Autors: Linda

Mikroagresija, ar ko ikdienā sastopas teju ikviens LGBTQ kopienas pārstāvis
Esot LGBTQ kopienas pārstāvim, ikdienišķa, šķietami nekaitīga vai maznozīmīga diskriminācija, kas pazīstama arī kā mikroagresija, ir neizbēgama ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Mikroagresija tiek definēta kā ikdienišķi apzināti vai netīši apvainojumi jeb “uzbraucieni”, kas nodod naidīgus, noniecinošus vai negatīvus ziņojumus.

Jāsaka gan, ka daudzos gadījumos cilvēks, kurš izsaka šos komentārus, ir labsirdīgi noskaņots un nemaz neapzinās, ka ir pateicis vai izdarījis kaut ko rupju vai aizvainojošu.

No malas skatoties mikroagresija var šķist nekaitīga vai nenozīmīga. Cilvēki varētu domāt, ka šos šķietami nekaitīgos komentārus vienkārši vajadzētu ignorēt. Bet laika gaitā šāda veida mijiedarbība var nodarīt ievērojamu kaitējumu. Pētījumi ir atklājuši, ka cilvēki, kuri ikdienā piedzīvo mikroagresiju, saskaras ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju un trauksmi, kā arī fiziskās veselības problēmām, piemēram, augstu asinsspiedienu.

Kā atbildēt uz mikroagresiju?

Vai to vajadzētu ignorēt? Izrādīt neapmierinātību? Izskaidroties? Vai arī pateikt kaut ko vēlāk, kad būsi paspējis aptvert notikušo? Tas ir atkarīgs no katra paša un no apstākļiem. Pirmkārt, ņem vērā savu fizisko drošību. Novērtē savas attiecības ar šo cilvēku, vietu, kurā atrodies (gadījumā, ja ar mikroagresiju saskaries darbavietā, būs jārīkojas citādāk nekā pasēdēšanas laikā ar draugiem) un to, vai tu esi emocionāli gatavs šādai sarunai.

Ja tu vēlies atbildēt uz komentāru tūlīt un tagad, vienkāršākā stratēģija ir jautāt: “Ko tu ar to biji domājis?” Dažreiz, kad cilvēki izsaka šķietami aizskarošus komentārus, viņi, iespējams, pat neapzinās, ka viņu teiktais ir ar negatīvu pieskaņu. Lūdzot paskaidrot teikto, šim cilvēkam ir iespēja sadzirdēt vai pārdomāt to, ko viņš tikko teica, varbūt labot teikto vai pat atvainoties.

Un ko tad, ja mikroagresijas cēlājs esi tu pats? Pirmkārt, apzinies, ka tas nepadara tevi par sliktu cilvēku. Daudzi cilvēki ar labiem nodomiem laiku pa laikam netīši izsaka aizvainojošus komentārus. Mums visiem ir kas tāds, ko līdz galam neizprotam.

Atceries, ja esi kādu netīši aizvainojis, nemēģini aizstāvēt savu greizo viedokli, kas parasti ir cilvēka dabīgā reakcija. Mēģini izprast otras personas teikto un to, kā tas viņu ietekmējis, un pat atvainoties, ja esi viņu sāpinājis.

Mikroagresija, ar kuru LGBTQ personām nākas saskarties savā ikdienas dzīvē:

1. Pieņēmums, ka netradicionālajās attiecībās viens partneris ir “vīrietis”, bet otrs ir “sieviete”

Ar šo nākas saskarties daudziem lesbiešu pāriem. Vīrišķīgāka izskata sievietes bieži tiek uzskatītas par tikpat kā vīriešiem, piešķirot viņām sava veida privilēģijas, savukārt pret otru personu, sievišķīgākā izskata dēļ, izturas ar mazāku cieņu.

2. Pieņēmums, ka LGBTQ ir “izvēle” vai “dzīvesveids”

3. Jautājumi par personas intīmajām ķermeņa daļām, piemēram, “Kas tieši tev tur lejā ir?”

4. Pateikt kādam, ka viņš neizskatās pēc geja, lesbietes, utt.

5. Sagaidīt, ka cilvēkam būs noteiktas personības iezīmes vai intereses, kas balstītas uz stereotipiem

Piemēram, sagaidīt, ka geju puisis vēlēsies iet iepirkties kopā ar bariņu meiteņu, un citas situācijas, kas tiek attēlotas filmās.

6. Jautāt transpersonai, kad ir plānota “operācija”

Tas ne vien maldīgi liek domāt, ka transpersonām ir jāveic operācijas, lai kļūtu par veseliem cilvēkiem, bet arī, ka pastāv kāda „viena universāla operācija”, kas transpersonām ir jāveic, lai „sekmīgi” iederētos trans-pasaulē. Daudzi izvēlas nekad neveikt operācijas, daudzi tās vienkārši nevar atļauties.

7. Pieņemt, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sevi salīdzināt ar tradicionāli orientētajiem

Tiek pieņemts, ka netradicionāli orientēti cilvēki nevar sniegt attiecību padomus tradicionāli orientētajiem, un ka šie cilvēki savā starpā nemaz nevar veidot sapratni, izprast viens otra situācijas un dzīves pieredzes.

8. Jautāt lesbietēm, kā viņas nodarbojas ar seksu

Tas ir tik invazīvs un personisks jautājums. Cilvēki, galvenokārt vīrieši, automātiski domā, ka sievietes viņiem ir parādā šo atbildi. Pārsvarā šie jautātāji arī domā, ka sekss ir tikai un vienīgi dzimumlocekļa un vagīnas mijiedarbība.

9. Jautāt cilvēkam, vai viņam ir draugs/draudzene/vīrs/sieva, pamatojoties uz to, kā viņš/viņa izskatās

10. Domāt, ka tu vari “izlabot” vai “mainīt” cilvēka seksualitāti

11. LGBTQ personas otras pusītes izslēgšana no ģimenes aktivitātēm

12. Runāšana LGBTQ cilvēku vārdā, neļaujot viņiem izteikt savu viedokli

Piemērs tam ir darbavietas, skolas vai iestādes, kas vēlas piedalīties iekļautības apmācībā un apspriest, kā vislabāk atbalstīt netradicionālās orientācijas pārstāvjus. Pieņemot, piemēram, transpersonu atbalstīšanu darbavietā, starp lēmumu pieņēmējiem ir jāiekļauj arī kāds pārstāvis no šīs grupas.

