Jūlijai bija arvien grūtāk koncentrēties. Bija jau 18:00. Kopš 9:00 rītā viņa bija atradusies sapulcē, un klients neizrādīja ne mazāko interesi par tās izbeigšanu. Parasti viņa neiebilstu. Tas nebija nekas neparasts. Kad klients tiek iesūdzēts par summu, kuras beigās ir daudz nuļļu, Jūlija kā teicama advokāte labprāt dod viņam neierobežoti daudz laika. Galu galā viņai tika maksāts par katru šeit pavadīto stundu. Bet šovakar viņa bija plānojusi kārtot savu personīgo biznesa darījumu.
Pacietusi neregulāro un diezgan drūmo seksu, kas viņai bija ar vīru pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem, un, atgriezusies savā ierastajā amatā, viņa bija nolēmusi pacienāt sevi ar kaut ko īpašu. Viņas labākā draudzene bija izdarījusi kaut ko līdzīgu, atkal uzsākot profesionālo karjeru; viņa bija aizrāvusies ar rotaslietām. Jūlija bija domājusi darīt to pašu, taču ātri nonāca pie secinājuma, ka tas tikai kompensētu viņas patiesās vajadzības. Tā vietā viņa nolēma iegūt jaunu mīļāko. Patiesībā trīs mīļākos.
Viņa katru nedēļu trīs naktis uzturējās “Falcon” viesnīcā. Katrā no šīm naktīm viņa jau bija noskatījusi trīs puišus, kuri arī bija regulāri viesi. Par laimi, katru citā nedēļas naktī. Visi trīs bija pavīdējuši viņas fantāzijās, kad viņa viesnīcas numuriņā sasniedza baudu no sava mazā vibratora. Viņas mērķis šonedēļ bija savaldzināt visus trīs. Daudzveidība tomēr ir dzīves garšviela.
Vakar vakarā viņa bija atzīmējusi pirmo ķeksīti savu darāmo darbu sarakstā – Misteru Otrdienu. Viņa bija spēlējusi ledus auksto pakļāvēju. Spēcīgi un klusi. Jājot viņu viesnīcas trenažieru zālē, un pēc tam pārsteidzot viņu restorānā, viņš bija uzķēries uz viņas āķa. Šovakar viņai bija ļoti atšķirīgi plāni, saistībā ar Misteru Trešdienu.
***
Bija pāri pulksten 19:00, kad Jūlija beidzot nonāca viesnīcā. Viņa rezervēja vakariņas un devās uz dušu, pēc kuras viņa godprātīgi piezvanīja vīram. Viņi, kā ierasts, stāstīja viens otram par savām dienas gaitām, un nevienu no viņiem vairs neinteresēja otra teiktais. Bet šovakar viņa bija rotaļīgā garastāvoklī.
“Es tikko bija dušā un stāvu šeit pavisam kaila. Gribētu, lai arī tu būtu šeit,” viņa meloja.
“Ak, mans dievs, es arī tur vēlētos būt,” vīrs atbildēja mazliet pārsteigts.
Jūlija viņu ķircināja, atgādinot par to, ko viņa bija ļāvusi viņam darīt, kad pēdējo reizi bija kaila stāvējusi tajā pašā telpā, bet kopā ar viņu, pirms kādiem astoņiem gadiem. Viņi toreiz bija mazliet izgājuši no rāmjiem, un blakus esošie cilvēki bija sūdzējušies par troksni. Viņa nekad nebija bijusi klusa, kad piedzīvoja orgasmu.
“Ak,” bija viss, ko viņš varēja izdvest.
Viņa sūtīja viņam skūpstu pa tālruni un nolika klausuli.
***
Šī vakara vīrietim, Misteram Trešdienai, viņa bija nolēmusi uzdoties kā naiva, rotaļīga brunete. Viņa vēlējās, lai visas trīs afēras būtu atšķirīgas. Viņiem bija līdzīgs vecums, viņš bija diezgan garš un labu ķermeņa struktūru. Viņai iepatikās ideja par mazās, pakļāvīgās meitenes spēlēšanu. Ļaujot viņam domāt, ka viss tiek darīts pēc viņa prāta, lai gan patiesībā Jūlija iegūs to, ko vēlas pati.
