā var paspilgtināt lietas, it īpaši, ja jūtat, ka pēdējā laikā jūsu seksuālā dzīve ir apstājusies, Engle saka. Jūs kļūsit radošs — vienkārši padomājiet par visu viltīgo un spontāno domāšanu — un atgriezīsit šīs noskaņas aiz slēgtām durvīm.
“Man patīk domāt, ka mūsos visos mīt mazs “voyeur” (persona, kura gūst seksuālu baudu, slepus vērojot citus cilvēkus seksuālās situācijās, vai (vispārīgāk) persona, kas vēro citu cilvēku privāto dzīvi:)” saka Džidži Engla, sertificēta seksa trenere, seksoloģe un grāmatas All The F*cking Mistakes: A Guide to Sex, Love and Life autore. “Ideja, ka kāds skatās, ka jūs nodarbojaties ar seksu, ir diezgan karsta. Tas ir kā skatīties savā porno filmā.
“Tas arī prasa zināmu uzticības līmeni, lai jūs tajā piedalītos kopā,” saka Eimija Levina, seksa trenere un “Ignite Your Pleasure” dibinātāja. “Tas dod jums iespēju izpētīt kaut ko tādu, kas var jūs aizvest uz jaunu erotisku pieredzi.”
Publisku izkropļojumu gadījumā ir svarīgi apsvērt piekrišanu, atzīmē Engle. Protams, tas attiecas arī uz jums un jūsu partneri, kā arī tiem, kas varētu būt tuvumā — acīmredzot svešinieki nav pierakstījušies, lai jūs skatītos. Būt seksuāli atvērtam un piedzīvojumiem bagātam ir lieliski, taču jums ir jābūt arī cienīgam cilvēkam, tāpēc jums ir jāatrod īstā neskaidrā robeža starp publisko un joprojām privāto.
Pastāv arī ļoti reāla iespēja tikt arestētam vai sodītam, ja jūs tiksiet pieķerts. Karstākā daļa ir doma par arestu, taču, lai tiktu cauri, tas nav jāuztver burtiski. Bet atpakaļ pie jautrajām lietām. Šeit ir dažas no labākajām un atalgojošākajām vietām, kur nodarboties ar seksu publiski — bez pieķeršanas.
Jūsu piemājas pagalmā vai uz balkona
Ja esat iesācējs publiskajā seksā, iespējams, vēlēsities pievērsties IRL idejai. “Jūsu mājas pagalmā ir komforts, lai sekss būtu mierīgs,” saka Levīns. “Es domāju, ka kaimiņi sapratīs noslēpumu un jūsu uzbudinājumu.”
Ir aizraujoši apzināties, ka kāds jūs varētu pamanīt, un jūs atrodaties ārā, bet tīrā, privātā telpā. Un, tā kā tas ir jūsu īpašums, neuztraucieties par likuma pārkāpšanu.
Padariet to karstāku: izmantojiet savas terases mēbeles (izņemot piemājas grilu). “Ja jums ir dīvāns, šī var būt laba iespēja atgulties un baudīt relaksējošu orālo seksu ārā saulē,” stāsta Engle. Pirms dodaties ārā, neaizmirstiet paņemt līdzi ūdens bāzes lubrikantu un iecienītāko rotaļlietu.
Jūsu Automobīlī
Atcerieties, kad Hanna no The Bachelorette atrada prezervatīvu Pilota Pītera automašīnā? Tā varētu būt tava nākotne.
Ja Titāniks un vidusskolas tenkas man kaut ko ir iemācījušas, tas ir, ka automašīna ir lieliska vieta, kur sakarst un tvaicēties. Tā ir privāta, bet publiska telpa, kuru jūs varat vairāk kontrolēt.
Padariet to karstāku: saulrieta laikā vai tumsas aizsegā nogriezieties uz klusa ceļa vai atrodiet tukšu autostāvvietu, lai diskrēti novietotu automašīnu. Izlaidiet priekšējo sēdekli (taure var sabojāt jūsu aizsegu, ja vēlaties pūst citas lietas) un tā vietā izvēlieties aizmugurējo sēdekli. Tas palīdzēs jums paslēpties, un būs vairāk vietas spēlēšanai ar pozīcijām.
Viesnīcas Numuriņā
Reģistrējieties viesnīcā, lai labi pavadītu laiku. Neatkarīgi no tā, vai ceļojat kopā ar savu otro pusīti vai tikko iegādājāties viesnīcas numuru seksīgai atpūtai, padariet to par savu rotaļu laukumu.
Tas var nešķist publiski, bet, atverot aizkarus (visus, līdz galam) un nodarbojoties ar seksu pret logu, tas ir diezgan tuvu. Nav nozīmes tam, vai no jūsu skata paveras skats uz autostāvvietu vai citu ēku — jūs joprojām steigsieties, zinot, ka cilvēki to var redzēt (un, visticamāk, arī to ieraudzīs).
Padariet to karstāku: paaugstiniet likmes un pagaidiet līdz vakaram, kad varēsiet ieslēgt visas gaismas, lai apgaismotu jūs un jūsu partneri. Oho.
Parks vai meža teritorija
Kuram gan nepatīk būt kopā ar dabu? Atrodiet vietu, kur apmesties izklaidēties tukšā, zemas satiksmes parkā vai viegli mežainā vietā. “Jūs vēlaties, lai būtu pietiekami daudz maskēšanās ar pietiekami daudz “publisku”, lai padarītu to seksīgu,” Engle saka.