13. Lūgt kādam tikko satiktam cilvēkam pastāstīt stāstu, kā viņš “izkāpa no skapja”, jeb atklāja citiem savu seksualitāti

Parasti tie ir tikko sastapti cilvēki, kas jautā: “Kā tu zināji, ka tev patīk meitenes? Vai tu esi bijusi kopā ar vīrieti, lai par to pārliecinātos?” Neviens nevienam nav parādā savu seksualitātes atklāšanas stāstu un savu vēsturi, lai sniegtu ieskatu vai izklaidi kādai auditorijai.
10.19.2021.
Kailfoto sūtīšana: pamācība vīriešiem, kā to darīt pieklājīgi
“Dick pics” jeb vīriešu dzimumlocekļu attēli nekad nav bijuši tik populāri kā mūsdienās. Tā kā gandrīz visiem kabatā ir samērā augstas kvalitātes kamera, ikvienam ir iespējams jebkurā laikā uzņemt nepārprotamus kailfoto un kopīgot tos ar adresātiem jebkurā pasaules vietā. Ak, mūsdienu tehnoloģiju brīnumi!

Bet ne visi ir priecīgi saņemt “krāniņu” attēlus. Tas ir visiem zināms fakts, ka ar šādiem attēliem sieviešu sirdis neiekarosi, jo liela daļa sieviešu mēdz tos uzskatīt par nepieklājīgiem, kaitinošiem un dažreiz pat pretīgiem. Tie tradicionāli kalpo kā sūtītāja locekļa izmēra reklāma, un sievietes tiešsaistē cieš no gandrīz nemitīga svešinieku locekļu attēlu pieplūduma, kas parasti parādās viņu iesūtnēs bez viņu piekrišanas. Papildu tam šie kailfoto gandrīz vienmēr ir sliktas kvalitātes, uzņemti sliktā apgaismojumā, fotogrāfijas ir izplūdušas un uzņemtas neglaimojošā leņķī, turklāt tās nekādi nesaistās ar erotiku vai intrigu.

Kad labāk NESŪTĪT sava dzimumlocekļa attēlu

Diemžēl “dick pic” saņemšana sievietēm ļoti bieži šķiet uzbāzīga, neērta un dziļi neseksuāla pieredze; īsa, digitāla mijiedarbība, kas padara viņas dienu sliktāku nekā iepriekš. Un būtisks iemesls, kāpēc dzimumlocekļu attēlus saņemt ir tik nepatīkami, ir tāds, ka tik daudzi vīrieši tās sūta, pat nepajautājot, vai sieviete maz tos vēlas redzēt. Nevēlama kailfoto saņemšana ir personas robežu pārkāpums.

Tajā ir netieša ziņa, kas skan apmēram šādi: “Mani neinteresē vai tev tas patīk vai nē, bet es gribu, lai tu paskaties uz manu locekli, neatkarīgi no tā, vai tu vispār to vēlies.”

Kas var būt sliktāks un mazāk erotisks par to?

Pats galvenais – lai šī pieredze būtu pozitīva abām iesaistītajām pusēm, tev vispirms ir jāiegūst otra cilvēka piekrišana kam tādam. Vienmēr sūti savu kailfoto tikai tiem cilvēkiem, kuri to noteikti vēlēsies redzēt, un nekādā gadījumā to nevajadzētu ievietot pa tiešo iepazīšanās vietnēs vai sociālajos medijos – tas visbiežāk tiks uztverts negatīvi.

Piekrišanas iegūšana nav tik neērta, kā tu varētu domāt: vienkārši pajautā otram, vai viņš vēlētos redzēt tavu kailfoto. Protams tas nedarbosies ar nupat iepazītiem cilvēkiem, un parasti ir labi nogaidīt, līdz esat apmainījušies ar kādām intīmām frāzēm, vai arī otra persona pirmā ir dalījusies ar savu kailfoto. Ir arī svarīgi atcerēties, ka dažas sievietes nekad nevēlēsies saņemt tava locekļa attēlu, un tev tas ir jārespektē. Īsumā – sūti to tikai un vienīgi tad, ja esi pilnībā pārliecināts, ka viņa to vēlas saņemt.

Ko tev VAJADZĒTU sūtīt

Kad tev nav šaubu par to, ka adresāts būs priecīgs redzēt saņemto, ir pienācis laiks uzņemt sava dārguma attēlu. Taču, lai viss izdotos, kā ieplānots, pie fotoattēla uzņemšanas būs mazliet jāpiestrādā.

Pirmkārt, un galvenokārt, nekautrējies par savu izmēru. Liela daļa vīriešu ir apsēsti ar sava locekļa izmēru (vienalga, vai tas ir liels vai mazs). Piemēram, viena no vissliktākajām lietām, ko tu vari darīt, ir tādu objektu kā šķiltavu vai pudeles iekļaušana attēlā mērogam. Tā ir pārsteidzoši izplatīta taktika, kas uzreiz liecina par vīrieša nedrošību. Nav vajadzīgs reklamēt savu izmēru – vienkārši esi pašpārliecināts par to, ko tev daba ir devusi.

Labi attēli ir uzņemti pārdomāti un radoši, tāpēc, lai ko tu darītu, noteikti nefotografē to no “putna lidojuma” leņķa. Tas ir skats, kad kamera ir pavērsta taisni uz leju pret ķermeni un dzimumorgāni aizņem visu kadru. Šādi uzņemti attēli ir garlaicīgi un neoriģināli, un tas neatstās labu iespaidu.

Tā vietā mēģini kameru novietot mazliet tālāk un iekļaut kadrā arī citas ķermeņa daļas, piemēram, augšstilbus, vēderpresi un rokas.

Ir svarīgi pievērst uzmanību arī apgaismojumam: pēc iespējas izmanto dabisko apgaismojumu. Ņem vērā arī to, ka drošs veids, kā padarīt fotoattēlu erotiskāku, ir iekļaut tajā rokas. Rokas ir ļoti pievilcīga ķermeņa daļa.