Viņa šim uzdevumam bija izvēlējusies nedaudz pieguļošu kleitu. Stingrs ķermenis, akcentēts dekoltē un cauri apģērbam spīdoši krūtsgali, kas izcēlās pat pirms tie bija cieti no uzbudinājuma. Īsā un plīvojošā kleitas apakšdaļa nedaudz atklāja viņas balto apakšveļu, ja viņa apsēdās, to nesakārtojot. Papēži, tikai mazliet par augstu, pievienoja tēlam odziņu. Viņa sasēja matus astē, nostiprināja tos ar mazu sarkanu lentīti. Sieviete pētīja sevi spogulī, izmēģinot dažas nevainīgas pozas un sejas izteiksmes. Lieliski!
***
Ne tik lielisks bija skats, ko viņa ieraudzīja, ejot uz vakariņām bārā. Misters Trešdiena nebija viens. Sasodīts! Ko tagad?
Abiem vīriešiem ieejot restorānā, Misters Trešdiena paskatījās atpakaļ un ieraudzīja viņu. Jūlija vēroja, kā viņa acis skrien pār viņas figūru. Tad skatiens uz brīdi apstājās pie viņas krūtīm un atkal pacēlās līdz acu līmenim. Viņa pasmaidīja un ātri novērsa skatienu.
Jūlija iegāja ēdamzālē un apsēdās restorāna otrā galā. Tas nebija ideāls variants, bet deva viņai iespēju apdomāt stratēģiju. Viņa mēģināja izdomāt kādu triku, lai viņu aizvilinātu prom no kolēģa, vai varbūt uzzinātu viņa istabas numuru? Viņa to varēja atstāt līdz nākamajai nedēļai, taču šovakar bija noskaņojusies uz kādu jautrību, turklāt vibratorā esošās baterijas bija izlādējušās. Pusceļā caur sēņu risotto un otro glāzi Malbec viņa atskārta – derēs viņi abi! Pareizāk sakot, lomā, kuru viņa bija izvēlējusies pieņemt savam trešdienas tēlam, viņa ļausies viņiem abiem.
Viņai tikai vienreiz dzīvē bija bijis sekss trijatā. Tas bija kopā ar viņas vīru diezgan drīz pēc tam, kad viņi bija apprecējušies. Bet tas bija ar citu sievieti – jaunu advokātu biroja darbinieci, ar kuru kopā viņi abi strādāja. Viņa joprojām strādāja vīra vadībā; iespējams, pat vairāk nekā tikai strādāja – Jūlija nebūtu par to pārsteigta. Dīvainā kārtā viņai šķita diezgan uzbudinoši redzēt baudu otras sievietes sejā, kad viņas vīra loceklis ieslīdēja viņas iekšienē.
Ideja par nodošanos diviem locekļiem vienlaicīgi… tā bija tikai viņas fantāzija. Nu, varbūt ne pēc šī vakara. Viņa sajuta tirpstošo sajūtu starp kājām.
***
Izgājusi no restorāna, viņa pamanīja, ka abi vīrieši stāv ārā uz terases. Viņa pasūtīja sev kokteili – vienu no tiem, kuru uzskatīja par diezgan meitenīgu, ar papīra lietussargu un ķirsi uz kociņa – un izgāja arī pati ārā.
Puiši stāvēja pie terases sildītāja. Abu vīriešu skatieni uzreiz pievērsās viņai. Viņu saruna pārtrūka pusvārdā un, kad viņi pagriezās atpakaļ, lai paskatītos viens uz otru, abu sejās pavīdēja puiciski smaidi.
Jūlija netērēja laiku. Viņa iegāja savā tēlā un devās taisni uz turieni, kur stāvēja abi vīrieši.
“Vai neiebilstat padalīties ar savu sildītāju?” viņa jautāja. Viņas akcenta daiļrunība un samtainā balss faktūra radīja izsmalcinātu kontrastu nedaudz vieglprātīgajam izturēšanās veidam.
“Ar lielāko prieku,” Misters Trešdiena atbildēja, un viņš drosmīgi cīnījās, lai neskatītos uz viņas dekoltē.