Viņa arī brīdina neiedziļināties mežainā apvidū, jo blakšu un ērču (vai indīgo augu) postījumi nav labi. Ja vēlaties atrasties uz zemes, paņemiet līdzi segu, lai izvairītos no dubļu un zāles traipiem. “Tas dos jums īslaicīgu seksa zonu un kaut ko, ko izmantot ātrai piesegšanai,” Engle saka. Zini, katram gadījumam.
Uz Jumta
Tas ir praktiskāk pilsētniekiem, kuriem ir pieejams plakans jumts, tāpēc ievērojiet atbilstošus piesardzības pasākumus. Bet atvērts jumts ir kā jūsu balkons, tikai vēl riskantāks, jo to var redzēt ikviens (un visi).
Englim ir viens svarīgs atgādinājums: ja atrodaties brīvā dabā un dodaties uz turieni kādu laiku, neaizmirstiet uzklāt sauļošanās līdzekli. (Nopietni… tas nav tas, ko vēlaties.)
Padariet to karstāku: ņemiet līdzi spilvenu, biezu jogas paklājiņu vai dvieli vai kaut ko mīkstu, lai nodrošinātu komfortu (jumti ir… cieti). Varat arī piekļauties zem gurniem, lai radītu nelielu atvērumu dziļākai iekļūšanai. (Vai arī iegādājieties kādu no šiem īpaši izstrādātajiem seksa spilveniem.)
Seksa ballītē
Lai gan tas varētu būt gaismas gadu ārpus jūsu komforta zonas, seksa ballītei ir nopietns ieguvums: jūs varat izvairīties no traucējošas domas par pieķeršanu, lai koncentrētos uz sniegumu.
Tādos pasākumos kā šis jums nav jāuztraucas par to, kurš to skatās, jo visi ir tur viena un tā paša iemesla dēļ — noteikumos nav ietverta smīnēšana. Tātad jūs varat ļaut savam ekshibicionisma karogam pacelties augstumā.
Padariet to karstāku: vārdi “robežas” un “piekrišana” nešķiet seksīgi, taču, runājot par to, ko jūs abi vēlaties no savas pieredzes pirms ierašanās, jūs noteikti labi pavadīsit laiku. Galu galā jūs nezināsiet, kas ir uz galda, kamēr neesat par to savstarpēji sarunājušies…
Pludmalē
Atdzīvojas vēl viena jauna fantāzija, taču ar dažiem brīdinājumiem: naktī apmeklējiet klusu pludmales daļu, lai izvairītos no cilvēkiem, un palieciet uz sauszemes, lai sālsūdens jūs neizkaltētu.
Uzmanīgi noklājiet segas, lai katrā ķermeņa spraugā nepaliktu smiltis un nejauki kukaiņi. Un izmēģiniet pozīcijas, kurās varat izvairīties no daudzām smilšu lidošanām, piemēram, jājot ar partneri uz pludmales krēsla.
Padariet to karstāku: ņemiet līdzi pudeli vīna un spilvenu, lai pēc tam skatītos zvaigznes. Tagad jūs tikko pārgājāt no sabiedriskā seksa uz romantisma romānu intīmo.
Teltī
Ak, dabas skaņas: putnu čivināšana, sienāži, ugunskura sprakšķēšana un apslāpēti vaidi.
Uzstādiet telti nomaļā kempinga vietā (vai savā pagalmā) un iztīriet zarus vai akmeņus, kas šajā brīdī var spiesties jums mugurā. Jums būs telts pārsegs, bet ēnu attēls, kas izplūst cauri, kas rada saviļņojumu.
Padariet to karstāku: neaizmirstiet noglabāt lubrikantu mugursomā (labāk ir mitrāks) un nedaudz attaisiet daļu no telts, lai nodrošinātu lielāku gaisa plūsmu. Un neaizmirstiet iesaiņot matrača paliktni, lai jums tas nebūtu jādara savā guļammaisā (tie ātri kļūst ļoti nosvīduši).
Publiskajā Tualetē.
Ja atrodaties viesnīcā, lidostā vai restorānā vai jebkurā publiskajā tualetē un nevarat sagaidīt, kad atgriezīsities mājās, lai paēstu, meklējiet vienu publisko vannas istabu. “Jūs varat ielīst un izlīst, neredzot jūs kopā,” saka Levīns. Lai gan aiz aizslēgtām durvīm jums ir zināma privātuma sajūta, “tam piemīt kaut kas ļoti erotisks,” viņa saka. Turklāt jūs nekad nezināt, kas atrodas ārpus durvīm.
Tomēr… publiskās vannas istabas ir nežēlīgas, tāpēc jums būs jāvingro. Nesēdiet uz nekā (LOL), nevelciet nost apavus un pēc iespējas vairāk apģērba (vienkārši pabīdiet apakšveļu uz sāniem) un mēģiniet turēties viens pie otra, nevis pie sienas un durvju rokturiem.
Padariet to karstāku: sabiedriskās tualetes vislabāk ir piemērotas ātrai atpūtai (jo, kā minēts, tās ir nežēlīgas, un cilvēkiem joprojām ir jāurinē!). Tāpēc, lai padarītu lietas pēc iespējas ātrākas un seksīgākas, Levins iesaka iepriekš iesaistīties priekšspēlē ar vilinošu ņirgāšanos un ķircināšanu. Ja sēžat pie vakariņu galda, mēģiniet piespiest kāju pret partnera kāju vai slepeni noskūpstīt viņu, kamēr jūs piecelties kājās, lai viņu “apskāvienu”. Tad ej Saņemt TO.