Visbeidzot, tev būs jāpadomā par apkārtējo vidi, kurā uzņemsi attēlu. Nav nepieciešams pārspīlēt ar ekstrēmām vietām – pietiks ar guļamistabu vai vannas istabu, taču ir svarīgi pārliecināties, ka fons ir tīrs un kārtīgs. Neviens nevēlēsies redzēt fonā netīru veļas kaudzi vai tavu pustukšo dušas želeju kolekciju.
10.18.2021.
Sekss vai telefons: no kā tev būtu vieglāk atteikties?
Kas ir vairāk atkarību izraisošs: sekss vai telefons? Tie abi smadzenēm piegādā prieku veicinošas vielas, tāpēc kādam varētu būt grūti izvēlēties.

Dažiem atbilde ir skaidra. Katrs sestais mileniālis (16%) apgalvo, ka drīzāk atteiksies no seksa, nevis šķirsies no sava viedtālruņa.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja Insurance2go veiktajā aptaujā piedalījās 2000 cilvēku, un tās mērķis bija noskaidrot, cik cilvēku dod priekšroku gadžetiem, nevis citām dzīves sastāvdaļām.

Taču, ne tikai mileniāļi ir gatavi atteikties no romantikas tehnoloģiju dēļ. Katrs piektais cilvēks (21%) vecumā no 18–24 gadiem labprāt upurē randiņus (neatkarīgi no tā, vai plānā ir arī sekss), ja tas nozīmē, ka vakars var tikt pavadīts pie spilgtā ekrāniņa.

Šajā ziņā virsroku ņem sievietes -16% apgalvo, ka drīzāk izvēlētos savus viedtālruņus, nevis došanos uz randiņu, salīdzinot ar 11% vīriešu.

Getty Images

Attiecību eksperte Martina Mersere skaidro, ka skaitļi nepārsteidz: “Mileniāļiem visu pieaugušo dzīvi ir bijusi neierobežota piekļuve sociālajiem medijiem un internetam. Prasīt kādam atteikties no tiem būtu kā lūgums pārstāt elpot.”

10 lietas, no kurām cilvēkiem būtu vieglāk atteikties, nekā no telefona

1. Spēļu konsole (38%)

2. Došanās uz sporta zāli (29%)

3. Kosmētika (26%)

4. Alkohols (23%)

5. Komandu sports (22%)

6. Straumēšanas servisi (18%)

7. Ēdiena pasūtīšana uz mājām un sporta spēļu vērošana (abi 17%)

8. Randiņi (16%)

9. Šokolāde (15%)

10. Sekss (14%)

Viedtālruņa lietošana var radīt veselu emociju kokteili, tajā pašā laikā atrodoties drošā vidē. Reālajā dzīvē tas varētu šķist kā milzīgs risks. Satikšanās realitātē prasa daudz lielāku fizisku un garīgu piepūli, un vienlaikus var nākties saskarties arī ar neveiksmēm un neizdošanos.

Daudzi izmanto sociālos medijus, lai uzturētu sakarus, justos kā daļa no grupas, lai iegūtu atbalstu savām idejām un sajūtām. To atņemot, cilvēki var justies izolēti.

Un no kā Tev būtu vieglāk atteikties: no seksa, randiņiem vai viedtālruņa?
10.14.2021.
Vai anālais sekss kaitē veselībai? Atbild seksologs
Nereti ir dzirdami viedokļi par to, ka anālais sekss mīlniekiem var sagādāt dažādus riskus. Piemēram, fēču nesaturēšanu. Šo un citas šaubu ēnas, kas var rasties par šo citādo seksu, komentē seksologs Artūrs Šulcs.

Viedoklis:

“Anālais sekss – skan jau skaisti, bet ir viens liels BET. Nekur netiek minēti komentāri, ko par šo tēmu domā, piemēram, proktologi (speciālisti ar šaurāku novirzienu par zarnu apakšējām daļām). Netiek pieminēts, ka, šādi izstaipot ānusu, var ne tikai inficēties ar STS no salīdzinoši lielām “mikroplaisām” anālās atveres rajonā, bet ar laiku piedzīvot tādu lietu, kā fēču nesaturēšanu. Par hemoroīdiem nemaz nepieminēšu. Ja tādi jau ir, tad asiņošana var būt pamatīga un draud ar ilgu guļus – stāvus režīmu. Kā arī viegli inficēt dzimumceļus ar zarnu nūjiņu, pēc anālā seksa nodarbojoties ar vaginālo, un nesaprast vēlāk, kādēļ nevar palikt stāvoklī hroniskā iekaisuma dēļ. Diemžēl tās nav tikai manas fantāzijas par tēmu. Protams, vīrietim tas sagādā lielāku baudu kā vaginālais sekss, jo sfinkteris ir ciešāks par vagīnu, bet vai tas ir tā vērts?”

Viedokli komentē seksologs Arturs Šulcs:

“Jā, tā ir tiesa, ka anālā seksa laikā izjūtas ir citādākas nekā vaginālā seksa laikā. Tomēr, ne caur puķēm izsakoties, cauruma izmērs vien nenosaka, cik lielu labsajūtu gūs abi vai viens no partneriem. Anālais sekss nav tikai vienkāršs fizisks kontakts, tas prasa daudz lielāku savstarpēju saskarsmi un uzticēšanos. Un nereti tās ir tās būtiskās lietas, kas rada baudu. Anālais sekss nav vienkārša dzimumlocekļa ievadīšana anālajā atverē. Šis seksa veids noteikti prasa iepriekšēju gatavošanos un noskaņošanos. Tas prasa īpašu maigumu un uzmanību. Anālais sekss var arī beigties nevis ar kaut kā ievadīšanu anālajā atverē, bet tikai ar masāžu un stimulāciju konkrētajā rajonā.

Jā, seksuāli transmisīvās slimības var iegūt anālā seksa laikā. Tajā pašā laikā tas ir mīts. Nereti cilvēki iedomājas – ja nodarbošos ar anālo seksu, tad saslimšu, ja ne, tad nekādas kaites mani neskars. Šajā gadījumā viss ir atkarīgs no abu partneru seksuālās dzīves. Ja viņi viens otram ir vienīgie, ja viņi ir pārliecināti, vai pat pārbaudījušies, ka neslimo ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām, nav ne mazākā iemesla, lai saslimtu anālā seksa laikā. Galu galā – STS ierosinātāji pa gaisu nelido!

Ja ir vēlēšanās nodarboties ar anālo seksu ar ne tik pazīstamu partneri, jālieto prezervatīvs, tādējādi sevi pasargājot. Tomēr prezervatīvs jālieto arī tad, ja ar maz pazīstamu partneri ir tradicionāls sekss.