“Vienkārši, šeit ir tik auksts,” viņa turpināja. “Paskatieties uz maniem krūtsgaliem!” Un viņi to darīja. “Tas droši vien nepalīdz, ka es neuzvilku apakšā krūšturi,” viņa nevainīgi ķircināja vīriešus. Tad, ar uzspēlētu šoku un uzbudinājumu, piebilda: “Ak, nē! Ko es te runāju? Man ļoti žēl! Ak dievs! Mans vīrs man vienmēr saka, ka nedomāju, pirms runāju. Ko jūs par mani vēl padomāsiet? Es parasti negribētu…, es nedomāju… Ak, dievs.”
Viņa paskatījās uz abu vīriešu izliekumiem biksēs. Tas darbojās.
“Lūdzu, neuztraucies,” sacīja Misters Trešdiena.
“Paldies dievam, ka mans vīrs nav šeit. Viņš mani sodītu.”
“Tevi sodītu?” vaicāja tas pats vīrietis.
“Jā. Viņš mani per. Ak nē! Atkal jau es par daudz runāju.” Jūlija gandrīz neelpoja. “Es to nedrīkstu nevienam citam stāstīt. Viņš saka, ka tas ir mūsu mazais noslēpums. Tikai mūsu guļamistabai. Vai, pareizāk, dušai. Viņam patīk pērt mani dušā, jo tā vairāk sāp, un viņam patīk mazie kliedzieni, kas man izsprūk. Es laikam tagad labāk apklusīšu.”
Abi vīrieši iesmējās.
***
“Vainīgs, iespējams, ir kokteilis,” viņa turpināja. Viņa iemalkoja vēl nedaudz uz paspēra soli sānis, izliekoties zaudējam līdzsvaru, un nedaudz uzlejot dzērienu Mistera Trešdienas biksēm. Viņa izlikās krītam panikā. “Ak Dievs! Man ļoti žēl.”
Viņa nolika glāzi uz grīdas, noliecās un kā bērns, kurš mēģināja “novērst” negadījumu, aizrautīgi sāka ar rokām tīrīt dzērienu. Viņas roka berzēja augšup un lejup vīrieša jau tā redzamo erekciju. Viņa berzēja ātrāk un spēcīgāk, pirms izlikās, ka beidzot saprot, ko dara.
“Ak, dievs, tagad skaties, ko es esmu izdarījusi.” Viņa norādīja uz cieto izliekumu. Tad, ar tik izplestām acīm, ka viņa baidījās, vai tas nav pārspīlēti, piebilda: “Vai tas ir īsts?”
Misters Trešdiena skatījās uz savu draugu un, smejoties, atbildēja: “Visa mana mantība.”
“Oho!” Viņa atkal pielika tam roku un brīnoties to aptaustīja. Tas bija garš, bet viņai svarīgāks bija apkārtmērs. Viņa paskatījās uz draugu. “Tu arī!” viņa teica un pastiepa otru roku. “Es nezināju, ka tie var būt tik lieli. Es esmu redzējusi tikai savu vīru, un tas ir tik maziņš, salīdzinot ar jums abiem.” Tā nebija patiesība. Vīra loceklis bija viņa labākā īpašība un, iespējams, tas, kāpēc viņa joprojām ļāva viņam laiku pa laikam sevi izdrāzt.
“Nu, tas nav pareizi,” Misters Trešdiena bija iekritis viņas slazdā un pamanīja iespēju, ko izmantot. “Sievietei ir jāpiedzīvo kāda dažādība.”
“Tiešām?”
“Pilnīgi noteikti,” piebilda draugs, uzķerot kolēģa nostāju.
“Ak, es nezinu. Mans vīrs būtu dusmīgs.”
“Viņam tas nav jāzina.”
“Nē. Es domāju, ka nebūtu gan,” viņa iepauzēja. “Varbūt es varētu vienkārši paskatīties?” viņas rokas joprojām atradās uz abiem locekļiem, tos viegli saspiežot.
“Labi,” bija Mistera Trešdienas kārta spēlēt šo spēli. “Bet ne šeit. Mūs var redzēt no iekšpuses. Kā būtu tur?”
Viņš norādīja uz soliņu piecdesmit metru attālumā, zem dažiem kokiem, kas paslēpti ēnā.
