Uz Tavu e-pastu tika nosūtīta paroles nomaiņas saite. Seko līdzi e-pastā sniegtajiem norādījumiem, lai nomainītu paroli.
Vai nesaņēmi e-pastu?
Pārbaudi mēstuļu mapi. Ja tur nav e-pasta,
klikšķini šeit
nosūtītu to atkārtoti.
18+
Uzmanību!
Vietne Sekss.lv satur erotiskus un seksuāla rakstura materiālus. Turpinot izmantot šo vietni, Jūs apliecināt, ka esat sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu un piekrītat vietnes lietošanas noteikumi
Vecmeitu ballīte ir pēdējais spēriens, kā saka. Tomēr es neesmu no tām, kas spārda lietas. Ne pārnestā, ne tiešā nozīmē. Es vienkārši priecājos par to, kas man ir. Galu galā pēc dažām dienām apprecēšu savu mūža lielo mīlestību – vai var būt vēl labāk?
Mēs esam kopā, kopš mani, naivu pirmkursnieci, vilināja viņa trenētais prāts, ļoti vīrišķīgais izskats un, protams, pieredze. Tomēr bija viena problēma – maniem draugiem bija savs viedoklis. Jums vajadzētu noprast, kāpēc viņiem patīk jokojot mani saukt par Mis Monogāmiju... Vēl jo vairāk tāpēc, ka mans Vienīgais patiešām ir apmierināts ar šādu attiecību modeli. Bet maniem draugiem ar to nepietiek, un viņi tāpat reizi pa reizei vēl mēģina mainīt manu attieksmi.
Tieši tāpēc es nemaz nebiju pārsteigta, kad, manai ballītei ejot pilnā sparā, pie durvīm pieklauvēja nekaunīgi seksīgs puisis militārā formā, paziņojot: "Labvakar! Leitnants Diks ir ieradies...".
Es dziļi ievilku elpu un nolēmu, ka, draugiem par prieku, tik daudz izturēšu. Galu galā tas ir tikai striptīzs!
Es jutos neērti, kad viņš mani pacēla rokās un nesa uz istabas centru uz jau sagatavoto krēslu, bet draugu atbalstošie saucieni izkausēja visu ledu. Galu galā, pamanījusi, ka mana aktierspēle pārliecina draugus, apspiedu savu iekšējo diskomfortu un nolēmu uztaisīt īstu šovu. Protams, man tas nelikās smieklīgi, bet mani mīļie bija gandarīti, ka es pievienojos šai eksotiskajai dejai.
Tā kā skaidri tuvojās brīdis, kad viņa melnā ādas apakšveļa noslīdēs uz grīdas, es sagatavojos, lai neizrādītu satraukumu, bet…
Mana vecākā līgavas māsa noklusināja mūziku un svinīgi paziņoja, ka ballīte ir beigusies. No prieka pielecu no krēsla, taču uzreiz biju vīlusies, jo atskanēja vārdi: “Samaksājām par visu nakti. Neuztraucies, viņš ir profesionālis.”
***
Vēlreiz dziļi ievilku elpu, lai nomierinātos, un sāku laist ārā draugus, cerot kaut kā vienoties ar Leitnantu Diku, lai vakars beigtos bez upuriem. Kamēr viesi rāvās mājās, viņš arī nesnauda - sajutu reibinošu vīraka smaržu, klusi skanošu romantisku mūziku... Profesionāli - savādāk to nevar nosaukt.
Bet visam ir robežas, un es negrasījos pārkāpt savas normas. Diemžēl, pieejot viņam klāt un meklējot piemērotākos vārdus, nācās sev atzīt, ka arī bez formas tērpa vēlējos viņam pakļauties - viņa sejā bija tik daudz nopietnības un reizē velnišķīgs šarms.
"Leitnant..." es čukstus novilku zem deguna, bet viņš tikai pielika pirkstu man pie lūpām: "Ššš... es tikai daru savu darbu."
Daļa manis pretojās, bet otra - ļoti vēlējās uzzināt, kas notiks tālāk.
Acīmredzot, uzlūkojis mani līdz dvēseles dziļumiem, viņš pārbrauca ar pirkstiem pār vaigu, noglāstīja matus: “Nebaidies, nebūs nekā, kas tev nepatiktu.” – un, protams, kā vienkāršs karavīrs, es ticēju komandiera vārdiem. Kad es beidzot pasmaidīju, viņš mani paņēma savās rokās un ienesa guļamistabā, it kā es gatavotos savai pirmajai reizei.
Es zinu, kā tas ir, ja mani nēsā uz rokām, bet mani tik un tā tas pārsteidza – es neatpazinu savu guļamistabu. Jau iepriekš sajutu vīraka smaržu, bet par tādu sveču pārpilnību nebūtu iedomājusies. Siltajā, mirdzošajā gaismā viss izskatījās mistisks pats par sevi, un zīdaini asinssarkanā gultasveļa, kas aizstāja manu ierasto ziedu kokvilnas gultas komplektu, lika man noticēt, ka šeit patiešām notiks maģiskas lietas. Ja līdz šim viss bija tikai jautra spēle, tad tagad savu sajūsmu vairs nevarēju noslēpt – vide sajūtas sildīja pati no sevis.
***
Viņš maigi nolika mani uz gultas, vēlreiz paskatoties uz mani un nomierinot ar savu uzticības pilno skatienu, un lēnām, pārvarot manu kautrīgo pretestību, sāka atbrīvot mani no drēbēm. Viņam nebija ilgi jāmokās: īsie svārki acumirklī noslīdēja pār manām kailajām kājām, un pēc pāris negaidītiem pieskārieniem vidukļa zonā es pati kapitulējot pacēlu rokas un viņš novilka manu kreklu. Varēju tikai priecāties, ka apakšveļa nebija to drēbju sarakstā, no kurām viņš gribēja mani atbrīvot.