Pamatotas bažas par anālās atveres izstaipīšanu varētu rasties tādā gadījumā, ja anālajā atverē tiktu ievadīts nesamērīgi liels priekšmets. Ja tiek ievadīts pirksts, divi pirksti vai pat dzimumloceklis, kas ir samērojams ar fekāliju izmēriem, problēmām nevajadzētu rasties. Lai neradītu atveres izstaipīšanās draudus, ar anālo seksu nevajag nodarboties katru dienu pa trijām stundām. Taču, ja tā ir svētdienas vakaru romantisma, maiguma un uzticēšanās pilna atpūta, viss būs kārtībā.

Ja anālo seksu veic tā, lai nevienam no partneriem netiktu nodarītas sāpes, neradīsies ne plīsumi, ne asiņošana. Hemoroīdi nav anālā seksa slimība. Tie daudz biežāk rodas tādu iemeslu dēļ kā nepareizs uzturs un sēdošs darbs.”
10.13.2021.
Pozas, kas sievietei garantēs spēcīgākos orgasmus
Sievietes nereti nespēj sasnigt orgasmu tieši viņām nepiemērotas pozas dēļ. Turklāt izrādās, ka lielai daļai sieviešu ir svarīgāk, lai viņu mīļotais sasniegtu orgasmu, nekā pašām to izbaudīt. Tas nav mainījies gadu desmitiem, un domas par orgasmu joprojām dalās gan visā pasaulē, gan guļamistabā. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, 53% vīriešu sasniedz orgasmu katru reizi, kad nodarbojas ar seksu, un tikai 25% sieviešu izjūt to pašu.

Kādas seksa pozas sievietēm ļauj sasniegt spēcīgu orgasmu?

Ja sieviete dod priekšroku dzimumaktam ar locekļa ievadīšanu, viņa droši vien zina arī to, ka sasniegt orgasmu nav nemaz tik viegli. Vairumam sieviešu ir nepieciešama arī klitora stimulācija, taču lielākajā daļā pozu klitors nemaz netiek aizskarts. Šoreiz apskatīsim pozas, kas ļaus sasniegt lielāku baudu.

1: Kaķa poza

Šajā pozā sieviete guļ gultā, bet vīrietis atrodas viņai virsū. Ja svara starpība starp vīrieti un sievieti ir liela, sievietei būs vieglāk, ja vīrietis balstīsies uz rokām. Ja vīrietis atrodas piepaceltā stāvoklī, viņa dzimumloceklis neiekļūst sievietē līdz galam, un dzimumlocekļa sakne masēs sievietes klitoru, radot patīkamas sajūtas, kas novedīs līdz orgasmam. Šeit var izmantot arī pāru vibratoru, kas ievērojami pastiprinās sajūtu gammu.

2: Apgrieztā jātnieces poza

Vīrietis guļ uz muguras, bet sieviete sēž viņam virsū ar muguru pret vīrieti. Šajā pozā vīrietis brīvi piekļūst sievietes klitoram un var veikt galvu reibinošu masāžu ar pirkstiem vai vibratoru.

3: No aizmugures

Sieviete guļ uz vēdera. Vīrietis viņā iekļūst no mugurpuses. Tā kā sievietes gurni nav pacelti, kā tas parasti ir sunīšu pozā, viņa var gūt pavisam cita veida baudu. Vīrietis var maigi glāstīt klitoru. Daudzas sievietes sasniedz savu pirmo spēcīgo orgasmu, nodarbojoties ar seksu tieši šajā pozā.

4: Karotītes poza

Vecā labā karotītes poza sievieti nekad nepievils. Tās, kurām mīļotais vienlaikus masēs klitoru, gūs baudas virsotnes. Uzklāj uz klitora stimulējošu eļļu, kas to padarīs vēl jutīgāku un pastiprinās orgasmu.

Ņemiet vērā, ka vīrietim grūdienu izdarīšana un vienlaicīga klitora stimulēšana var būt apgrūtinoša. Turklāt sievietei orgasma sasniegšanai nepieciešams diezgan ilgs laiks. Erotiskās izklaides industrija ir radījusi dažādus palīgrīkus, kas padarīs intīmās nodarbes vienkāršas, ērtas un īpaši patīkamas.
10.12.2021.
Pasaules seksīgākās valstis – grieķu libido un norvēģu orgasmi
Grieķu vīrieši nesen tika atzīti par labākajiem gultā – to veicinot veselīgā Vidusjūras diēta un grilētas zivis, olīveļļa un fetas siers. No pēdu fetišiem Mančestrā līdz specifiskām pozām Polijā – šeit mēs uzzinām, kuras ir seksīgākās valstis pasaulē, un to, vai citas valstis spēj turēt līdzi grieķiem.

Japāna – seksa nevēlēšanās

TIKAI 34% Japānas iedzīvotāju nodarbojas ar seksu katru nedēļu, padarot viņus par seksuāli neapmierinātākajiem pasaulē, liecina Durex aptaujas dati. Ilgas darba stundas ir saistītas ar fiziska kontakta trūkumu starp laulātajiem.

Francija – ātrais seksiņš

Franči daudz labprātāk izvēlas īsas seksa nodarbes, liecina aptauja. Nedaudz vairāk nekā puse vīriešu var pagarināt dzimumaktu, aizkavējot ejakulāciju, un tikai 6% spēj turēties 13 minūtes.

Grieķija – naskākie uz seksu

Saskaņā ar Durex datiem Grieķijā 87% pieaugušo nodarbojas ar seksu vismaz reizi nedēļā – tas ir vairāk nekā jebkurā citā valstī. Viņi bija vadošie aptaujā, kurā tika aplūkoti 30 000 cilvēku seksuālie ieradumi no 26 valstīm.

Norvēģija – visvairāk orgasmu

Norvēģi ir pieraduši pie aukstiem laikapstākļiem, bet izskatās, ka tā ir pasaules orgasmu galvaspilsēta, norāda seksa rotaļlietu firma Lelo – 35% iedzīvotāju apgalvo, ka katru dienu piedzīvo orgasmus.

Foto: Shutterstock

Lielbritānija – pēdas un priekšspēles

Izrādās, ka Apvienotajā Karalistē 1,5 miljoniem cilvēku ir pēdu fetišs, ar Mančesteru priekšgalā, kurai seko Līdsa un Šefīlda. Šeit dzīvojošie ir arī pasaules līderi priekšspēles mākslā.