***
Nokļuvuši tur, Jūlija netērēja laiku. Viņa nokrita ceļos, atsprādzēja Mistera Trešdienas bikses un izņēma no tām viņa lielo, cieto locekli. Viņa izlikās satriekta. “Vai es varu tam pieskarties?” viņa jautāja un, saņemot piekrišanu, sāka to glaudīt.
Viņai blakus parādījās draugs, kura dedzīgais piedēklis jau bija ārā. Viņa paņēma to otrā rokā, glaudot abus locekļus vienā stingrā ritmā.
“Tie ir tik skaisti,” viņa iedrošināja.
Tad, it kā viņu pēkšņi būtu pārņēmis neaptverams uzbudinājums, viņa pieplaka ar muti Mistera Trešdienas loceklim. Viņa paņēma to visā garumā un smagi sūca. Viņš jutās labi viņas mutē. Viņa pamīšus mainīja abus vietām, labi tos norūdot, nogaršojot to saldo pikantumu.
Tad, bez jebkādas turpmākas manipulācijas, Misters Trešdiena pēkšņi satvēra viņas plecus, uzvilka viņu kājās un nolieca pār sola atzveltni. Viņa juta, kā viņš paceļ mazos, draiskos svārciņus un pavelk biksītes uz vienu pusi. Pēc tam viņš ar vienu pārliecinošu grūdienu ietrieca savu locekli viņas kājstarpē visā tā garumā . Tas bija tik labi, ka viņa nevarēja atturēt sevi no milzīgās baudas izdvešanas skaļi.
“Ak, dievs, jā!” viņa kliedza.
Vīrietis kustējās dziļi un smagi. Viņš satvēra Jūlijas matus un atlieca viņas galvu atpakaļ. Viņa draugs stāvēja sola otrā pusē. Viņas sejā rēgojās viņa mirdzošais gals. Viņš no drauga paņēma viņas matus un, turēdams savu locekli otrā rokā, rīvēja to gar viņas muti. Viņa paklausīgi to atvēra, un viņš lēnām iespieda mutē savu granīta cieto dārgumu. Viņš stingri turēja Jūlijas galvu un iegāja dziļi, tā, kā viņai patika. Viņa darīja visu iespējamo, lai to iesūktu, lai gan tas bija grūti, ņemot vērā viņa spējo grūdienu dziļumu.
Abi vīrieši atrada vienādu ritmu, un Jūlija pazaudēja prātu milzīgajā baudā – viņu drāza no abiem galiem vienlaikus. Tā bija pirmā reize, kad viņa to piedzīvoja, un viņa sev nosolījās, ka tā nebūs pēdējā.
***
Visi trīs beidza praktiski vienlaicīgi. Misters Trešdiena satvēra viņas gurnus un drāza viņas kājstarpi ar pēdējiem spēkiem, vaidēdams, piepildot viņu ar svaigu, siltu spermu. Viņas ķermenis trīcēja ekstāzē, un viņa kliedza, kaut arī viņas muti pildīja loceklis, un pēc tam aizrijās, kad tajā ieplūda saldais krēms. Viņa norija katru pēdējo pilienu un aplaizīja lūpas. Debešķīgi.
Abi vīrieši pagāja nostāk. Jūlija sabruka uz soliņa ar smaidu sejā. Viņa paskatījās uz Misteru Trešdienu: “Paldies, jums…”.
“Es domāju, ka tevi vajadzētu sodīt,” viņš atbildēja.
“Mani vajadzētu.”
“Bet ir vēls,” viņš piebilda.
“Es šeit būšu arī nākamnedēļ”, viņa uzdrošinājās bilst.
Viņa redzēja, kā iemirdzas vīrieša acis.
“Tad, lai tu būtu gatava. Es domāju, ka esmu parādā tavam vīram, lai tu tiktu pareizi sodīta. Un es neuzskatu, ka pietiek tikai ar nelielu pērienu.”
“Nē… ser.”
Abi vīrieši devās atpakaļ uz bāru. Jūlija palika turpat, kur bijusi, baudot vakara dzestro gaisu, apmierināta, atsaucot atmiņā tikko piedzīvoto.
Jūlija viņu dabūja. Divi ir pievarēti.
Tagad viņas domas pievērsās rītdienas vakaram un trešajam ķērienam.