Ar savām sarkanajām mežģīnēm lieliski pieskaņojos viņa veidotajam guļamistabas iekārtojumam - arī viņš to pamanīja un saņēmu komplimentu par lielisko izvēli. Atbildot es tikai kautrīgi pasmaidīju, atceroties, cik ilgi draugiem mani bija jāpierunā šādi saģērbties. Pirms paspēju atbildēt, es jutu sev blakus karstu, muskuļotu ķermeni. Graciozi noliecies, viņš skatījās man tieši acīs, vairs ne tik kareivīgi, bet joprojām sasodīti burvīgi un izaicinoši. Tikmēr viņa mīkstie pirkstu gali nevainīgi skraidīja pa manas apakšveļas maliņām. Nespēju noticēt, ka man ir tik karsti no sveša vīrieša rokām, bet droši vien tā bija apziņa, ka nogaršoju aizliegto augli, kas mani tikai vēl vairāk uzbudināja.
Kad mana pieaugošā elsošana atklāja, ka pirmās barjeras bija salauztas, viņš nostiprināja savu pārākumu. Stingras rokas balstījās uz manas elektrizētās ādas, un kuplās lūpas it kā nejauši turpināja slīdēt gar manām ausīm, jo viņš pusbalsī dūdoja man nepārprotamus komplimentus.
Ir grūti pretoties, ja kāds glāsta tavu ķermeni un tavu patmīlību vienlaikus, tāpēc mans prāts joprojām bija dzīvs un es sapratu šādas mīlēšanās banalitāti.
Diemžēl ķermenis reaģēja pats no sevis un es pat paspēju nosvīst no kauna, kad pēkšņi, it kā nejauši, viņa roka atradās pie manām apakšbiksītēm, kuras bija jau diezgan slapjas.
Tas viņu nemaz netraucēja, tieši otrādi, viņš zināja, ka iet pareizajā virzienā un šobrīd tas bija "uz leju", jo tur noslīdēja manas biksītes un drīz vien arī krūšturis. Sākumā vēl mēģināju piesegties ar rokām un segas stūri, bet pretoties bija bezjēdzīgi. Manas rokas ātri nomainīja viņa lūpas. Visur skanēja skūpsti, un mana spītība pretoties beidzot izgaisa pavisam. Tagad es vienkārši peldēju jaunu sajūtu jūrā.
***
Mani tā aizrāva viņa glāsti, ka palaidu garām brīdi, kad viņš jau bija iekārtojies starp manām kājām. Šeit viņš atkal izmantoja to pašu taktiku: nevainīgus pieskārienus, daudz maigu skūpstu, dažus rotaļīgus kodienus... Un tad viņa lūpas piezemējās tur lejā...
Es biju pārsteigta, bet ātri iegrimu atpakaļ zīdainajos palagos, un manu nosodījumu apklusināja tikai dažas enerģiskas mēles kustības.
Varbūt biju atturējusies pārāk ilgi, bet kāzu haosa laikā tādu bezierunu tuvumu piedzīvoju reti. Es nešaubos, ka tieši mani slavenie vaidi, kas izplūda no manām aizvērtajām lūpām, uzmundrināja viņa kareivīgo garu. Kārtējo reizi nācās atzīt, ka viņš ir īsts karotājs, jo ļoti prasmīgi pameta liktenīgo ieroci beigās: tiklīdz viņa lielie pirksti, viegli iekļūstot manī, vairākas reizes apgriezās, aizķerot G punktu, es zaudēju savaldīšanos un, ieķērusies segā, izbaudīju debešķīgu orgasmu.
***
Kad beidzot atvilku elpu un atvēru acis, ieraudzīju to nekaunīgo vīrieti palaidnīgi smīnam. Es arī neviļus pasmaidīju. Acīmredzot, pamanot manu bezspēcību, viņš gatavojās operācijai "Orgasms Nr. 2". Viņš pieglaudās vēl ciešāk, un es pagriezu viņam muguru. Jau klusībā nojautu, kāpēc viņa iesauka ir "Diks".
Otrajā reizē jau pazīstamā veidā viss notika nedaudz ātrāk, un mans ķermenis daudz jutīgāk reaģēja uz nenogurstošajiem glāstiem. Šķita, ka krūtsgali, tāpat kā klitors, tiecās pret viņu, lai meklētu uzmanību, un to klusās cerības bija pilnībā apmierinātas. Nepagāja ilgs laiks, kad es atkal spēcīgi saspiedu augšstilbus, piesaucot visaugstākos, bet leitnants Diks glāstīja manu trīcošo ķermeni un jutekliski elpoja tieši man uz kakla.
***
Kad viņš beidzot apstājās, es gulēju pilnīgi nogurusi, taču viņa entuziasms nerimās. Viņš maigi lika man apgulties uz vēdera, un es priecājos, ka atrados atpūtai piemērotā pozā. Bet viņš man neļāva gulēt – skūpsti ceļoja no galvas līdz kājām kā vēl nekad un tur, kur es tos pat negaidītu. Prieks sajaucās ar nogurumu un aicināja mani fantastisku sapņu valstībā. Es nepretojos...
Es pamodos ar neticamu prieku, un tikai tad, kad ieraudzīju zem sevis zīda gultasveļu, sapratu, ka tas nebija sapnis – uz skapja blakus gultai bija oranža lapiņa ar telefona numuru un zīmīti: "Tavam vīram ir ļoti paveicies!" Pat iesmējos, kad domāju, ka beidzot varēšu izmantot teicienu: "ko nezini, par to sirds nesāp"...