Beļģija – jātnieces poza

“Cowgirl” jeb jātnieces poza, kurā sieviete atrodas augšpusē ar seju pret vīrieti, ir populārākā seksa poza alus cienītāju zemē – Beļģijā, liecina medicīnas vietnes Dr Ed.

Polija – “spooning” jeb karotīšu poza

Karotīšu poza, kurā pāris guļ uz sāniem ar vīrieti aiz sievietes, ir poļu iecienītākā seksa poza.

Krievija – bērna ieņemšanas diena

Krievijas valdība 12. septembri ir pasludinājusi par “bērna ieņemšanas dienu”, mudinot pārus palikt mājās un nodarboties ar seksu. Pāri, kuriem piedzimst bērns tieši deviņus mēnešus pēc šī datuma, tiek apbalvoti.

Foto: Shutterstock

ASV – sekss trijatā

ASV ir vieta, kur doties tiem, kas vēlas seksu trijatā. Ņujorkā, Losandželosā un Čikāgā šis seksa veids ir īpaši iecienīts, liecina iepazīšanās lietotne 3somer.

Katrs devītais amerikānis ir bijis poligāmiskās attiecībās. Un katrs sestais amerikānis vēlētos to izmēģināt, teikts akadēmiskajā žurnālā “Frontiers in Psychology”.

Turklāt 46% amerikāņu sieviešu dod priekšroku miegam nevis seksam, savukārt 34% vīriešu pirms miega izvēlas masturbēt, liecina seksuālās terapijas Myhixel aptaujas dati.

Rumānija – publiskās tualetes un STS

Apmēram 40% rumāņu uzskata, ka seksuāli transmisīvās slimības var pārnest no cilvēka uz cilvēku, ja tiek izmantota sabiedriskā tualete, liecina Global Sex Survey dati. Ir ļoti maz ticams, ka tādā veidā var iegūt STS.

Brazīlija – izturība

Brazīlieši, kas vidēji ar seksu nodarbojas aptuveni 30 minūtes, ir pasaules seksuālās izturības zelta medaļnieki. Bet 44% Brazīlijas sieviešu atzīst, ka mēdz viltot orgasmus, teikts grāmatā Human Sexual Behavior.

Vācija – nūdisti, svingeri un paduses

Trešdaļai vāciešu patīk gozēties pludmalē kailiem, un šai tautai ir vairāk svingeru klubu nekā jebkurai citai Eiropas valstij. Turklāt 23% vāciešu uzbudinās ostot padušu aromātu.

Jaunzēlande – pašpārliecinātās sievietes

Kaislīgās Jaunzēlandes sievietes bauda bagātīgu un daudzveidīgu seksu, un viņām dzīves laikā vidēji ir 20 seksuālie partneri. Tas ir lielākais skaits pasaulē, liecina Condoms.uk.

Austrija – seksa partneru skaits

Pētījumos ir atklāts, ka Austrijas vīriešiem dzīves laikā ir vislielākais seksuālo partneru skaits visā pasaulē, kas ir vidēji 29.

Taizeme – krāpšana

Vairāk nekā puse Taizemes iedzīvotāju atzīst, ka ir neuzticīgi. Mīļākās esamība ir bijusi Taizemes kultūras sastāvdaļa gadsimtiem ilgi.

Kenija – uzticība

Savukārt, saskaņā ar globālo ziņojumu State Of The World’s Fathers, vīriešiem Āfrikā, visticamāk, būs bērni ar divām vai vairāk sievietēm, salīdzinot ar pārējo pasauli, lai gan Kenijas vīrieši bija kontinenta uzticamāko cilvēku sarakstā.

Itālija – orālais sekss un ēdiens

Saskaņā ar 2019. gada aptauju vairāk nekā 80% itāļu pieaugušo bauda orālo seksu. Ceturtā daļa Itālijas pāru kopā skatās porno, un 24% uzbudināšanai izmanto priekšmetus vai pārtiku. Gandrīz puse no pāriem nodarbojas ar seksu divas līdz trīs reizes nedēļā.

Indija – nepatika pret prezervatīviem

Durex aptaujā tika atklāts, ka 95% indiešu neizmanto prezervatīvus, kā rezultātā tika izveidots Twitter čats zem mirkļbirkas #HateCondoms jautājot, kāpēc. Respondenti izteicās, ka tas mazina intimitāti un ir “sajūtu trūkums”.

Ķīna – vismazāk orgasmu

Izrādās, ka ķīniešiem ir vismazāk orgasmu pasaulē, liecina Durex aptauja, kurā aptuveni 76% cilvēku atklāja, ka nespēj sasniegt kulmināciju katru reizi, kad nodarbojas ar seksu.
10.11.2021.
Pāriem, kuri baidās no Covid, ir labāks un piedzīvojumiem bagātāks sekss
Bailes no Covid-19 pandēmijas ir veicinājušas uzlabojumus cilvēku mīlas dzīvē, liecina pētījums.

Pāri, kuri visvairāk baidās mirt no nāvējošā Covid vīrusa, ir piedzīvojuši ievērojamu libido pieaugumu.

Izrādās, ka tieši pandēmijas laikā cilvēki biežāk nodarbojas ar seksu, piedzīvo augstāku libido līmeni un ir azartiskāki guļamistabā.

Lisabonas universitātes psihologu pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri uztraucas par savu izdzīvošanu, ir vairāk seksa, lai nodrošinātu savu gēnu izdzīvošanu.

Taču viss nav tik rožaini, kā varētu likties. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi kaitīgi ietekmē cilvēku garīgo veselību. Kāds nesen veiktais pētījums atklāja, ka pirmo strikto ierobežojumu laikā 2020. gadā cilvēkos īpaši pieauga trauksmes un depresijas sajūta.

Atrašanās tikai un vienīgi mājās arī radīja lielu spriedzi daudzās attiecībās.

Bet jaunākais pētījums, kas publicēts “Journal of Sex Research” žurnālā, liecina, ka tas daudzām attiecībām ir devis arī labumu, īpaši gadījumos, kad bailes par savu dzīvību piedzīvo vīrieši.

Pētnieki aptaujāja 303 vīriešus un sievietes, kas ir ciešās romantiskās attiecībās, par to, cik ļoti viņi baidās saslimt un nomirt no Covid-19.

Tajā pašā laikā tika apkopoti arī dati par libido un to, vai aptaujāto seksuālā dzīve pandēmijas laikā ir kļuvusi labāka vai sliktāka.

Rezultāti atklāja ievērojamus uzlabojumus tiem, kas visvairāk baidās no vīrusa izplatības pasaulē.

Bet to cilvēku seksuālajā dzīvē, kas pandēmiju uztvēra viegli, bija maz pārmaiņu. Ziņojumā par atklājumiem pētnieki raksta: “Bailes no Covid faktiski dod labumu dažām attiecībām.”

“Lai gan stress parasti negatīvi ietekmē libido, vides radītā negatīvā pieredze paradoksālā kārtā to var uzlabot. To var īpaši labi novērot, ja cilvēki ir spiesti pielāgot savu dzīvesveidu, reaģējot uz dzīvībai bīstamiem apstākļiem.”

Pētījumi ir atklājuši, ka katrs piektais pieaugušais mājsēdes rezultātā seksa laikā ir izmēģinājis kaut ko jaunu, piemēram, piepildījis savas seksuālās fantāzijas vai izmēģinājis ar seksu nodarboties neierastās vietās.

Dr. Abigeila Sana, Londonas klīniskā psiholoģe, skaidro, ka dažiem cilvēkiem bailes mirt no vīrusa izraisa evolucionāru reakciju uz vairošanos.

“Mūsu pašu mirstības draudi mudina mūs mēģināt nodot savus gēnus tālāk. Bet daudzi cilvēki, kas dzīvo bailēs, tuvībā ar savu partneri meklē arī vienkāršu mierinājumu. Dažiem lokdauns un pandēmija ir radījusi reālus uzlabojumus attiecībās ar savu partneri. Bet citiem tas ir devis pretēju efektu.”
10.08.2021.
Prostitūcija padomju laikos. Lasāmgabals
PSRS svētīgi ticēja un mēģināja pārliecināt arī visus citus, ka tā ir vistikumiskākā „valsts” pasaulē un ka tajā nav prostitūcijas. Protams, ka tā nav patiesība, bet augstākās kvalitātes pupu mizas. PSRS laikā bija ielas meitas, tāpat kā jebkurā citā pasaules nostūrī. Tā taču ir vissenākā profesija, un arī PSRS tā eksistēja, bet it kā pagrīdē. Pēc būtības, situācija PSRS ar naktstauriņiem bija līdzīga situācijai ar „spekulantiem”, proti, šie cilvēki apmierināja tās pašas vajadzības un sniedza tos pašus pakalpojumus, kas bija brīvi pieejami „pūstošajos Rietumos”, tikai PSRS to bija izdarīt daudz sarežģītāk un mazāk droši.

Ja reiz PSRS nebija prieka meiču, tad kādā veidā vēl tālajā 1956.gadā PSRS tiesībsargājošās institūcijas bija sastādījušas vienu ļoti interesantu dokumentu, kurā ‘komuņagu operaķivņiki’ bija uzskaitījuši un savākuši ziņas par kaut kādām 600 žoga vāverītēm, kuras grauza riekstus un čiekurus tā laika Ļeņingradā (tās ir tikai tās palaistuvītes, kuras izdevās uzskaitīt operatīvo pasākumu laikā). Toreiz tika konstatēts, ka nekautrīgās dāmas savus klientus copēja dzelzceļa stacijās, pilsētas parkos, dārgos restorānos un kafejnīcās.

Vietas, cenas un neesošie likumi

Izmeklēšanas laikā Ļeņingradas izmeklētāji noskaidroja, ka padomju prostitūtu darba process ar neko neatšķīrās no prostitūtu darba procesa citās valstīs, proti, meitieši aicināja klientus pie sevis uz mājām vai uz kādu jau laikus sagatavotu pritonu, parasti, tas notika kādas vecas babuškas dzīvoklī, arī babuļai no tā visa kaut kas atlēca. Vēl bija iespējams sarunāt kniebienu taksometrā (ar šoferi viss tika saskaņots, tāpēc tas uz attiecīgo brīdi pazuda), vai kādā klusā kāpņutelpā, uz trepēm, vai pamestā pagalmā (tādu Ļeņingradā netrūka tajā laikā).

Naktstauriņa cena piecdesmitajos gados svārstījās no 25 līdz 100 rubļiem, kas būtu tikai 2,5 līdz 10 rubļi pēc 1961.gada naudas reformas. Pudele šņabja PSRS pirms militārās intervences Afganistānā maksāja 2,87 rubļi, bet labas pusdienas – aptuveni rubli, tāpēc paši rēķiniet, vai tas bija maz vai daudz.

Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka atšķirībā no spekulantiem, kurus reāli bāza cietumos par spekulēšanu, ielas meitas PSRS de jure neeksistēja, tāpēc arī PSRS krimināllikumā nebija īpaša panta par nodarbošanos ar prostitūciju. Neskatoties uz to, ielenes tika sauktas pie administratīvās un kriminālatbildības par citiem blakus pārkāpumiem, piemēram, par pļēgurošanu, par skaļu uzvešanos, par sīko huligānismu utml. Kopumā situācija īpaši neatšķīrās no situācijas citās PSRS parasto cilvēku sadzīves sfērās. Attiecībā uz prieka meitām eksistēja viens princips – „pakaļa ir, bet vārda nav”.

Ar mērķi saukt nabaga ielas meitas pie atbildības par paveiktajiem blakus pārkāpumiem, ik pa laikam tika organizētas un veiktas šo sieviešu kampaņveida tvarstīšanas pa pilsētu ielām. Ar to nodarbojās ne tikai miliči, bet arī visādas „brīvprātīgo kārtībnieku vienības”, komjaunatnes vienības un milicijas atbalsta brigādes.

Bieži arī padomju mākslas kinofilmās var redzēt pikantas ainas ar ielenēm milicijas iecirkņos. Sanāk, ka prostitūtas milicijas papīros un Savoka mākslas filmās ir, bet komunistiskajā realitātē nekad nebija?

Elitārās ielas meitas

Savukārt 20.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sākās interesants posms padomju prieka meiču dzīvēs. Saskaņā ar kriminoloģijas izmeklēšanu rezultātiem, tajos gados parādījās tā saukto „elitāro m@uku” šķirne. Šīs dāmas pavēra kājas un darīja citas brīnumlietas tikai par valūtu. Tāpat kā gadījumā ar spekulantiem, arī šeit darbojās vesela infrastruktūra, ieskaitot viesnīcu vadību, kas nodrošināja darba vidi, restorānu vadību, kas uzņēmās atbildību par laicīgu galdiņu rezervēšanu ielas meitas un klienta vajadzībām. Par to, protams, visi iesaistītie saņēma daļu no ielas meitas ienākumiem.

Tai pašā laikā arī KGB saprata, ka no šīs situācijas var gūt savu labumu, tāpēc vairums šo „elitāro m@uku”, kas apkalpoja ārzemniekus, kļuva par KGB aģentēm. Viņas saņēma dažādus uzdevumus, piemēram, izspiest no klienta informāciju, izsekot kādu, nofotografēt kādu, uztaisīt dokumentu fotokopijas utml., vai vienkārši savākt kompromitējošu informāciju par kādu personu/klientu.

Šī sadarbības starp „elitārajām m@ukām” un KGB jo īpaši cieši strādāja dažu pasaules mēroga pasākumu laikā, kas tika rīkoti PSRS, piemēram, 1980.gada olimpiādes laikā. Olimpiādes laikā savervētās ielenes strādāja Maskavas viesnīcās Rossija, Metropoļ, Inturist un Belgrad, kā arī Kijevas viesnīcā Rusj. Cik zināms, uz olimpiādes laiku no Kijevas tika izvestas visas parastās ielas meitas, atstājot tikai „elitārās čekistu m@ukas”, tādējādi nodrošinot viņām īpašu iespēju tikt pie ārvalstu klientiem, kurus apstrādāt kā nākas.

Hierarhija, kas saglabājusies līdz mūsdienām

Šajā PSRS elitāro ielas meitu biznesā pastāvēja arī sava hierarhija. Tā parādījās tieši padomju laikos un kopš PSRS sabrukuma tā nav īpaši mainījusies. Pašā augšā atrodas elitārās meitenes, kas strādāja tikai par valūtu dārgās viesnīcās. Tad nāk zemāka ranga parastās, kas turpināja atdoties par koka rubļiem, atrodot klientus bieži vien kafejnīcās, restorānos un tamlīdzīgās vietās, pēc tam sniedzot pakalpojumus kādā pritonā. Atšķirībā no elitārajām, parastās ar to nodarbojās, lai tikai piepelnītos ārpus darba rūpnīcās un kolhozos.

Pašā zemākajā pērkamo sieviešu kastā atradās tās ielas meitas, kuras tik tiešām strādāja uz ielas, dzelzceļa stacijās un uz šosejām, viņu klienti parasti bija fūru vadītāji un pārējie šoferīši. Starp zemākās kastas pārstāvēm bija visvairāk slimo seksa strādnieču ar STS, turklāt daudzas no viņām tika krimināli sodītas par klientu indēšanu ar klofelīnu un par sadarbošanos ar zagļiem, tiem nododot vērtīgu informāciju par klientiem to aptīrīšanas nolūkā.

Sākot ar perestroikas sākumu, astoņdesmito gadu beigās, ielas meitas sāka strādāt daudz drošāk un atklātāk, nereti savā ziņā liekot vienkāršajiem padomju pilsoņiem un pat miličiem kaut vai mirt nost no skaudības.

Lūk, atmiņas par tā laika notikumiem no kāda interneta foruma, „Laikā no 1983. līdz 1989. gadam viens kniebiens ar elitārās klases m@uku maksāja 50 USD, visa nakts – 200 līdz 300 USD… bet tās bija augstākās klases vāverītes. Meičas bija pa pirmo klasi, augstākā izglītība, svešvalodu zināšanas un viņas visas bija uzskaitē.”

Lūk, atmiņas par klasi zemākām parastajām ielenēm, „Klienti parasti nenāca ciemos ar tukšām rokām pie šīm sievietēm. Tad strādniekiem pietika naudas ne tikai, lai samaksātu par vienkāršu seksu, bet arī par atmosfēru. Tas tikai mūsdienās – strādniekam ir tikai vēlēšanās vienkārši nogrūsties pāris reizes un viss…”

Tai pašā laikā, sākoties perestroikai, daudzi žurnālisti atļāvās publicēt neskaitāmus rakstus par prostitūciju PSRS, no kuriem varēja uzzināt daudz ko interesantu:

Raksts oriģināli ir publicēts vatastan.com
10.07.2021.
Pazīmes, kas liecina par to, ka tu masturbē pārāk daudz

Atskatoties uz pandēmiju, kad sociālā distancēšanās un aicinājumi palikt mājās daudziem liedza nodarboties arī ar seksu, iespējams, esi sācis masturbēt vairāk nekā jebkad agrāk. Lai gan masturbācijai ir acīmredzamas priekšrocības – tādā veidā nevar saķert STS vai nejauši apaugļot savu partneri, šeit varētu rasties jautājums, vai tev ir ieradums masturbēt “pārāk daudz”.

Galu galā pārmērīga masturbēšana nav ok. Kad iedomājamies par puišiem, kuri masturbē katru dienu, parasti iztēlojamies pubertātes vecuma zēnus, kas slēpjas savās aizslēgtajās istabās un mēģina uzstādīt šīs dienas rekordu. Reti kurš iedomātos veiksmīgu, pieaugušu vīrieti mīlošās attiecībās.

Tomēr patiesībā nav tādas “lietas” kā pārmērīga masturbācija. “Daži cilvēki masturbē vairāk nekā citi,” norāda Starptautiskā seksuālās medicīnas biedrība. “Nav tāda “normāla” biežuma. Daži to dara katru dienu, daži katru nedēļu, bet citi reti. Daži to nedara vispār.” Lai gan 27% no 30 līdz 39 gadus veciem vīriešiem masturbē reizi nedēļā vai pat retāk, šis skaitlis krasi mainās atkarībā no vecuma, liecina 2009. gada aptauja, kurā piedalījās 2500 amerikāņu vīriešu.

“Lai arī cik bieži tu masturbētu, tā nav problēma, kamēr vien tā negatīvi neietekmē tavu dzīvi,” saka Dens Dreiks, sertificēts seksuālās atkarības terapeits un klīniskais konsultants.

Bet tas nenozīmē, ka nevar rasties problēmas, it īpaši, ja tas traucē tavu ikdienas dzīvi.

Tātad, kad nekaitīgs masturbācijas ieradums pārvēršas par problēmu? Apskatīsim fiziskās un psiholoģiskās pazīmes, kas liecina par to, ka vajadzētu mazliet piebremzēt.

1) Tu sev nodari pāri

Daži puiši masturbē tik bieži, ka patiesībā nodara sev pāri, saka Dienvidilinoisas universitātes urologs Tobiass Kēlers. Šie ievainojumi var būt viegli (piemēram, noberzta āda) vai nopietnākas problēmas, piemēram, Peironija slimī b a, jeb rētaudu uzkrāšanās dzimumlocekļa galā, ko var izraisīt pārāk stingra satvēriena izmantošana masturbēšanas laikā.

Tas var likties acīmredzami, bet, ja tu masturbē tik bieži, ka tas izraisa fiziskas sāpes, tev ir jāsamazina šīs nodarbes biežums.

2) Tas ietekmē tavu darbu

Ja nevari pabeigt darbā iesākto uzdevumu, jo nevari pārtraukt domāt par masturbēšanu, tad tā ir problēma. Ja tu pastāvīgi skaties porno darbā vai kavē sapulces, jo tualetē masturbē, visdrīzāk tā ir problēma.

3) Cieš tava draudzība

Vai tu atcel satikšanos ar draugiem, jo vēlies palikt mājās un masturbēt? Vai viņus sāk kaitināt tavi pastāvīgie atteikumi? Tad pie vainas varētu būt tavi masturbēšanas ieradumi.

Būsim tieši: ja tu to dari pirms gulētiešanas, viss ir kārtībā. Satraukties vajadzētu tad, ja tam ir acīmredzama negatīva ietekme uz attiecībām.

4) Cieš tava seksuālā dzīve

Daži puiši, kuri daudz masturbē, izmanto viena veida stimulus, piemēram, noteiktas pornogrāfijas kategorijas kopā ar īpašām roku kustībām. Kad pienāk laiks patiešām nodarboties ar seksu, viņi atklāj, ka nevar iegūt tāda paša veida uzbudinājumu, skaidro Dr. Kēlers.

Būtībā, ja tu skaties vienu un to pašu pornogrāfiju vai izmanto vienas un tās pašas rokas kustības katru reizi, kad masturbē, tas māca tavām smadzenēm un ķermenim iegūt orgasmu tikai un vienīgi šādā veidā. Ja tev ir sekss ar reālu partneri, tas var radīt nopietnas problēmas gan attiecībā uz erekcijas iegūšanu, gan saglabāšanu.

5) Tu vienmēr domā par masturbēšanu

Tu pamosties un vēlies masturbēt. Pusdienās tavs prāts aizsapņojas par tavu iecienītāko porno ainu. Mājupceļš ir gandrīz nepanesams, jo tu vienkārši vēlies sēdēt uz dīvāna ar alu un PornHub.

Ja kaut kas no tā izklausās pazīstams, un tu bieži vien esi apsēsts ar domām par to, kad un kā tu varēsi to lietu nodarīt, tad tā viennozīmīgi ir problēma, skaidro seksuālās atkarības terapeits.

Attēls: Getty Images

Ko darīt, ja saproti, ka tev ir masturbēšanas problēmas?

“Masturbēšanā nav nekā neveselīga vai problemātiska,” skaidro Dr. Dreiks. “Bet, ja tā kļūst kaitīga tavai dzīvei, tad tev pret to jāizturas tāpat kā pret jebkuru citu kaitīgu ieradumu.” Vajadzētu darīt vienu no divām lietām: a) vismaz uz kādu laiku pilnībā pārtraukt masturbēt; vai b) noteikt sev konkrētas robežas, piemēram, masturbēt tikai vakarā pirms iemigšanas.

Ņemot vērā, ka tu visdrīzāk būtu gatavs piekrist otrajam variantam, nosaki sev konkrētus noteikumus un pārbaudi, vai spēj tos ievērot. Ja nevari, un atkal nonāc kaitīgajos ieradumos, apsver iespēju apmeklēt terapeitu, jo šeit var slēpties kāda dziļāka psiholoģiska problēma.

Secinājumi? Ik pa brīdim ļauties nelielai pašmīlestībai ir labi. Tikai tad, ja masturbēšana traucē tavai fiziskajai un garīgajai veselībai, darbam un attiecībām, tā kļūst par problēmu. Bet, ja tas negatīvi netraucē, tad pašapmierinies pēc sirds patikas!

10.06.2021.
Aizmirsti par G punkta meklējumiem – labāk pieskaries viņai šeit!
Tavi ilgie G punkta meklējumi nupat kļuva nedaudz vieglāki: nav tāda viena konkrēta punkta, kas darbotos kā maģiska poga sievietes baudai. Tā patiesībā ir lielāka erogēna zona, kas ietver dažādus orgānus. Pētnieki to sauc par “klitouretrovaginālo kompleksu” (CUV), kas ietver maksts sieniņas priekšpusi (augšējo malu, kas ir vērsta uz vēderu), urīnizvadkanālu, parauretrālos dziedzerus un klitora iekšējās “saknes”.

Šī reģiona stimulēšana ne tikai sagādās viņai neaizmirstamu baudu – tā var arī palīdzēt izraisīt vaginālos orgasmus, ko pētnieki raksturo kā ilgstošu baudu, kas izstarojas visā ķermenī.

Pētnieki, izmantojot ultraskaņu, atklāja, ka ārējās klitora daļas masturbācija aktivizē asins pieplūdi tikai klitorā. Bet iekšējā stimulācija var aktivizēt asinsriti visā klitouretrovaginālā kompleksa apgabalā.

Tā vietā, lai visu uzmanību koncentrētu uz vienu niecīgu vietu, noteikti pievērsies viņas maksts sieniņas priekšpusei. Lai labāk piekļūtu šim apgabalam un CUV zonas stimulācijai, perfektas būs dažādas pozas ar iekļūšanu no aizmugures vai pozas, kurās sieviete ir virspusē. Taču jāņem vērā, ka katrai sievietei tas var atšķirties.

Tu, protams, vari izmantot arī savas rokas. Ievieto vienu vai divus pirkstus, plaukstu vērs uz augšu un veic ar pirktiem kustības, it kā rādītu kādam, lai nāk šurp. Šeit var nākt talkā arī vibratori, kas ir paredzēti G punkta stimulēšanai.
10.05.2021.